Court partially allowed debt collection claim, awarding interest and court costs but dismissing the main debt due to prior payment.

Lietas Nr. C68376518

Lietas arhīva Nr. C-1204-19/27

ECLI:LV:RPPT:2019:0109.C68376518.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019. gada 9. janvārī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L. Leja

rakstveida procesā izskatīja civillietu Lietuvas Republikas slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiāle prasībā vienkāršotajā

procedūrā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Ekspa” par parāda piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

[1] 2018. gada 14. jūnijā Lietuvas Republikas slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiāle (turpmāk – prasītāja) cēlusi tiesā

prasību vienkāršotajā procedūrā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Ekspa” (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu.

[1.1] Prasībā norādīti tālāk minētie apstākļi un argumenti.

2017. gada 13. oktobrī prasītāja pārdeva atbildētājai preces saskaņā ar pavadzīmi Nr. 01848 par summu 78,65 euro. Termiņš pavadzīmes

apmaksai bija noteikts 2017. gada 12. novembris.

Preces atbildētājai piegādātas pilnā apmērā, savlaicīgi un labā kvalitātē. Atbildētāja nav izvirzījusi pretenzijas par preču apjomu un kvalitāti.

[1.2] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1427. pantu.

[1.3] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas parādu 78,65 euro, likumiskos procentus 2,36 euro, tiesas izdevumus 73,30 euro un izdevumus

advokāta palīdzības apmaksai 80,00 euro.

[2] 2018. gada 10. augustā tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka prasību neatzīst, jo parādu 78,65 euro apmērā ir

samaksājusi. Lūdz noraidīt prasību daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu, kā arī par izdevumu piedziņu zvērināta advokāta palīdzības samaksai.

[3] 2018. gada 27. septembrī tiesā saņemta prasītājas atsauksme uz paskaidrojumiem, kuros norādīts, ka atbildētāja nepamatoti lūdz noraidīt

prasību, jo pamatparādu atbildētāja samaksājusi tikai pēc tam, kad prasītāja bija vērsusies tiesā. Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka ir pamatoti piedzīt

no atbildētājas visus prasītājas samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Ievērojot, ka atbildētāja pamatparādu samaksājusi, prasītāja neuztur prasību daļā par pamatparāda 78,65 euro piedziņu, bet lūdz tiesu piedzīt

likumiskos procentus 2,36 euro apmērā, tiesas izdevumus 73,30 euro un izdevumus par zvērināta advokāta palīdzību 80,00 euro.

[4] Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmā daļa noteic, ja tiesa neizskata lietu tiesas sēdē saskaņā ar šā likuma 250.26 pantu, lietu izskata

rakstveida procesā, laikus paziņojot pusēm par datumu, kad tiesas kancelejā varēs saņemt saīsinātā sprieduma norakstu. Pusēm izskaidrots, ka saīsinātā

sprieduma noraksts ir pieejams tiesas kancelejā, uzskatāms par spieduma sastādīšanas datumu.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, otro prim daļu un 193. pantu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, sagatavojot pilnu spriedumu lietā,

par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot tiesas 2018. gada 3. decembra paziņojumu (lietas 42. lapa).

M o t ī v u d a ļ a

[5] Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā ar tiesību normām, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma daļēji, daļā tiesvedība lietā izbeidzama tālāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Civillikuma 1402. pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Atbilstīgi

Civillikuma 1511. pantam līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu

vai izbeigšanu. Savukārt raksturojot šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē, līgums ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura

mērķis ir nodibināt saistību tiesību. Civillikuma 2107. pants noteic, ka ar piegādes līgumu piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par

zināmu cenu. Saskaņā ar Civillikuma 2109. pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem.

Lietā nepastāv strīds, ka starp pusēm noticis tiesisks darījums, proti, ka prasītāja piegādāja atbildētājai preces 78,65 euro apmērā, 2017. gada

13. oktobrī izrakstot PVN faktūrrēķinu sērija GLV Nr. 01848 (lietas 15. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 2033. pantu pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Lietā nodibināts, ka atbildētāja faktūrrēķinu apmaksāja 2018. gada 7. augustā, ko apstiprina atbildētājas iesniegtais maksājuma dokuments (lietas

36. lapa).

Tiesa konstatē, ka pušu starpā noslēgts tiesiskas darījums, un atbilstīgi Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu

izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī

atlīdzinot otrai zaudējumus.

[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktu prasītājs ir tiesīgs atteikties no prasības. Civilprocesa likuma 164. panta septītā

daļa noteic, ka no prasības ir iespējams atteikties iekams lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta.

Civilprocesa likuma 223. panta 4. punkts noteic, ka tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tā kā atbildētāja samaksājusi pamatparādu 78,65 euro apmērā pēc prasības celšanas tiesā, sakarā ar ko prasītāja neuztur prasījumu daļā par

pamatparāda piedziņu, tiesa konstatē, ka pastāv Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktā noteiktais pamats tiesvedības izbeigšanai šajā daļā. Tāpat tiesa

konstatē, ka ar tiesvedības izbeigšanu lietā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses netiek aizskartas.

Tiesvedība lietā daļā, kurā prasītāja atteicās no prasības, tiek izbeigta ar Civilprocesa likuma 225. pantā paredzētajām procesuālajām sekām, proti,

atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

[8] Prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 2,36 euro apmērā par laika posmu no 2017. gada 12. novembra

līdz 2018. gada 12. maijam.

Tiesa konstatē, ka 2017. gada 13. oktobra faktūrrēķinā noteikts, ka par piegādāto preci apmaksa jāveic līdz 2017. gada 12. novembrim.

Atbildētāja parādu samaksājusi vien 2018. gada 7. augustā, proti, pēc prasības celšanas.

Saskaņā ar Civillikuma 1652. panta 3. punktu parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1828. pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad

parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc nolikta termiņa

notecējuma.

Lietā nodibināts, ka samaksa par piegādātajām precēm bija jāveic līdz 2017. gada 12. novembrim, taču atbildētāju samaksu veikusi 2018. gada

7. augustā. Tādējādi konstatējams, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes nokavējumu.

Tiesa secina, ka prasītāja pamatoti pieteikusi prasījumu par likumiskos procentu piedziņu, jo atbildētāja faktūrrēķina apmaksu neveica noteiktajā

termiņā. Tiesa atbildētājas iebildumus par to, ka nav pamata procentu piedziņai, jo atbildētāja parādu ir samaksājusi, atzīst par nepamatotiem. Fakts, ka

atbildētāja samaksājusi pamatparādu pēc prasības celšanas tiesā, neatbrīvo viņu no pienākuma maksāt prasītājai likumiskos procentus par nepienācīgu

saistību izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā uz likuma pamata par katru parāda samaksas nokavējumu. Civillikuma 1765.

panta pirmā daļa nosaka likumisko procentu apmēru 6 % gadā.

Civillikuma 1765. panta ceturtā daļa noteic, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz

par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu.

Ņemot vērā, ka faktūrrēķina pēdējā apmaksas diena bija 2017. gada 12. novembris, tiesa atzīst, ka prasītājai bija tiesības aprēķināt likumiskos

procentus sākot no 2017. gada 13. novembra nevis 12. novembra, kā to aprēķinājusi prasītāja. Šādos apstākļos kopējais kavējuma dienu skaists par

laika posmu no 2017. gada 13. novembra līdz 2018. gada 12. maijam ir 170 dienas, līdz ar to likumiskie nokavējuma nosakāmi 2,21 euro.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst par pamatotu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai likumiskos procentus 2,21 euro apmērā par laika posmu no

2017. gada 13. novembra līdz 2018. gada 12. maijam.

[9] Tiesai nepieciešams izlemt jautājumu par tiesāšanās izdevumiem.

[9.1] Civilprocesa likuma 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Minētā panta otrā daļa noteic, ja prasītājs atsakās no prasības, viņš atlīdzina atbildētājam radušos tiesas izdevumus. Prasītāja

samaksātos tiesas izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības

iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 33. panta otrajai daļai tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Iesniedzot prasību, prasītāja atbilstīgi Civilprocesa likuma 34. pantam samaksājusi valsts nodevu 70,00 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 3,30 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par kopējo summu

73,30 euro.

[9.2] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas izdevumus par zvērināta advokāta palīdzību lietā 80,00 euro.

No 2018. gada 6. jūnija rēķina Nr. 63/2018 redzams, ka prasītāja vērsusies pēc juridiskās palīdzības pie zvērinātas advokātes Danas Rones,

sakarā ar ko prasītājai radās izdevumi 80,00 euro, ko apliecina advokātes izrakstītais rēķins (lietas 18. lapa).

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās,

kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 euro, - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no prasījumu

apmierinātās daļas. Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Ievērojot faktu, ka prasījums par pamatparāda piedziņu 78,65 euro apmērā netika uzturēts, jo atbildētāja to pēc prasības iesniegšanas labprātīgi

apmierinājusi, un ar tiesas spriedumu piedzīti likumiskie nokavējuma procenti 2,21 euro, tiesa secina, ka prasības summa nosakāma 80,86 euro. Līdz ar

to saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punktu maksimālais advokāta atlīdzības apmērs 24,26 euro, kas atbilst 30% no prasības

summas. Tā kā atlīdzības apmērs atbilst Civilprocesa likuma 44. panta ceturtās daļas prasībām, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenami

izdevumi advokāta palīdzības samaksai 24,26 euro apmērā.

[9.3] Tādējādi no atbildētājas prasītāja labā piedzenami tiesāšanās izdevumi par kopējo summu 97,56 euro.

[10] Ņemot vērā prasības raksturu un piedzenamās summas apmēru, tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu

laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmās daļas nosacījumiem.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 189.-193., 195., 204. un 250.25 pantu, tiesa

no s pri e da

daļēji apmierināt Lietuvas Republikas slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiāle prasību vienkāršotajā procedūrā par parāda

piedziņu.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EKSPA”, reģistrācijas numurs 40103780551, par labu Lietuvas Republikas slēgtās akciju

sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiālei, vienotais reģistrācijas numurs 43603052673, likumiskos procentus 2,21 euro, tiesāšanās izdevumus

97,56 euro, pavisam kopā 99,77 euro (deviņdesmit deviņi euro 77 centi).

Piedzītie naudas līdzekļi samaksājami ar pārskaitījumu uz Lietuvas Republikas slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiāle,

vienotais reģistrācijas numurs 43603052673, AS “Swedbank” norēķinu kontu Nr. LV19HABA0551032997038.

Noraidīt slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiāle prasību par likumiskos procentu piedziņu 0,15 euro (nulle euro 15 centi)

piedziņu.

Izbeigt tiesvedību daļā par pamatparāda 78,65 euro (septiņdesmit astoņi euro 65 centi) piedziņu no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EKSPA”,

reģistrācijas numurs 40103780551, par labu Lietuvas Republikas slēgtās akciju sabiedrības UAB “GAIRANA” Latvijas filiālei.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sagatavošanas dienas – 2019. gada 9. janvāra, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese L. Leja