Legislator Case Law & Legislation
A420156420 / AA43-0727-21 ECLI:LV:ADAT:2021:1111.A420156420.6.S AI generated

Appeal court dismissed pension recalculation request as facts were already correctly established by first instance court.

Case Number A420156420 / AA43-0727-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative Regional Court dismissed the applicant's appeal against a first-instance decision refusing to recalculate a state pension. The applicant argued that military service periods in Lithuania and work in Siberia should be included in the insurance record to increase the pension amount. The appellate court found the first instance court's factual findings and legal reasoning correct and sufficient, thus adopting them without modification.

Legislator headnote

AI generated

Administratīvā procesa likuma 307. panta 4. daļa; The appellate court must adopt the first instance court's factual findings and reasoning when they are correct and fully sufficient, without repeating them.

Keywords

AI generated
pension recalculation administrative appeal insurance record inclusion military service periods Siberia work periods Lithuanian PSR factual findings adoption

Cited Legislation

AI generated
Administratīvā procesa likuma 245. pants
Administratīvā procesa likuma 304. pants 1. daļa
Administratīvā procesa likuma 307. pants
Administratīvā procesa likuma 309. pants
Administratīvā procesa likuma 329. pants 1. daļa
Līgums par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420156420

pievienota lieta Nr.A420199120

AA43-0727-21/3

ECLI:LV:ADAT:2021:1111.A420156420.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2021.gada 11.novembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Laura Konošonoka un Linda Vīnkalna

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumiem par labvēlīgāka

administratīvā akta, pārrēķinot valsts vecuma pensiju, izdošanu, sakarā ar /pers. A/ apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2021. gada 10. marta spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2015. gada 18. jūnijā pieteicējs /pers. A/ vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA) ar

iesniegumu par vecuma pensijas piešķiršanu. Ar VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļas 2015. gada 9. septembra

lēmumu Nr.15/1903687 pieteicējam piešķirta vecuma pensija no 2015. gada 14. jūlija, kopējais apdrošināšanas stāžs 31 gads

5 mēneši un 17 dienas. Pieteicēja apdrošināšanas stāžā netika ieskaitīti laika periodi no 1970. gada 13. augusta līdz

1971. gada 20. maijam, no 1971. gada 20. maija līdz 1973. gada 26. maijam un no 1975. gada 1. oktobra līdz 1983. gada

26. septembrim (turpmāk arī – strīdus periodi).

[2] Pieteicējs vairākkārt vērsās VSAA ar iesniegumiem par strīdus periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā un

vecuma pensijas pārrēķināšanu.

[2.1] 2019. gada 28. oktobra iesniegumā pieteicējs norādīja, ka apdrošināšanas stāžā iekļaujami periodi: 1) no

1970. gada 13. augusta līdz 1971. gada 20. maijam kā laiks pirms iesaukšanas obligātajā militārajā dienestā; 2) no

1971. gada 20. maija līdz 1973. gada 26. maijam – obligātā militārā dienesta laiks Lietuvas PSR teritorijā; 3) no 1975. gada

1. oktobra līdz 1983. gada 26. septembrim – darbs (tiltu būve) Sibīrijā, Baikāla-Amūra maģistrālē, Krievijas PFSR teritorijā.

2019. gada 8. novembrī pieteicējs VSAA iesniedza iesniegumu vecuma pensijas pārrēķināšanai sakarā ar

apdrošināšanas stāža papildināšanu.

VSAA Pensiju metodiskās vadības daļa 2019. gada 28. novembra atbildē Nr.11-4/18896 (turpmāk – 2019. gada

28. novembra atbilde) norādīja, ka obligātā militārā dienesta laiks netika ieskaitīts pieteicēja apdrošināšanas stāžā, jo no

iesniegtajiem dokumentiem nebija konstatējama dienesta vieta. Pieteicējs ir iesniedzis jaunu dokumentu – Krievijas

Federācijas Aizsardzības ministrijas 2015. gada 28. septembra arhīva izziņu Nr.8/107698 (turpmāk – 2015. gada

28. septembra izziņa) –, no kuras izriet, ka laika periodā no 1971. gada 26. maija no 1972. gada 10. maijam pieteicējs dienēja

ierindas sastāvā kara daļā Nr./numurs A/ Lietuvā; tālākam dienestam pieteicējs devies uz kara daļu Nr./numurs B/, ziņu par

dienestu un kara daļas atrašanās vietu nav. Minētā izziņa ir nosūtīta Lietuvas kompetentajai iestādei. Ja Lietuvas kompetentā

iestāde pierādīto periodu neiekļaus apdrošināšanas stāžā, VSAA vērtēs šī perioda iekļaušanu Latvijas apdrošināšanas stāžā

saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas

periodu ieskaitīšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr.883/2004 par sociālās

nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004). Nacionālo tiesību normas neparedz iespēju

Lietuvas pilsonim Latvijas apdrošināšanas stāžā iekļaut darba periodu Krievijas Federācijas teritorijā. Savukārt Latvijas

Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā (turpmāk – Līgums) nav piemērojams, jo

to nav paredzēts piemērot trešo valstu pilsoņiem.

[2.2] Pieteicējs 2019. gada 23. decembra iesniegumā atkārtoti lūdza iekļaut pieteicēja apdrošināšanas stāžā strīdus

periodus un pārskatīt pensijas apmēru. Ar VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas 2020. gada 27. janvāra vēstuli Nr.11-

4/1735 pieteicējs informēts, ka viņa iesniegums atstāts bez izskatīšanas, jo VSAA jau iepriekš ir sniegusi atbildes uz līdzīga

rakstura iesniegumu un ne tiesiskie, ne faktiskie apstākļi pēc būtības nav mainījušies.

[2.3] Ar VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļas 2020. gada 25. marta lēmumu Nr.20/766144 (turpmāk – 2020. gada

25. marta lēmums) pieteicēja apdrošināšanas stāžā iekļauts dienesta periods Lietuvā no 1971. gada 26. maija līdz 1972. gada

10. maijam un pārrēķināta pieteicēja vecuma pensija sakarā ar apdrošināšanas stāža pārskatīšanu, nosakot to 495,11 euro

no 2019. gada 1. novembra līdz turpmākam.

Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, VSAA direktors ar 2020. gada 11. maija lēmumu Nr.20/1094279

(turpmāk – Lēmums) 2020. gada 25. marta lēmumu atstāja negrozītu, cita starp pamatojot šādi.

No pieteicēja karaklausības apliecības nevar noteikt, kurā teritorijā dienests tika veikts. Ņemot vērā 2015. gada

28. septembra izziņā norādīto par pieteicēja militāro dienestu no 1971. gada 26. maija līdz 1972. gada Lietuvas PSR, to, ka

uz pieteicēju ir attiecināmi Regulas Nr.883/2004 nosacījumi, 2015. gada 28. septembra izziņa tika nosūtīta Lietuvas

kompetentajai iestādei. Lietuvas kompetentā iestāde dienesta periodu neapstiprināja kā Lietuvas apdrošināšanas periodu. Tā

kā pieteicējs ir pierādījis obligātā aktīvā militārā dienesta periodu Lietuvā no 1971. gada 26. maija līdz 1972. gada

10. maijam, to var iekļaut Latvijas apdrošināšanas stāžā. Apstrīdēšanas iesniegumam pievienotie kara daļas Nr./numurs B/

komandiera atzinības raksti nesatur informāciju par kara daļas atrašanās vietu un to izsniegšanas laiku. Tādējādi Latvijas

apdrošināšanas periodu par dienesta laiku no 1972. gada 11. maija līdz 1973. gada 26. maijam pieteicējs nav pierādījis.

Pieteicējs iesniegumu pensijas pārrēķinam sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu un 2015. gada 28. septembra

izziņu iesniedza 2019. gada 8. novembrī. Nav pierādījumu, kas apstiprinātu pieteicēja apgalvojumu, ka viņš izziņu bija

uzrādījis VSAA jau 2015. gadā. Līdz ar to pārrēķinu ir pamats veikt tikai no 2019. gada 1. novembra saskaņā ar likuma „Par

valsts pensijām” pārejas noteikumu 36. punktu (noteic, ja iegūtas tiesības uz valsts pensijas (neatkarīgi no tās piešķiršanas

laika) palielināšanu sakarā ar šo pārejas noteikumu 1. punktā minēto darba un tam pielīdzināto periodu papildināšanu,

pensiju, pamatojoties uz pensijas saņēmēja pieprasījumu, pārrēķina šā likuma 25. panta otrās daļas 1.punktā noteiktajos

termiņos, ievērojot līdz pensijas pārrēķināšanai piemēroto pensijas aprēķināšanas kārtību) un šā likuma 25. panta otrās daļas

1. punktu (noteic, ja ir iegūtas tiesības uz valsts pensijas palielināšanu, pensiju šā panta pirmās daļas 1. punktā noteiktajā

gadījumā pārrēķina ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs pieprasījis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu un

visus nepieciešamos dokumentus viņš iesniedzis līdz 15. datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja

iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti iesniegti pēc 15. datuma). Pieteicējs nav pierādījis vēl kādu jaunu

apdrošināšanas periodu, ar kuru varētu papildināt viņa apdrošināšanas stāžu un attiecīgi noteikt lielāku pensijas apmēru.

[3] Pieteicējs vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumiem par labvēlīgu administratīvo aktu par vecuma

pensijas pārrēķināšanu izdošanu, apdrošināšanas stāžā ieskaitot laika periodu no 1970. gada 13. augusta līdz 1971. gada

20. maijam, no 1975. gada 1. oktobra līdz 1983. gada 26. septembrim (ierosināta lieta Nr.A420156420) un obligātā militārā

dienesta periodu no 1971. gada 20. maija līdz 1973. gada 26. maijam (ierosināta lieta Nr.A420199120). Administratīvās

lietas apvienotas vienā tiesvedībā.

Pieteikumos norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

[3.1] Pieteicējs 2019. gada 28. oktobra iesniegumā lūdza pārrēķināt vecuma pensiju. Atteikums palielināt vecuma

pensiju bija noformējams lēmuma veidā. Atteikuma apstrīdēšanas iesniegumu, kuru bija jāizskata VSAA direktoram, VSAA

nodaļa nepamatoti atstāja bez izskatīšanas. VSAA neņēma vērā, ka persona jebkurā brīdī ir tiesīga atkārtoti vērsties iestādē

ar iesniegumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu un iestādei šāds iesniegums ir jāizskata pēc būtības. VSAA

pieteicēja iesniegumu izskatīšanā nav ievērojusi likuma „Par valsts pensijām” 27. un 28. pantā un Administratīva procesa

likuma 56., 63., 67. un 81. pantā noteikto kārtību. Šāda VSAA rīcība ir būtiski apgrūtinājusi pieteicēja iespēju panākt

labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

[3.2] No 2019. gada 28. novembra atbildes izriet, ka nav strīda par laika periodu no 1970. gada 13. augusta līdz

1971. gada 20. maijam un no 1975. gada 1. oktobra līdz 1983. gada 26. septembrim pierādīšanu ar nepieciešamiem

dokumentiem. Atteikuma iekļaut šos periodus apdrošināšanas stāžā vienīgais pamats ir Līguma 3. pants, saskaņā ar kuru

Lietuvas Republikas pilsonis nav Līguma subjekts. Tomēr Latvijai un Lietuvai kā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir

saistošs no Līguma par Eiropas Savienību un no Regulas Nr.883/2004 izrietošais nediskriminācijas princips sociālas

apdrošināšanas jomā. Eiropas Savienības Tiesa jau 2002. gada 15. janvāra spriedumā lietā Nr.C-55/00 ir atzinusi Eiropas

Savienības dalībvalstu pilsoņu diskrimināciju pensiju piešķiršanas jomā līgumos ar trešajām valstīm par nepieļaujamu.

Atbilstoši Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvās komisijas (šobrīd –

Administratīvā komisija sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijai) 2003. gada 18. jūnija rekomendācijai Nr.22

(2003/868/EC) priekšrocības, kuras bauda valsts pilsoņi saskaņā ar divpusējiem līgumiem par sociālo nodrošinājumu ar

ārpuskopienas valsti, būtu jāpiešķir arī darba ņēmējiem, kuri ir citu dalībvalstu pilsoņi.

[3.3] Pieteicējs iesniedza visus Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr.165 „Apdrošināšanas periodu

pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 24. punktā minētos dokumentus obligātā militārā dienesta laika

pierādīšanai – darba grāmatiņu, karaklausības apliecību un arhīva izziņu. Darba grāmatiņas ierakstā par obligāto militāro

dienestu ir norādīta minēto noteikumu 14.3. apakšpunktā prasītā informācija – dienesta sākuma un beigu datums,

karaklausības apliecības numurs.

Saskaņā ar 2015. gada 28. septembra izziņā norādīto kara daļa Nr./numurs B/ bija izveidota tajā pašā ciematā, kurā

kara daļa Nr./numurs A/, bet tikai 1990. gada decembrī. Šīs ziņas ir vispārīgas, un pieteicējs uzskata par apšaubāmu, ka

Lietuvā pēc neatkarības atjaunošanas tika izveidota jauna PSRS militārā vienība. Tādējādi abas kara daļas atradās Lietuvas

PSR teritorijā.

Pieteicējs daudzu gadu garumā ir centies panākt taisnīgumu, būtu dīvaini pieņemt, ka pieteicējs četrus gadus minēto

izziņu nebija iesniedzis VSAA. Pieteicējs pieņem, ka izziņas kopija, kuru pieteicējs iesniedza VSAA Jēkabpils rajona nodaļai

2015. gada oktobrī, tika nozaudēta, pārsūtot to starp VSAA nodaļām. Iestādei jāpiemēro privātpersonu tiesību ievērošanas

princips, un tās kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 10. marta spriedumu pieteicēja pieteikumi noraidīti, motivējot šādi.

[4.1] Ar VSAA 2015. gada 9. septembra lēmumu Nr.15/1903687 pieteicējam piešķirta valsts vecuma pensija no

2015. gada 14. jūlija. Pieteicēja apdrošināšanas stāžā netika ieskaitīti strīdus periodi. Ar 2020. gada 25. marta lēmumu no

2019. gada 1. novembra līdz turpmākam pārrēķināta pieteicēja valsts vecuma pensija sakarā ar apdrošināšanas stāža

pārskatīšanu, apdrošināšanas stāžā iekļaujot dienesta periodu Lietuvā no 1971. gada 26. maija līdz 1972. gada 10. maijam,

ar Lēmumu apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts.

Izvērtējot pieteicēja pieteikumos un tiesas sēdē norādīto, kā arī VSAA lēmumus, tiesa nesaskatīja pamatu izbeigt

tiesvedību lietā daļā par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, apdrošināšanas stāžā iekļaujot dienesta periodu, kā to

lūgusi VSAA (2020. gada 30. septembra vēstule Nr.18-4/16744 lietas 3. sējuma 35. lapā ), jo lietā pastāv strīds,

pirmkārt, vai apdrošināšanas stāžā ieskaitāms dienesta periods no 1971. gada 20. maija līdz 25. maijam un, otrkārt, no kura

datuma pieteicējam pārrēķināma valsts vecuma pensija saistībā ar dienesta periodu, tostarp apdrošināšanas stāžā jau

ieskaitīto periodu.

Tiesa secināja, ka lietā pārbaudāms, vai VSAA uzliekams pienākums izdot labvēlīgāku administratīvo aktu, ar kuru

pārrēķinātu pieteicējam valsts vecuma pensiju, ieskaitot apdrošināšanas stāžā dienesta periodu no 1971. gada 20. maija līdz

25. maijam un darba periodu Krievijā no 1970. gada 13. augusta līdz 1971. gada 12. maijam un no 1975. gada 1. oktobra

līdz 1983. gada 26. septembrim. Tāpat pārbaudāms, vai VSAA uzliekams pienākums pārskatīt izmaksājamās pensijas

apmēru no 2015. gada 1. novembra.

[4.2] 2011. gada 19. janvārī stājās spēkā Līgums, kurš regulē to personu sociālo drošību un obligāto (valsts) sociālo

apdrošināšanu, kuru dzīvesvieta ir līgumslēdzēju pušu teritorijās un kuras ir tās pilsoņi, vai ir personas bez pilsonības,

ieskaitot tos Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, kuriem ir nepilsoņa statuss. Tiesa secināja, ka Līgums regulē to

personu obligāto sociālo apdrošināšanu: 1) kuru dzīves vieta ir Latvijā vai Krievijā un kuras ir Latvijas vai Krievijas pilsoņi;

2) kuru dzīves vieta ir Latvijā vai Krievijā un kuras ir personas bez pilsonības; 3) kuras ir Latvijas Republikas pastāvīgie

iedzīvotāji un kurām ir nepilsoņa statuss.

Tiesa konstatēja, lai pieteicējam būtu tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu, nepieciešams konstatēt vienu no

personas statusiem Latvijā vai Krievijā. Lietā nav strīda, ka pieteicēja pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija, viņš ir Lietuvas

pilsonis. Ņemot vērā, ka pieteicējam ir Lietuvas pilsonība, pieteicējs nav uzskatāms par nepilsoni vai personu bez

pilsonības neatkarīgi no tā, ka viņa dzīvesvieta ir Latvijā. Tādējādi VSAA pamatoti secināja, ka Līgums uz pieteicēju

neattiecas, pieteicējs kā Lietuvas pilsonis nav Līguma subjekts. Līguma izpratnē pieteicējs ir uzskatāms par trešo valstu

pilsoni.

Tiesa atzina, ka VSAA pamatoti pieteicēja apdrošināšanas stāžā neiekļāva darba periodus Krievijas teritorijā no

1970. gada 13. augusta līdz 1971. gada 20. maijam un no 1975. gada 1. oktobra līdz 1983. gada 26. septembrim.

[4.3] Attiecībā uz pieteicēja argumentu par nediskriminācijas principa sociālas apdrošināšanas jomā, Eiropas

Savienības Tiesas 2002. gada 15. janvāra spriedumā lietā Nr.C-55/00 (Gottardo pret Itāliju), kā arī priekšrocību, kuras

bauda valsts pilsoņi saskaņā ar divpusējiem līgumiem par sociālo nodrošinājumu ar ārpuskopienas valsti, ievērošanu tiesa

norādīja turpmāko.

Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai), kā arī

Šveices Konfederācijai ir saistoši Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta pieņemtie tiesību

akti sociālā nodrošinājuma jomā, tostarp Regula Nr.883/2004. Savukārt Eiropas Kopienu migrējošo darba ņēmēju sociālā

nodrošinājuma Administratīvās komisijas rekomendācijām attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm ir tikai

rekomendējošs raksturs, proti, Eiropas Savienības dalībvalstīm pastāv izvēles brīvība, kādā apmērā un kādā formā

rekomendācijas ieviešamas valsts tiesību normās.

Regula Nr.883/2004 pieņemta ar mērķi, lai nodrošinātu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu,

proti, lai personas, pārvietojoties Eiropas Savienības teritorijā, nezaudētu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Regulā

Nr.883/2004 pausts arī vienlīdzības (nediskriminācijas) princips, proti, vienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš

pārvietojas Eiropas Savienības teritorijā, tiesībās un pienākumos pielīdzināms citas iesaistītās Eiropas Savienības

dalībvalsts pilsonim. Minētā regula nosaka vispārējos Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības principus, tomēr regula

nenosaka, kādi konkrēti apdrošināšanas periodi jāieskaita apdrošināšanas stāžā, nosakot valsts pensijas apmēru. Attiecīgi

secināms, ka minētā jautājuma tiesiskais risinājums atstāts dalībvalsts kompetencē.

Saistībā ar spriedumu Gottardo lietā tiesa norādīja, ka minētajā lietā tika risināts jautājums par apdrošināšanas stāžu

summēšanu, lai personai rastos tiesības uz valsts vecuma pensiju, ko Itālijas līgums ar Šveici paredzēja tikai minēto valstu

pilsoņiem, bet Gottardo bija Francijas pilsone. Savukārt izskatāmajā gadījumā strīds pastāv par apdrošināšanas stāžu

summēšanu saistībā ar pensijas apmēra noteikšanu. Attiecīgi minētajā spriedumā ietvertās atziņas nav pilnā apmērā

attiecināmas uz izskatāmo gadījumu, jo pieteicējam netika liegtas tiesības uz vienu no sociālās apdrošināšanas veidiem,

proti, saņemt valsts vecuma pensiju.

Satversmes tiesa 2001. gada 26. jūnija spriedumā lietā Nr.2001-02-0106 vērtēja likuma „Par valsts pensijām” pārejas

noteikumu 1. punkta (daļā par ārvalstnieku un bezvalstnieku, kuru pastāvīgā dzīvesvieta 1991. gada 1. janvārī bija Latvija,

apdrošināšanas stāžu (ārpus Latvijas nostrādātie darba periodi līdz 1991. gada 1. janvārim šai personu grupai netiek

iekļauti apdrošināšanas stāžā)) atbilstību Satversmes 89., 91. un 109. pantam. Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā

tiesību norma attiecībā uz pensiju aprēķināšanas kārtību ārvalstniekiem un bezvalstniekiem atbilst augstāka juridiskā spēka

tiesību normām.

Līdzīgi Satversmes tiesa 2011. gada 17. februāra spriedumā lietā Nr.2010-20-0106 ir analizējusi likuma „Par valsts

pensijām” pārejas noteikumu 1. punkta (daļā par Latvijas nepilsoņu darba un tam pielīdzināto periodu pielīdzināšanu

apdrošināšanas stāžam) normās iekļautā atšķirīgā regulējuma attiecībā uz apdrošināšanas stāža noteikšanu Latvijas

Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem satversmību un atzinusi, ka minētais regulējums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa atzina, ka Satversmes 91. pantā noteiktais, ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas

diskriminācijas, jāsaprot tādējādi, ka cilvēku tiesībām jābūt vienlīdzīgām. Taču tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām.

Vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama (sprieduma lietā Nr.2001-02-0106

4. punkts). Sociālo tiesību jomā atšķirīgas attieksmes pamatā ir ideja, ka valsts uzņemas īpašas rūpes un atbildību par tās

pilsoņiem, kuru pamatvajadzības tai jāapmierina (sprieduma lietā Nr.2010-20-0106 12. punkts un 15. punkts).

Tiesa secināja, ka Latvijas pilsoņi un nepilsoņi vai ārvalstnieki neatrodas salīdzināmā situācijā, tādējādi atšķirīgai

sociālās apdrošināšanas stāža aprēķināšanas kārtībai pilsoņiem un nepilsoņiem vai ārvalstniekiem ir objektīvs un saprātīgs

pamats.

[4.4] Pārbaudot pieteicēja prasījumu par dienesta perioda no 1971. gada 20. maija līdz 25. maijam ieskaitīšanu

apdrošināšanas stāžā, tiesa konstatēja, ka no 2015. gada 28. septembra izziņas (lietas 2. sējuma 7. lapa, tulkojums lietas

2. sējuma 8. lapā) izriet, ka pieteicējs 1971. gada 20. maijā Sverdlovskas apgabalā tika iesaukts obligātajā aktīvajā militārajā

dienestā. Pieteicējs uzsāka dienestu ierindas sastāvā kara daļā Nr./numurs A/ Lietuvā no 1971. gada 26. maija.

Tiesa konstatēja, ka VSAA pamatoti pieteicēja apdrošināšanas stāžā nav iekļāvusi dienesta periodu no 1971. gada

20. maija līdz 25. maijam, jo no minētās izziņas un no citiem lietā iesniegtiem pierādījumiem kopsakarā ar apstākli, ka

pieteicējs tika iesaukts dienestā Sverdlovskas apgabalā, kas atrodas Krievijas teritorijā, neizriet, ka pieteicējs šajā strīdus

periodā dienēja obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Lietuvā.

[4.5] Pieteikumā norādīts, ka pensijas apmēra pārrēķins veicams no 2015. gada 1. novembra. Savukārt no pieteicēja

2020. gada 17. septembra iesnieguma (lietas 3. sējuma 30.–31. lapa) un tiesas sēdē norādītā izriet prasījums atlīdzināt

materiālos zaudējumus 4674,90 euro apmērā, kas pieteicēja ieskatā radušies, VSAA no 2015. gada 1. novembra neiekļaujot

apdrošināšanas stāžā strīdus apdrošināšanas periodus. Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka pieteicējs vēlas ne tikai

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, bet arī zaudējumu atlīdzību, proti, ja tiesa atzīs strīdus periodus, tad pensija

pārrēķināma no pirmā iesnieguma iesniegšanas dienas vai no paša sākuma, bet, ja nav iespējams no paša sākuma, tad tas

kompensējams naudā (tiesas sēdes protokols lietas 3. sējuma 34. lapā).

Tiesa no 2020. gada 17. septembra iesnieguma konstatēja, ka pieteicējs zaudējumus 4674,90 euro apmērā

nepārprotami saista tikai ar savlaicīgi apdrošināšanas stāžā neieskaitīto periodu. Ne no pieteikuma, ne no sniegtajiem

paskaidrojumiem neizriet, ka zaudējumi būtu saistāmi ar citiem apstākļiem (piemēram, zaudējumi, kas saistīti ar saņemto

juridisko palīdzību). Līdz ar to tiesa norādīja, ka laikus neizmaksātās pensijas izmaksa nav zaudējumu atlīdzināšana Valsts

pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma izpratnē. Tā ir naudas summas, kas personai pienākas saskaņā

ar likumu „Par valsts pensijām”, izmaksa. Pieteicējam labvēlīgas tiesvedības rezultātā piešķirtās pensijas apmērs būtu

jāpārskata saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” noteikto regulējumu.

[4.6] Tā kā VSAA pamatoti neiekļāva pieteicēja apdrošināšanas stāžā darba periodu Krievijā un dienesta periodu no

1971. gada 20. maija līdz 25. maijam, nav pamata uzdot VSAA veikt pieteicēja pensijas pārrēķinu.

[4.7] Par pensijas apmēra pārrēķinu saistībā ar dienesta periodu no 1971. gada 26. maija līdz 1973. gada 26. maijam

tiesa secināja turpmāko.

Izvērtējot pieteicēja 2015. gada 18. jūnija iesniegumu vecuma pensijas piešķiršanai (lietas 1. sējuma 25. lapa), tiesa

konstatēja, ka uz iesnieguma ir atzīme par nepieciešamību papildus iesniegt izziņu. Lietas materiālos nav iesniegti

pārbaudāmi pierādījumi, kas apstiprinātu, ka 2015. gada 28. septembra izziņa iesniegta VSAA pirms 2019. gada

8. novembra. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 161. panta pirmajai daļai administratīvā procesa dalībnieka

paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja

tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Lietā nav iesniegti pierādījumi pieteicēja apgalvojumam, ka 2015. gada

28. septembra izziņa tika iesniegta VSAA 2015. gadā.

Iesniegums pensijas pārrēķinam kopā ar nepieciešamo arhīva izziņu VSAA tika iesniegts 2019. gada 8. novembrī.

Attiecīgi VSAA atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” 25. panta otrās daļas 1. punktam pamatoti apdrošināšanas stāžā

iekļāva obligātā aktīvā militārā dienesta periodu (1971. gada 26. maijs – 1972. gada 10. maijs) no 2019. gada 1. novembra.

Tiesa konstatēja, ka 2020. gada 10. septembrī VSAA saņemts pieteicēja iesniegums vecuma pensijas pārrēķinam,

iesniegumam pievienota 2020. gada 3. jūlija Krievijas Centrālā arhīva izziņa Nr.8/143558 (turpmāk – 2020. gada 3. jūlija

izziņa), kurā norādīts, ka 1972. un 1973. gadā kara daļa Nr./numurs B/ dislocējās Lietuvas PSR, /vieta/, un ietilpa Baltijas

kara apgabala sastāvā (lietas 3. sējuma 32.–33. lapa).

Ņemot vērā pieteicēja iesniegto pierādījumu, VSAA Starptautisko pakalpojumu nodaļa 2020. gada 29. septembrī

pieņēma lēmumu Nr.20/1982959, ar kuru cita starp ieskaitīja pieteicēja apdrošināšanas stāžā laika periodu no 1972. gada

11. maija līdz 1973. gada 26. maijam. Tātad nepieciešamais pierādījums, kas apstiprina pieteicēja militāro dienestu šajā laika

periodā, tika iesniegts VSAA 2020. gada 10. septembrī.

Tiesa secināja, ka nav pamata uzdot VSAA veikt pieteicēja pensijas pārrēķinu no 2015. gada 1. novembra par dienestu

laiku no 1972. gada 11. maija līdz 1973. gada 26. maijam. VSAA pamatoti pārrēķināja pieteicēja vecuma pensiju sakarā ar

apdrošināšanas stāžā pārskatīšanu no 2020. gada 1. septembra atbilstoši likuma „Par valsts pensijām” 25. panta otrās daļas

1. punktam.

Tiesa piekrita VSAA, ka pieteicēja karaklausības apliecībā Nr.4195166 (lietas 2. sējuma 23.–24. lapa, tulkojums

lietas 3. sējuma 14.–18. lapā) ietvertā informācija pierāda dienesta periodu no 1971. gada 20. maija līdz 1973. gada

26. maijam, taču no minētā dokumenta nevar noteikt, kurā valsts teritorijā dienests tika veikts. Savukārt no 2015. gada

28. septembra izziņas izriet, ka pieteicējs no 1971. gada 26. maija līdz 1972. gada 10. maijam dienēja ierindas sastāvā kara

daļā Nr./numurs A/ /vieta/, Lietuvas PSR un pēc tam tālākam dienestam devās uz kara daļu Nr./numurs B/, /vieta/.

Precīzākas ziņas par pieteicēja dienestu kara daļā Nr./numurs B/ un tās atrašanās vietu izziņa nesniedz, jo tādu nav

Aizsardzības ministrijas arhīva rīcībā. Izziņā tikai norādīts, ka kara daļa Nr./numurs B/ izveidota 1990. gadā un atradās

/vieta/, Lietuvas Republikā. Līdz ar to tiesa secināja, ka minētā informācija nesniedz nepārprotamu apstiprinājumu, ka kara

daļa Nr./numurs B/ laika periodā no 1972. gada 11. maija līdz 1973. gada 26. maijam atradās Lietuvas PSR teritorijā.

[4.8] No pieteikumiem kopsakarā ar lietā iesniegtajiem pieteikuma papildinājumiem un rakstveida paskaidrojumiem izriet

vairāki pieteicēja papildu argumenti, piemēram, ka VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja 2020. gada 27. janvāra

lēmumā Nr.11-4/1735, ar kuru pieteicēja 2019. gada 23. decembra iesniegums atstāts bez izskatīšanas, netika norādīts

apstrīdēšanas termiņš. Tiesas ieskatā minētajam apstāklim nav būtiskas nozīmes, jo tas neradīja šķēršļus pieteicējam realizēt

tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu. Tāpat minētais apstāklis nav par pamatu secinājumam, ka VSAA pēc būtības atteica

izdot pieteicējam labvēlīgāku administratīvo aktu, ieskaitot pieteicēja apdrošināšanas stāžā strīdus periodus, jo tiesa

konstatēja, ka VSAA pamatoti neieskaitīja minētos strīdus periodus pieteicēja apdrošināšanas stāžā.

Atbilstoši administratīvo tiesu judikatūrai, kas veidojusies, ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, tiesai ir

pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesnešiem ir

jāuzklausa argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebkuru

paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa. Tikai tad, ja tiesa

nav analizējusi kādu būtisku vai izšķirošu argumentu, ir konstatējams pārkāpums. Tas, cik daudz spriedums ir jāargumentē,

atkarīgs no lietas apstākļiem (Senāta 2006. gada 12. septembra sprieduma lietā Nr.SKA-280/2006 8. punkts).

Ņemot vērā minēto, tiesa, pamatojoties uz procesuālās ekonomijas principu, neanalizēja pārējos procesa dalībnieku

argumentus, jo tie nevar ietekmēt tiesas nolēmumu pēc būtības.

[4.9] Tiesa atzina, ka lietā nepastāv priekšnosacījumi pieteicējam labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, ar kuru

pārrēķinātu pieteicējam piešķirto valsts vecuma pensiju, apdrošināšanas stāžā ieskaitot dienesta periodu no 1971. gada

20. maija līdz 25. maijam un darba periodus no 1970. gada 13. augusta līdz 1971. gada 20. maijam un no 1975. gada

1. oktobra līdz 1983. gada 26. septembrim, un lai veiktu valsts vecuma pensijas pārrēķinu no 2015. gada 1. novembra

saistībā ar apdrošināšanas stāžā ieskaitīto dienesta periodu no 1971. gada 20. maija (acīmredzot domāts – no 1971. gada

26. maija) līdz 1973. gada 26. maijam.

[5] Pieteicējs par Administratīvās rajona tiesas 2021. gada 10. marta spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, norādot

turpmāk minētos apsvērumus.

[5.1] Par Krievijas Federācijā uzkrātā darba laika neiekļaušanu apdrošināšanas stāžā pieteicējs norāda, ka tiek

diskriminēts, jo dzīvo ārpus savas pilsonības valsts. Šāda diskriminācija ir pretēja Eiropas Savienības tiesību aktiem un

Eiropas Savienības Tiesas 2002. gada 15. janvāra spriedumam lietā Nr.C-55/00. Minētais spriedums, ievērojot arī

ģenerāladvokāta 2008. gada 16. janvāra secinājumus lietā Nr.C-331/06, ir piemērojams gadījumā, kad pensija piešķirta

saskaņā ar valstu divpusēju līgumu, ņemot vērā trešajā valstī uzkrātu apdrošināšanas stāžu.

Lietā piemērojams Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 45. pants kopsakarā ar 48. pantu. Minētās normas

piemērotas tostarp Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 18. aprīļa spriedumā lietā Nr.C-548/2011, vecuma pensijas

apmēra noteikšanā ņemot vērā citas valsts teritorijā uzkrātus periodus.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 15. panta ceturtajai daļai un Senāta 2019. gada 17. decembra sprieduma

Nr.SKA-160/2019 9. punktam Eiropas Savienības tiesību normām (Regula Nr.883/2004 un Līgums par Eiropas Savienības

darbību) ir prioritāte pār nacionālo tiesību normām, kā arī starptautiskiem līgumiem, kuri pēc to akcepta kļūst par ārējo

normatīvo aktu un nacionālo tiesību avotu. Nepieciešamības gadījumā tiesai jāvēršas Eiropas Savienības Tiesā prejudiciālā

nolēmuma taisīšanai par Eiropas Savienības tiesību normu interpretāciju.

[5.2] 2015. gada 28. septembra izziņa pierāda, ka obligāto militāro dienestu laika periodā no 1972. gada 11. maija līdz

1973. gada 26. maijam pieteicējs veica Lietuvas PSR teritorijā. Līdz ar to šis periods apdrošināšanas stāžā iekļaujams

vismaz no 2019. gada 8. novembra, nevis tikai no 2020. gada 10. septembra.

Izziņas iesniegšanu VSAA 2015. gada oktobrī netieši pierāda izziņas izsniegšanas datums. VSAA darbinieki

neinformēja pieteicēju, ka vienlaikus ar izziņu iesniedzams arī iesniegums par vecuma pensijas pārrēķināšanu. Ņemot arī

vērā likuma „Par tiesu varu” 7. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 5. un 10. pantu, strīdus periods

apdrošināšanas stāžā iekļaujams no 2015. gada 1. novembra.

Laika periods no 1971. gada 20. līdz 25. maijam, kad pieteicējs pēc iesaukšanas militārajā dienestā tika transportēts uz

dienesta vietu, iekļaujams apdrošināšanas stāžā pēc analoģijas ar komandējumu, proti, došanās uz komandējuma vietu tiek

iekļauta komandējuma periodā. Turklāt Latvijas pilsonim šis periods tiktu iekļauts apdrošināšanas stāžā uz atzīmes

karaklausības apliecības pamata, neizvirzot prasību pierādīt, kur bija dislocēta kara daļa.

[5.3] Latvijas pilsonim apdrošināšanas stāžā tiktu iekļauts gan darba periods Krievijā, gan militārā dienesta laiks

Lietuvā, pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 1. punktu. Atšķirīgai attieksmei nav saprātīga

pamata, tā ir diskriminācija pēc pilsonības, kas ir aizliegta Satversmes 91. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 14. pantā un Pirmā protokola 1. pantā. Pieteicēja gadījumā ir piemērojami Eiropas Cilvēktiesību

tiesas 2009. gada 18. februāra spriedumā lietā „Andrejeva pret Latviju” izdarītie secinājumi. Satversmes tiesas 2011. gada

17. februāra spriedums lietā Nr.2010-20-0106 nav šķērslis pārbaudīt diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikumi ir noraidāmi.

[7] Pieteicējs ir Lietuvas Republikas pilsonis, kurš dzīvo Latvijā un kuram no 2015. gada 14. jūlija Latvijā ir piešķirta

valsts vecuma pensija. Izskatāmajā lietā pastāv strīds par to, vai pieteicēja apdrošināšanas stāžā Latvijas kompetentajai

iestādei ir jāieskaita pieteicēja darba periodi trešajā valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, un par to, vai VSAA ir

pareizi noteikusi datumu, ar kuru veicams pieteicējam piešķirtās vecuma pensijas pārrēķins par papildināto apdrošināšanas

stāžu.

[8] Izvērtējusi Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivāciju, apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa

pārbaudīja lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pareizi secināja, ka atbilstoši tiesību normām, kas reglamentē periodus,

kuri ieskaitāmi apdrošināšanas stāžā, pieteicēja darba periodi Krievijas Federācijā (Krievijas PFSR) nav ieskaitāmi pieteicēja

apdrošināšanas stāžā Latvijas pensijai. Tiesa pareizi noteica arī datumu, no kura pēc papildu pierādījumu saņemšanas bija

pārskatāms pieteicēja apdrošināšanas stāžs, to papildinot ar apdrošināšanas periodu no 1971. gada 26. maija līdz

1973. gada 26. maijam.

Tā kā tiesas sniegtā argumentācija spriedumā ir pareiza un pilnībā pietiekama, apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 307. panta ceturto daļu pievienojas Administratīvās rajona tiesas spriedumā veiktajam lietas apstākļu

konstatējumam un sprieduma motivācijai, to neatkārtojot.

Atbildot uz pieteicēja apelācijas sūdzības argumentiem, apgabaltiesa papildus norāda turpmāko.

[9] Pirmās instances tiesa pareizi norādīja, ka izskatāmajā gadījumā nepastāv strīds par tiesību noteikšanu uz valsts

vecuma pensiju pieteicējam. Piešķirot pensiju 2015. gadā, tika konstatēts, ka pieteicējam ir tiesības uz vecuma pensiju

Latvijā. Pieteicēja gadījumā pastāv strīds par konkrētu periodu ieskaitīšanu apdrošināšanas stāžā, lai likumā „Par valsts

pensijām” noteiktajos gadījumos pieteicējam varētu veikt Latvijas vecuma pensijas pārrēķināšanu, palielinot tās apmēru.

No 2013. gada 1. aprīļa spēkā esošā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līguma par bijušajā

PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu, kas noslēgts, ievērojot arī Regulu Nr.883/2004, 3. panta 3. punkts

noteic, ka periodus, kas pielīdzināmi bijušās PSRS apdrošināšanas periodiem (atbilstoši līguma 1. panta 1. punkta

2. apakšpunktā ietvertajam termina skaidrojumam „periodi, kas tiek pielīdzināti bijušās PSRS apdrošināšanas periodiem” ir

arī apdrošināšanas periodi, kas uzkrāti pirms 1991. gada 1. janvāra un tiek ņemti vērā atbilstoši Latvijas Republikas un

Lietuvas Republikas normatīvajiem aktiem, kas iegūti Līgumslēdzējas puses uzņēmuma filiālē, kas veica darbību otras

Līgumslēdzējas puses teritorijā), ņem vērā tās Līgumslēdzējas puses kompetentā institūcija, kurā persona dzīvo pensijas

pieprasīšanas brīdī. Atbilstoši minētā panta 4. punktam pensiju par periodiem, kas pielīdzināmi bijušās PSRS

apdrošināšanas periodiem, piešķir saskaņā ar attiecīgās Līgumslēdzējas puses normatīvajiem aktiem.

Balstoties uz minēto līgumu, VSAA pieteicēja apdrošināšanas stāžā ir ieskaitījusi militārā dienesta, kas notika Lietuvas

teritorijā, periodu.

Senāta 2019. gada 17. decembra spriedumā Nr.SKA-160/2019, uz kuru atsaucies pieteicējs, tika aplūkots jautājums par

Latvijas pilsones, kura dzīvo Īrijā, apdrošināšanas stāžu. Līdz ar to pieteicēja gadījums ir atšķirīgs no minētajā tiesas

spriedumā aplūkotā gadījuma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 245. pantu, 304. panta pirmo daļu, 307. un 309. pantu, 329. panta

pirmo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumus par labvēlīgāka administratīvā akta, pārrēķinot valsts vecuma pensiju, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente Tiesnese Tiesnese

S.Gintere L.Konošonoka L.Vīnkalna