Court partially allows debt collection claim against individual for vehicle lease default and related costs.

Lietas Nr.C73620921

Lietvedības Nr.C0360-23/25

ECLI:LV:ZRT:2023:0516.C73620921.8.S

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2023.gada 16.maijā, Bauskā,

Zemgales rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Bogdanova,

izskatīja rakstveida procesā Bauskā, Zaļā ielā 12, civillietu PlusPlus Baltic OÜ prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105 (turpmāk – prasītājs), kura vārdā darbojas tā Latvijas filiāle, vienotais

reģistrācijas Nr.40103595574, cēlis tiesā prasību pret /pers. A/, personas kods /personas kods/ (turpmāk – atbildētājs), par parāda piedziņu.

[2] Prasības pieteikums pamatots ar turpmāk minētiem apstākļiem.

[2.1] 2019.gada 2.februārī starp AS “mogo”, vienotais reģistrācijas Nr.50103541751 (turpmāk – AS „mogo”), un atbildētāju /pers. A/ tika

noslēgts Finanšu līzinga līgums Nr./līguma numurs/ (turpmāk – Līgums), transportlīdzekļa VOLVO S60, šasijas Nr./šasijas numurs/, izlaiduma gads 2006.,

valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis), iegādei.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem kopējā līzinga summa bija 4983,90 euro. Līgumā tika noteikta atlīdzība par finansējuma lietošanu – procentu

likme 40,8 % gadā, līzinga atmaksas termiņš tika noteikts 2025.gada 17.janvāris.

Pamatojoties uz Līguma vispārējo finanšu līzinga noteikumu (turpmāk – Līguma Vispārējie noteikumi) otro sadaļu, pēc tam, kad AS „mogo” ieguva

Transportlīdzekli īpašumā, AS „mogo” piešķīra atbildētājam tiesības turēt, lietot (nomāt) un izpirkt Transportlīdzekli, savukārt atbildētājs apņēmās

pieņemt Transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma maksājumus atbilstoši tā noteikumiem un maksājuma grafikam.

AS „mogo”, pamatojoties uz Līguma Vispārējo noteikumu nodaļu “Atbildība” ir tiesīgs piemērot līgumsodu. Līguma Vispārējo noteikumu nodaļā

“Līguma darbības termiņš un tā pirmstermiņa izbeigšana” noteikts, ka atbildētājs apņemas piecu darba dienu laikā pēc AS „mogo” pieprasījuma

saņemšanas segt starpību starp atbildētāja parāda un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu

kopsummu un cenu.

[2.2] Atbildētāja no Līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ AS „mogo” 2019.gada 11.jūlijā, pamatojoties uz Līguma

16.3.1.punktu, kas nosaka, ka AS „mogo” ir tiesīgs vienpusēji atkāpties, ja atbildētājs pilnībā var daļēji nav veicis termiņā Līgumā vai AS „mogo”

rēķinā/paziņojumā par ikmēneša maksājumu noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst (10) dienas, nosūtīja atbildētājam paziņojumu par

vienpusēju atkāpšanos no Līguma un lūdza veikt kopējā parāda pilnīgu samaksu. Parāds netika samaksāts.

[2.3] AS „mogo” pārņēma Transportlīdzekli savā valdījumā, un tas tika pārdots 2019.gada 24.jūlijā par 1900 euro.

No Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie naudas līdzekļi saskaņā ar Līguma noteikumiem tika novirzīti atbildētāja saistību daļējai izpildei,

pamatojoties uz Līguma Vispārējo noteikumu 16.6.punktu.

[2.4] Pamatojoties uz Līguma Vispārējo noteikumu 15.3.punktu, AS „mogo” ir aprēķinājis līgumsodu 0,5 % apmērā no savlaicīgi nesamaksātās

summas par katru kavējuma dienu.

[2.5] 2018.gada 21.novembrī starp AS „mogo” un prasītāju, kuru uz pilnvaras pamata pārstāv Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle

Latvijā, tika noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru AS „mogo” ir cedējis savas prasījuma tiesības pret atbildētāju prasītājam.

Prasītājs 2019.gada 17.septembrī nosūtīja atbildētājam paziņojumu par prasījuma tiesību nodošanu un jauno maksājumu veikšanas kārtību.

Atbildētājs pēdējo maksājumu prasītājam ir veicis 2020.gada 9.februārī, bet maksājumus parāda pilnīgai dzēšanai nav veicis. Saņemtie maksājumi

75 euro apmērā saskaņā ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1843.pantu, ieskaitot tos pamatsummā.

[2.6] Prasītājs, pamatojoties uz CL 1765.panta pirmo daļu, ir aprēķinājis likumiskos 6 % par laika periodu no 2019.gada 11.jūlija (dienas, kad

AS „mogo” atkāpās no Līguma) līdz 2021.gada 24.septembrim 407,79 euro apmērā.

[2.7] Atbildētāja parāda saistību apmērs pret prasītāju saskaņā ar Līgumu 2021.gada 24.septembrī ir 3485,63 euro, kas sastāv no neatmaksātās

pamatsummas 3077,84 euro, kā arī likumiskajiem procentiem par periodu no 2019.gada 11.jūlija līdz 2021.gada 24.septembrim 407,79 euro.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja minēto parādu 3485,63 euro un tiesas izdevumus, kā arī atzīt prasītāja tiesības saņemt no atbildētāja 6 %

gadā no nesamaksātā parāda pamatsummas par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota uz Civillikuma 1587., 1589.pantu, 1652.panta 3.punktu, 1716., 1717., 1720., 1756., 1943.pantu, Komerclikuma 463.-

467.pantu.

[3] Atbildētājs paskaidrojumus par prasību tiesas noteiktajā termiņā nav iesniedzis.

[4] Prasītājam 2022.gada 13.jūlijā saskaņā ar Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 149.pantu tika pieprasīts sniegt paskaidrojumus par

sekojošiem lietas apstākļiem (lietas 84.lapa): 1) Kāds bija atbildētāja saistību apmērs (atsevišķi gan pamatsummas, gan blakus prasījumi) 2019.gada

11.jūlijā, kad saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto AS “mogo” atkāpās no 2019.gada 2.februāra Atgriezeniskā līzinga līguma Nr./līguma numurs/; 2)

Kādu maksājumu parādu segšanai tika novirzīti ieņēmumi no transportlīdzekļa pārdošanas 1900 euro apmērā, un gadījumā, ja no tiem tika dzēsti kādi

parāda piedziņas izdevumi un ar transportlīdzekļa realizāciju saistītie izdevumi, tad kādi pierādījumi apliecina, ka AS “mogo” šādi izdevumi bija radušies;

3) Kādas summas un kādos datumos atbildētājs samaksāja prasītājam 2019.gada 2.februāra Atgriezeniskā līzinga līguma Nr.FL02022019/0410

ietvaros, un kādu maksājumu parādu segšanai tie ir novirzīti.

[5] 2022.gada 31.augustā no prasītāja elektroniski tika saņemti pieprasītie paskaidrojumi un detalizēts parāda aprēķins (lietas 88.-89., 90.-

91.lapa). Paskaidrojumos norādīta sekojošā informācija.

[5.1] Prasītājs iesniedz detalizētu parāda aprēķinu, kurā redzami atbildētāja veiktie maksājumi, datums kurā maksājums veikts, samaksātā summa

un tās novirzīšana pa maksājumu pozīcijām. Papildus prasītājs aprēķinājis likumiskos procentus par periodu no 2019.gada 11.jūlija, kad AS “mogo”,

pamatojoties uz Līguma 16.3.1.punktu, paziņojis par atkāpšanos no Līguma. Likumiskie procenti aprēķināti līdz prasības aprēķina sagatavošanas dienai,

t.i., 2021.gada 24.septembrim. No Līguma izrietošie līgumiskie procenti un līgumsods nav aprēķināti.

[5.2] No prasības pieteikumam pievienotās 2019.gada 24.jūlija pavadzīmes Nr.201907147 izraksta redzams, ka Transportlīdzeklis pārdots par

1900 euro. No aprēķina redzams, ka no Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie līdzekļi 1741,31 euro novirzīti daļējai parāda pamatsummas dzēšanai,

138,67 euro novirzīti līgumisko procentu dzēšanai un 20,02 euro – parāda piedziņas izdevumu segšanai.

Prasītājs atsaucas uz CL 1843.pantu un Līgumā pušu pielīgtajām saistībām, norādot, ka no atbildētāja saņemtie maksājumi novirzīti atbilstoši likumā

noteiktajai kārtībai, sākotnēji dzēšot procentu maksājumus, papildus maksājumus, kas AS “mogo” radušies Līguma izpildes ietvaros, un atlikušo summu

novirzot pamatparāda daļējai dzēšanai.

[5.3] Atbildētājam, kavējot Līgumā pielīgtos maksājumus, AS “mogo” neapšaubāmi ir radušies parāda piedziņas izdevumi, ko apstiprina prasības

pieteikumam pievienotais pasta saraksts, izraksts par 2019.gada 11.jūlija Paziņojuma par atkāpšanos no līguma nosūtīšanu atbildētājam. AS “mogo”

veicis Transportlīdzekļa realizācijas cenas novērtēšanu, par ko 2019.gada 17.jūlijā sastādīts akts.

[6] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu lietas izskatīšana tika nozīmēta rakstveida procesā 2022.gada

11.oktobrī (lietas 83.lapa).

Ar Zemgales rajona tiesas 2022.gada 11.oktobra lēmumu lietas izskatīšana tika atlikta, lai saskaņā ar CPL 93.panta ceturto daļu paziņotu pusēm

par faktiem, kādiem nav iesniegti pierādījumi, un proti, ka: 1) 2019.gada 11.jūlijā, kad AS “mogo” sastādīja Paziņojumu atbildētājam par atkāpšanos no

līzinga līguma, bija iestājies 2019.gada 2.februāra Atgriezeniskā līzinga līguma Nr./līguma numurs/ 16.3.1.punktā noteiktais apstāklis (ikmēneša

maksājuma vai tās daļas kavējums ilgāks par 10 dienām), kas ļautu AS “mogo” vienpusēji atkāpties no līguma, vai ka pastāvēja kāds cits līzinga līgumā

paredzētais apstāklis, kas ļautu AS “mogo” vienpusēji atkāpties no šī līguma; 2) AS “mogo” bija radušies izdevumi 20,02 euro apmērā, kuri atbilstoši

prasītāja paskaidrojumiem tika dzēsti no Transportlīdzekļa pārdošanas gūtajiem līdzekļiem kā parāda piedziņas izdevumi; 3) pieņemot no atbildētāja

2020.gada 9.februāra maksājumu 75 euro apmērā pamatparāda dzēšanai, atbildētājam tika paziņots par prasītāja tiesību paturēšanu uz likumiskajiem

procentiem (iebildumi atbilstoši CL 1760.panta, 1761.panta 2.punkta noteikumiem) (lietas 94.lapa).

Tiesas paziņojums nosūtīts pusēm 2022.gada 11.oktobrī (lietas 95., 96., 98.lapa).

[7] 2022.gada 30.novembrī no prasītāja elektroniski tika saņemti paskaidrojumi un papildu pierādījumi (lietas 99.-100., 101.-103.lapa).

[7.1] Prasītājs paskaidro, ka Līguma 10.punktā “Grafiks” pielīgta maksājumu veikšanas kārtība un apmērs, nosakot, ka ikmēneša maksājums

veicams katra mēneša 17.datumā 186,22 euro apmērā (pirmais maksājums 2019.gada 17.februārī veicams 107,55 euro apmērā).

No lietā iesniegtā detalizētā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs veicis maksājumus pielīgtajā apmērā un kārtībā, savukārt, 2019.gada

17.septembra maksājums 186,22 euro apmērā nav veikts, jo atbildētājs atteicies turpināt līgumsaistības, 2019.gada 6.jūlijā atgriežot automašīnu AS

“mogo”, ko apstiprina pielikumā pievienotais pušu parakstītais automašīnas nodošanas-pieņemšanas akts.

Ņemot vērā, ka līgumattiecības izbeigtas 2019.gada 6.jūlijā, atbildētājam atgriežot automašīnu, 2019.gada 11.jūlijā paziņojumā par atkāpšanos no

Līguma kļūdaini norādīts par maksājumu kavējumu.

[7.2] No detalizētā parāda aprēķina un lietā iesniegtajiem pierādījumiem redzams, ka automašīna pārdota 2019.gada 24.jūlijā par 1900 euro, no

automašīnas pārdošanas saņemtos līdzekļus novirzot atbildētāja no Līguma izrietošo saistību daļējai dzēšanai.

[7.3] Aprēķina 1.punkta “Nesamaksātās pamatsummas aprēķins” 9.ailē “Parāda piedziņas ienākumi, PVN nav piemērojams” norādītā summa

20,02 euro ieturēta par atbildētāja no Līguma izrietošo maksājumu administrēšanu, proti, par 2022.gada 11.jūlija rēķina Nr.FL02022019/0410-LL-R

sagatavošanu, aprēķinot atbildētāja parādsaistību apmēru.

2019.gada 11.jūlija Paziņojums un rēķins Nr./numurs/ atbildētājam nosūtīti 2019.gada 19.jūlijā, ko apliecina prasības pielikumā pievienotais VAS

“Latvijas Pasts” nodoto sūtījumu sarakts (izraksts).

Saskaņā ar AS “mogo” cenrādi, kas publiski pieejams AS “mogo” mājas lapā https://www.mogo.lv/cenradis (izdrukāts cenrādis pievienots

paskaidrojumu pielikumā), parāda atgūšanas izdevumi Līguma izbeigšanas gadījumā tiek ieturēti 17 euro apmērā (par rakstiska paziņojuma

sagatavošanu), papildus aprēķinot pasta izdevumus par ierakstīta sūtījuma nosūtīšanu (sūtījuma Nr./numurs/). Pamatojoties uz minēto, no automašīnas

pārdošanas iegūtajiem līdzekļiem AS “mogo” pamatoti ieturējis parāda piedziņas ienākumus, kam PVN nav piemērojams, 20,02 euro apmērā.

[7.4] Prasības pieteikumā prasītājs norādījis, ka atbildētājs pēdējo maksājumu prasītājam ir veicis 2020.gada 9.februārī, bet maksājumus parāda

pilnīgai dzēšanai nav veicis. No atbildētāja saņemtie maksājumi 75 euro apmērā ir novirzīti saskaņā ar CL 1843.pantu, ieskaitot pamatsummā.

Novirzot atbildētāja veiktos maksājumus kopsummā par 75 euro pamatsummas dzēšanai, prasītājs izrādījis labo gribu, samazinot parāda

pamatsummu, no kuras savukārt aprēķināti procentu maksājumi. Samazinot pamatsummu, attiecīgi samazinās arī aprēķināto likumisko procentu apmērs.

CL 1843.panta pamatprincips ir tas, ka līgumsods tiek dzēsts kā pēdējais. Savukārt, par maksājumu ieskaitu, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības

centra 2018.gada 24.aprīļa vadlīnijās Nr.3 “Vadlīnijas par nokavējuma procentu un līgumsoda piemērošanu ar patērētājiem noslēgtajos līgumos”

norādītajam – kredīta devējs, ievērojot CL 1843.pantā ietverto maksājumu dzēšanas pamatprincipu, var piedāvāt arī citu maksājumu dzēšanas kārtību,

ja spēj pierādīt, ka tā būs labvēlīgāka patērētājam. Tā kā ir noteikts, ka parāds ieskaitāms tajā parādā, kurš visvairāk apgrūtina, un viens no

būtiskākajiem mērķiem ir noteikt parāda dzēšanas kārtību, lai parādniekam rastos pēc iespējas mazāk izdevumu un apgrūtinājumu, kā arī, lai novērstu

kreditora iespēju iegūt lielāku ieguvumu no parādnieka nespējas savlaicīgi pildīt savas saistības, tad prasītāja rīcība, samazinot parāda pamatsummu, no

kuras savukārt tiek aprēķināti likumiskie procenti, ir atbildētāja interesēs un neprasa papildus atbildētāja piekrišanu minētā ieskaita veikšanai

(https://www.ptac.gov.lv/lv/media/132/download).

[7.5] Atsaucoties uz CPL 93.panta pirmo daļu un 96.panta piekto daļu, prasītājs norāda, ka atbildētājam neapstrīdot veikto maksājumu ieskaitu,

kā arī neapstrīdot lietā iesniegtos pierādījumus, prasība kā pamatota un pierādīta ir apmierināma. Prasītājs uztur prasību pilnā apmērā, pamatojoties uz

prasībā norādīto argumentāciju, pievienotajiem pierādījumiem un papildus lietā sniegtajiem paskaidrojumiem un lūdz tiesu prasību pilnībā apmierināt.

[8] Ar Zemgales rajona tiesas 2023.gada 23.marta lēmumu, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu, tiesa nolēma

izskatīt lietu rakstveida procesā 2023.gada 16.maijā, par ko pusēm paziņots 2023.gada 19.aprīlī (lietas 110., 111., 112.lapa). Termiņš papildu

paskaidrojumu, pierādījumu un citu procesuālo līgumu iesniegšanai tika noteikts līdz 2022.gada 25.februārim ar tiesneses 2022.gada 24.janvāra lēmumu

(lietas 78.lapa).

Līdz lietas izskatīšanas dienai puses neiesniedza citus paskaidrojumus, papildu ierādījumus un citus procesuālos lūgumus, nav pieteikts noraidījums

tiesnesei.

Ņemot vērā, ka atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību, kā arī nepastāv CPL 208. 1 panta trešajā daļā norādītie apstākļi, tiesa atzīst,

ka lietā taisāms aizmugurisks spriedums.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzina, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

[10] CL 1402.pants nosaka, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

CL 1403.pants nosaka, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

CL 1511.pants nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu,

pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir

nodibināt saistību tiesību (1401.p.).

Prasītāja iesniegtajā 2019.gada 2.februāra Atgriezeniskā līzinga līguma Nr./līguma numurs/ II daļā “Vispārējie atgriezeniskā līzinga līguma

noteikumi” (lietas 11.-20.lapa), ir norādītas sekojošās definīcijas: Līgums ir šis līzinga ņēmēja un AS „mogo” starpā noslēgtais atgriezeniskā līzinga

līgums ar visiem tā pielikumiem un grozījumiem; Līzinga pieprasījums ir atbilstoši Vispārējo noteikumu 3. 1 vai 3.2 nodaļai Mājas lapā vai Klientu

apkalpošanas centrā noformēts Līzinga ņēmēja izteikts pieteikums saņemt no AS „mogo” Līzingu saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzings ir

transportlīdzekļa noma ar izpirkumu saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzinga (kredīta) summa ir pamatnoteikumos noteiktā līzinga summa, ko AS

„mogo” izsniedz līzinga ņēmējam, ko saskaņā ar Līguma noteikumiem AS „mogo” pārskaita vai izmaksāta Līzinga ņēmējam Transportlīdzekļa pirkuma

cenas samaksai un ko Līzinga ņēmējam ir pienākums atmaksāt AS „mogo” saskaņā ar Līguma noteikumiem; Līzinga termiņš ir pamatnoteikumos

norādītais termiņš, kura laikā Līzinga ņēmējam ir tiesības lietot Transportlīdzekli un pienākums maksāt Transportlīdzekļa izpirkuma maksājumu un

Procentu maksājumus; Transportlīdzeklis ir pamatnoteikumos norādītais transportlīdzeklis vai kuģošanas līdzeklis (vai vairāki transportlīdzekļi vai

kuģošanas līdzekļi), kuru AS „mogo” pēc Līzinga ņēmēja norādījuma saskaņā ar Līguma noteikumiem iegādāsies no Līzinga ņēmēja un kas tiks nodots

Līzinga ņēmēja turējumā un lietošanā, bet pēc Līguma saistību izpildes – īpašumā, Līgumā noteiktajā kārtībā; Transportlīdzekļa izpirkuma maksājumi ir

Līzinga ņēmēja ikmēneša maksājumi AS „mogo” par Transportlīdzekli un tā lietošanu; Transportlīdzekļa pirkuma cena ir pamatnoteikumos norādītā

Transportlīdzekļa cena, ko AS „mogo” maksā par Transportlīdzekļa iegādi, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN), ja tāds saskaņā ar

Latvijas Republikas spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem tiek piemērots; Procenti ir atlīdzība par finansējuma lietošanu, kas tiek aprēķināta no

neizmaksātās Transportlīdzekļa vērtības līdz Līguma izbeigšanai.

Komerclikuma 463.panta pirmā daļa nosaka, ka līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga

ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga

ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. Saskaņā ar minētā panta otro daļu līzinga līgumam piemēro Civillikuma un šā likuma

noteikumus par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem, šādos gadījumos:

1) ja ir nolīgts līzinga ņēmēja pienākums izpirkt līzingā nodoto lietu;

2) ja ir nolīgtas līzinga ņēmēja tiesības līzinga līguma termiņa beigās, ievērojot nosacījumu, ka līzinga ņēmējam nav neizpildītu saistību pret līzinga

devēju, iegūt līzingā nodoto lietu īpašumā bez papildu atlīdzības vai par atlīdzību, kura datumā, kad šo iespēju varēs izmantot, būs pietiekami zema, lai

lietošanas uzsākšanas datumā pastāvētu pamatota noteiktība, ka līzinga ņēmējs šo iespēju izmantos.

Līguma Vispārējo noteikumu 2.1.punkts paredz, ka, lai saņemtu Līzingu, Līzinga ņēmējs apņemas nodot AS „mogo” īpašuma tiesības uz

Transportlīdzekli, pārdodot Transportlīdzekli AS „mogo”, un AS „mogo” apņemas samaksāt Līzinga ņēmējam Transportlīdzekļa pirkuma cenu. Savukārt

2.2.punkts paredz, ka pēc tam, kad AS „mogo” būs ieguvis Transportlīdzekli īpašumā, AS „mogo” piešķir Līzinga ņēmējam tiesības turēt, lietot (nomāt)

un izpirkt Transportlīdzekli, bet Līzinga ņēmējs apņemas pieņemt Transportlīdzekli līzingā – nomā ar tiesībām to izpirkt, kā arī samaksāt Līguma

maksājumus atbilstoši Līguma noteikumiem.

No 2019.gada 3.februārī AS „mogo” un atbildētāja starpā noslēgtā Līguma I daļas „Pamatnoteikumi” redzams, ka puses vienojušās par līguma

priekšmetu, norēķinu kārtību, saistību neizpildes sekām. Saskaņā ar Līguma noteikumiem AS „mogo” apņemas nopirkt no atbildētāja transportlīdzekli

VOLVO S60, 2006.g.izlaiduma, šasijas Nr./šasijas numurs/, par pirkuma cenu 4490 euro un nodot to atbildētājam lietošanā ar izpirkuma tiesībām uz

laiku līdz 2025.gada 17.janvārim. Savukārt, atbildētājs apņēmās nodot Transportlīdzekli AS „mogo” īpašumā un pēc tā pieņemt Transportlīdzekli

lietošanā ar izpirkumu, veikt transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus un maksāt procentus ik mēnesi saskaņā ar Līgumā iekļauto maksājumu grafiku.

Līguma Vispārējo noteikumu 16.7.punkts noteic, ka pēc Līguma termiņa beigām, kad līzinga ņēmējs ir izpildījis visas no šī Līguma izrietošās

saistības un veicis visus paredzētos maksājumus un pie nosacījuma, ka līzinga ņēmējam nav izpildītu saistību pret AS „mogo”, AS „mogo” nodod līzinga

ņēmējam īpašuma tiesības uz Transportlīdzekli.

Ievērojot Komerclikuma 463.panta pirmās un otrās daļas noteikumus, AS „mogo” un atbildētāja attiecībām un līdz ar to arī pušu attiecībām ir

piemērojami Civillikuma un Komerclikuma noteikumi par pirkuma līgumu, ciktāl tie nav pretrunā ar Komerclikuma D daļas XXI Sadaļas 5.nodaļas

noteikumiem, tostarp CL 2002., 2033., 2035., 2047., 2069., 2070.panta normas.

[11] No lietas materiāliem redzams, ka 2019.gada 2.februārī no AS „mogo” norēķinu konta atbildētājam tika izmaksāta naudas summa 4490 euro

skaidrā naudā, ko apliecina debeta paziņojums Nr.2111596 (lietas 22., 70.lapa). Tātad, ir pierādīts fakts, ka AS „mogo” 2019.gada 2.februārī

samaksāja atbildētājam Transportlīdzekļa pirkuma cenu par Transportlīdzekļa nodošanu AS „mogo” īpašumā atbilstoši Līguma Vispārējo noteikumu

2.1., 6.1.punkta un Līguma I daļas 2., 11.punkta noteikumiem.

[12] Ņemot vērā, ka lietā nav iesniegti pierādījumi tam, ka Transportlīdzekļa iegādes mērķis ir saistīts ar atbildētāja saimniecisko vai profesionālo

darbību, tiesa atzīst, ka tiesiskajās attiecībās, kas izveidojās starp AS „mogo” un atbildētāju sakarā ar 2019.gada 2.februārī noslēgto Līgumu, atbildētājs

ir uzskatāms par patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, AS „mogo” – par pārdevēju minētā likuma 1.panta 5.punkta

izpratnē. Ievērojot minēto, līgumslēdzēju un arī pušu attiecības ir vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma normas.

[13] CL 1793.panta 3.punkts nosaka, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Saskaņā ar CL 1798.pantu par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi,

vienalga, vai tie izriet no līguma, vai neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

CL 1801.pants nosaka, ka cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt

jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

CL 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt

citam un izlietot to pret parādnieku.

Saskaņā ar CL 1806.panta pirmo daļu cesionārs gan neiegūst ar cesiju vairāk un lielākas tiesības, nekā bijušas cedentam, bet pats prasījums pāriet

uz viņu ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau pastāvošām tiesībām, pat arī tad, ja tās būtu pamatotas uz personīgu labvēlību pret cedentu, ciktāl

par tām nav tieši noteikts izņēmums no šā noteikuma.

Ar izrakstu no 2018.gada 21.novembra Cesijas līguma un izrakstu no šī līguma pielikuma (lietas 28.-29., 30.lapa), kā arī prasītāja 2019.gada

17.septembra paziņojumu atbildētājam (lietas 31.lapa) ir pierādīts, ka 2018.gada 21.novembra Cesijas līguma ietvaros AS „mogo” cedēja prasītājam

prasījuma tiesības pret debitoriem, kas minēti cesijas līguma pielikumā Nr.1, tai skaitā, pret atbildētāju /pers. A/. Izrakstā no 2018.gada 21.novembra

Cesijas līguma pielikuma ir norādītas ziņas par atbildētāju, līgums Nr.FL02022019/0410.

Prasītājs nenorāda, kurā datumā tika cedēts prasījums pret atbildētāju. Izrakstā no 2018.gada 21.novembra Cesijas līguma pielikuma nav norādīts

tā parakstīšanas datums. Ievērojot minēto, tiesa secina, ka prasījums pret atbildētāju tika cedēts prasītājam ne vēlāk kā 2019.gada 17.septembrī, kad

paziņojums par cesiju tika nosūtīts atbildētājam.

Ar minētiem rakstveida pierādījumiem ir pierādīts, ka prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Līguma, ar visiem blakus prasījumiem ne

vēlāk kā 2019.gada 17.septembrī tika nodotas prasītājam, kas saskaņā ar CL 1805., 1806.pantu ir tiesīgs prasīt no atbildētāja visu Līgumā paredzēto

maksājumu samaksu tādā apmērā, kādā šīs tiesības bija AS „mogo”.

[14] Saskaņā ar CL 2033.pantu atbildētājam kā pircējam no Līguma izriet pienākums samaksāt pirkuma maksu. Līzinga kopējā summa

(pamatparāds), kas atbildētājam bija jāsamaksā Līguma darbības laikā, bija 4983,90 euro (par Transportlīdzekli samaksātā pirkuma cena 4490 euro +

komisija par līguma noformēšanu 493,90 euro).

Saskaņā ar CL 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. CL 1756.pants nosaka, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt, CL 1757.pants nosaka, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

CL 2035.pants paredz, ka pircējam no tā laika, kad viņš sācis pirkto lietu valdīt un lietot, jāmaksā pārdevējam par pirkuma maksu procenti.

Līguma I daļas 6.punktā ir noteikta procentu likme par AS „mogo” finansējuma lietošanu 40,8 % gadā.

Līguma I daļas 10.punktā ir iekļauts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru atbildētājam maksājumi bija jāveic ik mēnesī 17.datumā, sākot ar

2019.gada 17.februāri, 186,22 euro apmērā, pirmo maksājumu 2019.gada 17.februārī veicot 107,55 euro apmērā. Maksājums sastāv no

Transportlīdzekļa izpirkuma maksājuma daļas un procentiem, kuru proporcija ik mēnesi mainās, paliekot nemainīgai kopējai maksājuma summai.

CL 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No detalizētā parāda aprēķina (lietas 90.-91.lapa) redzams, ka atbildētājs no Līguma izrietošos pienākumus pildījis pienācīgi, līdz 2019.gada

17.jūnijam tika samaksāti visi maksājumi, kuriem iestājās samaksas termiņš.

[15] CL 1589.pants nosaka, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma raksturu, vai kad to

zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

CL 2047.pants noteic, ka pārdevējs var pielīgt sev tiesību atkāpties no pirkuma līguma, ja pircējs laikā nesamaksā pirkuma cenu. Pārdevēja

tiesības atkāpties no nomaksas pirkuma līguma, ja pircējs pieļauj maksājumu nokavējumu, paredz arī CL 2070.pants.

Līguma Vispārējo noteikumu 16.3.1.punkts, uz kuru atsaucas prasītājs, paredz AS „mogo” tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, ja līzinga

ņēmējs pilnībā vai daļēji nav veicis termiņā Līgumā vai AS „mogo” rēķinā/paziņojumā noteikto maksājumu vai tā daļu un kavējums ilgst desmit dienas.

Saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 16.4.punktu AS „mogo” vienpusējas atkāpšanās gadījumā līzinga ņēmējam ir pienākums nekavējoties pēc

AS „mogo” pieprasījuma nodot Transportlīdzekli AS „mogo” vai tā pilnvarotai personai un 7 darba dienu laikā samaksāt visus Līguma maksājumus līdz

Transportlīdzekļa nodošanas brīdim, kā arī citas naudas summas, kas pienākas AS „mogo” saskaņā ar šo Līgumu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka sakarā ar atbildētāja pieļautajiem maksājumu kavējumiem, AS „mogo” izmantojis Līguma Vispārējo noteikumu

16.3.1.punktā paredzētās tiesības atkāpties no Līguma, nosūtot atbildētājam 2019.gada 11.jūlija paziņojumu par vienpusējo atkāpšanos no Līguma

(lietas 23.lapa).

Pretēji prasītāja apgalvojumiem detalizētais parāda aprēķins (lietas 90.-91.lapa) pierāda, ka līdz 2019.gada 11.jūlijam atbildētājs nebija kavējis

nevienu no Līgumā paredzētajiem maksājumiem, tātad, nebija vispār nokavēto parādu, kuru dēļ AS „mogo” būtu tiesīgs vienpusēji atkāpties no Līguma.

Prasītājs 2022.gada 30.novembra paskaidrojumā (lietas 99.-100.lapa) atzinis, ka AS „mogo” 2019.gada 11.jūlija paziņojumā ir kļūdaini norādījis

uz maksājumu kavējumu, jo līgumattiecības tika izbeigtas 2019.gada 6.jūlijā, atbildētājam atgriežot Transportlīdzekli.

2019.gada 6.jūlijā sastādītais Transportlīdzekļa pieņemšanas-nodošanas akts (lietas 101.lapa) apliecina, ka šajā datumā atbildētājs nodevis

AS „mogo” atpakaļ Transportlīdzekli sakarā ar to, ka atbildētājs vēlās pārtraukt līgumsaistības pirms Līgumā noteiktā termiņa, un AS „mogo” šo

Transportlīdzekli pieņēmis.

Līgumā nav konkrēti paredzētas atbildētāja kā līzinga ņēmēja tiesības vienpusēji atkāpties no Līguma, bet Līguma Vispārējo noteikumu 16.6.punktā

ir paredzētas sekas gadījumiem, ja Līgums tiek izbeigts pirms termiņa vai ja AS „mogo” vienpusēji atkāpjas no Līguma, tātad, AS „mogo” atkāpšanās no

Līguma nav vienīgais veids, kā Līguma darbība var tikt izbeigta pirms tajā pielīgtā termiņa. No 2019.gada 6.jūlija pieņemšanas-nodošanas akta izriet, ka

AS „mogo” ir piekritis Līguma izbeigšanai pēc atbildētāja iniciatīvas, pieņemot atpakaļ Transportlīdzekli.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka Līguma darbības tika izbeigta 2019.gada 6.jūlijā ar atbildētāja vienpusējo atkāpšanos no šī Līguma.

[16] AS „mogo” kopā ar 2019.gada 11.jūlija paziņojumu nosūtīja atbildētājam 2019.gada 11.jūlijā izrakstīto rēķinu Nr.FL02022019/0410-LL-R,

kurā sakarā ar līguma izbeigšanu pieprasīja nomaksāt atlikušos maksājumus kopsummā 5049,82 euro līdz 2019.gada 22.jūlijam (lietas 24.lapa). Minētie

dokumenti faktiski nosūtīti atbildētājam 2019.gada 19.jūlijā, ko apliecina VAS “Latvijas pasts” nodoto sūtījumu saraksts (izraksts) (lietas 25.lapa).

2019.gada 11.jūlija rēķinā atbildētājam tika pieprasīti sekojošie maksājumi: 1) pamatsummas atmaksa 4874,33 euro; 2) tekošā rēķina

pamatsumma 19,82 euro; 3) tekošā rēķina procenti 138,67 euro; 4) parāda atgūšanas izdevumi 17 euro. Kā pamatsummas maksājumi tika pieprasīti

4894,15 euro (4874,33 euro + 19,82 euro).

Ņemot vērā, ka atbildētāja parāda atlikums, ko prasītājs lūdz piedzīt, ir aprēķināts, no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem atrēķinot virkni

maksājumu, tostarp procentus un maksājumus, kas parāda aprēķinā un prasītāja paskaidrojumā nosaukti par parāda piedziņas izdevumiem, tiesai ir

jāizvērtē, vai AS „mogo” bija pamats pieprasīt no atbildētāja konkrēto maksājumu, vai šo maksājumu summa ir pareizi aprēķināta un ir pierādīta attiecīgo

izdevumu summa.

[16.1] Ņemot vērā, ka atbildētājs Līguma darbības laikā samaksāja pamatsummas atmaksai kopsummā 89,75 euro, pamatsummas atlikums

Līguma izbeigšanas dienā bija 4894,15 euro apmērā (4983,90 euro – 89,75 euro), tātad, pamatsummas maksājumi šādā apmērā tika pieprasīti

pamatoti.

[16.2] Pielīgtie procenti par finansējuma lietošanu tika aprēķināti 138,67 euro līdz Līguma izbeigšanas dienai, 2019.gada 6.jūlijam, jo līdz minētam

datumam atbildētājs turpināja lietot Transportlīdzekli.

[16.3] Parāda atgūšanas izdevumi 17 euro apmērā 2019.gada 11.jūlija rēķinā ir iekļauti bez tiesiskā pamata turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

[16.3.1] Kā jau norādīts sprieduma [14] – [15] punktā, līdz Līguma izbeigšanas dienai atbildētājam nebija nekādu nokavēto maksājumu, kuru AS

„mogo” varētu piedzīt un šai sakarā tam varētu rasties izdevumi.

Saskaņā ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 1.panta 5.punktu parāda atgūšana ir ārpustiesas darbību kopums, ko kreditors vai parāda

atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto, aicinot parādnieku labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Ņemot vērā, ka atbildētājam līdz 2019.gada 11.jūlijam nebija nekādu kavēto maksājuma saistību, 2019.gada 11.jūlija paziņojuma nosūtīšana nav

uzskatāma par parāda atgūšanas darbību. Faktiski minētais paziņojums kalpoja tikai kā pavadvēstule, ar kuru nosūtīts 2019.gada 11.jūlija rēķins par

maksājumiem, kas jāveic sakarā ar Līguma izbeigšanu.

[16.3.2] Prasītājs tikai 2022.gada 30.novembra paskaidrojumā norādīja, ka saskaņā ar AS „mogo” cenrādi parāda atgūšanas izdevumi līguma

izbeigšanas gadījumā tiek ieturēti 17 euro apmērā (par rakstiska paziņojuma nosūtīšanu), papildus aprēķinot pasta izdevumus par ierakstīta sūtījuma

nosūtīšanu. Prasītājs arī norādīja, ka no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem tika ieturēti 20,02 euro par atbildētāja no Līguma izrietošo maksājumu

administrēšanu – 2019.gada 11.jūlija rēķina sagatavošanu, aprēķinot atbildētāja parādsaistību apmēru.

Tiesa minētos prasītāja argumentus uzskata par nepamatotiem.

Prasītāja iesniegtais AS „mogo” cenrādis paredz maksājumu 17 euro apmērā kā parādu atgūšanas izdevumus, izbeidzot līgumu (rakstiska

paziņojuma sagatavošana un nosūtīšana u.c. darbības, kas tiek veiktas līguma izbeigšanas gadījumā).

Kā jau minēts, AS „mogo” nav izbeidzis Līgumu, bet piekritis Līguma izbeigšanai pēc atbildētāja iniciatīvas, nekādu nokavēto maksājumu

atbildētājam nebija, paziņojums par Līguma izbeigšanu sakarā ar atbildētāja it kā pieļautajiem maksājumu kavējumiem tika sastādīts acīmredzami

kļūdaini, ko atzīst arī prasītājs.

Atbildētāja maksājumu uzskaite un rēķinu izrakstīšana tekošiem maksājumiem vai gala aprēķina rezultātā ir grāmatvedības kārtošanas darbības,

kas AS „mogo” jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem kā jebkuram komersantam. Līgumā nav paredzēta atbildētāja saistība maksāt jebkādu komisiju

vai cita veida maksājumu par līzinga devēja darbībām, kas saistītas ar tā grāmatvedības kārtošanu un rēķinu izrakstīšanu.

Līgumā, tostarp Līguma Vispārējo noteikumu 7.sadaļā “Līguma maksājumi”, nav paredzētas atbildētāja saistības veikt maksājumus saskaņā ar

kādu AS „mogo” cenrādi. Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs pirms Līguma slēgšanas tika iepazīstināts ar prasītāja iesniegto cenrādi un piekrita

veikt tajā paredzētos maksājumus.

[16.4] Apkopojot visu minēto, tiesa atzīst, ka sakarā ar Līguma izbeigšanu atbildētājam bija saistības veikt maksājumus AS „mogo” 5032,82 euro

apmērā, tai skaitā, pamatsummas maksājumi 4894,15 euro un līgumiskie procenti 138,67 euro.

[17] CL 1828.pants nosaka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar 2019.gada 11.jūlija rēķinā norādīto atbildētājam bija jāsamaksā atlikušie maksājumi līdz 2019.gada 22.jūlijam.

CL 1838.pants nosaka, ka pienākums pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, ir tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumu par

prasību un nav iesniedzis jebkādus pierādījumus par to, ka viņš ir samaksājis AS „mogo” Līgumā paredzētos maksājumus pēc Līguma izbeigšanās, līdz ar

to ir pierādīts, ka atbildētājs pēc Līguma darbības izbeigšanas nav samaksājis visus no viņa pienākošos maksājumus.

[18] Līguma Vispārējo noteikumu 16.6.punkts paredz, ka, ja Līguma darbība tiek izbeigta pirms termiņa vai AS „mogo” vienpusēji atkāpjas no

Līguma (izņemot Vispārējo noteikumu 16.3.3.punktā noteiktos gadījumus), AS „mogo” ir tiesīgs pārdot Transportlīdzekli par brīvu cenu. No

Transportlīdzekļa pārdošanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti līzinga ņēmēja saistību izpildei un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu

novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu dzēšanai. Līzinga ņēmējam ir pienākums 5 darba dienu laikā pēc AS „mogo” pieprasījuma saņemšanas segt

starpību starp līzinga ņēmēja parāda un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un

cenu, par kādu AS „mogo” saskaņā ar šī punkta noteikumiem pārdod Transportlīdzekli.

[18.1] Saskaņā ar prasības pieteikumā minēto no atbildētāja pārņemtais Transportlīdzeklis tika novērtēts 2019.gada 17.jūlijā, nosakot tā

realizācijas cenu 1900 euro apmērā, un Transportlīdzekli tika pārdots 2019.gada 24.jūlijā trešajai personai par 1900 euro, ko apliecina arī 2019.gada

24.jūlija pavadzīme Nr.201907147 (lietas 27.lapa).

[18.2] No parāda aprēķina (lietas 90.lapa) un prasītāja 2022.gada 30.novembra paskaidrojuma (lietas 99.-100.lapa) redzams, ka AS „mogo” no

Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem ir ieturējis šādus maksājumus par kopējo summu 1900 euro :

1) Parāda piedziņas izdevumi, kas nav apliekami ar PVN, 20,02 euro;

2) Līgumiskie procenti 138,67 euro;

3) Pamatsummas maksājumi 1741,31 euro.

[18.3] Saskaņā ar prasītāja 2022.gada 30.novembra paskaidrojumu no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem tika ieturēti 20,02 euro par

atbildētāja no Līguma izrietošo maksājumu administrēšanu – 2019.gada 11.jūlija rēķina sagatavošanu, aprēķinot atbildētāja parādsaistību apmēru, šai

sakarā atsaucoties uz AS „mogo” cenrādi un pasta izdevumiem par ierakstīta sūtījuma nosūtīšanu.

Saskaņā ar sprieduma [16.3] punktā norādīto jau 2019.gada 11.jūlija rēķinā parāda piedziņas izdevumi 17 euro tika pieprasīti nepamatoti un līdz

ar to šī summa nepamatoti ieturēta no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem.

Prasītājs nav iesniedzis pierādījumus par izdevumiem, kas AS „mogo” radušies sakarā ar 2019.gada 11.jūlija rēķina nosūtīšanu atbildētājam. Pasta

sūtījumu sarakstā šo izdevumu summa nav norādīta (lietas 25.lapa). Ja arī šie izdevumi tiktu pierādīti, sprieduma [16.3] punktā norādīto apsvērumu dēļ

šie izdevumi nav uzskatāmi par parāda piedziņas izdevumiem, kurus AS „mogo” būtu tiesības pieprasīt no atbildētāja un ieturēt no Transportlīdzekļa

realizācijas ieņēmumiem.

[18.4] Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem tika nepamatoti ieturēti 20,02 euro kā parāda piedziņas

izdevumi. Saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 14.5.punktu un CL 1843.pantu no Transportlīdzekļa realizācijas ieņēmumiem AS „mogo” bija

tiesības ieturēt vispirms procentu parādu 138,67 euro un tad atlikušo summu 1761,33 euro novirzīt pamatsummas atmaksai, pēc kā pamatsummas

atlikums sastādīja 3132,82 euro (4894,15 euro – 1761,33 euro).

Kā norādīts prasības pieteikumā un parāda aprēķinā, 2020.gada 9.februārī atbildētājs samaksāja prasītājam 75 euro, ko prasītājs novirzījis

pamatsummas parāda dzēšanai, secīgi pamatsummas atlikums pēc šī maksājuma sastādīja 3057,82 euro, nevis 3077,84 euro kā uzskata prasītājs.

[18.5] Atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka viņš samaksāja AS „mogo” vai pēc cesijas prasītājam lielāku summu, nekā norāda

prasītājs, līdz ar to tiesa atzīst par pierādītu, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt prasītājam Līgumā paredzēto līzinga pamatsummu 3057,82 euro,

secīgi ir pamats to piedzīt no atbildētāja prasītāja labā.

[19] Attiecībā uz prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 407,79 euro piedziņu tiesa atzīst sekojošo.

CL 1652.panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Lai atzītu, vai un kad iestājās atbildētāja samaksas nokavējums, ir svarīgi noteikt, kad saskaņā ar līguma vai likuma noteikumiem iestājās attiecīgās

saistības izpildes termiņš.

[19.1] Saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 16.6.punktu pēc Transportlīdzekļa pārdošanas līzinga ņēmējam ir pienākums 5 darba dienu laikā

pēc AS „mogo” pieprasījuma saņemšanas segt starpību starp līzinga ņēmēja parāda un ar Transportlīdzekļa pārņemšanu, trūkumu vai bojājumu

novēršanu un pārdošanu saistīto izdevumu kopsummu un cenu, par kādu AS „mogo” saskaņā ar šī punkta noteikumiem pārdod Transportlīdzekli.

Lietā nav iesniegti pierādījumi par šāda AS „mogo” pieprasījuma nosūtīšanu atbildētājam, kurā būtu norādīta parāda summa pēc Transportlīdzekļa

pārdošanas.

Pieprasījumu samaksāt atlikušo parāda summu atbildētājam nosūtīja prasītājs 2019.gada 17.septembrī (lietas 31., 32.-34.lapa), nenorādot termiņu,

līdz kuram pieprasa samaksāt parādu.

Saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 18.8.punktu pa pastu nosūtītā korespondence uzskatāma par saņemtu piektajā kalendārajā dienā pēc

Latvijas pasta zīmogā norādītā datuma par ierakstītās vēstules pieņemšanu. Ņemot vērā Fitek AS apliecinājumā norādīto datumu, kad prasītāja

paziņojums nodots pasta komersantam, 2019.gada 17.septembrī, šis sūtījums uzskatāms par izsniegtu atbildētājam 2019.gada 22.septembrī. Secīgi

samaksas termiņš pēc šī prasītāja pieprasījuma saskaņā ar Līguma Vispārējo noteikumu 16.6.punktu iestājās 2019.gada 27.septembrī.

Tā kā atbildētājs nesamaksāja atlikušo parāda summu pēc prasītāja 2019.gada 17.septembra pieprasījuma līdz 2019.gada 27.septembrim, šīs

summas samaksas nokavējums sākās 2019.gada 28.septembrī.

[19.2] Saskaņā ar CL 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktās norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

CL 1765.panta pirmā daļa paredz, ka gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Saskaņā ar šī

panta otro daļu likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par

pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās

patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar CL 1765.panta ceturto daļu likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla, jeb neatmaksātā pamatparāda

summas.

Uz minēto tiesību normu pamata prasītājam bija tiesības, sākot ar 2019.gada 28.septembri, aprēķināt likumiskos nokavējuma procentus par

pamatparāda 3132,82 euro samaksas nokavējumu un pēc parāda daļējas segšanas 2020.gada 9.februārī – no pamatsummas 3057,82 euro.

Prasītājs saskaņā ar parāda aprēķinu šos procentus aprēķināja no tādas pamatparāda summas, kas atlikusi pēc 2020.gada 9.februārī saņemtā

maksājuma 75 euro un kas pēc prasītāja aprēķiniem bija 3077,84 euro apmērā. Turklāt prasītājs nokavējuma procentus aprēķināja no 2019.gada

11.jūlija, norādot to kā dienu, ka līzinga devējs atkapās no Līguma, kas ir pretēji lietā nodibinātiem apstākļiem.

[19.3] CL 1843.pants paredz, ka, ja kāds samaksā tikai daļu no sava parāda, tad viņa maksājumu vispirms ieskaita vēl nenomaksātos procentos,

pēc tam kapitāla dzēšanai un tikai pēc tam līgumsoda dzēšanai, ja vien kreditors nav bijis ar mieru pieņemt maksājumu tieši tikai uz kapitāla rēķinu un par

to kvitējis. Citāda vienošanās par līgumsoda dzēšanas kārtību nav spēkā.

Prasītājs 2020.gada 9.februārī saņemto atbildētāja maksājumu 75 euro ieskaitīja pamatsummas parāda, nevis līdz minētam datumam aprēķināto

likumisko nokavējuma procentu dzēšanai, kas ir prasītāja tiesības. Taču šajā sakarā tiesa atzīst, ka prasītājam bija jāievēro CL 1760.panta nosacījumi,

ka likumiskie procenti (1759.p.) prasāmi nevis atsevišķi, bet reizē ar galveno saistību, un tādēļ tos nevar prasīt vēlāk, ja attiecīgā laikā par tiem bijis

noklusēts vai galvenā parāda samaksa pieņemta bez piebilduma.

CL 1762.pants paredz, ka pienākums maksāt procentus izbeidzas pilnīgi attiecībā uz nokavējuma procentiem, kad parādnieks piedāvā samaksu;

bet ja kreditors noteikti pagarina kapitāla samaksas termiņu, nokavējuma procenti atkrīt arī par pagājušo laiku (2.punkts), un 1760.pantā norādītā

gadījumā (3.punkts).

Lietā nav iesniegti pierādījumi par to, ka prasītājs, pieņemot 2020.gada 9.februārī atbildētāja maksājumu 75 euro pamatsummas parāda dzēšanai,

ir izteicis atbildētājam piebildumu CL 1760.panta izpratnē par to, ka patur tiesības pieprasīt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu līdz

2020.gada 9.februārim. Tiesa saskaņā ar CPL 93.panta ceturto daļu 2022.gada 11.oktobrī paziņoja prasītājam, ka par minēto faktu pierādījumi nav

iesniegti (lietas 95.lapa), bet prasītājs pierādījumus par šo faktu līdz lietas izskatīšanai nav iesniedzis.

Tiesa atzīst, ka, pieņemot bez piebilduma atbildētāja daļēju maksājumu nevis likumisko nokavējuma procentu dzēšanai, bet pamatsummas

samaksai, prasītājs ir zaudējis tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu līdz 2020.gada 9.februārim, bet saglabāja tiesības šos

procentus pieprasīt par turpmāko periodu, jo pamatsumma tika atmaksāta tikai daļēji un kopš 2020.gada 10.februāra turpinājās pamatsummas

3057,82 euro apmērā samaksas nokavējums.

[19.4] Aprēķinot likumiskos nokavējuma procentus pēc likmes 6 % gadā no parāda pamatsummas 3057,82 euro, šo procentu summa par

periodu no 2020.gada 10.februāra līdz prasītāja norādītajam datumam, 2021.gada 24.septembrim, 624 dienām, ir 313,66 euro (3057,82 euro × 6 % :

365 dienas × 624 dienas). Tiesa atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 313,66 euro apmērā, bet daļā par šo

procentu 94,13 euro apmērā piedziņu prasība ir noraidāma kā nepamatota.

[20] Tiesa, apkopojot visu minēto, atzīst, ka ir pamats piedzīt no atbildētāja prasītāja labā līzinga maksājumu pamatsummu 3057,82 euro un

likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2020.gada 10.februāra līdz 2021.gada 24.septembrim 313,66 euro apmērā, kopsummā parādu

3371,48 euro, pārējā daļā, par pamatparāda 20,02 euro un likumisko nokavējuma procentu 94,13 euro, kopsummā 114,15 euro piedziņu prasība ir

noraidāma kā nepamatota.

[21] CPL 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Piemērojot CL 1759.panta 1.punkta, 1765.panta pirmās un ceturtās daļas tiesību normas, un ņemot vērā Senāta Civillietu departamenta senatoru

kopsapulces 2021.gada 15.decembra lēmumu, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja prasījumu atzīt tam tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos procentus

no piedzītās, bet nesamaksātās summas 6 % gadā par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) kā likumiskos nokavējuma procentus, ja 21

spriedums netiks izpildīts tiesas noteiktajā tā labprātīgās izpildes termiņā. Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta

atziņām 2014.gada 4.novembra spriedumā lietā Nr.SKC-2742/2014 (C17162112) un 2016.gada 29.janvāra lēmumā lietā Nr.SKC1331/2016

(C28283311) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem ir norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, ir aprēķināmi par

sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[22] CPL 33.pants nosaka, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts

nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmā daļa nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir, tai skaitā, ar tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi

(5.punkts).

CPL 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja

prasība apmierināta daļēji, minētās summas piespriež prasītājam proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram.

[22.1] Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja valsts nodevu 374,07 euro (lietas 7., 8.lapa). Proporcionāli apmierināto prasījumu apmēram no

atbildētāja prasītāja labā ir piedzenama valsts nodeva 369,50 euro apmērā.

[22.2] Prasītājs, ceļot prasību, samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37 euro (lietas 9.lapa).

Saskaņā ar CPL 40.panta pirmo daļu (redakcijā kopš 2021.gada 1.decembra) summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu

un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, iemaksā valsts.

Atbilstoši CPL 42.panta pirmajai daļai tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos

proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar CPL 42.panta otro daļu, ja prasību noraida, atstāj bez izskatīšanas vai ja prasītājs atsakās no

prasības, tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no prasītāja valsts ienākumos. [..]

Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 „Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi

Nr.20) 5.punkts paredz, ka ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un izsniegšanu, kā arī ar rakstveida

pierādījumu atgriešanu saistītos izdevumus sedz no Tiesu administrācijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti tiesas funkciju

nodrošināšanai. Tiesa minētos izdevumus aprēķina lietas izskatīšanas beigās un atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajai kārtībai piespriež no pusēm tiesu

ieņēmumos, kas attiecas uz izdevumiem, kuri saistīti ar lietas izskatīšanu.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.20 14.punktu tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida

pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro. Izskatāmajā lietā minētie izdevumi sastāda 14,22 euro (lietas 2.lapa).

Noteikumu Nr.20 15.punkts noteic, ka ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un

skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas

dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek

pieskaitīti 5 euro.

Izskatāmajā lietā tika izgatavoti prasītāja elektroniski iesniegto dokumentu atvasinājumi, kuru apjoms ir mazāks par 250 lapām, līdz ar to tiesas

dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro.

Kopsummā ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un izsniegšanu

saistītie izdevumi) šajā lietā ir 19,22 euro (14,22 euro + 5 euro), no tiem 5,37 euro ir samaksājis prasītājs, bet 13,85 euro nav samaksāti. Saskaņā ar

CPL 42.pantu un Noteikumu Nr.20 5., 14., 15.punktu ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi piedzenami no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai

prasījuma daļai 18,59 euro apmērā, tai skaitā, valsts labā 13,85 euro un prasītāja labā 4,74 euro apmērā.

[22.3] Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītāja labā ir piedzenami tiesas izdevumi kopsummā 374,24 euro (369,50 euro + 4,74

euro) apmērā un valsts labā tiesas izdevumi 13,85 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar CPL 33.pantu, 34.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 40.pantu, 41.panta pirmo daļu, 42.pantu, 189.-193.pantu, 195.pantu, 204. 1

pantu, 208.1 pantu, 208.2 pantu tiesa

nos prie da

Prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105,

pamatparādu (transportlīdzekļa izpirkuma maksājumus) 3057,82 euro, likumiskos nokavējuma procentus par periodu no 2020.gada 10.februāra līdz

2021.gada 24.septembrim 313,66 euro, kopsummā parādu 3371,48 euro (trīs tūkstoši trīs simti septiņdesmit viens euro 48 centi) un tiesas izdevumus

374,24 euro (trīs simti septiņdesmit četri euro 24 centi), pavisam kopā 3745,72 euro.

Noraidīt prasību pārējā daļā – par pamatparāda 20,02 euro un likumisko nokavējuma procentu 94,13 euro, kopsummā 114,15 euro piedziņu.

Atzīt PlusPlus Baltic OÜ, Igaunijas Republikas reģistrācijas Nr.12273105, tiesības saņemt no atbildētāja /pers. A/, personas kods /personas

kods/, 6 % (sešus procentus) gadā no kopējās piedzītās, bet nesamaksātās summas par laika posmu no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām

līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasītāja labā piedzītās summas 3745,72 euro samaksa veicama sekojošā kontā: saņēmējs Ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā,

vienotais reģistrācijas Nr.40103595574, konta Nr.LV76HABA0551041569842, kredītiestāde – “Swedbank” AS.

Piedzīt no /pers. A/ (/pers. A/), personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,85 euro (trīspadsmit

euro 85 centi).

Valsts labā piedzītā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu summa 13,85 euro iemaksājama sekojošā kontā: saņēmējs – Tiesu administrācija,

Antonijas iela 6, Rīga; nodokļu maksātāja reģistrācijas Nr.90001672316; saņēmēja iestāde: Valsts Kase BIC kods TRELLV22; konta

Nr.LV51TREL2190458019000; maksājuma mērķis – 21490, civillieta Nr.C73620921 (norādot ziņas par maksātāju – vārds, uzvārds, personas kods).

Noteikt /pers. A/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās brīža.

Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā Zaļā ielā 12, Bauskā, LV-3901.

Atbildētājs nav tiesīgs pārsūdzēt spriedumu apelācijas kārtībā, bet ir tiesīgs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma noraksta

nosūtīšanas dienas iesniegt Zemgales rajona tiesā Zaļā ielā 12, Bauskā, LV-3901, pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna

Civilprocesa likuma 208.5 pantā noteiktajā kārtībā.

Tiesnese I.Bogdanova

DOKUMENTS IR PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR

LAIKA ZĪMOGU