Administrative court dismissed social assistance claim due to mismatch between declared and actual residence addresses.

Lietas arhīva Nr. A42-00251-25/8

ECLI:LV:ADRJRIT:2025:0324.A420146224.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2025.gada 24.martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Dace Grabovska,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss,

mājokļa pabalsts par mājokli /Adrese A/, un mājokli /Adrese B/, par janvāra mēneša izdevumiem, kā arī

nemantiskā kaitējuma 4000 euro un mantisko zaudējumu 5,40 euro atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja 2024.gada 29.janvārī vērsās ar iesniegumu Jūrmalas Labklājības pārvaldē (lietas 63.-64.lapa),

lūdzot piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī mājokļa pabalstu par mājokli /Adrese A/, un

mājokli /Adrese B/, par janvāra mēneša izdevumiem.

Ar Jūrmalas Labklājības pārvaldes 2024.gada 5.februāra lēmumu Nr.1.1-5/N/1010 (lietas 20.-21.lapa)

nolemts atteikt pieteicējai piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī mājokļa pabalstu par mājokli

/Adrese A/, un mājokli /Adrese B/, par janvāra mēneša izdevumiem (turpmāk – sākotnējais lēmums).

Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu (lietas 18.-19.lapa), ar Jūrmalas valstspilsētas administrācijas

2024.gada 15.marta lēmumu Nr.1.1-39/24N-1202 (lietas 16.-17.lapa) nolemts sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu

un atteikts pieteicējai piešķirt nemateriālā kaitējuma kompensāciju (turpmāk – Lēmums).

Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[1.1] Lai persona varētu saņemt pašvaldības sociālo palīdzību, personai ir jābūt gan deklarētai, gan arī

faktiski jādzīvo dzīvesvietā konkrētajā pašvaldībā.

Konkrētajā gadījumā pieteicējas deklarētā dzīvesvietas adrese ir /Adrese A/, proti, Jūrmalas valstspilsētas

pašvaldībā, savukārt, faktiskā dzīvesvieta ir īrētā mājoklī /Adrese B/, proti, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā. Tātad

faktiski pieteicēja dzīvo citā pašvaldības administratīvajā teritorijā īrētā mājoklī, kas ir šķērslis sociālās palīdzības

saņemšanai Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā.

[1.2] Nav konstatējama iestādes prettiesiska rīcība vai prettiesisks administratīvais akts, tādējādi nav pamata

atlīdzinājuma piešķiršanai.

[1.3] Pieteicējas atbildība ir veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka viņai piederošais nekustamais

īpašums būtu apdzīvojams, turklāt, pašvaldības iestāde ir sniegusi pieteicējai materiālu atbalstu, lai to nodrošinātu,

bet no pieteicējas puses nav konstatējamas darbības, kas vērstas uz piešķirtā materiālā atbalsta izlietošanu atbilstoši

noteiktajam mērķim - padarīt dzīvošanai derīgu pieteicējai piederošo dzīvokli /Adrese A/, apmaksājot

skursteņslauķa pakalpojumus.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu (lietas 4.-9.lapa) tiesā, papildus lūdzot atlīdzināt

arī mantiskos zaudējumus 5,40 euro. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicēja norāda, ka statuss viņai nav piešķirts nepamatoti, viņas pensija ir tikai 477,17 euro, no

2024.gada janvāra Jūrmalā ir paaugstināts maznodrošinātas personas ienākumu slieksnis. Pieteicējai līdz ar to

nodarīti reāli materiālie zaudējumi.

[2.2] Pieteicēja uzskata, ka statuss pieteicējai nav piešķirts, lai radītu pieteicējai pārdzīvojumus, iestāde

diskriminējoši un necienīgi vēršas pret pieteicēju.

[2.3] Pieteicēja apstiprina, ka viņas deklarētā dzīvesvieta ir /Adrese A/, bet konkrētais dzīvoklis ir nederīgs,

bīstams dzīvošanai.

[2.4] Mājas apsaimniekotājs neko nedara, lai veiktu remontu bēniņos un krāsns tīrīšanu /Adrese A/. Iestāde

septiņu gadu laikā nav uzlikusi pienākumu pārvaldniekam veikt remontu ēkas koplietošanas telpās. Pieteicēja

uzskata, ka pārvaldniekam jāveic remonts. Pieteicēja ir pensionāre, 2.grupas invalīde. Pieteicējai nav jāveic

koplietošanas telpās remonts, tas ir jādara apsaimniekotājam.

[2.5] Iestāde maldina tiesu, ka tad, kad skursteņslaucītājs izdos aktu pat tehnisko stāvokli iesniegšanai

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, tad dzīvoklis /Adrese A/, būs apdzīvojams. Nav saprotams, kas veiks

remontu bēniņos.

[2.6] Pieteicēja uzskata, ka iestāde sagrozījusi tiesību normas un tās Lēmumā necitē pilnībā, jo jāapseko vai

nu deklarētā, vai nu faktiskā dzīvesvieta.

[3] Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (Jūrmalas valstspilsētas administrācija un Jūrmalas valstspilsētas

pašvaldības dome) rakstveida paskaidrojumos tiesai (lietas 59.-62.lapa) lūdz pieteikumu noraidīt, pamatojoties uz

sākotnējā lēmumā un Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība norādījusi

turpmāk minēto.

[3.1] Neatkarīgi no apstākļiem, ka ir paaugstināts ienākumu slieksnis, vērtējot maznodrošinātas

mājsaimniecības statusa piešķiršanu, konkrētajā gadījumā neizpildās normatīvajos aktos noteiktie kritēriji, lai

pieteicēja būtu tiesīga pretendēt uz sociālo palīdzību.

[3.2] Attiecībā uz pieteicējas argumentu, ka neprecīzi citētas tiesību normas, Jūrmalas valstspilsētas

pašvaldība skaidro, ka sākotnējā lēmumā un Lēmumā nebija mērķis citēt Ministra kabineta noteikumu punktu, bet

veikt norādi, ka no minētās normas izriet, ka iestāde, nepieciešamības gadījumā, var apsekot personas norādīto

faktisko dzīvesvietu. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka Lēmumā saistībā ar minēto ir uzsvērti

tieši apstākļi par faktisko dzīvesvietu, jo pieteicējas faktiskā dzīvesvieta nav Jūrmalas valstspilsētas

administratīvajā teritorijā, līdz ar to pašvaldības iestādei pieteicēja savā faktiskajā dzīvesvietā nav sasniedzama.

Savukārt, tiesību normā arī minētā deklarētā dzīvesvieta netiek norādīta, jo konkrētajā gadījumā šis kritērijs

izpildās – iestādei ir iespēja apsekot pieteicējas deklarēto dzīvesvietu, jo tā atrodas Jūrmalas valstspilsētas

administratīvajā teritorijā. Tātad Lēmumā uzsvērts, lai saņemtu sociālo palīdzību, personai ir jābūt pašvaldības

iedzīvotājai, kura sociālajam dienestam ir sasniedzama savā dzīvesvietas adresē, kas konkrētajā gadījumā neatbilst

faktiskajai situācijai.

[3.3] Jautājumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un uzturēšanu, risina savstarpēji dzīvojamās

mājas dzīvokļu īpašnieki un pārvaldnieks. Dzīvojamās mājas pārvaldīšana ir vienīgi dzīvojamās mājas dzīvokļu

īpašnieku kopības kompetence, tajā skaitā lemt par dzīvojamā mājā veicamajām pārvaldīšanas darbībām (arī

remontu), kā arī pieņemt lēmumu par pārvaldnieka izvēli, kuram tiek uzdotas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas

darbības. Gadījumā, ja ar esošo dzīvojamās mājas pārvaldnieku nav iespējams vienoties par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanu, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un lemt par

pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, izvēloties citu pārvaldnieku.

Attiecīgi pieteicēja kā nekustamā īpašuma /Adrese A/, īpašniece ir atbildīga par viņai piederošā dzīvokļa

tehnisko stāvokli un uzturēšanu atbilstošā kārtībā, kā arī par darbībām, kādas tiek veiktas saistībā ar dzīvojamās

mājas kopīpašumā esošo telpu un mājas daļu apsaimniekošanu. Minētā sakarā Jūrmalas valstspilsētas

administrācija vairākkārt ir vērsusi pieteicējas uzmanību uz minētajām pieteicējas kā dzīvokļa īpašnieces tiesībām

un pienākumiem, kā arī to, ka jautājumi, kas saistīti ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un

uzturēšanu, risināmi starp dzīvokļu īpašniekiem un dzīvojamās mājas apsaimniekotāju, savstarpēji vienojoties.

Papildus Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība vērš uzmanību, ka pieteicējai iepriekš tika piešķirts pabalsts

krīzes situācijā maksimālajā apmērā 300 euro, ar mērķi padarīt dzīvošanai derīgu pieteicējai piederošo dzīvokli

/Adrese A/, apmaksājot skursteņslauķa pakalpojumus.

Atsākot dzīvot viņai piederošajā nekustamajā īpašumā /Adrese A/, pieteicējai būs iespējams saņemt

pašvaldības sniegtos materiālos pabalstus. Savukārt no pieteikumā norādītā konstatējams, ka pieteicēja joprojām

nav nodrošinājusi savā lietošanā esošā dūmvada īpašumā /Adrese A/, tīrīšanu, no kā secināms, ka pieteicēja nav

ieinteresēta līdzdarboties, lai mainītu izveidojušos situāciju.

Tāpat Jūrmalas valstpilsētas pašvaldība norāda, ka Jūrmalas Labklājības pārvalde 2023.gadā vairākkārt ir

apsekojusi pieteicējai piederošo nekustamo īpašumu /Adrese A/, par ko sagatavoti apsekošanas akti. Apsekošanas

aktos iekļauta norāde, ka apkures sistēma nav izmantojama, jo nepieciešama tās tīrīšana, kā arī norādīts, ka griezti

ir saplaisājuši, tiem jāveic kosmētiskais remonts. Apsekošanas aktos bez nepieciešamības veikt apkures sistēmas

tīrīšanu nav konstatējami citi objektīvi šķēršļi nekustamā īpašuma /Adrese A/, apdzīvošanai.

Tāpat Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība norāda, ka pieteicēja vairākkārt ir norādījusi par bēniņu

neatbilstošu tehnisko stāvokli dzīvojamā mājā /Adrese A/, par ko vizuālās apsekošanas atzinumā cita starpā

norādīts, ka bēniņu pārseguma konstrukcija ir ekspluatējama, tehniskais stāvoklis kopumā vērtējams kā

apmierinošs. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības rīcībā nav cita informācija, kas norādītu uz apstākļiem, kuru dēļ

pieteicēja nevarētu apdzīvot viņai piederošo nekustamo īpašumu /Adrese A/.

[3.4] Ne iestāžu mērķis, ne tiesības ir uzspiest pieteicējai izvēlēties savu deklarēto un faktisko dzīvesvietu.

Lēmumā ir sniegtas norādes uz normatīvajos aktos noteikto un attiecīgā tiesiskā regulējuma ietekmi uz pieteicējas

tiesībām sociālās palīdzības saņemšanai.

[3.5] Tā kā konkrētajā gadījumā no iestādes puses nav konstatējama prettiesiska rīcība vai prettiesiska

administratīvā akta izdošana, iestādei nav pamata atlīdzināt jebkādus iespējamos zaudējumus pieteicējai.

Motīvu daļa

[4] Kā atzīts tiesu praksē, ja pieteikums ir par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai ir jāpārbauda,

vai pastāv visi no tiesību normām izrietošie kritēriji administratīvā akta izdošanai. Izskatot prasījumu par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, tiesai neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi

jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu administratīvo aktu. Konstatējot, ka kāds labvēlīga administratīvā

akta izdošanas priekšnoteikums nav iestājies, tiesai nav pamata apmierināt prasījumu (Senāta 2007.gada 12.aprīļa

spriedums lietā Nr.SKA-118/2007).

[5] Ar Lēmumu pieteicējai atteikts piešķirt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, kā arī mājokļa

pabalstu par mājokli /Adrese A/, un mājokli /Adrese B/, pamatojoties uz to, ka pieteicēja faktiski nedzīvo savā

deklarētajā dzīvesvietā /Adrese A/, kā arī to, ka Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai nav pamata piešķirt mājokļa

pabalstu par citā pašvaldībā īrētu dzīvokli.

Tādējādi tiesai ir jāpārbauda, vai minētais atteikuma pamats ir tiesisks un vai nepastāv priekšnoteikumi, lai

pieteicējai tiktu izdots labvēlīgs administratīvais akts.

[6] Lai pretendētu uz valsts vai pašvaldību sociāla rakstura pabalstiem, personai ir jāatbilst konkrētiem

normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem. Valsts vai pašvaldība attiecīgos pabalstus var izsniegt tikai noteiktās

robežās, kādas pieļauj budžeta iespējas, līdz ar to gan tā apmērs, gan personu, kas ir tiesīgas šādu pabalstu saņemt,

loks ir stingri ierobežots.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmā daļa noteic, ka pašvaldība, kuras teritorijā

ir personas deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido tādu vidi, lai personai būtu

iespēja saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.

Tādējādi viens no kritērijiem, lai personai būtu tiesības saņemt sociālo palīdzību, ir deklarētās dzīvesvietas

esība attiecīgajā pašvaldībā, kas pieteicējas gadījumā izpildās un par ko lietā strīda nav.

Vienlaikus ir būtiski, lai personas deklarētā dzīvesvieta sakristu ar viņas faktisko dzīvesvietu. Dzīvesvietas

deklarēšanas likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā attiecīgās personas pienākums ir

mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā dzīvesvietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Savukārt Ministru kabineta 2020.gada 17.decembra noteikumu Nr.809 „Noteikumi par mājsaimniecības

materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”, kas tostarp noteic mājokļa pabalsta

aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību un izdevumu pozīciju minimālās normas mājokļa pabalsta apmēra

aprēķināšanai, kā arī trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanas kārtību, 4.punkts noteic, ka

sociālais dienests, ja nepieciešams, apseko iesniedzēja norādīto faktisko dzīvesvietu vai deklarēto dzīvesvietu un

izvērtē iespēju sniegt atbilstošu atbalstu.

No minētajām tiesību normām kopsakarā secināms, ka sociālās palīdzības saņemšanas priekšnosacījums ir

arī faktiskās dzīvesvietas esība pašvaldības teritorijā. Proti, sociālās palīdzības pamatā ir personas, kura to lūdz,

materiālā stāvokļa izvērtējums. Savukārt, lai novērtētu situāciju, kurā persona nonākusi, un lai būtu aptverošāka

informācija par personu, kura lūdz sociālo palīdzību, sociālajam dienestam nav tikai jāpaļaujas uz personas sniegto

ziņu patiesumu un uz dažādos reģistros pieejamo informāciju, bet arī ir tiesības novērtēt personas faktisko mantisko

situāciju klātienē.

Lai arī lietā nav strīda, ka pieteicējas deklarētā dzīvesvieta ir Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, vienlaikus

lietā nav arī strīda, ka pieteicēja faktiski dzīvo /Adrese B/, par ko lietā ir iesniegts 2024.gada 1.aprīlī noslēgts īres

līgums starp pieteicēju un dzīvokļa īpašnieku uz 12 mēnešiem (lietas 46.-47.lapa). Arī pati pieteicēja ir

apstiprinājusi, ka dzīvoklis Jūrmalā ir bīstams dzīvošanai, viņa tur faktiski nedzīvo.

Tādējādi, ja pieteicēja faktiski dzīvo citas pašvaldības teritorijā, tad citas pašvaldības teritorijā esošo

faktisko pieteicējas dzīvesvietu Jūrmalas Labklājības pārvaldei nav kompetences apsekot. Tas arī nozīmē, ka

pieteicējai nevar rasties tiesiskā paļāvība saņemt sociālo palīdzību no Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības.

Līdz ar to secināms, ka izskatāmajā gadījumā nepastāv priekšnosacījumi pieteicējai labvēlīga administratīvā

akta izdošanai – maznodrošinātas mājsaimniecības statusa un mājokļa pabalsta par mājokli /Adrese A/, un mājokļa

/Adrese B/, piešķiršanai.

[7] Papildus norādāms, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 32.pantā ir noteikts, ka

sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu zemu ienākumu mājsaimniecībām, lai nodrošinātu ienākumus

garantētā minimālā ienākumu sliekšņa līmenī un segtu ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumus, kā arī sniegt

atbalstu atsevišķu izdevumu apmaksai un krīzes situācijās.

Tāpat atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.pantam pamata sociālās palīdzības

veidi ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts — materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu

apmaksai un mājokļa pabalsts — materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai.

Tādējādi mājokļa pabalsta mērķis ir sniegt personai materiālu atbalstu ar mājokļa lietošanu saistīto

izdevumu segšanai. Minētais norāda uz to, ka mājokļa pabalstu var piešķirt tikai par to mājokli, kuru persona lieto,

proti, kurā faktiski dzīvo.

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktam pašvaldības

sociālais dienests pirms lēmuma par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa vai sociālās palīdzības

pabalsta piešķiršanu mājsaimniecībai vai atsevišķai personai mājsaimniecībā pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības

kopējos materiālos resursus, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus un ievērojot šādus

kritērijus - [..] par īpašumu un naudas līdzekļu uzkrājumu neuzskata vienu mājsaimniecības nekustamo īpašumu vai

tā daļu, kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs.

Tātad, gadījumā, ja persona nedzīvo īpašumā, kurā tā ir deklarēta, minētais īpašums tiek uzskatīts par

īpašumu, novērtējot personas materiālo stāvokli, tādējādi arī minētā tiesību norma norāda uz to, ka sociālais

pabalsts tiek piešķirts par mājokli, kurā persona ir deklarēta un faktiski dzīvo.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, kā arī sociālās palīdzības un mājokļa pabalsta mērķi, tiesa atzīst

par pamatotu atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes secinājumu par to, ka, lai būtu tiesības pretendēt uz sociālo

palīdzību, personai ir ne tikai jābūt deklarētai attiecīgajā pašvaldībā, bet arī faktiski jādzīvo deklarētajā dzīvesvietā.

Turklāt mājokļa pabalsts tiek piešķirts tieši par to dzīvokli, kurā persona ir deklarēta un kuru lieto (tai rodas

izdevumi par savu mājokli).

No lietas materiālos esošajiem rēķiniem par dzīvokli savukārt izriet, ka pieteicēja dzīvokli /Adrese A/,

nelieto, pieteicējai izdevumi rodas tieši par mājokli /Adrese B/ (piemēram, lietas 48.lapa un 51.lapa). Tiesa vērš

uzmanību, ja pieteicēja vēlas saņemt sociālo palīdzību tieši Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā, pieteicējas sociālā

situācija var tikt risināta, novēršot šķēršļus, kas liedz lietot dzīvokli, kurā pieteicēja ir deklarēta, nevis īrējot

dzīvokli citā pašvaldībā un tādējādi vēl vairāk palielinot savus izdevumus.

[8] Attiecībā uz pieteicējas norādīto, ka pieteicējas deklarētā dzīvesvieta tehniskā stāvokļa dēļ nav

apdzīvojama un ir bīstama, ka remonts jāveic apsaimniekotājam, Administratīvā rajona tiesa pieteicējai ir sniegusi

izvērstu skaidrojumu vairākkārt, proti, 2023.gada 8.decembra spriedumā lietā Nr.A420200423 (A420200423,

9.punkts), arī 2024.gada 5.augusta spriedumā lietā Nr.A420150623 (A420150623, 8.punkts). Jūrmalas valstspilsētas

pašvaldība ir sniegusi skaidrojumu arī šajā lietā tiesai iesniegtajos paskaidrojumus, kas norādīti šā sprieduma [3.3]

punktā. Tādēļ tiesa atkārtoti šo pieteicējas izvirzīto argumentu nevērtēs un neskaidros.

[9] Attiecībā uz pieteicējas norādi, ka iestāde sagrozījusi tiesību normas un tās Lēmumā necitē pilnībā, jo

jāapseko vai nu deklarētā, vai nu faktiskā dzīvesvieta, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība sniegusi skaidrojumu, ka

iestādes mērķis nebija citēt konkrēto noteikumu punktu, bet norādīt, ka iestāde, nepieciešamības gadījumā, var

apsekot personas norādīto faktisko dzīvesvietu.

Šajā gadījumā pieteicēja faktiski nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, savukārt citas pašvaldības teritorijā esošu

faktiskās dzīvesvietas adresi iestādei apsekot nav tiesiska pamata.

Vienlaikus lietas materiālos atrodas pieteicējas iesniegums tiesai (lietas 90.lapa), kurā pieteicēja pauda

savus iebildumus saistībā ar atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes lietā iesniegtajiem dokumentiem, kas, pieteicējas

ieskatā, nav noformēti likumā noteiktajā kārtībā, un kurus pieteicēja pieprasīja izņemt no administratīvās lietas

materiāliem.

Atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība sniedza skaidrojumu, ka

lietā nav strīda par pieteicējas dzīves apstākļiem un/vai faktu, ka Jūrmalas Labklājības pārvaldes darbinieki

apsekoja pieteicēju tās dzīvesvietā, vienlaikus iesniedzot korekti sastādītus dokumentus.

Ņemot vērā to, ka lietā ir strīds par pieteicējas tiesībām uz labvēlīga administratīvā akta izdošanu, kas tieši

izriet no deklarētās un faktiskās dzīvesvietas sakritības, konkrētajiem pieteicējas iebildumiem par dokumentu

noformēšanu nav nozīmes lietā un tiesa tos nevērtē.

[10] Ņemot vērā visu iepriekš norādīto, tiesa secina, ka Lēmums ir tiesisks un nepastāv priekšnosacījumi

pieteicējai labvēlīga administratīvā akta izdošanai.

[11] Pieteicēja lūgusi piešķirt viņai atlīdzinājumu.

Atlīdzinājuma prasījums ir pakārtots pamatprasījumam. Tā kā Lēmums ir atzīstams par tiesisku un ir

noraidāms pamatprasījums lietā, noraidāms ir arī ar to saistītais atlīdzinājuma prasījums.

[12] Pieteicēja tikusi atbrīvota no valsts nodevas samaksas par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta ceturto daļu, ja pieteicējs no valsts nodevas samaksas

ar tiesas lēmumu bijis atbrīvots, pieteikuma noraidīšanas gadījumā pieteicējam ir pienākums atmaksāt valstij valsts

nodevu.

Savukārt minētā panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtajā daļā paredzētais pieteicēja pienākums

pieteikuma noraidīšanas gadījumā samaksāt valsts nodevu nav attiecināms uz tiem pieteicējiem, kuri pieteikumu

iesnieguši par administratīvo aktu sociālās drošības jomā.

Tā kā pieteikums iesniegts sociālās drošības jomā – par sociālās palīdzības piešķiršanu –, pieteicējai nav

uzliekams pienākums atmaksāt valstij valsts nodevu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.- 251.pantu, 254.panta pirmo

daļu un 289.-291.pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējai tiktu piešķirts

maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, mājokļa pabalsts par mājokli /Adrese A/, un mājokli /Adrese B/, par

janvāra mēneša izdevumiem, kā arī nemantiskā kaitējuma 4000 euro un mantisko zaudējumu 5,40 euro

atlīdzinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma pasludināšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese D.Grabovska