Legislator Case Law & Legislation
C68333522 / C-4472-22 ECLI:LV:RPT:2022:1214.C68333522.3.S AI generated

Bank dismissed for failing to prove unauthorized credit and service fees in simplified insolvency proceedings.

Case Number C68333522 / C-4472-22
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the bank's claim for recovery of unauthorized credit and service fees against an individual in simplified insolvency proceedings. The defendant failed to sign the standard contract terms, and the bank could not produce a written agreement regarding the unauthorized credit or the specific service fee tariffs. Consequently, the court ruled that the bank had not met its burden of proof for these specific monetary claims.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likums 1. p., 42. p. 2. da., 97. p., 194. p., 250.25 p., 250.27 p.; A party seeking recovery of unauthorized credit or service fees must prove the existence of a valid agreement or tariff acceptance; failure to do so results in dismissal of the claim.

Keywords

AI generated
simplified insolvency proceedings unauthorized credit recovery service fee tariffs burden of proof standard contract terms civil procedure law monetary claims dismissal

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 1. p.
Civilprocesa likums 42. p. 2. da.
Civilprocesa likums 97. p.
Civilprocesa likums 194. p.
Civilprocesa likums 250.25 p.
Civilprocesa likums 250.27 p.

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-4472-22/107

ECLI:LV:RPT:2022:1214.C68333522.3.S

S P RIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 14.decembrī

Rīgas pilsētas tiesa šādā sastāvā:

tiesnese E.Stelte-Auziņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu maksātnespējīgās akciju sabiedrības “PNB Banka” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā 2022.gada 26.maijā maksātnespējīgā akciju sabiedrība “PNB Banka” (turpmāk – prasītāja) cēla vienkāršotās

procedūras prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma 60.pantu, Civillikuma 1401.,

1425., 1469., 1472., 1512., 1548., 1587., 1588., 1590., 1716., 1717., 1720., 1753., 1754., 1756., 1757., 1759., 1764., 1765., 1934. un

1943.pantu, lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu 67,14 euro, izdevumus advokāta palīdzības samaksai 20,14 euro un noteikt

prasītājai tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus 6% gadā no piespriestā, bet nesamaksātā pamatparāda.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2001.gada 10.septembrī starp prasītāju (iepriekš - AS “Lateko Banka”) un atbildētāju noslēgts

līgums par preču kartes izsniegšanu un lietošanu Nr./numurs/ (turpmāk arī Līgums), saskaņā ar kuru prasītāja atvēra atbildētājam kartes kontu un

izsniedza norēķinu karti.

Saskaņā ar Līguma noteikumiem prasītāja izsniedza atbildētājam preču karti ar atļautā kredīta limitu 200 LVL, kas saskaņā ar valūtas kursu ir

284,57 euro.

Līguma noteikumi paredz, ka atbildētājs apstiprina, ka ir iepazinies ar prasītājas Preču kartes lietošanas noteikumiem (turpmāk - Noteikumi) un

apņemas tos godprātīgi pildīt. Tajā pašā laikā prasītāja norāda, ka tehnisku iemeslu dēļ Noteikumi nav saglabājušies, taču prasītāja uzskata, ka no

prasības pieteikumam pievienotajiem pierādījumiem, tajā skaitā prasītājas tipveida Līguma par Maestro “Preču karte” izsniegšanu un lietošanu

Noteikumiem, atbildētāja karšu konta izraksta un parāda aprēķina ir konstatējams prasītājas prasības pamats.

[1.2] Atbildētājs ir izmantojis un nav samaksājis prasītājai kredītu 24,40 LVL apmērā, kas saskaņā ar valūtas kursu ir 34,72 euro. Papildus

atbildētājam piemērota komisija par neaktīvā konta apkalpošanu 32,42 euro kopējā apmērā:

1) 1,00 euro apmērā - 2018.gada februārī, martā, aprīlī, maijā, jūnijā, jūlijā, augustā, septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī, 2019. gada janvārī,

februārī, martā un aprīlī;

2) 5,00 euro apmērā - 2019. gada maijā, jūnijā un jūlijā;

3) 2,42 euro apmērā - 2019. gada augustā, jo 2019. gada 15. augustā tika apturēta prasītājas darbība.

Tādējādi uz prasības pieteikuma sagatavošanas dienu atbildētājam ir spēkā esošas parādsaistības pret prasītāju par pamatparāda 67,14 euro

samaksu.

[2] Pusēm paziņots par civillietas ierosināšanu, izskaidrotas procesuālās tiesības. Atbildētājam 2022.gada 8.jūnijā nosūtīts prasības pieteikums un

noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2022. gada 8.jūlijam.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesniedzis.

[3] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt civillietu rakstveida procesā, jo puses nav lūgušas

lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Pusēm 2022.gada 16.novembrī paziņots par civillietas izskatīšanu rakstveida procesā 2022.gada 14.decembrī un sprieduma pieejamību tiešsaistes

sistēmā. Pusēm izskaidrotas tiesības pieteikt tiesnesei noraidījumu.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, novērtējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus kopsakarā ar lietas materiāliem pievienotajiem rakstveida pierādījumiem atzīst, ka

prasība ir nepamatota un noraidāma.

Civilprocesa likuma 194.panata pirmās daļas 3.punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu vienkāršotās procedūras lietās, savukārt minētā

likuma 250.25 panta (21) daļa noteic, ka tiesa arī pēc savas iniciatīvas šā panta 2.3 daļā noteiktajā kārtībā var sastādīt spriedumu atbilstoši šā likuma

193.panatā noteiktajam sprieduma saturam.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa pēc savas iniciatīvas sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193.pantā noteiktajam sprieduma saturam.

[4.1] Atbilstoši Civillikuma 1402. pantam, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Civillikuma 1425.pantā noteikts, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu, pat arī tad, ja tās priekšmets ir dalāms. Civillikuma 1512.pantā noteikts, ka pie katra saistību līguma būtības pieder vienas pusei apsolījums un

tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums), vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).

Tiesa konstatēja, ka lietā nepastāv strīds par to, ka 2001.gada 10.septembrī starp pusēm noslēgts Līgums Nr./numurs/par AS “LATEKO

BANKA” preču kartes izsniegšanu un lietošanu.

Atbilstoši Līgumam prasītāja izsniedza atbildētājam preču karti ar atļautā kredīta limitu LVL 200,00 jeb 284,58 euro.

[4.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka galvenais parāds sastāv no atbildētāja izmantotā un neatmaksātā kredīta 34,72 euro un atbildētājam

piemērotām komisijas maksām par prasītājas pakalpojumu izmantošanu 32,42 euro, kopā 67,14 euro.

Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

[4.3] Prasītāja prasības pieteikumā paskaidrojusi, ka tehnisku iemeslu dēļ nav saglabājušies un prasītājas rīcībā neatrodas Līguma noteikumi, bet

prasītāja uzskatot, ka prasītājas prasības pamats ir konstatējams no prasītājas tipveida Līguma noteikumiem par Maestro “Preču karte” izsniegšanu un

lietošanu noteikumiem, atbildētāja karšu konta izraksta un parāda aprēķina.

Tiesa konstatē, ka no pieteikumam pievienotajiem dokumentiem neizriet šāda tipveida līguma izdrukātās redakcijas sagatavošanas laiks. Nav arī

pamata uzskatīt, ka prasītājas iesniegtā tipveida līguma sagatavošanas un apstiprināšanas redakcijas laiks attiektos uz laiku pirms Līguma ar atbildētāju

noslēgšanas un noteikumi būtu tādi paši, kādus, iespējams, bija parakstījis atbildētājs.

Vienlaikus tiesa vērš uzmanību, ka ar atbildētāju noslēgtā Līguma un tiesai iesniegtā tipveida līguma nosaukumi ir atšķirīgi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.panata pirmo daļu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem

novērojumiem.

Civilprocesa likuma 92.pants noteic, ka pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas

izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. [..].

Savukārt Civilprocesa likuma 95.pantā noteikts, ka tiesa pieļauj tikai likumā noteiktos pierādīšanas līdzekļus. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var

pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar pierādīt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

Civillikuma 1509.pantā noteikts, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami tam par ļaunu, kurš

attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Tiesa uzskata, ka prasītājas iesniegtos tipveida noteikumus, kurus atbildētājs nav parakstījis, nav nekāda tiesiska pamata attiecināt uz atbildētāja

noslēgto līgumu par AS “Lateko Banka” preču kartes izsniegšanu un lietošanu Nr./numurs/. Tiesas ieskatā faktu, ka atbildētājs piekritis līguma par AS

“Lateko Banka” preču kartes izsniegšanu un lietošanu Nr.005586 vispārīgajiem noteikumiem līguma par Maestro “Preču karte” izsniegšanu un lietošanu,

nevar pierādīt ar prasītājas iesniegtajiem tipveida noteikumiem, kurus atbildētājs nav parakstījis.

[4.4] Prasība celta par galvenā parāda, kas sastāv no atbildētāja izmantotā un neatmaksātā kredīta 34,72 euro apmērā piedziņu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmās daļas izpratnē par pierādījumu iesniegšanu ir atbildīga prasītāja. Konkrētajā gadījumā līguma noteikumi nav

saglabājušies. Pierādījumu neesamības gadījumā nav pierādīts fakts, ka maksājumu saistības, par kuru piedziņu celta prasība pret atbildētāju, ir

neizpildītas.

Turklāt Civillikums neregulē neatļauta kredīta jēgu, saturu un tā samaksas noteikumus.

Tiesai nav pamata nepiekrist, ka atbildētājam bija pieejams Līgumā noteiktais kredīta limits, taču no prasības pieteikumam pievienotā klienta konta

izraksta neizriet, ka atbildētājs būtu parādā prasītājai pieejamā kredītlimita summas daļu. To apstiprina arī tiesā celtā prasība par neatmaksātā kredīta

34,72 euro apmērā piedziņu, kas nozīmē specifisku prasījumu, kas, iespējams, varētu izrietēt no kādas pušu savstarpējas vienošanās. Prasības

pieteikumam pievienotais parāda aprēķins ir prasītājas sagatavots dokuments, un pats par sevi nepierāda faktu, ka atbildētājs būtu parādā prasītājai

neatmaksātu neatļautu kredītu.

Pušu parakstīta vienošanās par neatļautā kredīta rašanos, aprēķināšanu un tā atmaksas kārtību nav iesniegta. Līdz ar to tiesa secina, ka prasītāja

nav pierādījusi faktu, ka atbildētājs ir parādā prasītājai naudas summu, kas apzīmējama kā neatmaksātais kredīts.

Ievērojot iepriekš secināto, prasība daļā par galvenā parāda, kas sastāv no atbildētāja izmantotā un neatmaksātā kredīta 34,72 euro apmērā,

noraidāma kā nepamatota.

[4.5] Prasības pieteikumā prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu, ko veido atbildētājam piemērotas komisijas maksas par prasītājas

pakalpojumu izmantošanu 32,42 euro apmērā.

Komisijas maksas piemērotas saskaņā ar grozījumiem pakalpojumu tarifos par neaktīvu kontu apkalpošanu no 2018.gada februāra līdz 2019.gada

augustam. Prasības pieteikumā norādīts, ka atbilstoši līguma noteikumiem (6.1.punktam) maksājumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar kartes

izsniegšanu un lietošanu, nosaka pakalpojumu tarifi un tos noraksta no kartes konta bezakcepta kārtībā. Prasītāja ir tiesīga jebkurā laikā mainīt

maksājumu apmērus, izmaiņas tiek publicētas Prasītāja interneta tīkla lappusē. Tiesa jau iepriekš konstatēja, ka nav tiesiska pamata attiecināt uz

atbildētāju prasītājas iesniegtos tipveida līguma par Maestro “Preču karte” izsniegšanu un lietošanu noteikumus, kurus atbildētājs nav parakstījis.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētājs nav piekritis tipveida līguma noteikumu 6.1.punktam par maksājumiem, kurus nosaka ar prasītājas tarifiem un

to norakstīšanai no kartes konta bezakcepta kārtībā, kā arī šo maksājumu izmaiņu kārtībai. Ievērojot norādīto prasība daļā par parāda, ko veido

atbildētājam piemērotas komisijas maksas par prasītājas pakalpojumu izmantošanu 32,42 euro apmērā piedziņu ir noraidāma.

[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta otro daļu ja prasību noraida, [ ..], tiesas izdevumi, kas nav samaksāti iepriekš, piespriežami no

prasītāja valsts ienākumos.

Ievērojot to, ka ceļot prasību tiesā maksātnespējīgā prasītājas maksātnespējas procesa administrators atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta

pirmās daļas 10.punktam ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, tiesas izdevumi prasības noraidīšanas gadījumā piekrīt valstij.

[6] Prasības noraidīšanas gadījumā nav pamata izdevumu piedziņai no atbildētāja advokāta palīdzības samaksai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā Civilprocesa likuma 1. pantu, 42. panta otro daļu, 97. pantu, 194. pantu, 250.25 pantu, 250.27 pantu

tiesa

nosprieda:

maksātnespējīgās akciju sabiedrības “PNB Banka” reģistrācijas Nr.40003072918, vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/, personas kods

/personas kods/, par naudas piedziņu noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, 2022.gada 14.decembra, Rīgas

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā, ja pastāvēs kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Spriedums pieejams tiešsaistes sistēmā 2022. gada 14.decembrī.

Tiesnese E.Stelte-Auziņa