Criminal Court of Latvia rejects appeal on procedural errors and evidence issues in a traffic offense case.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia dismissed the defendant's cassation appeal against the appellate court's decision in a traffic offense case. The defendant argued that the first-instance court failed to examine evidence regarding the vehicle model and that a breathalyzer test was improperly conducted. The court found no reasonable doubt about the legality of the lower courts' rulings or the significance of the case for legal precedent.
Legislator headnote
AI generatedCriminal Procedure Law Art. 573.1(2)2; Art. 566; Art. 499(1)2: The Supreme Court may refuse to initiate cassation proceedings if no reasonable doubt exists regarding the legality of the appealed decision and the case lacks significant importance for judicial precedent.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:1011.11520003721.6.L
Lieta Nr. 11520003721, SKK-641/2021
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 11.oktobrī
Tiesa šādā sastāvā: senatori Aija Branta, Ivars Bičkovičs, Inguna Radzeviča,
iepazinusies ar apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 19.augusta lēmumu, atzīst, ka ir pamats atteikt ierosināt
kasācijas tiesvedību.
Kriminālprocesa likuma 573.1 panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, ja, izvērtējot kasācijas
sūdzībā vai protestā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras
veidošanā.
Apsūdzētais /pers. A/ kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas lēmumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai sakarā ar tiesas pieļauto
Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmās daļas un 575.panta pirmās daļas 8.punktā norādīto Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.
Pamatojot sūdzībā izteikto lūgumu, apsūdzētais /pers. A/ norāda, ka pirmās instances tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes vajadzēja rasties šaubām
par viņa vainīgumu inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos pēc Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas. No transportlīdzekļa
vadītāja pārbaudes protokola un inspektora /pers. B/ ziņojuma izriet, ka viņš ir vadījis automašīnu VW Golf, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas
numurs/, savukārt lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu, lēmumā par personas atzīšanu par aizdomās turēto un lēmumā par personas saukšanu pie
kriminālatbildības norādīts, ka viņš vadīja automašīnu VW Passat, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Tādējādi lietā konstatējama
pretrunīga informācija par to, kādu automašīnu viņš ir vadījis.
Apelācijas instances tiesa, nekonstatējot minētās pretrunas pirmās instances tiesas spriedumā un neveicot pierādījumu pārbaudi, pieļāvusi
Kriminālprocesa likuma 566.panta pārkāpumu.
Turklāt uz medicīnisko pārbaudi alkohola ietekmes noteikšanai viņš nosūtīts, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 394 „Alkohola,
narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 2.punktu, kas neparedz alkohola koncentrācijas pārbaudi transportlīdzekļa
vadītājam. Līdz ar to viņš pamatoti atteicies no medicīniskās pārbaudes.
Senāts atzīst, ka apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada šaubas par apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu.
No lietas materiāliem konstatējams, ka lieta pirmās instances tiesā iztiesāta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem, neveicot
pierādījumu pārbaudi. Pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu, apsūdzētais /pers. A/ piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai visā apsūdzības
apjomā. Savukārt pirmās instances tiesa, lemjot par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, ir pārliecinājusies, ka /pers. A/ savu vainu celtajā apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas atzīst pilnībā. Proti, apsūdzētais /pers. A/ atzinis, ka atbilstoši norādītajam lēmumā par
personas saukšanu pie kriminālatbildības viņš 2021.gada 17.janvārī Rīgā, pa Juglas ielu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām vadīja automašīnu VW
Passat, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. Apsūdzētais /pers. A/ arī norādījis, ka viņam ir izskaidrota pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas
procesuālā būtība un sekas.
Pirmās instances tiesa atzinusi, ka lietas materiāli apstiprina apsūdzētā vainīgumu un viņam inkriminētie noziedzīgie nodarījumi pareizi kvalificēti pēc
Krimināllikuma 262.1 panta pirmās daļas un 312.panta otrās daļas. Tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav radušās šaubas par apsūdzētā /pers. A/
vainīgumu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos un šo nodarījumu juridisko kvalifikāciju.
Apelācijas instances tiesa ir izskatījusi apsūdzētā /pers. A/ apelācijas sūdzību Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmajā daļā noteiktajā apjomā un
ietvaros, motivēti izvērtējot arī aizstāves Anastasijas Udotas rakstveida viedoklī minētos argumentus, ko apsūdzētais /pers. A/ atkārtojis kasācijas
sūdzībā.
Apelācijas instances tiesa atzinusi, ka krimināllieta pirmās instances tiesā iztiesāta, ievērojot Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumus. Arī
apelācijas instances tiesai nav radušās šaubas par /pers. A/ vainīgumu viņam inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos, kā arī par viņam noteiktā soda
atbilstību Krimināllikuma 46.pantā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgajiem principiem un Krimināllikuma 35.pantā noteiktajam soda mērķim.
Konstatējot, ka aizstāves A. Udotas rakstveida viedoklī norādīts uz transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokolā un inspektora /pers. B/
ziņojumā pieļauto kļūdu, minot /pers. A/ vadītās automašīnas nosaukumu, apelācijas instances tiesa vienlaikus atzinusi, ka minētā kļūda nav izraisījusi
Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas 2.punkta pārkāpumu, jo lēmumā par kriminālprocesa uzsākšanu, lēmumā par personas atzīšanu par
aizdomās turēto un lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības norādīts, ka /pers. A/ vadījis automašīnu VW Passat, valsts reģistrācijas
numurs /reģistrācijas numurs/, ko atzinis apsūdzētais /pers. A/ un konstatējusi arī pirmās instances tiesa.
Apelācijas instances tiesa atzinusi par nepamatotu aizstāves rakstveida viedoklī minēto un apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā atkārtoto
argumentu par Ministra kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumu Nr. 394 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes
kārtība” kļūdainu piemērošanu. Tiesa norādījusi, ka alkohola ietekmes pārbaude pamatoti veikta saskaņā ar attiecīgo noteikumu 2.punktu, un līdz ar to
atzinusi, ka nav pamatots aizstāves viedoklī minētais par pirmās instances tiesas pieļautajiem Kriminālprocesa likuma būtiskajiem pārkāpumiem.
Izvērtējot apsūdzētā /pers. A/ kasācijas sūdzībā minētos argumentus, Senātam nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu.
Senāts arī atzīst, ka izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā, jo kasācijas sūdzībā nav norādīti argumenti par tiesību normu
interpretāciju, kas varētu būt nozīmīga tiesu praksē.
Tādējādi ir konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1panta otrās daļas 2.punktā paredzētais pamats kasācijas instances tiesas atteikumam
ierosināt kasācijas tiesvedību.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo un piekto daļu un 573.1panta otrās daļas 2.punktu, tiesa
nolēma:
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Branta I. Bičkovičs I. Radzeviča