Court orders partial debt collection for dairy supply contract breach, dismissing partial claim due to withdrawal.
Legislator summary
AI generatedThe court ordered the defendant to pay a partial debt of 3,782.34 euros to the plaintiff for breach of a dairy supply contract. While the defendant admitted the liability, the court dismissed the remaining claim of 1,246.25 euros because the plaintiff had withdrawn that portion of the lawsuit. The judgment established that the admitted debt must be paid immediately, while the withdrawn portion terminates the proceedings.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1587; Civil Procedure Law Section 223: A court may partially allow a claim based on admitted liability while terminating proceedings for withdrawn portions of the same request.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33509417
Lietas arhīva Nr.C-1301-18/21
ECLI:LV:RIRT:2018:0122.C33509417.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā, 2018.gada 22.janvārī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V.Grebežniece
tiesas sēdes sekretāre L.Graudiņa
piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. C/ un atbildētāja pārstāvim /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu prasītāja Rīgas rajona Mores pagasta /pers. C/ zemnieka saimniecības /Nosaukums A/, reģistrācijas
Nr./reģistrācijas numurs/, prasībā pret atbildētāju Sabiedrību ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par parāda
piedziņu.
Aprakstošā daļa
Prasītājs vērsies tiesā ar prasību pret atbildētāju par parāda piedziņu pieteikumā norādot, ka 2005.gada 9.maijā starp zemnieku saimniecību
/Nosaukums A/ (turpmāk - ZS) un atbildētāju SIA /Nosaukums B/ (turpmāk - /Nosaukums B/) tika noslēgts līgums Nr.0169/05, pēc kura nosacījumiem ZS
nodod pienu /Nosaukums B/, pircējam jeb /Nosaukums B/ norēķinoties par pienu 2 reizes mēnesī un apņemoties norēķinus nekavēt vairāk kā par 30 darba
dienām no piena iepirkšanas kvīts izrakstīšanas brīža.
Pieteikumā norādīts, ka līdz 2014.gada maijam (izņemot 2011.gadu) sadarbība bija apmierinoša un /Nosaukums B/ veica samaksu par pienu saskaņā
ar līgumu. Taču kopš 2014.gada jūnija /Nosaukums B/ savas saistības nav pildījis un nav samaksājis par nodoto pienu. /Nosaukums B/ parādsaistības pret ZS
apliecina piena iepirkumu kvītis. Kvītis /Nosaukums B/ ir izsniedzis kā apliecinājumu saņemtajam pienam, taču nav apmaksājis. Visi maksājumi notiek tikai
caur bankas kontu, tādēļ nesaņemto naudu apliecina ZS bankas izdrukas. 2011.gada 5.janvārī un 2014.gada 2.februārī saņēma no /Nosaukums B/ aprēķinu
par, viņuprāt, neapmaksāto kvīšu summu, tomēr tā ir tikai daļa naudas, kas nav samaksāta, tāpat maksājumi tika kavēti arī turpmāk, neinformējot ZS par
precīzu parāda aprēķinu. Prasītājs vairākkārt zvanījis /Nosaukums B/ grāmatvedei /pers. F/, kura atbildējusi, ka parādu pārskaitījums notiek vienīgi ar valdes
priekšsēdētāja atļauju, iedodot tiešos kontaktus valdes priekšsēdētājam /pers. D/. Vairākas reizes sazinoties ar /Nosaukums B/ valdes priekšsēdētāju /pers.
D/, viņš minējis lielo aizņemtību, nepieciešamību pārzvanīt citā laikā, solījis šo lietu risināt un tai pievērsties, nepieciešamību precizēt parāda apjomu ar
grāmatvedību, solījis, ka tiks samaksāts drīz u.tml.
2016.gada 11.aprīlī atbildētājam nosūtīta brīdinājuma vēstule, aicinot veikt parādsaistību apmaksu līdz 2016.gada 18.aprīlim. Saņemot ierakstīto vēstuli,
atbildētāja grāmatvede telefoniski sazinājās ar prasītāju un bija neizpratnē par aprēķinu, apgalvojot, ka uz ZS e-pasta adresi tiks nosūtīts, viņuprāt, precīzais
parāda aprēķins. Tomēr solītais parāda aprēķins uz e-pastu netika nosūtīts un nekas neliecināja par vēlmi samaksāt. Pēc brīdinājuma vēstules
saņemšanas /Nosaukums B/ ir veicis nelielu parāda atmaksu 67,73 euro apmērā ar pamatojumu „piena nauda jūlija 2 puse” pārskaitot to uz ZS kontu
2016.gada 5.maijā, kas redzama ZS bankas konta izdrukā.
Kopš 2016.gada februāra ZS saskaņā ar līguma Nr.0169/05 punktu Nr.4.4 saistībā ar /Nosaukums B/ līgumsaistību nepildīšanu ir vienpusēji lauzusi
līgumu bez rakstiska brīdinājuma un uzsākusi sadarbību ar citu partneri piena iepirkšanā.
Atbildētājs līdz brīdinājuma vēstulē norādītajam termiņam naudu nav samaksājis. Saskaņā ar prasības pieteikumam pievienoto aprēķinu, prasības
pieteikuma sastādīšanas dienā atbildētāja parāda kopējā summa ir 5028,59 euro.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1652., 1668.2, 1668 4 pantiem un Civilprocesa likuma 41., 56., 127., 128., 130. pantiem,
prasītājs tiesai lūdzis piedzīt no atbildētajā paradu 5028,59 euro apmēra, pārskaitot to uz ZS rekvizītiem z/s „/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas
numurs/, Swedbank HABALV22, konta Nr./konta numurs/.
2017.gada 11.augustā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi par celto prasību, kur norādīts, ka prasītāja prasību atzīst daļēji. Z/S /Nosaukums A/
prasības pieteikumā norādītā summa ir neprecīza. Pēc SIA /Nosaukums B/ grāmatvedības datiem kopējā parāda summa uz 31.07.2017. ir 3782,34
euro. Atbildētājs norāda, ka paskaidrojumam pievieno izdrukas no grāmatvedības programmas, kur fiksēti visi darījumi ar minēto zemnieku saimniecību
gan par iepirkto pienu, gan par tā apmaksām. Lūdz ņemt vērā uzņēmuma grāmatvedības datus, kas apstiprina parāda summas atlikumu. (l.l.131)
Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja daļēji par parāda piedziņu 3782,34 euro apmērā un papildus paskaidroja, ka parādu aprēķinājis
kļūdaini.
Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina pilnīgi par parāda piedziņu 3782,34 euro apmērā.
Motīvu daļa
Noklausoties prasītāja un atbildētāja pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasītāja
prasība ir pamatota un apmierināma.
Ievērojot, ka atbildētājs pilnībā atzinis prasītāja prasību par parāda piedziņu prasītāja uzturētajā daļā par parāda 3782,34 euro piedziņu, tad tiesa
savā nolēmumā aprobežojas tikai ar Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasību izpildi.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa nosaka, ka, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz
normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies. Līdz ar to, tiesa uzskata, ka papildus motivācija atzinumam par šāda prasījuma pamatotību nav
jānorāda.
Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk
radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1668.2panta pirmajā daļā noteikts, ja līgumā par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu noteiktā saistība ir izpildāma,
parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis gadījumos, kad parādnieks nav veicis samaksu trīsdesmit dienu laikā pēc rēķina vai cita
līdzvērtīga maksājuma pieprasījuma saņemšanas dienas.
Tiesa uzskata, ka ir tiesisks pamats no atbildētāja prasītāja labā piedzīt pamatparādu 3782,34 euro, jo atbildētājs parādsaistības šajā apmērā
pilnībā atzinis, bet tiesas rīcībā pierādījumus par uzņemto saistību izpildi pret prasītāju un parāda samaksu nav iesniedzis.
Civilprocesa likuma 223.panta 4.punkts nosaka, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.
Prasītājs attiecies no prasības daļā par parāda piedziņu 1246,25 euro apmērā, līdz ar ko, šajā daļā tiesvedība izbeidzama.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.pantam, „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, (...)”, sekojoši no
atbildētāja piedzenama valsts nodeva par prasības summu 3782,34 apmērā, kas saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas b)apakšpunktu ir
386,03 euro apmērā, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, bet kopsummā tiesas izdevumi 389,23 euro apmērā.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 34., 39., 41., 97., 190., 193., 195., 223.panta 4.punkta, 204.1panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no Sabiedrības ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par labu Rīgas rajona Mores pagasta /pers.
C/ zemnieku saimniecībai /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pamatparādu 3782,34 euro un tiesas izdevumus 389,23 euro, bet
kopā 4171,57 euro (četri tūkstoši viens simts septiņdesmit viens euro un 57 centi). Piedzenamā parāda summa iemaksājama Rīgas rajona Mores
pagasta /pers. C/ zemnieka saimniecības /Nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, norēķinu kontā: AS „Swedbank”, konta Nr./konta
numurs/, bankas kods HABALV22.
Izbeigt tiesvedību daļā par parāda piedziņu 1246,25 euro apmērā.
Noteikt Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu 10
(desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona
tiesā.
Tiesnese: /V. Grebežniece/