Court dismissed debt collection claim where contractor's delay was accepted despite acceptance act lacking explicit waiver of penalty rights.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's debt collection claim against the defendant for unpaid construction work. Although the plaintiff argued the defendant accepted the work, the court found the acceptance act lacked specific notes waiving the defendant's right to claim damages for the established delay. Consequently, the court ruled that the defendant was legally entitled to deduct the contractual penalty for the delay from the payment.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Code Art. 2213, 2222; Contract Law Art. 9.3, 9.5: A contractor's failure to meet deadlines entitles the client to claim damages, and signing an acceptance act without explicit notes waiving penalty rights does not preclude the deduction of agreed penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2021:0106.C33492619.5.S
Lietas arhīva Nr.C-0464-21/7
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 6.janvārī
Rīgas rajona tiesa:
tiesnese I.Bāliņa,
ar sekretāri A.Bukbārdi,
piedaloties prasītāja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ALBERTS GS” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un /pers. B/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ALBERTS GS” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Plastik”
par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALBERTS GS” (turpmāk – prasītājs) 2019.gada 12.septembrī cēlis tiesā prasību pret sabiedrību ar
ierobežotu atbildību “Plastik” (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587.pantu, Civilprocesa likuma 34., 35., 39., 41.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam
pamatparādu 7946,26 euro apmērā, likumiskos procentus maksājumu kavējumu 156,75 euro, līgumsodu 683,38 euro apmērā un visus tiesāšanās
izdevumus, tajā skaitā valsts nodevu 683,38 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā, samaksu veicot uz bankas norēķinu
kontu: Luminor Bank AS Latvijas filiāle banka, konts LV10RIKO0002013247729; atzīt prasītāja tiesības saņemt likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā
no piespriestās zaudējumu summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).
[2] Prasībā norādīts, ka 2018.gada 21.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums, kur atbildētājs uzdod un prasītājs apņemas
veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/ energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamos ēkas savilkšanas
un pilastru pastiprināšanas darbus.
Prasītājs norāda, ka līgums ir izpildīts, taču atbildētājs likumā un līgumā noteiktajā kārtībā novilcināja un nepieņēma prasītāja izpildītos
darbus. Saskaņā ar prasītāja grāmatvedības sniegto informāciju atbildētājam izveidojies parāds, jo atbildētājs nepamatoti ir ieturējis un neapmaksājis
prasītāja uzrakstīto gala rēķinu 2019.gada 10.aprīļa par izpildītajiem darbiem.
Ņemot vērā apstākli, ka atbildētājs nepamatoti nenorēķinājās ar prasītāju, 2019.gada 9.jūlijā prasītājs vērsās pie Biedrības “Daugava 2” ar lūgumu
saņemt būvniecības dokumentācijas kopijas, kas pierāda prasītāja veikto līgumdarbu izpildi.
[2.1] Prasītājs nepiekrīt atbildētāja iebildumiem šādu apsvērumu dēļ:
[2.1.1] kontrolējošo organizāciju un amatpersonu pārbaudes piezīmēs punktā Nr.7 norādīts, ka pēc nepilnību konstatēšanas prasītāja veiktajos
darbos defekti novērsti 2018.gada 14.septembrī;
[2.1.2] no piegādāto materiālu saraksta redzams, ka visus līgumdarbam paredzētos materiālus prasītājs bija piegādājis 2018.gada 17.septembrī.
Visi materiāli tika piegādāti līgumā noteiktajā termiņā, savukārt šo tērauda detaļu uzstādīšana bija iespējama tikai tad, kad atbildētājs pabeidza
kanalizācijas stāvvadu izbūves darbus, tas bija 2018.gada 30.oktobrī;
[2.1.3] no izmaiņām un papildinājumiem būvprojekta dokumentācijā redzams, ka prasītāja veiktajiem darbiem tika veiktas projekta izmaiņa –
projekta izmaiņu lapu autors izstrādāja un iesniedza tikai 2018.gada 21.novembrī. Projekta izmaiņu būtība – papildus vītnstieņu uzstādīšana sienā.
Izmaiņas faktiski ir papildus darbi – tie nav attiecināmi uz līgumdarbiem. Līgumdarbos noteikto vītnstieņu uzstādīšanas darbus prasītājs pabeidza
2018.gada 30.septembrī, ko apliecina segto darbu akts. Minētie papildus darbi nav attiecināmi uz prasītāja līgumdarbiem, tātad par tiem nevar veikt arī
soda sankciju aprēķinu no atbildētāja puses. Bez tam šo darbu izpildē izmantotie materiāli nemaz nav reģistrēti piegādāto materiālu sarakstā;
[2.1.4] par segto darbu aktu sarakstu – 2018.gada 30.septmebra pilastru pastiprināšanu ar vītņstieņiem. Minētajā aktā fiksēts, tas, ka prasītājs ir
izpildījis un nodevis visu līgumā noteikto vītnstieņu apjomu. Visi vītnstieņu darbi ir izpildīti labā kvalitātē un visas puses tos pieņem. 2018.gada
16.novembrī savilču uzstādīšana. Uzstādītas un pieņemtas ir visas līgumā noteiktās savilces. Kavējums bija tāpēc, ka tikai novembra vidū atbildētājs
pabeidza montēt kanalizācijas stāvvadus un tikai pēc tam prasītājs varēja pabeigt savus darbus. Ar minēto datumu prasītāja visi darbi objektā tiek
pabeigti. 2018.gada 4.decembris papildus vītnstieņi. Prasītājs uzstādīja papildus vītnstieņus saskaņā ar 2018.gada 21.novembra saņemto rasējumu. Šie
darbi nav līgumdarbi un šo darbu izpildes termiņš nekāda veidā neattiecas uz prasītāja līgumu (par šiem darbiem nebija arī vienošanās). Atbildētājs
negodprātīgi par minētajiem darbiem ir rēķinājis soda procentus, jo prasītājs nav rēķinājis minēto izpildīto darbu izmaksu;
[2.1.5] segto darbu akti F16, F19 un F21 apliecina, ka prasītājs ir uzstādījis visus līgumā noteiktos vītnstieņus, savukārt segto darbu akts F22
liecina par to, ka uzstādītas visas līgumā noteiktās savilces (darbi pabeigti 2018.gada 30.oktobrī, bet akts sagatavots tikai 2018.gada 16.novembrī) akta
sagatavošanu prasītājs nevarēja paātrināt, taču atbildētājs to negodprātīgi sagatavoja ar kavējumu. Saskaņā ar minēto datumu visi līgumā noteiktie darbi ir
izpildīti pilnā apjomā. Akts F25 norāda uz to, ka uzstādīti papildus vītņstieņi;
[2.1.6] par veiktajiem kanalizācijas darbiem. Pirms prasītājs uzstādīja tērauda savilces, atbildētājam bija jānomaina kanalizācijas stāvvadi, jo vecie
čuguna stāvvadi traucēja prasītāja savilču uzstādīšanai. Atbildētājs kanalizācijas stāvvadu maiņu uzsāka tikai 2018.gada 18.septembrī (UK-20 un UK -
21 izbūve) un turpināja līdz 31.10.2018. Tad kad atbildētājs tika pabeidzis ūdens kanalizācijas uzstādīšanas darbus, prasītājs pabeidza uzstādīt savilces
un tās nospriegoja (darbi veikti 2018.gada 30.otkobrī);
[2.1.7] ziņas par ikdienas darbiem. Minētajās tabulās ir atzīmēti prasītāja veiktie darbi, kā arī atzīmētas, kad rika liktas sastatnes. Minētajā
dokumentā prasītājas ieskatā pati svarīgākā informācija ir lapā Nr.33. Savilču spriegošana, kas tika veikta 2018.gada 30.oktobrī. Minētajā brīdī savilču
darbi no prasītāja puses bija izdarīti, savukārt, kāpēc atbildētājs tos nodeva klientam ar segto darbu aktu Nr.F22 tikai 16.novembrī prasītājs nezina.
[3] 2019.gada 25.oktobrī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst un lūdz to noraidīt.
Paskaidrojumos norādīts, ka saskaņā ar līguma 3.6.punktu darbu pilnīgu izpildi un nodošanu pasūtītājam apliecina pušu parakstīts galīgais
darbu pieņemšanas nodošanas akts. Tādējādi darbu pilnīgi izpilde un nodošana notikusi 2019.gada 14.martā, par ko lietā nav strīda.
Saskaņā ar līguma 9.3.punktu, ja apakšuzņēmējs nokavē jebkuru līgumā vai saskaņā ar līgumu noteikto saistību izpildes termiņu,
apakšuzņēmējs maksā pasūtītājam līgumsodu 0,1% apmērā no līguma summas, sākot ar pirmo kavējuma dienu, līdz dienai (ieskaitot), kad
apakšuzņēmējs ir izpildījis līgumā vai saskaņā ar līgumu noteikto saistību. Šī līgumsoda ierobežojums tiks noteikts 10% apmērā no līguma summas.
Savukārt saskaņā ar līguma 9.3.punktu pasūtītājam saskaņā ar līgumu pienākošos līgumsodus, izmaksas un zaudējumus pasūtīts ir tiesīgs
vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo līgumu, pienākas apakšuzņēmējam, pirms tā izmaksas apakšuzņēmējam,
tai skaitā izmantot, attiecīgos nodrošinājumus, garantijas un galvojumus.
No 2018.gada 12.septembra līdz 2019.gada 14.martam, prasītājs ir pieļāvis kavējumu vairāk par 100 dienām, tādējādi atbildētājs ir
pamatoti ieturējis līgumsodu 10% apmērā no līguma summas, tas ir, 7946,26 euro apmērā.
Atbildētājs vērš uzmanību, ka prasītājs turpināja darbu objektā arī pēc līgumā noteiktā termiņa, tas ir, pēc 2018.gada 12.septembra, par
ko lietā nav strīda.
Prasītājs neapšauba un neapstrīd, ka atbildētājs pieņēmis darbu atbilstoši Civillikuma 2222.pantam un 2019.gada 14.martā ir parakstījis
aktu, tādējādi saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu, puses piekritušas šim aktam.
Tāpat norāda, ka darbu pieņemšana pēc līgumā noteiktā izpildes termiņa neliedz atbildētājam izlietot pielīgtās tiesības un pieprasīt
līgumsoda samaksu par izpildes kavējumu.
Atbildētājs kā galvenais būvuzņēmējs iebildumus par līgumsaistību neizpildi īstajā laikā izteicis 2018.gada 19.septembrī nosūtot prasītājam
vēstuli Nr.1.5-03/19, atbildētājs paziņoja, ka prasītājam tiek piemērots līgumsods par līgumsaistību neizpildi īstajā laikā.
Ņemot vērā minēto, lūdz prasību noraidīt.
[4] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uztur prasību pilnā apmērā. Lūdz piedzīt parādu un tiesāšanās izdevumus. Uzskata, ka prasītājs ir izpildījis
visus darbus, kas bija paredzēti līgumā, un negodprātīgi novilcināja pieņemšanas nodošanas akta parakstīšanu. Atbildētājs 2019.gada 14.martā parakstīja
aktu, pieņēma darbu, un beigās nesamaksāja pēdējo maksājumu.
Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no lietas dalībniekiem, tiesa uzsāk lietas izskatīšanu, ja vien
saskaņā ar šā likuma 209. vai 210.pantu nav pamats to atlikt. Tiesa konstatē, ka atbildētājam par tiesas sēdi paziņots atbilstoši Civilprocesa likuma
prasībām. Tādējādi tiesa atzīst par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.
Motīvu daļa
[5] Noklausījusies paskaidrojumus un pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir noraidāma.
[6] Prasītājs lūdz piedzīt nesamaksāto rēķinu par izpildītajiem darbiem objektā 7946,26 euro apmērā. Atbildētājs prasību neatzīst un
norāda, ka minētā summa nav samaksāta, jo tas ir līgumsoda ieturējums par darba kavējumu atbilstoši pušu noslēgtajam līgumam.
Lietā nav strīda, ka 2018.gada 21.maijā starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts līgums Nr.03/18, kur atbildētājs uzdod un prasītājs apņemas
veikt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas atrodas /adrese/ energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai nepieciešamos ēkas savilkšanas
un pilastru pastiprināšanas darbus (lietas 84.-94.lapa).
No lietas materiāliem izriet, ka puses 2018.gada 23.jūlijā noslēgušas papildu vienošanos par summu 20 326,99 euro apmērā (lietas 152.lapa).
Savukārt puses 2018.gada 8.augustā noslēgušas papildu vienošanos par summu 33 27,91 euro apmērā (lietas 155.lapa).
Kopējā līguma summa atbilstoši līgumam ir 79 462,54 euro apmērā. Līguma darbu izpildes termiņš noteikts 2018.gada 12.septembris.
Civilprocesa likuma 178.panta otrā daļa noteic, ka pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst persona, kas to pati parakstījusi. Šī
persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
Līgumus un papildus vienošanās puses nav apstrīdējušas.
No lietas materiāliem izriet un lietā noskaidrots, ka galīgais darbu pieņemšanas –nodošanas akts parakstīts 2019.gada 14.martā, par ko lietā strīda
neapstāv (lietas 157.lapa).
Tāpat lietā noskaidrots, ka atbildētājs ir konstatējis darbu izpildes kavējumu no pasūtītāja puses un aprēķinājis par laika periodu no 2018.gada
13.septembra līdz 2019.gada 30.janvārim līgumsodu, samazinot to līdz 10% no pamatparāda apmēram, proti, 7946,26 euro apmērā (lietas 117.lapa).
[7] Lietā nav strīda, ka darbi izpildīti ar nokavējumu, bet pusēm ir strīds par prasītāja darbu izpildes kavējuma iemeslu.
Prasītājs paskaidro, ka darbi tika kavēti, jo nebija izpildīti visi darbi no atbildētāja puses, lai dotu iespēju prasītājam izpildīt savus pielīgtos
darbus. Prasītājs uzskata, ka minēto pierāda lietā iesniegtā daļa no būvniecības dokumentiem (lietas 11.-83.lapa, 171.-191.lapa).
Tāpat lietā noskaidrots un iepazīstoties ar lietā esošajiem pierādījumiem tiesa konstatē, ka laika posmā no 2018.gada 12.septembra, kad bija jābūt
izpildītiem līguma darbiem, līdz 2019.gada 14.martam, prasītājs nav vērsies pie atbildētāja ar lūgumu pagarināt darba izpildes termiņu.
[7.1] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājs 2019.gada 14.janvārī ir nosūtījis prasītājam vēstuli, kur minēts, ka darbu izpildes termiņš tika
noteikts 2018.gada 12.septembrī. 2018.gada 19.septembrī prasītājam tika nosūtīta vēstule ar lūgumu līdz 2018.gada 21.septembrim iesniegt pasūtītājam
informāciju par darbu izpildes termiņa kavējuma iemesliem, pasākumu plānu, kas nodrošinātu iespējami ātrāku darbu pabeigšanu, kā arī kalendāro
grafiku par atlikušajiem darbiem. Prasītājs līdz vēstules sastādīšanas brīdim atbildētājam šādu informāciju nav sniedzis. (lietas 107.lapa)
Savukārt prasītāja rakstveida iebildumi, ka darbi kavēti, kas nav bijis atkarīgs no prasītāja darbības, minēti 2019.gada 19.janvāra vēstulē (lietas
111.-115.lapa), kas ir jau pēc 2018.gada 12.septembra izpildes termiņā iestāšanās.
Līdz ar to konstatējams, ka pusēm pēc 2018.gada 12.septembra bija strīds par līguma izpildi. Tiesa vienlaikus konstatē, ka puses līguma
7.14.punktā ir vienojušās, gadījumā, ja rodas strīds starp pusēm par darbu atbilstību šim līgumam, to apjomiem un/vai konstatētajiem defektiem,
trūkumiem un/vai nepilnībām pasūtītājs un apakšuzņēmējs vienojas par neatkarīgu ekspertu, kurš būs tiesīgs pieņemt abām pusēm saistošu atzinumu
minētos jautājumos. Lietā puses nav iesniegušas minētā eksperta atzinumu atbilstoši pušu noslēgtā līguma nosacījumiem, lai gan konstatēts, ka pusēm bija
radies strīds par nokavējuma iemesliem.
[7.2] Viens no civilprocesā nostiprinātiem pamatprincipiem ir dispozivitātes princips, proti, tā ir pušu brīva rīcība ar savām subjektīvām tiesībām
un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem; puses procesuālajām darbībām nav pienākuma rakstura; procesuālo tiesību izmantošana ir atkarīga no
puses ieskatiem, turklāt par savu tiesību izmantošanu un tās sekām puse pati ir atbildīga (sk. Senāta 2013.gada 14.maija spriedumu lietā Nr.SKC-
173/2013 (C04220405). Tiesa izskaidro, ka minētais princips attiecas arī uz pušu tiesībām iesniegt pierādījumus tiesā, lai pamatotu prasībā vai
iebildumos noradītos faktus.
Iepazīstoties ar prasītāja iesniegtajām dokumentu kopijām (lietas 11.-83., 171.-191.lapa), kas satur piegādāto materiālu un darbu sarakstu, tiesa
nevar izdarīt secinājumu un konstatēt, ka prasītāja darba kavējuma pamats ir atbildētāja darbība vai bezdarbība, kā rezultātā tika kavēts līgumā pielīgtais
darbu izpildes gala termiņš – 2018.gada 12.septembris, jo neviens no pierādījumiem nesatur faktus par atbildētāja vainas konstatēšanu prasītāja darba
kavējumā, bet minētie pierādījumu atspoguļo materiālu un darbu izpildes fiksāciju. Līdz ar to tiesas ieskatā lietā iesniegtie prasītāja pierādījumi nepierāda
atbildētāja vainu prasītāja darba izpildes termiņa kavējumā.
[8] 2018.gada 21.maija pušu noslēgtā līguma 9.3.punkts noteic, ja apakšuzņēmējs nokavē jebkuru līgumā vai saskaņā ar līgumu noteikto
saistību izpildes termiņu, apakšuzņēmējs maksā pasūtītājam līgumsodu 0,1% apmērā no līguma summas, kas norādīta līguma 4.1.punktā, par katru
kavējuma dienu, sākot ar pirmo kavējuma dienu, līdz dienai (ieskaitot), kad apakšuzņēmējs ir izpildījis līgumā vai saskaņā ar līguma noteikto saistību. Šī
līgumsoda ierobežojums tiek noteikts 10% apmērā no līguma summas.
Savukārt līguma 9.5.punkts noteic, ka puses vienojas, ka pasūtītājam saskaņā ar līgumu pienākošos līgumsodus, izmaksas un zaudējumus
pasūtītājs ir tiesīgs vienpusēji aprēķināt un atskaitīt no jebkura maksājuma, kas, pamatojoties uz šo līgumus apakšuzņēmējam, pirms tā izmaksas
apakšuzņēmējam, tai skaitā izmantot attiecīgos nodrošinājumus, garantijas un galvojumus.
[9] Civillikuma 2213.pants noteic, ka uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.
Savukārt Civillikuma 2222.pants noteic, ka pasūtītājam jāpieņem no uzņēmēja tā izpildītais pasūtījums; pretējā gadījumā viņš atbild par
visām nokavējuma sekām.
Līdz ar to tiesa uzskata par pamatotu atbildētāja iebildumu, ka uzņēmuma līgumu reglamentējošās Civillikuma normas neparedz pasūtītāja
tiesības nokavējuma dēļ atteikties pieņemt izpildītu pasūtījumu.
Civillikuma 1668.pants noteic, ja otra puse bez iebildumiem pieņem nokavētu izpildījumu, tad tas neatņem tiesības vēlāk izvirzīt citus ar nokavējumu
saistītus prasījumus, ja vien viņa no šādiem blakus prasījumiem nav noteikti atteikusies.
Tiesa konstatē, ka parakstot 2019.gada 14.marta noslēguma izpildes pieņemšanas nodošanas aktu, nav veiktas piezīmes par darbu izpildes termiņa
pagarinājumu vai akceptēšanu, vai piezīmes, ka atbildētājs atsakās izvirzīt pretenzijas par darba izpildes kavējumu.
Lietā nav nodibināts, ka puses būtu vienojušās par darba izpildes termiņu pagarinājumu. Minētais 2019.gada 14.marta pieņemšanas nodošanas
akts fiksē darba izpildes faktisko termiņu, kas ir ticis kavēts no 2018.gada 12.septembra līdz 2019.gada 14.martam, kā rezultātā piemērotas līgumsoda
sankcijas atbilstoši pušu noslēgtā līguma 9.3. un 9.5.punkta nosacījumiem.
Līdz ar to tiesas ieskatā minētais neliedza atbildētājam piemērot līgumā ietverto līgumsoda piemērošanu par nokavējumu, vienlaicīgi atbilstoši
Civillikuma 2222.pantam pieņemot no prasītāja izpildītos darbus. Tādējādi pieņemšanas nodošanas akta parakstīšana bez atrunas par nokavējuma
esamību, pats par sevi nav pietiekams pamats izdarīt secinājumu, ka nokavējums nav bijis.
[10] Pie šādiem apstākļiem prasība ir noraidāma, jo ar lietā esošajiem pierādījumiem apstiprinās prasītāja darbu izpildes kavējuma fakts, kā
rezultātā atbildētājs ir tiesiski ieturējis aprēķināto līgumsodu par darbu nokavējumu.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.panta pirmo daļu., 96., 97., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda:
sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ALBERTS GS” prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Plastik” par parāda piedziņu noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese I.Bāliņa