Court allows debt collection claim against individual for loan default and interest under simplified procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for debt collection against the defendant in a simplified procedure. The plaintiff, a credit reform company, sought repayment of a principal debt, accrued interest, court costs, and state fees based on a loan agreement and assignment contract. The court found the claim well-founded and supported by evidence, ordering the defendant to pay the total sum and related expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 10., 39. panti; Civilprocesa likuma 41., 93., 96., 97., 190., 192., 193., 194., 195., 204.1., 250.25 panti: In simplified procedure cases, the court may grant a claim if it is well-founded and proven, ordering payment of principal, interest, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33300224
Nr.C-3002-24/30
ECLI:LV:RIRT:2024:0517.C33300224.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jūrmalā 2024.gada 17.maijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Diāna Liepiņa
izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “CREDITREFORM LATVIJA” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2024.gada 28.februārī tiesā saņemts prasītājas SIA “CREDITREFORM LATVIJA” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā par
naudas piedziņu pret /pers. B/, pamatojoties uz /datums/kredītlīnijas līgumu Nr./numurs/, kas noslēgts starp SIA “IPF DIGITAL LATVIA” un /pers. B/,
kā arī /datums/cesijas līgumu, kas noslēgts starp SIA “IPF DIGITAL LATVIA” un prasītāju.
Prasītāja SIA “CREDITREFORM LATVIJA”, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1591., 1651.pantu, 1652.panta pirmās daļas 3.punktu,
1753., 1756., 1757.pantu, 1765.panta pirmo un otro daļu, 1805., 1934., 1943., 1946.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. B/ parādu 3706,83 euro,
kas sastāv no pamatparāda 2403,04 euro, nolīgtajiem procentiem par aizdevuma izmantošanu par laika periodu no 2017.gada 11.decembra līdz
2018.gada 7.maijam 455,39 euro, likumiskajiem procentiem par laika periodu no 2018.gada 8.maija līdz 2024.gada 26.februārim 848,40 euro, piedzīt
no atbildētāja tiesāšanās izdevumus, kā arī atzīt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma pilnīgai izpildei saņemt likumiskos sešus procentus gadā no
piespriestās, bet nepiedzītās parāda summas.
Motīvu daļa
[2] Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un
apmierināma.
[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.
Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo
daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.
[4] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1403.pantā noteikts, ka tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Civillikuma 1404.pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma.
Civillikuma 1431.pants paredz, ka akta parakstīšana uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā
tiesiskā darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība.
Civillikuma 1511.pants noteic, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 10.panta noteikumiem, distances līgums ir patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja
vienošanās, ko tie noslēguši, vienlaikus neatrodoties vienā un tajā pašā vietā, bet līdz līguma slēgšanas brīdim un līguma slēgšanas brīdī izmantojot vienu
vai vairākus distances saziņas līdzekļus, kā arī organizētu preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas shēmu. Par distances saziņas līdzekļiem
uzskatāmi tālrunis, tīmeklis, elektroniskais pasts, televīzija, fakss, katalogs, presē publicētās reklāmas, kurām pievienots pasūtījuma kupons, un citi
informācijas nosūtīšanas un pārraidīšanas distances līdzekļi.
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590.pants noteic, ka “katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu [..]”.
Civillikuma 1934.pants paredz, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot
saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.
Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.
Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, “ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas
atvēlējumu vai kavējumu [..]”.
Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu, “visādos mantiskos darījumos un aktos, kas nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus,
kuru apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties [..]”.
Civillikuma 1946.pantā noteikts, ka procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.
Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,
vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.
Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var
noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.
Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to
savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra
puse.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, „taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda [..]
prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru [..]”.
[6] Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka „pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus
tās samaksātos tiesas izdevumus [..]”, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 382,91 euro.
[7] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu, Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra noteikumu Nr.20 “Ar lietas
izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība” 14. un 15.punktu, no atbildētāja valsts ienākumos atbilstoši Civilprocesa likuma 40.panta pirmajai
daļai un 42.panta pirmajai daļai piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 9,00 euro.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 10.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto
daļu, 97., 190., 192., 193., 194., 195., 204.1, 250.25 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “CREDITREFORM LATVIJA”, reģistrācijas Nr.40003255604 (bankas konts
naudas līdzekļu iemaksai: AS “Swedbank”, konta Nr./konta numurs/), galveno parādu 2403,04 euro, līgumiskos procentus par laika periodu no
2017.gada 11.decembra līdz 2018.gada 7.maijam 455,39 euro, likumiskos procentus par laika periodu no 2018.gada 8.maija līdz 2024.gada
26.februārim 848,40 euro, valsts nodevu 382,91 euro, kopā 4089,74 euro (četri tūkstoši astoņdesmit deviņi euro, 74 centi).
Atzīt SIA “CREDITREFORM LATVIJA” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt no /pers. B/
likumiskos procentus 6% gadā no piedzītās summas, bet nepārsniedzot tās apmēru.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 9,00 euro (deviņi euro, 00 centi).
Noteikt /pers. B/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija,
NMR 90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr. LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta
Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un dati lietas identificēšanai (lietas dalībnieka vārds, uzvārds).
Labprātīgi izpildot tiesas spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams Rīgas rajona
tiesā.
Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2024.gada 17.maija var
iesniegt tiesā pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav
iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.
Ja puse būs iesniegusi pilna sprieduma sastādīšanas lūgumu, spriedums būs pieejams tiešsaistes sistēmā 2024.gada 17.jūnijā.
Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, ja pastāv kāds
no Civilprocesa likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese D.Liepiņa
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU