Legislator Case Law & Legislation
1A33115420 / 1A-0138-21 ECLI:LV:RIRT:2021:0923.1A33115420.3.S AI generated

Court dismisses fine for vehicle entry violation due to insufficient evidence proving the vehicle actually entered the restricted zone.

Case Number 1A33115420 / 1A-0138-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the administrative fine against SIA "EVOR.M" for failing to purchase a pass to enter a restricted zone in Jūrmala. Although the police issued a violation protocol based on a photo from a traffic control system, the court found that the materials failed to prove the vehicle actually entered the zone at the specified time. Consequently, the court held that the administrative violation could not be established without proof of the entry event itself.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts; 243. panta 4. daļa; 243.1. pants: If the facts of an administrative violation are not proven, the proceedings must be terminated, and a violation protocol alone is insufficient without corroborating evidence of the event's occurrence.

Keywords

AI generated
administrative violation insufficient evidence restricted zone entry violation protocol termination of proceedings burden of proof photo evidence

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1. panta
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. panta 4. daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1. pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts
Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta 2. punkts

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

ECLI:LV:RIRT:2021:0923.1A33115420.3.S

Lieta Nr.1A33115420

Nr.1A-0138-21/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2021.gada 23.septembrī

Rīgas rajona tiesas tiesnese G.Lapiņa, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EVOR.M” (turpmāk tekstā – SIA

“EVOR.M”), reģistrācijas numurs 40003321577, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61.

Aprakstošā daļa

2020.gada 3.februārī plkst.11.05 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799

SIA “EVOR.M”, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, ar transportlīdzekli

TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums,

par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols sastādīts bez juridiskās

personas pārstāvja klātbūtnes.

Par minēto lēmumu iesniegta sūdzība Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.,

243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar pašvaldības policijas 2020.gada 3.februāra administratīvā

pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija izskatot 2020.gada 27.martā ar Nr.7-7/1760 reģistrēto SIA “EVOR.M” 2020.gada

25.marta sūdzību, konstatēja, ka pašvaldības policija, balstoties uz 2019.gada 8.novembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas

iebraukšanas nodevas samaksas kontroles Informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, 2019.gada 11.novembrī ar pašvaldības

policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ērika Ločmeļa lēmumu rezolūcijas formā uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību lietā Nr.1-28.1/19-

35293 attiecībā pret iesniedzēju par to, ka ar iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, 2019.gada 6.septembrī iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Pašvaldības policija saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1panta pirmo un otro daļu vienkāršā pasta sūtījumā uz juridisko

adresi nosūtīja iesniedzējai pavēsti tās pārstāvim ierasties pašvaldības policijā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2020.gada 3.februārī

pulksten 11.00. Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī norādīta iesniedzēja, tādēļ iesniedzējas pārstāvis pamatoti tika aicināts uz administratīvā pārkāpuma lietas

Nr.1-28.1/19-35293 izskatīšanu pašvaldības policijā. Pašvaldības policija 2020.gada 3.februārī bez iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/19-35293 un saskaņā ar Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1pantu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 par to, ka, ar transportlīdzekli iebraucot

īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.

Lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī pašvaldības policija izskatot ar Nr.7-7/1015 reģistrēto iesniedzējas 2020.gada 17.februāra sūdzību,

2020.gada 27.februārī pieņēma lēmumu Nr.7-7/1015 par sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2020.gada

27.martam. 2020.gada 27.martā pašvaldības policijā saņemta iesniedzējas 2020.gada 25.marta sūdzība. Lēmumā atreferēts sūdzības saturs.

Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., 272.pantu, 286.panta otro

daļu, 246.panta pirmo daļu, 205.panta pirmās daļas 3.punktu, 260.panta otro daļu un saistošo noteikumu 48., 49., 5.punktu, un norāda, ka iebraucot

Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar saistošo noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē

transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri

iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un saistošo

noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu pārkāpšanu,

pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par

iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.

Iestāde lēmuma atsaucas uz saistošo noteikumu 20., 21., 22.punktu un norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās

Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja pārkāpuma izdarīšanas brīdī norādīta iesniedzēja, tātad iesniedzējas pārstāvis aicināts uz lietas izskatīšanu

pašvaldības policijā pamatoti, jo transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no saistošo noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.

Pašvaldības policija norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība

administratīvā pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā

gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar saistošajiem noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā personas var iebraukt ar

autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija

norāda, ka, konstatējot faktu, ka iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi saistošo noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka iesniedzēja

ar minēto nodarījumu apdraudējusi ar saistošajiem noteikumiem aizsargātas intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms

nodarījums, ka ar iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli 2019.gada 6.septembrī pulksten 13.22 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Citiem

vārdiem, konstatēts iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka par iesniedzējas transportlīdzekli nav veikta nodevas samaksa par

iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa turētāja – SIA “EVOR.M” – bet subjektīvā puse, proti,

vainojamības subjektīvais elements nav attiecināms uz juridiskām personām. Tas tādēļ, ka juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par

juridiskās personas vainu pat nedaudz nav pamata runāt. Uz juridiskām personām iespējams attiecināt tikai vainojamības objektīvo elementu – faktu, ka

prettiesiskā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz juridisku personu (J.Briede, E.Danovskis, A.Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Tiesu namu

aģentūra, 2016).

Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi

kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu

izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Saistošo noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita

pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī

sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Pašvaldības policija norāda, ka saistošo noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot saistošajos

noteikumos noteiktās prasības, tādēļ saistošo noteikumu prasību neievērošana pati par sevi ir uzskatāma par tādu tiesisko interešu aizskārumu, kas ir

pretrunā saistošo noteikumu mērķim.

Lēmumā norādīts, ka faktiem, ka iesniedzēja ir dibināta Jūrmalā un ka noteiktajā laika posmā iesniedzējas juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā,

nav tiesiskas nozīmes, vērtējot iesniedzējas nodarījuma atbilstību administratīvā pārkāpuma sastāvam par saistošo noteikumu 5.punkta prasību

neievērošanu. Pašvaldības policija norāda, ka saskaņā ar saistošo noteikumu 21.2.apakšpunktu tiesiska nozīme, vērtējot to, vai iesniedzējai kā

juridiskajai personai bija tiesisks pienākums veikt nodevas samaksu par transportlīdzekli, ir faktam, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā

iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija konstatējama Jūrmalā. Balstoties uz fakta, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā iesniedzējas

reģistrētā juridiskā adrese nebija Jūrmalā, konstatējams, ka iesniedzēja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā nebija atbrīvota no tiesiskā

pienākuma veikt nodevas samaksu par transportlīdzekļa iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā saskaņā ar saistošo noteikumu 21.2.apakšpunktu. Pašvaldības

policija papildus norāda, ka arī faktam, ka dienā, kad pašvaldības policija ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 pieņēma lēmumu par

naudas soda uzlikšanu iesniedzējai, iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese bija Jūrmalā, nav tiesiskas nozīmes.

Pašvaldības policija norāda, ka savā darbībā ievēro likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām, ko apstiprina šādas ziņas par faktiem, kas

nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 un izdrukā no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās

pārkāpumu lietvedības uzsākšanu: 1) pašvaldības policija administratīvo lietvedību pret sūdzības iesniedzēju uzsākusi 2019.gada 11.novembrī saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāuzsāk administratīvā pārkāpuma

lietvedība, neiestājoties noilgumam, 2) pašvaldības policija pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu iesniedzējai 2020.gada 3.februārī, proti,

ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāpieņem lēmums par

soda piemērošanu, neiestājoties noilgumam, 3) pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 8.novembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no sistēmas

(satur ziņas par administratīvo pārkāpumu), administratīvo lietvedību pret iesniedzēju uzsāka 2019.gada 11.novembrī saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmo daļu un 245.1panta otro daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāveic procesuāla darbība –

jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība – neiestājoties procesuālā termiņa notecējumam darbības veikšanai.

Pašvaldības policija norāda, ka ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās tiesību normas attiecībā uz administratīvā

pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un administratīvā soda piemērošanu. Pašvaldības policija papildus norāda, ka savā darbībā ievēro saprātīgu

līdzsvaru starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu

ievērošanu, respektējot un ievērojot likumdevēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas

ietvaru laikā un telpā.

Lēmumā norādīts, ka saistošie noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par

pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā

administratīvajā teritorijā. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas

Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un

citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar

aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Ievērojot minēto, norādāms, ka saistošo noteikumu oficiālā

publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēta 2017.gada 2.februārī. Līdz ar to iesniedzējai saistošie noteikumi bija

saistoši.

Pašvaldības policija norāda, ka, balstoties uz juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, juridiska persona kā atbildības subjekts var būt noteikta par

tādu pārkāpumu, ko tā pēc savas būtības nevar paveikt, taču administratīvais pārkāpums izdarīts juridiskas personas interesēs vai tās nepienācīgas

kontroles pār saviem padotajiem rezultātā (Danovskis E. Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas. Jurista Vārds,

2011.gada 17.maijs, Nr.20 (667), 9.lpp.) . Pašvaldības policija norāda, ka, konstatējot faktu, ka iesniedzēja ir transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts

saistošo noteikumu pārkāpums, turētāja, konstatējams iesniedzējas vainojamības objektīvais elements, respektīvi, fakts, ka saistošo noteikumu

pārkāpums ir attiecināms uz iesniedzēju.

Lēmumā norādīts, ka par saistošo noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids un soda mērs – naudas sods 50 EUR. Līdz ar to

secināms, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs – Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome – nosakot

lietderīgumu piemērot konkrētu soda veidu un mēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam. Administratīvais sods

ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un

atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.

Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.

Pašvaldības policija norāda, ka saistošo noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saistošo

noteikumu saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietas, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu

pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt apzinīgu attieksmi

pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi

netiktu pieļauti.

Pašvaldības policija norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti

paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi

apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu

lietā Nr.1422110120).

Lēmumā norādīts, ka iesniedzēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā pašvaldības policijā nav iesniegusi nevienu

pierādījumu, kas pierādītu tādus tiesiski nozīmīgus apstākļus, kas izslēgtu iesniedzējas administratīvo atbildību par izdarīto pārkāpumu vai radītu saprātīgas

šaubas par pārkāpuma esību. Iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar

administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas

izdruku no sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par

dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un iesniedzēja

pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.

2020.gada 20.maijā tiesā saņemta SIA “EVOR.M” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61,

kurā sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu atcelt 2020.gada 24.aprīļa Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumu 7-12/61 kā nepamatotu un atcelt to pilnā

apmērā.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka uzskata policijas lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā.

Sūdzībā norādīts, ka policija pamatoja savus lēmumus ar to apstākli, ka SIA “EVOR.M” turējumā ir transportlīdzeklis TOYOTA AURIS ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ar kuru 2019.gada septembrī daudz reizes bija iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības

administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi.

Sūdzībā norādīts, ka policija izskatīja administratīvo lietu un piemēroja administratīvo sodu, pamatojoties uz saistošo noteikumu 5.punkta prasību

pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta saistošo noteikumu 49.punktā. Saistošo noteikumu 2.punktā likumdevējs norāda šo noteikumu pastāvēšanas

mērķi.

Sūdzībā norādīts, ka likumdevējs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā precīzi nosaka administratīvā soda piemērošanas mērķi.

Administratīvā soda piemērošanas jēga personai, kura ir izdarījusi likuma pārkāpumu, ir izskaidrot likuma normu, audzināt likuma normu ievērošanu un

atturēt no turpmākās atkārtotas likuma normu pārkāpuma izdarīšanas. Sabiedrība ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas

pilsētas uzņēmums. Kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta sabiedrības juridiskā adrese, taču pati sabiedrība nekur nepārvācās un turpināja strādāt

Jūrmalā. Uz administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas dienu sabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā. Sabiedrība norāda, ka tās

saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. Sabiedrības transports izbrauc no Jūrmalas uz konkrēto adresi un atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Vēl jo

vairāk, sabiedrība vēlas piebilst, ka tās darbinieku acīs, sabiedrība bija un ir Jūrmalas uzņēmums, darbinieki nāk uz darbu Jūrmalā un viņu zināšanas nav

tik specializētas juridiskajās niansēs, tāpēc, saņemot transportu izbraukumam, darbinieks vienkārši apsēdās, brauca uz konkrēto objektu un atgriezās uz

Jūrmalu atpakaļ. Saistošo noteikumu 2.punktā norādīta tieši tranzīta satiksme, taču šo nosacījumu policija ignorēja sabiedrības apstrīdējumā, tas vēlreiz

norāda uz policijas paviršu attieksmi.

Sūdzībā norādīts, ka sabiedrības juridiskā adrese līdz 2008.gada 18.janvārim bija Jūrmala, Dubultu prospekts 1, līdz 2019.gada 4.janvārim –

Jūrmala, Edinburgas prospekts 29, kā arī kopš 2020.gada 8.janvāra juridiskā adrese ir Edinburgas prospekts 29, kaut arī līdz 2020.gada janvārim

faktiskā firmas adrese bija Jūrmala. Sūdzības iesniedzēja ieskatā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši un ar formālu pieeju bez

dziļas situācijas izpratnes. Pirmkārt, sabiedrība netika sodīta uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, respektīvi, ja tas tā notiktu, sabiedrība kā

likumpaklausīgs un atbildīgs tiesību subjekts uzreiz pārtrauktu likuma pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas

pārstāvis, kurš uzrauga minēto noteikumu ievērošanu un pēc fakta bija tas, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā sākumā gan

atturot, gan ievērojami samazinot likuma pārkāpumu reizes), taču optimizējot cilvēkresursus un aizstājot tos ar tehniku, šobrīd šādas iespējas vairs nav.

Jebkuru juridiskas personas darbību vada dzīvais cilvēks, fiziska persona. Nav kompetenti citēt grāmatas, juristu viedoklis, tas ir tikai viņu viedoklis,

savukārt likumu var komentēt tikai Augstāka tiesa. Otrkārt, sabiedrība nebija sodīta uzreiz pēc pirmā pārkāpuma, lai sabiedrība pārtrauktu turpmākus

likumpārkāpumus un patstāvīgi atturētos no turpmākajiem pārkāpumiem. Administratīvie protokoli ir sastādīti un nosūtīti 2020.gada februārī, bet

pārkāpums noticis 2019.gada septembrī, šis fakts rada nopietnas aizdomas, ka policija nebija ieinteresēta atturēt sabiedrību no pārkāpumiem, bet tikai

pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus kā rezultātā iekasēt lielāku soda summu.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka soda mērķis nav peļņa, bet gan likumisks audzināšanas un atturēšanas līdzeklis, ar ko tiek nodrošināta kārtība un

uzturēta drošība valstī un sabiedrībā. Nav pieņemams tiesiskajā valstī, lai sods kļūtu par peļņas avotu, taču situācijas dziļākā izpēte rada savādāku lietas

izskatu.

Sūdzībā norādīts, ka pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.pantu, lēmumu

attiecībā pret SIA “EVOR.M” ir pieņēmusi pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu

izskatīšana – Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.

Sūdzības iesniedzēja atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.panta otro daļu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, Oficiāla

publikāciju un tiesiskas informācijas likuma 9.panta pirmo daļu norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir augstāks juridiskais spēks,

nekā Jūrmalas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kaut arī 48.pants paredz, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo

noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Saskaņā ar

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.l pantu augstāka iestāde kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. Šajā konkrētajā gadījumā augstāka iestāde ir pašvaldības administratīvā komisija.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa (likums zaudējis spēku 2020.gada 1.jūlijā) noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa

administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz

persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek,

nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots SIA “EVOR.M” un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, nosūtot paziņojumu, kurā norādīts, ka

2021.gada 23.septembrī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.

Motīvu daļa

Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā

likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,

tiesā vai izpilde).

Minētā likuma Pārejas noteikumu 3.punkts paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem

līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.

Administratīvā pārkāpuma lietvedība tiesā ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.

Turklāt konkrētā gadījumā Ceļu satiksmes likums nav piemērojams, jo pārkāpums nav noticis ceļu satiksmē, bet gan pārkāpjot pašvaldības

saistošajos noteikumos noteikto iebraukšanas kārtību, pārkāpumus fiksēja un sodus uzlika Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija atbilstoši saistošajiem

noteikumiem.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada

24.aprīļa lēmums Nr.7-12/61 un administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 ir atceļami, un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” (turpmāk tekstā – saistošie noteikumi) 5.punkts (redakcijā līdz 2019.gada 9.decembrim) noteic, ka laika periodā no kalendārā

gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo

noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Saistošo noteikumu 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam

piecdesmit euro.

Sūdzības iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 par to, ka transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,

neiegādājoties caurlaidi. Norādīts, ka protokolam pievienots ziņojums, izsaukuma kopija, fotofiksācija, izdrukas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un

Lursoft (lietas 28.lapa).

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētāja ir sūdzības

iesniedzēja SIA “EVOR.M” (lietas 19.lapa).

Lietā nav strīda, ka 2019.gada 6.septembrī SIA “EVOR.M” juridiskā adrese bija Rīgā.

No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no QlikSense aplikācijas (lietas 20.lapa) redzams, ka transportlīdzeklim 2019.gada 6.septembrī netika

iegādāta caurlaide.

Apstākli, ka caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, netika iegādāta, nenoliedz arī sūdzības

iesniedzēja.

No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks, 2019.gada 8.novembrī

plkst.15.19 veicis fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas. No fotofiksācijas P6881432 izdrukas

no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, redzams, ka 2019.gada 13.septembrī plkst.16:54 OPEL markas

transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauc īpašā režīma zonā Jūrmalā (lietas 29.lapa).

2019.gada 8.novembrī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu Nr.9-6-KP2324-2019 (lietas 23.lapa), kurā konstatēts, ka 2019.gada

6.septembrī transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez

caurlaides. Norādīts, ka ziņojuma pielikumā pievienota Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izdruka, izdruka

par juridisko personu no vietnes www.lursoft.lv, pārkāpuma fotofiksācija Priedaines satiksmes mezglā no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles

informācijas sistēmas.

Tiesa secina, ka no lietas materiālos esošā fotoattēla redzams, ka 2019.gada 13.septembrī plkst.16:54 OPEL markas transportlīdzeklis ar valsts

reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauc īpašā režīma zonā Jūrmalā, bet šajā fotoattēlā nav redzams, ka īpašā režīma zonā Jūrmalā iebrauc

transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, par ko sastādīts administratīvā

pārkāpuma protokols.

Tādējādi tiesai nav iespējams konstatēt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā konkrētais transportlīdzeklis iebraucis

īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Iestādes lēmumā norādīts, uz administratīvā pārkāpuma protokolā konstatētajiem faktiem, pārkāpuma izdarīšana vietu, laiku, transportlīdzekli,

iestāde atsaukusies uz pierādījumiem, kas pievienoti administratīvā pārkāpuma protokolam, tostarp arī uz fotofiksāciju un norāda, ka sūdzības

iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ar transportlīdzekli TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799, izdruku no

Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas izdruku no sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības

sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas

kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.

Tomēr minētais neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, jo no lietas materiāliem pievienotā fotoattēla P6881432, kas iegūts no Jūrmalas

pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, redzams cits transportlīdzeklis, cits pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks.

No minētā izriet, ka tiesai nav iespējams secināt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 norādītajā datumā un laikā, sūdzības

iesniedzējas transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa negūst pārliecību par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpuma būtību, proti, ka

protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā, neievērojot saistošo noteikumu 5.punktā

noteiktās prasības.

Tādējādi tiesa nevar atzīt, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta saistošo noteikumu 49.punktā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpumā lietā ir jebkuras šajā kodeksā

paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas

savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas

pareizā izlemšanā.

Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma

lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Tādējādi iestādes pienākums ir pierādīt administratīvā pārkāpuma esamību, un konkrēti, izskatāmajā gadījumā pierādīt, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 norādītajā datumā un laikā, sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs

/reģistrācijas numurs/, iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā.

Kā konstatēts iepriekš, apstāklis, ka konkrētajam transportlīdzeklim nebija iegādāta caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, ar lietas materiāliem ir pierādīts, tomēr nepierādot iebraukšanas faktu, sūdzības iesniedzējas darbībās nav iespējams konstatēt

administratīvā pārkāpuma sastāvu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā

lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts

pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī

administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, un

procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem ir pierādīšanas līdzekļi.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols ir vērtējams kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.

Izmantojot protokolu kā pierādīšanas līdzekli, tiesa vērtē tajā ietvertās ziņas par pārkāpuma faktu. Turklāt tās vērtējamas kopsakarā ar citiem

pierādījumiem lietā (skat. Senāta 2008.gada 16.septembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.3 SKA-485/2008).

Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā, ziņojumā ietvertās ziņas, lietas materiāliem pievienoto fotoattēlu, tiesa negūst pārliecību par

transportlīdzekļa iebraukšanas faktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā.

Tādējādi tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 nav uzskatāms kā pietiekams pierādīšanas līdzeklis administratīvā

pārkāpuma lietā, kas apstiprinātu administratīvā pārkāpuma esamību.

Negūstot pārliecību par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā izdarītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu un apstākļiem, tiesa

atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

Pastāvot minētajiem apstākļiem, tiesa neatzīst par nepieciešamu vērtēt sūdzībā norādīto.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās

daļas 2.punktu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61 un administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799,

izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību

iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Sprieduma pieejamības datums tiesas kancelejā – 2021.gada 23.septembris.

Tiesnese G.Lapiņa