Court partially allowed landlord's claim for unpaid heating fees and legal costs under simplified procedure.

ECLI:LV:RIRT:2018:1213.C33449618.3.S

Lieta Nr.C33449618

Nr.C-4496-18/30

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Jūrmalā 2018.gada 13.decembrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

izskatīja rakstveida procesā civillietu SIA “Jūrmalas siltums” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 11.jūnijā tiesā saņemts prasītājas SIA “Jūrmalas siltums” prasības pieteikums vienkāršotās procedūras prasībā pret atbildētāju /pers. A/

par parāda piedziņu, kas izriet no 2011.gada 10.oktobra līguma Nr.8415 par norēķinu kārtību par saņemto siltumenerģiju.

SIA “Jūrmalas siltums”, pamatojoties uz likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11. 3pantu, Civillikuma 1425., 1428., 1512., 1587., 1652., 1716., 1717.,

1720.pantu un Civilprocesa likuma 5., 26., 44., 75., 127., 128., 129., 130., 195.pantu, lūdz piedzīt no /pers. A/ parādu 764,02 euro, kas sastāv no

pamatparāda 694,56 euro un likumiskajiem procentiem 69,46 euro, samaksāto valsts nodevu 114,60 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30

euro, samaksātos izdevumus advokāta palīdzības samaksai 242,00 euro, kā arī noteikt prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no

atbildētājas likumiskos procentus.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un

apmierināma daļēji.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 3.punktu, saīsināto spriedumu tiesa sastāda vienkāršotās procedūras lietās.

Civilprocesa likuma 194.panta otrā daļa noteic, ka saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo

daļu, kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai

normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.

Ievērojot minēto, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, izspriežot lietu.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Civillikuma 1590.pants paredz, ka

katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta otro daļu, maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama

normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā. Minētā likuma 11. 3 panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka izīrētājs ir

tiesīgs būt par starpnieku starp pakalpojumu sniedzēju un īrnieku, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Savukārt saskaņā ar minētā likuma panta

trešās daļas 1.punktu, īrnieks ir tiesīgs patstāvīgi norēķināties ar pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta

noteiktajai kārtībai.

Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis kad viņš palaidis garām

termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc parašas.

Civillikuma 1828.pants noteic - ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma

neizpildīšanas (..).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda (..) prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas pirmais punkts noteic apmēru, kādā atlīdzināmi ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības

samaksai. Savukārt Civilprocesa likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka tiesa var noteikt mazāku apmēru atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības

samaksai, ievērojot taisnīguma un samērīguma principu, kā arī izvērtējot objektīvos ar lietu saistītos apstākļus, it īpaši — lietas sarežģītības un

apjomīguma pakāpi, tiesas sēžu skaitu lietas izskatīšanas laikā un tiesu instanci, kurā prasība tiek izskatīta.

Civillikuma 1.pantā noteikts, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības.

Taisnīguma princips ietverts Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā. Satversmes tiesa 2003.gada 4.februāra spriedumā lietā Nr.2002-06-01 ir

norādījusi, ka tiesas spriešanas uzdevums ir atrast patiesu un taisnīgu lietas risinājumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, kur noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus (..), no atbildētājas par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva 114,60 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi 3,30 euro apmērā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 39.pantu, 41.panta pirmo daļu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 192., 193., 194.,

195., 204.1, 208.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Jūrmalas siltums”, reģ. Nr.42803008058 (bankas konts naudas līdzekļu

iemaksai: AS “SEB banka”, konta Nr.LV59UNLA0010000206401), pamatparādu 694,56 euro par laika periodu no 2011.gada 1.oktobra līdz

2016.gada 31.decembrim, līgumsodu 69,46 euro par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz 2018.gada 28.februārim, kā arī tiesas izdevumus lietā

– valsts nodevu 114,60 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 100,00 euro, kopā –

981,92 (deviņi simti astoņdesmit viens euro, 92 centi).

Atzīt SIA “Jūrmalas siltums” tiesības saņemt no /pers. A/ likumiskos procentus 6% gadā no pamatparāda 694,56 euro par laiku no sprieduma

spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai.

Noraidīt prasību daļā par izdevumu piedziņu advokāta palīdzības samaksai 142,00 euro apmērā.

Noteikt /pers. A/ tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, bet puses 10 (desmit) dienu laikā no saīsinātā sprieduma sastādīšanas datuma 2018.gada 13.decembra var

iesniegt tiesā sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Saīsinātais spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad izbeidzies termiņš sprieduma sastādīšanas lūguma iesniegšanai un neviena no pusēm nav

iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu.

Ja puse būs iesniegusi sprieduma sastādīšanas lūgumu, sprieduma noraksts būs pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 14.janvārī.

Pilnu spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, ja pastāv kāds no Civilprocesa

likuma 440.2pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese (paraksts) D.Liepiņa