Court dismisses fine for vehicle entry violation due to insufficient evidence proving the vehicle actually entered the restricted zone.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the administrative fine against SIA "EVOR.M" for failing to purchase a pass to enter a restricted zone in Jūrmala. Although the police issued a violation protocol based on a photo from a traffic control system, the court found that the materials failed to prove the vehicle actually entered the zone at the specified time. Consequently, the court held that the administrative violation could not be established without proof of the entry event itself.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239. panta 1. punkts; 243. panta 4. daļa; 243.1. pants: If the facts of an administrative violation are not proven, the proceedings must be terminated, and a violation protocol alone is insufficient without corroborating evidence of the event's occurrence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2021:0923.1A33115420.3.S
Lieta Nr.1A33115420
Nr.1A-0138-21/26
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2021.gada 23.septembrī
Rīgas rajona tiesas tiesnese G.Lapiņa, rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “EVOR.M” (turpmāk tekstā – SIA
“EVOR.M”), reģistrācijas numurs 40003321577, sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61.
Aprakstošā daļa
2020.gada 3.februārī plkst.11.05 Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799
SIA “EVOR.M”, kurā norādīts, ka pārkāpums izdarīts Jūrmalā, Priedaines satiksmes mezglā 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, ar transportlīdzekli
TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,
neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums,
par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Par minēto pārkāpumu uzlikts naudas sods 50,00 EUR apmērā. Protokols sastādīts bez juridiskās
personas pārstāvja klātbūtnes.
Par minēto lēmumu iesniegta sūdzība Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšniekam.
Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61, saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 1.,
243., 243.1, 244., 286.panta otro daļu un 287.panta pirmās daļas 1.punktu nolemts ar pašvaldības policijas 2020.gada 3.februāra administratīvā
pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 pieņemto lēmumu - naudas sods 50,00 EUR, atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.
Lēmumā norādīts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija izskatot 2020.gada 27.martā ar Nr.7-7/1760 reģistrēto SIA “EVOR.M” 2020.gada
25.marta sūdzību, konstatēja, ka pašvaldības policija, balstoties uz 2019.gada 8.novembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas
iebraukšanas nodevas samaksas kontroles Informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, 2019.gada 11.novembrī ar pašvaldības
policijas Administratīvās nodaļas priekšnieka Ērika Ločmeļa lēmumu rezolūcijas formā uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību lietā Nr.1-28.1/19-
35293 attiecībā pret iesniedzēju par to, ka ar iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli TOYOTA AURIS ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas
numurs/, 2019.gada 6.septembrī iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.
Pašvaldības policija saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 268.1panta pirmo un otro daļu vienkāršā pasta sūtījumā uz juridisko
adresi nosūtīja iesniedzējai pavēsti tās pārstāvim ierasties pašvaldības policijā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu 2020.gada 3.februārī
pulksten 11.00. Pašvaldības policija norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja
administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī norādīta iesniedzēja, tādēļ iesniedzējas pārstāvis pamatoti tika aicināts uz administratīvā pārkāpuma lietas
Nr.1-28.1/19-35293 izskatīšanu pašvaldības policijā. Pašvaldības policija 2020.gada 3.februārī bez iesniedzējas pārstāvja klātbūtnes saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 271.panta ceturto daļu izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.1-28.1/19-35293 un saskaņā ar Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 248.1pantu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 par to, ka, ar transportlīdzekli iebraucot
īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāptas Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par
transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums.
Lēmumā norādīts, ka 2020.gada 19.februārī pašvaldības policija izskatot ar Nr.7-7/1015 reģistrēto iesniedzējas 2020.gada 17.februāra sūdzību,
2020.gada 27.februārī pieņēma lēmumu Nr.7-7/1015 par sūdzības atstāšanu bez virzības, nosakot termiņu trūkumu novēršanai līdz 2020.gada
27.martam. 2020.gada 27.martā pašvaldības policijā saņemta iesniedzējas 2020.gada 25.marta sūdzība. Lēmumā atreferēts sūdzības saturs.
Iestāde lēmumā atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta ceturto daļu, 243., 243.1, 244., 272.pantu, 286.panta otro
daļu, 246.panta pirmo daļu, 205.panta pirmās daļas 3.punktu, 260.panta otro daļu un saistošo noteikumu 48., 49., 5.punktu, un norāda, ka iebraucot
Jūrmalā caur Priedaines satiksmes mezglu, saskaņā ar saistošo noteikumu 8.2.apakšpunktu ir uzstādītas videotehniskās kontroles ierīces, kas fiksē
transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalā. Sistēma apstrādā un uzkrāj ar fotokamerām fiksēto transportlīdzekļu datus un atlasa tos transportlīdzekļus, kuri
iebraukuši Jūrmalā, nesaņemot caurlaidi, un kas turpmāk nepieciešami transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā kontrolei un saistošo
noteikumu pārkāpšanas gadījumā administratīvo sodu piemērošanai. Saņemot no sistēmas fotofiksācijas, kas norāda uz saistošo noteikumu pārkāpšanu,
pašvaldības policija veic to izdruku. Fotofiksācijās skaidri attēlots transportlīdzeklis un tā valsts reģistrācijas numurs, kā arī tās satur ziņas par
iebraukšanas Jūrmalā datumu un laiku, un to, kāda fotokamera fiksējusi transportlīdzekli, atspoguļojot to ar GPS koordinātēm.
Iestāde lēmuma atsaucas uz saistošo noteikumu 20., 21., 22.punktu un norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās
Sistēmas kā transportlīdzekļa turētāja pārkāpuma izdarīšanas brīdī norādīta iesniedzēja, tātad iesniedzējas pārstāvis aicināts uz lietas izskatīšanu
pašvaldības policijā pamatoti, jo transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda nevienam no saistošo noteikumu 20. un 21.punkta kritērijiem.
Pašvaldības policija norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība
administratīvā pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Konkrētajā
gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar saistošajiem noteikumiem aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā personas var iebraukt ar
autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pašvaldības policija
norāda, ka, konstatējot faktu, ka iesniedzēja, iebraucot Jūrmalā, pārkāpusi saistošo noteikumu 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka iesniedzēja
ar minēto nodarījumu apdraudējusi ar saistošajiem noteikumiem aizsargātas intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms
nodarījums, ka ar iesniedzējas turējumā esošo transportlīdzekli 2019.gada 6.septembrī pulksten 13.22 iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi. Citiem
vārdiem, konstatēts iesniedzējas iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka par iesniedzējas transportlīdzekli nav veikta nodevas samaksa par
iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma subjekts ir transportlīdzekļa turētāja – SIA “EVOR.M” – bet subjektīvā puse, proti,
vainojamības subjektīvais elements nav attiecināms uz juridiskām personām. Tas tādēļ, ka juridiskās personas psihiskā darbība nepastāv, un tāpēc par
juridiskās personas vainu pat nedaudz nav pamata runāt. Uz juridiskām personām iespējams attiecināt tikai vainojamības objektīvo elementu – faktu, ka
prettiesiskā darbība vai bezdarbība ir attiecināma uz juridisku personu (J.Briede, E.Danovskis, A.Kovaļevska. Administratīvās tiesības. Tiesu namu
aģentūra, 2016).
Lēmumā norādīts, ka saistošo noteikumu mērķis ir vērsts uz to, lai mazinātu satiksmes plūsmu caur pilsētas centru, kurā atrodas daudzi
kultūrvēsturiskie pieminekļi, kurortoloģijas objekti, iecienītas atpūtas vietas un viesu izmitināšanas mītnes, veicināt videi draudzīgāku transportlīdzekļu
izmantošanu, nodrošināt tūrisma, kūrorta, infrastruktūras attīstību. Saistošo noteikumu 2.punktā ir noteikts, ka no nodevas iekasētos līdzekļus uzskaita
pilsētas pamatbudžetā un izlieto tūrismam un kūrorta attīstībai labvēlīgas vides radīšanai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai, kā arī
sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai. Pašvaldības policija norāda, ka saistošo noteikumu mērķis ir sasniedzams tikai ievērojot saistošajos
noteikumos noteiktās prasības, tādēļ saistošo noteikumu prasību neievērošana pati par sevi ir uzskatāma par tādu tiesisko interešu aizskārumu, kas ir
pretrunā saistošo noteikumu mērķim.
Lēmumā norādīts, ka faktiem, ka iesniedzēja ir dibināta Jūrmalā un ka noteiktajā laika posmā iesniedzējas juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā,
nav tiesiskas nozīmes, vērtējot iesniedzējas nodarījuma atbilstību administratīvā pārkāpuma sastāvam par saistošo noteikumu 5.punkta prasību
neievērošanu. Pašvaldības policija norāda, ka saskaņā ar saistošo noteikumu 21.2.apakšpunktu tiesiska nozīme, vērtējot to, vai iesniedzējai kā
juridiskajai personai bija tiesisks pienākums veikt nodevas samaksu par transportlīdzekli, ir faktam, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā
iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese nebija konstatējama Jūrmalā. Balstoties uz fakta, ka administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā iesniedzējas
reģistrētā juridiskā adrese nebija Jūrmalā, konstatējams, ka iesniedzēja administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienā nebija atbrīvota no tiesiskā
pienākuma veikt nodevas samaksu par transportlīdzekļa iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā saskaņā ar saistošo noteikumu 21.2.apakšpunktu. Pašvaldības
policija papildus norāda, ka arī faktam, ka dienā, kad pašvaldības policija ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799 pieņēma lēmumu par
naudas soda uzlikšanu iesniedzējai, iesniedzējas reģistrētā juridiskā adrese bija Jūrmalā, nav tiesiskas nozīmes.
Pašvaldības policija norāda, ka savā darbībā ievēro likumību un rīkojas saskaņā ar tiesību normām, ko apstiprina šādas ziņas par faktiem, kas
nostiprinātas administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 un izdrukā no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās
pārkāpumu lietvedības uzsākšanu: 1) pašvaldības policija administratīvo lietvedību pret sūdzības iesniedzēju uzsākusi 2019.gada 11.novembrī saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmo daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāuzsāk administratīvā pārkāpuma
lietvedība, neiestājoties noilgumam, 2) pašvaldības policija pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu iesniedzējai 2020.gada 3.februārī, proti,
ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta ceturto daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāpieņem lēmums par
soda piemērošanu, neiestājoties noilgumam, 3) pašvaldības policija, pamatojoties uz 2019.gada 8.novembrī saņemto fotofiksācijas izdruku no sistēmas
(satur ziņas par administratīvo pārkāpumu), administratīvo lietvedību pret iesniedzēju uzsāka 2019.gada 11.novembrī saskaņā ar Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmo daļu un 245.1panta otro daļu, proti, ievērojot termiņu, kurā pašvaldības policijai jāveic procesuāla darbība –
jāuzsāk administratīvā pārkāpuma lietvedība – neiestājoties procesuālā termiņa notecējumam darbības veikšanai.
Pašvaldības policija norāda, ka ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās tiesību normas attiecībā uz administratīvā
pārkāpuma lietas uzsākšanu, izskatīšanu un administratīvā soda piemērošanu. Pašvaldības policija papildus norāda, ka savā darbībā ievēro saprātīgu
līdzsvaru starp efektīvu administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanu un administratīvā pārkāpuma procesā iesaistīto personu tiesību un tiesisko interešu
ievērošanu, respektējot un ievērojot likumdevēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto administratīvā pārkāpuma lietvedības vešanas
ietvaru laikā un telpā.
Lēmumā norādīts, ka saistošie noteikumi pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Likuma “Par
pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā
administratīvajā teritorijā. Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2.pants noteic, ka oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” ir Latvijas
Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un
citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar
aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu. Ievērojot minēto, norādāms, ka saistošo noteikumu oficiālā
publikācija Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēta 2017.gada 2.februārī. Līdz ar to iesniedzējai saistošie noteikumi bija
saistoši.
Pašvaldības policija norāda, ka, balstoties uz juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām, juridiska persona kā atbildības subjekts var būt noteikta par
tādu pārkāpumu, ko tā pēc savas būtības nevar paveikt, taču administratīvais pārkāpums izdarīts juridiskas personas interesēs vai tās nepienācīgas
kontroles pār saviem padotajiem rezultātā (Danovskis E. Administratīvās atbildības regulējuma konceptuālās problēmas. Jurista Vārds,
2011.gada 17.maijs, Nr.20 (667), 9.lpp.) . Pašvaldības policija norāda, ka, konstatējot faktu, ka iesniedzēja ir transportlīdzekļa, ar kuru izdarīts
saistošo noteikumu pārkāpums, turētāja, konstatējams iesniedzējas vainojamības objektīvais elements, respektīvi, fakts, ka saistošo noteikumu
pārkāpums ir attiecināms uz iesniedzēju.
Lēmumā norādīts, ka par saistošo noteikumu pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids un soda mērs – naudas sods 50 EUR. Līdz ar to
secināms, ka lietderības apsvērumus tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs – Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome – nosakot
lietderīgumu piemērot konkrētu soda veidu un mēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam. Administratīvais sods
ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt apzinīgu attieksmi pret saviem pienākumiem un
atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību, novērst tiesību pārkāpumus.
Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.
Pašvaldības policija norāda, ka saistošo noteikumu pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu saistošo
noteikumu saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietas, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu
pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzināt apzinīgu attieksmi
pret saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,
novērst tiesību pārkāpumus. Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai turpmāk šādi pārkāpumi
netiktu pieļauti.
Pašvaldības policija norāda, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvo sodu. Ja normatīvie akti
paredz konkrētu kārtību, tad visiem šāda noteiktā kārtība ir obligāta un neviens nevar atsaukties, ka par to nav zinājis, nejauši aizmirsis vai pastāvēja citi
apstākļi, lai neievērotu tiesību normās noteiktās prasības (skat. Administratīvā rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2012.gada 28.decembra spriedumu
lietā Nr.1422110120).
Lēmumā norādīts, ka iesniedzēja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā pašvaldības policijā nav iesniegusi nevienu
pierādījumu, kas pierādītu tādus tiesiski nozīmīgus apstākļus, kas izslēgtu iesniedzējas administratīvo atbildību par izdarīto pārkāpumu vai radītu saprātīgas
šaubas par pārkāpuma esību. Iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar
administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799, izdruku no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas
izdruku no sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par
dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un iesniedzēja
pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.
2020.gada 20.maijā tiesā saņemta SIA “EVOR.M” sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61,
kurā sūdzības iesniedzēja lūdz tiesu atcelt 2020.gada 24.aprīļa Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas lēmumu 7-12/61 kā nepamatotu un atcelt to pilnā
apmērā.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka uzskata policijas lēmumu par nepamatotu un pārsūdz to pilnā apmērā.
Sūdzībā norādīts, ka policija pamatoja savus lēmumus ar to apstākli, ka SIA “EVOR.M” turējumā ir transportlīdzeklis TOYOTA AURIS ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, ar kuru 2019.gada septembrī daudz reizes bija iebraukts īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas pašvaldības
administratīvajā teritorijā neiegādājoties caurlaidi.
Sūdzībā norādīts, ka policija izskatīja administratīvo lietu un piemēroja administratīvo sodu, pamatojoties uz saistošo noteikumu 5.punkta prasību
pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta saistošo noteikumu 49.punktā. Saistošo noteikumu 2.punktā likumdevējs norāda šo noteikumu pastāvēšanas
mērķi.
Sūdzībā norādīts, ka likumdevējs Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā precīzi nosaka administratīvā soda piemērošanas mērķi.
Administratīvā soda piemērošanas jēga personai, kura ir izdarījusi likuma pārkāpumu, ir izskaidrot likuma normu, audzināt likuma normu ievērošanu un
atturēt no turpmākās atkārtotas likuma normu pārkāpuma izdarīšanas. Sabiedrība ir dibināta Jūrmalas pilsētā un visu tās pastāvēšanas laiku ir Jūrmalas
pilsētas uzņēmums. Kļūdas un nezināšanas dēļ tika nomainīta sabiedrības juridiskā adrese, taču pati sabiedrība nekur nepārvācās un turpināja strādāt
Jūrmalā. Uz administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas dienu sabiedrības juridiskā adrese bija reģistrēta Jūrmalā. Sabiedrība norāda, ka tās
saimnieciskās darbības veids nav tranzīta satiksme. Sabiedrības transports izbrauc no Jūrmalas uz konkrēto adresi un atgriežas atpakaļ uz Jūrmalu. Vēl jo
vairāk, sabiedrība vēlas piebilst, ka tās darbinieku acīs, sabiedrība bija un ir Jūrmalas uzņēmums, darbinieki nāk uz darbu Jūrmalā un viņu zināšanas nav
tik specializētas juridiskajās niansēs, tāpēc, saņemot transportu izbraukumam, darbinieks vienkārši apsēdās, brauca uz konkrēto objektu un atgriezās uz
Jūrmalu atpakaļ. Saistošo noteikumu 2.punktā norādīta tieši tranzīta satiksme, taču šo nosacījumu policija ignorēja sabiedrības apstrīdējumā, tas vēlreiz
norāda uz policijas paviršu attieksmi.
Sūdzībā norādīts, ka sabiedrības juridiskā adrese līdz 2008.gada 18.janvārim bija Jūrmala, Dubultu prospekts 1, līdz 2019.gada 4.janvārim –
Jūrmala, Edinburgas prospekts 29, kā arī kopš 2020.gada 8.janvāra juridiskā adrese ir Edinburgas prospekts 29, kaut arī līdz 2020.gada janvārim
faktiskā firmas adrese bija Jūrmala. Sūdzības iesniedzēja ieskatā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija rīkojusies ļoti pavirši un ar formālu pieeju bez
dziļas situācijas izpratnes. Pirmkārt, sabiedrība netika sodīta uzreiz pēc pirmās pārkāpuma reizes, respektīvi, ja tas tā notiktu, sabiedrība kā
likumpaklausīgs un atbildīgs tiesību subjekts uzreiz pārtrauktu likuma pārkāpumu. Nesenā pagātnē iebraukšanas robežā uz Jūrmalu bija policijas
pārstāvis, kurš uzrauga minēto noteikumu ievērošanu un pēc fakta bija tas, kurš uz vietas skaidroja iebraukšanas noteikumus (tādējādi pašā sākumā gan
atturot, gan ievērojami samazinot likuma pārkāpumu reizes), taču optimizējot cilvēkresursus un aizstājot tos ar tehniku, šobrīd šādas iespējas vairs nav.
Jebkuru juridiskas personas darbību vada dzīvais cilvēks, fiziska persona. Nav kompetenti citēt grāmatas, juristu viedoklis, tas ir tikai viņu viedoklis,
savukārt likumu var komentēt tikai Augstāka tiesa. Otrkārt, sabiedrība nebija sodīta uzreiz pēc pirmā pārkāpuma, lai sabiedrība pārtrauktu turpmākus
likumpārkāpumus un patstāvīgi atturētos no turpmākajiem pārkāpumiem. Administratīvie protokoli ir sastādīti un nosūtīti 2020.gada februārī, bet
pārkāpums noticis 2019.gada septembrī, šis fakts rada nopietnas aizdomas, ka policija nebija ieinteresēta atturēt sabiedrību no pārkāpumiem, bet tikai
pavairot administratīvā pārkāpuma protokolus kā rezultātā iekasēt lielāku soda summu.
Sūdzības iesniedzēja norāda, ka soda mērķis nav peļņa, bet gan likumisks audzināšanas un atturēšanas līdzeklis, ar ko tiek nodrošināta kārtība un
uzturēta drošība valstī un sabiedrībā. Nav pieņemams tiesiskajā valstī, lai sods kļūtu par peļņas avotu, taču situācijas dziļākā izpēte rada savādāku lietas
izskatu.
Sūdzībā norādīts, ka pašvaldības policija ir pārkāpusi savu kompetenci un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.pantu, lēmumu
attiecībā pret SIA “EVOR.M” ir pieņēmusi pašvaldības policija, nevis likumā paredzētā institūcija, kurai pakļauta administratīvo pārkāpumu lietu
izskatīšana – Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.
Sūdzības iesniedzēja atsaucas uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 210.panta otro daļu, 205.panta pirmās daļas 1.punktu, Oficiāla
publikāciju un tiesiskas informācijas likuma 9.panta pirmo daļu norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir augstāks juridiskais spēks,
nekā Jūrmalas pašvaldības saistošajiem noteikumiem, kaut arī 48.pants paredz, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo
noteikumu prasību izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu. Saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.l pantu augstāka iestāde kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir
administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana. Šajā konkrētajā gadījumā augstāka iestāde ir pašvaldības administratīvā komisija.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta pirmā daļa (likums zaudējis spēku 2020.gada 1.jūlijā) noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa
administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz
persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek,
nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo dokumentu pamata.
Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt
rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots SIA “EVOR.M” un iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, nosūtot paziņojumu, kurā norādīts, ka
2021.gada 23.septembrī tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.
Motīvu daļa
Administratīvās atbildības likuma (stājies spēkā 2020.gada 1.jūlijā) Pārejas noteikumu 2. punkts noteic, ka procesuālās darbības, kas līdz šā
likuma spēkā stāšanās dienai uzsāktas saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tiek arī pabeigtas kodeksā noteiktajā kārtībā. Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas piemērojamas līdz attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietvedības stadijas pabeigšanai (lietvedība iestādē,
tiesā vai izpilde).
Minētā likuma Pārejas noteikumu 3.punkts paredz, ka administratīvo pārkāpumu lietās attiecībā uz pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskajiem
līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, ja pārkāpums izdarīts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, procesu pabeidz, piemērojot Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa un Ceļu satiksmes likuma normas.
Administratīvā pārkāpuma lietvedība tiesā ierosināta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, līdz ar to tiesa, izskatot administratīvā
pārkāpuma lietu, piemēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa normas.
Turklāt konkrētā gadījumā Ceļu satiksmes likums nav piemērojams, jo pārkāpums nav noticis ceļu satiksmē, bet gan pārkāpjot pašvaldības
saistošajos noteikumos noteikto iebraukšanas kārtību, pārkāpumus fiksēja un sodus uzlika Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija atbilstoši saistošajiem
noteikumiem.
Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2020.gada
24.aprīļa lēmums Nr.7-12/61 un administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 ir atceļami, un administratīvā pārkāpuma lietvedība izbeidzama.
Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā” (turpmāk tekstā – saistošie noteikumi) 5.punkts (redakcijā līdz 2019.gada 9.decembrim) noteic, ka laika periodā no kalendārā
gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo
noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.
Saistošo noteikumu 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam
piecdesmit euro.
Sūdzības iesniedzējai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 par to, ka transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts
reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā,
neiegādājoties caurlaidi. Norādīts, ka protokolam pievienots ziņojums, izsaukuma kopija, fotofiksācija, izdrukas no Ceļu satiksmes drošības direkcijas un
Lursoft (lietas 28.lapa).
Ar lietas materiāliem pierādīts, ka transportlīdzekļa TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, turētāja ir sūdzības
iesniedzēja SIA “EVOR.M” (lietas 19.lapa).
Lietā nav strīda, ka 2019.gada 6.septembrī SIA “EVOR.M” juridiskā adrese bija Rīgā.
No lietas materiāliem pievienotās izdrukas no QlikSense aplikācijas (lietas 20.lapa) redzams, ka transportlīdzeklim 2019.gada 6.septembrī netika
iegādāta caurlaide.
Apstākli, ka caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, netika iegādāta, nenoliedz arī sūdzības
iesniedzēja.
No administratīvo pārkāpumu lietas materiāliem redzams, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas atbildīgais darbinieks, 2019.gada 8.novembrī
plkst.15.19 veicis fotofiksācijas izdruku no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas. No fotofiksācijas P6881432 izdrukas
no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, redzams, ka 2019.gada 13.septembrī plkst.16:54 OPEL markas
transportlīdzeklis ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauc īpašā režīma zonā Jūrmalā (lietas 29.lapa).
2019.gada 8.novembrī pašvaldības policijas darbinieks sastādījis ziņojumu Nr.9-6-KP2324-2019 (lietas 23.lapa), kurā konstatēts, ka 2019.gada
6.septembrī transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez
caurlaides. Norādīts, ka ziņojuma pielikumā pievienota Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izdruka, izdruka
par juridisko personu no vietnes www.lursoft.lv, pārkāpuma fotofiksācija Priedaines satiksmes mezglā no Jūrmalas pilsētas nodevas samaksas kontroles
informācijas sistēmas.
Tiesa secina, ka no lietas materiālos esošā fotoattēla redzams, ka 2019.gada 13.septembrī plkst.16:54 OPEL markas transportlīdzeklis ar valsts
reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, iebrauc īpašā režīma zonā Jūrmalā, bet šajā fotoattēlā nav redzams, ka īpašā režīma zonā Jūrmalā iebrauc
transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, 2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, par ko sastādīts administratīvā
pārkāpuma protokols.
Tādējādi tiesai nav iespējams konstatēt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā konkrētais transportlīdzeklis iebraucis
īpašā režīma zonā Jūrmalā.
Iestādes lēmumā norādīts, uz administratīvā pārkāpuma protokolā konstatētajiem faktiem, pārkāpuma izdarīšana vietu, laiku, transportlīdzekli,
iestāde atsaukusies uz pierādījumiem, kas pievienoti administratīvā pārkāpuma protokolam, tostarp arī uz fotofiksāciju un norāda, ka sūdzības
iesniedzējas vainojamība administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ar transportlīdzekli TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
2019.gada 6.septembrī plkst.13:22, iebraucot Jūrmalā bez caurlaides, ir pierādīta ar administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799, izdruku no
Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas, Lursoft izdruku, fotofiksācijas izdruku no sistēmas, izdruku no dokumentu un procesu vadības
sistēmas Doclogix par administratīvās pārkāpumu lietvedības uzsākšanu, izdruku par dienas caurlaižu iegādi no iebraukšanas nodevas samaksas
kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas “Notikumu kontrole”, un iesniedzēja pamatoti un likumīgi saukta pie administratīvās atbildības.
Tomēr minētais neapstiprinās ar lietā esošajiem pierādījumiem, jo no lietas materiāliem pievienotā fotoattēla P6881432, kas iegūts no Jūrmalas
pilsētas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas, redzams cits transportlīdzeklis, cits pārkāpuma izdarīšanas datums un laiks.
No minētā izriet, ka tiesai nav iespējams secināt, ka administratīvā pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 norādītajā datumā un laikā, sūdzības
iesniedzējas transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā.
Ņemot vērā lietā konstatētos apstākļus, tiesa negūst pārliecību par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpuma būtību, proti, ka
protokolā norādītajā laikā un vietā sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā, neievērojot saistošo noteikumu 5.punktā
noteiktās prasības.
Tādējādi tiesa nevar atzīt, ka sūdzības iesniedzēja ir izdarījusi pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta saistošo noteikumu 49.punktā.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta pirmo daļu pierādījumi administratīvā pārkāpumā lietā ir jebkuras šajā kodeksā
paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas
savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas
pareizā izlemšanā.
Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta otro daļu iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma
lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.
Tādējādi iestādes pienākums ir pierādīt administratīvā pārkāpuma esamību, un konkrēti, izskatāmajā gadījumā pierādīt, ka administratīvā
pārkāpuma protokolā ZZ Nr.789799 norādītajā datumā un laikā, sūdzības iesniedzējas transportlīdzeklis TOYOTA AURIS, valsts reģistrācijas numurs
/reģistrācijas numurs/, iebraucis īpašā režīma zonā Jūrmalā.
Kā konstatēts iepriekš, apstāklis, ka konkrētajam transportlīdzeklim nebija iegādāta caurlaide iebraukšanai īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas
administratīvajā teritorijā, ar lietas materiāliem ir pierādīts, tomēr nepierādot iebraukšanas faktu, sūdzības iesniedzējas darbībās nav iespējams konstatēt
administratīvā pārkāpuma sastāvu.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punktu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā
lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.panta ceturtajā daļā noteikts, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts
pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī
administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.
Turklāt saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1pantu dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā, un
procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem ir pierādīšanas līdzekļi.
Tādējādi administratīvā pārkāpuma protokols ir vērtējams kā pierādīšanas līdzeklis, kas ietver ziņas par faktiem, kas apliecina pārkāpuma esamību.
Izmantojot protokolu kā pierādīšanas līdzekli, tiesa vērtē tajā ietvertās ziņas par pārkāpuma faktu. Turklāt tās vērtējamas kopsakarā ar citiem
pierādījumiem lietā (skat. Senāta 2008.gada 16.septembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr.3 SKA-485/2008).
Vērtējot administratīvā pārkāpuma protokolā, ziņojumā ietvertās ziņas, lietas materiāliem pievienoto fotoattēlu, tiesa negūst pārliecību par
transportlīdzekļa iebraukšanas faktu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā.
Tādējādi tiesa secina, ka administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr.789799 nav uzskatāms kā pietiekams pierādīšanas līdzeklis administratīvā
pārkāpuma lietā, kas apstiprinātu administratīvā pārkāpuma esamību.
Negūstot pārliecību par administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā izdarītā administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu un apstākļiem, tiesa
atzīst, ka iestādes lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.
Pastāvot minētajiem apstākļiem, tiesa neatzīst par nepieciešamu vērtēt sūdzībā norādīto.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma Pārejas noteikumu 2. punktu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās
daļas 2.punktu, tiesa
nosprieda
atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 24.aprīļa lēmumu Nr.7-12/61 un administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.789799,
izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā, Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Sprieduma pieejamības datums tiesas kancelejā – 2021.gada 23.septembris.
Tiesnese G.Lapiņa