Court dismisses appeal against fine for entering restricted zone without permit, upholding police decision.

Lietas arhīva Nr. 1A-0009-19/23

ECLI:LV:VRT:2019:0109.1A71012918.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2019. gada 3.janvārī

Vidzemes rajona tiesas tiesnese A.Sīmane

izskatīja rakstveida procesā /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka 2018. gada 23. jūlija lēmumu

Nr. 1-13/325,

k o ns t a t ē j a

2018. gada 6. martā Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektors Roberts Bračs sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ Nr.

719796 /pers. A/, kurā norādīts, ka 2017. gada 13. septembrī plkst. 15.39 transportlīdzekļa /TL marka/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/, vadītājs iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Protokolā norādīts, ka ir pārkāptas

Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5. punkta prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā. Protokols

sastādīts bez personas klātbūtnes un par izdarīto pārkāpumu uzlikts naudas sods EUR 50 apmērā.

2018.gada 9.martā minētais administratīvā pārkāpuma protokols nosūtīts /pers. A/.

2018. gada 22.martā /pers. A/ iesniedzis sūdzību par 2018. gada 6. marta Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas inspektora sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu, lūdzot atcelt vai pārskatīt protokolā pieņemto lēmumu par naudas soda noteikšanu, vai neatcelšanas gadījumā

uzlikto naudas sodu piemērot automašīnas TQ3529 vadītājam /pers. B/.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieks V. Kivkucāns ar 2018. gada 23. jūlija lēmumu Nr.1-13/325, pamatojoties uz Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 1., 243., 243.1, 244., 286. panta otro daļu un 287. panta pirmās daļas 1.punktu, atstāja

negrozītu Pašvaldības policijas inspektora 2018. gada 6. marta administratīvā pārkāpumu protokolā ZZ Nr. 719796 pieņemto lēmumu – par naudas

soda 50,00 EUR uzlikšanu /pers. A/, bet sūdzību noraidīja.

Lēmumā norādīts, ka izskatot /pers. A/ (turpmāk tekstā – Iesniedzējs) sūdzību, konstatēts, ka Pašvaldības policija, pamatojoties uz 2018. gada 6.

februārī saņemtajām foto fiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas

“Notikumu kontrole” (turpmāk - Sistēma), uzsāka administratīvo lietvedību Nr. 1-28.1./2691 attiecībā pret Iesniedzēju par to, ka ar transportlīdzekli

FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis), 2017. gada 13. septembrī plkst. 15.39 iebrauca īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā (turpmāk - Jūrmala), neiegādājoties caurlaidi.

Lēmumā norādīts, ka, iebraucot īpaša režīma zonā Jūrmalā bez caurlaides, ir pārkāpti Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošo

noteikumu Nr. l “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk - Noteikumi) 5. punkta

prasības, kurš noteic, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā pēc

caurlaides saņemšanas, izņemot Noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Iestāde atsaukusies uz Noteikumu 49.punktu, kas noteic, ka par Noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa

īpašniekam, turētājam vai vadītājam 50 euro.

Lēmumā arī norādīts, ka Noteikumu 20.punkts nosaka, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt

transportlīdzekļi, kas pielāgoti vadītājam invalīdam, operatīvie transportlīdzekļi, avārijas un specializēto dienestu transportlīdzekļi, ārvalstu diplomātiskā

korpusa transportlīdzekļi, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Saeimas, Ministru kabineta,

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Prokuratūras īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu

īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi.

Iestāde lēmumā norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa īpašnieks norādīts /pers. A/

un tā kā Pašvaldības policija no fotokopijām ir konstatējusi Noteikumu 5.punkta pārkāpumu, līdz ar to radies pamats Noteikumu 49.punktā noteikto

seku piemērošanai.

Lēmumā norādīts, ka Iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus par to, ka transportlīdzekli vadījusi kāda cita persona, līdz ar ko Pašvaldības policijai

nebija pamats uzskatīt, ka pārkāpumu izdarījis transportlīdzekļa vadītājs, kas nav tā īpašnieks. Primāri par transportlīdzekļa izmantošanu ir atbildīgs tā

īpašnieks, kura identitāti Pašvaldības policija noskaidrojusi no publiskā reģistra, taču ņemot vērā Noteikumu 49.punktā ietverto iestādes rīcības brīvību

attiecībā uz soda adresātu, tā var piemērot sodu transportlīdzekļa vadītājam vai turētājam, ja uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdi

Pašvaldības policijai ir iesniegti pierādījumi par to, ka transportlīdzekli ir vadījusi cita persona.

Iestāde lēmumā norāda, ka Pašvaldības policijai nav jānoskaidro, vai transportlīdzekli ir izmantojis īpašnieks vai cita persona, kurai īpašnieks

nodevis transportlīdzekli. Turklāt, transportlīdzekļa īpašniekam, kas transportlīdzekli nodevis citai personai lietošanā, ir iespējams prasīt samaksāto soda

naudu no personas, kam transportlīdzeklis bija nodots lietošanā, ja īpašniekam šī persona ir zināma. Lēmumā arī norādīts, ka Iesniedzējs ir pārkāpuma

subjekts, kā to nosaka arī Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr. 1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 49.punkts.

2018.gada 3.septembrī Vidzemes rajona tiesā Limbažos saņemta /pers. A/ (Iesniedzēja) sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas

priekšnieka V. Kivkucāna 2018. gada 23. jūlija lēmumu Nr.1-13/325.

Iesniedzējs sūdzībā, vadoties no Latvijas Republikas Satversmes 92.panta, LAPK 149., 243., 244., 285., 286.pantiem, 287.panta pirmās daļas

2.punkta, lūdz atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2018. gada 23. jūlija lēmumu Nr.1-13/325, protokolos noteikto sodu uzlikt vainīgajai

personai – pārkāpuma izdarītājam /pers. B/.

Iesniedzējs sūdzībā norādījis, ka Iestādes lēmums ir atceļams, jo Sūdzībā norādīta informācija par to, ka Iesniedzēja (/pers. A/) īpašumā un

valdījumā esošā automašīna /TL marka/, ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/, saskaņā ar nomas līgumu Nr. ES-01/17-n no 11.08.2017.

ir nodota SIA “Esther”, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/, lietošanā un SIA “Esther” minēto automašīnu, saskaņā ar pieņemšanas - nodošanas aktu ir

nodevusi darbiniekam /pers. B/ darba līgumā noteikto pienākumu pildīšanai. Ar /pers. B/ ir vienošanās, ka no darba brīvajā laikā, automašīna /TL

marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ var atrasties /adrese/, kurā /pers. B/ dzīvo. Sūdzībā arī norādīts, ka ir vienošanās, ka no darba

brīvajā laikā, /pers. B/ minēto automašīnu var izmantot personīgām vajadzībām. Protokolos minētajos datumos un laikā minētā automašīna bijusi nodota

un atradusies /pers. B/ lietošanā, neskatoties uz to, lūgums par soda piemērošanu /pers. B/ neesot ņemts vērā.

Iesniedzējs sūdzībā norāda, ka Jūrmalas pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr. 1 (2017.gada 12.janvārī prot. Nr. 1, 5.p.) “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 11. punktā ir noteikts, ka nodevu par iebraukšanu Jūrmalas

pilsētā maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai vadītājs un šo pašu noteikumu 49. punktā ir noteikts, ka par šo noteikumu 5. punkta pārkāpšanu

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam piecdesmit euro.

Iesniedzējs sūdzībā norāda, ka viņš nav vainīgs, jo Protokolos minētajā laikā viņš neatradies Jūrmalas pilsētā un minētā automašīna /TL marka/ ar

valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ bijusi nodota /pers. B/ lietošanā. Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijai iesniegtajā Sūdzībā šis fakts ticis

minēts, līdz ar ko uzskatot, ka sods ir piemērojams tieši automašīnas vadītājam.

Sūdzībā norādīts, ka Latvijas Republikas Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta, 2018. gada 3. marta Spriedumā Lieta Nr. P129058107 SKA- 48/2009, norādīts, ka, atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92.

pantā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai jāpierāda ir personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis nevainīgums. Proti, nevainīgums tiek prezumēts,

ja nav pierādījumu par pretējo. Ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek

pārkāpta nevainīguma prezumpcija. Sūdzībā tikusi norādīta vainīgā persona, kas Iestādes lēmumā nav ņemts vērā.

Sūdzībā norādīts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, Telfner pret Austriju 2011. gada 20. marts, pieteikumā Nr. 33501/96, noteikts, ka pierādīšanas

pienākums gulstas uz apsūdzību, un jebkuras šaubas iztulkojamas par labu apsūdzētajam. Tādējādi, nevainīguma prezumpcija būtu pārkāpta, ja

pierādīšanas pienākums tiktu pārnests no apsūdzības uz aizstāvību.

Sūdzības iesniedzējs atsaucas uz LAPK 149. pantu, norādot, ka Protokolos un lietā nav konstatējams neviens pierādījums par viņa vainu, tas ir

izdarītajiem pārkāpumiem, izņemot faktu, ka ir automašīnas /TL marka/ ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas numurs/ īpašnieks, savukārt Jūrmalas

pilsētas domes saistošajos noteikumos Nr. 1 (2017.gada 12.janvārī prot. Nr. 1, 5.p.) “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā “11. punktā esot noteikts, ka nodevu par iebraukšanu Jūrmalas pilsētā maksā transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs vai

vadītājs un šo pašu noteikumu 49. punktā noteikts, ka par šo noteikumu 5. punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam,

turētājam vai vadītājam piecdesmit euro. No minētā esot secināms, ka Protokolos noteiktie sodi ir piemērojami transporta līdzekļa vadītājam, un konkrēti

/pers. B/. Ievērojot to, ka paredzētā pārkāpuma subjekts var būt arī transportlīdzekļa vadītājs ne tikai transportlīdzekļa īpašnieks, tad uzskatot, ka viņa

(Iesniedzēja) rīcībā nav administratīva pārkāpuma sastāva un Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2018. gada 23. jūlija lēmums atceļams un protokolos

noteiktais sods uzliekams vainīgajai personai - pārkāpuma izdarītājam /pers. B/.

LAPK 289.6 panta pirmā daļa noteic, ka rajona (pilsētas) tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā. Rajona (pilsētas) tiesa

mutvārdu procesu nosaka pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to lūdz persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, cietušais vai prokurors. Rakstveida

procesā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana notiek, nerīkojot tiesas sēdi. Izskatot lietu rakstveida procesā, nolēmumu tiesa pieņem uz lietā esošo

dokumentu pamata.

Ņemot vērā, ka lietas dalībnieki nav izteikuši lūgumu par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā, tiesa atzīst par iespējamu iesniegto sūdzību izskatīt

rakstveida procesā, par ko iepriekš paziņots /pers. A/ un Iestādei – Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai, 2018.gada 12.septembrī nosūtot lēmuma

norakstu, kurā norādīts, ka 2019.gada 9.janvārī no plkst. 15.00 tiesas kancelejā būs pieejams nolēmums.

Pārbaudījusi un novērtējusi administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka /pers. A/ sūdzība par Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1-13/325 nav pamatota un ir noraidāma sekojošu apstākļu dēļ.

Saskaņā ar LAPK 272.pantu institūcijai (amatpersonai), izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais

pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši

apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

LAPK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

Atbilstoši LAPK 243.panta pirmajā daļā noteiktajam, pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences

ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Saskaņā ar LAPK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir 1) pie administratīvās atbildības sauktās personas

paskaidrojumi; 2) personu liecības; 3) eksperta atzinums; 4) kompetentās institūcijas atzinums; 5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai

citā formā; 6) elektroniskie pierādījumi; 7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; 8) lietiskie pierādījumi.

LAPK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Vienīgi tiesa var noteikt, kuri pierādījumi ir nozīmīgi lietā būtisku faktu vai apstākļu noskaidrošanai. Tiesa var ņemt vērā arī, vai pierādījumi lietā ir

pietiekami, kā arī vai citi pierādījumi nav lieki un nevajadzīgi apgrūtinoši lietas izskatīšanai. Tas vien, ka procesa dalībnieka un tiesas viedoklis par lietas

izspriešanai nepieciešamajiem pierādījumiem atšķiras, nevar būt par pamatu secinājumam, ka tiesa nav pilnīgi, vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietā esošos

pierādījumus (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 24.maija spriedums lietā Nr.SKA-219/2007 11.apakšpunkts).

Tiesa konstatē, ka /pers. A/ sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols ZZ Nr. 719796 par to, ka 2017. gada 13. septembrī plkst. 15.39 ar

transportlīdzekli iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, pārkāpjot Jūrmalas pilsētas domes 2017.

gada 12. janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5. punkta

prasības, tādējādi izdarot administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta šo noteikumu 49.punktā.

Ar Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka V.Kivkucāna 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1-13/325 nolemts Pašvaldības policijas

inspektora pieņemto lēmumu par naudas sodu 50 EUR apmērā atstāt negrozītu, bet sūdzību noraidīt.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 5.punkts nosaka, ka laika periodā no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim transportlīdzekļiem atļauts iebraukt īpaša

režīma zonā Jūrmalā pēc caurlaides saņemšanas, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkts noteic, ka par šo noteikumu 5.punkta pārkāpšanu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai

vadītājam piecdesmit euro.

Ar lietas materiāliem pierādīts un lietā nav strīds, ka transportlīdzekļa FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, īpašnieks ir

/pers. A/, kurš saskaņā ar 2017.gada 11.augusta Nomas līgumu Nr.ES-01/17-n ļauj izmantot Nomniekam - SIA “Esther” transportlīdzekli FORD S-

???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/. No Automašīnas Pieņemšanas –Nodošanas akta Nr.A-07/0917 izriet, ka SIA “Esther” kā Darba

devējs nodod darbiniekam /pers. B/ transportlīdzekli FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ lietošanā.

Vērtējot sūdzības Iesniedzēja apsvērumus par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošajiem noteikumiem Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā”, tiesa secina, ka tie nav pamatoti.

Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 20.punkts noteic, ka nodevu nemaksā un bez caurlaides īpaša režīma zonā Jūrmalā var iebraukt: 1) transportlīdzekļi, kas

pielāgoti vadītājam invalīdam; 2) operatīvie transportlīdzekļi; 3) specializēto dienestu (Satversmes aizsardzības birojs, Militārās izlūkošanas un drošības

dienests, Drošības policija) transportlīdzekļi un avārijas dienestu transportlīdzekļi, kuriem piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss; 4) ārvalstu

diplomātiskā korpusa transportlīdzekļi; 5) Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības, Militārās

policijas, Saeimas, Ministru kabineta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un prokuratūras

īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi; 6) Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestāžu īpašumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi.

Tiesa konstatē, ka sūdzības Iesniedzēja transportlīdzeklis neatbilst noteikumu 20.punktā uzskaitītajiem transportlīdzekļu veidiem, kas nemaksājot

nodevu, bez caurlaides var iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā.

Savukārt, Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas

pilsētas administratīvajā teritorijā” 21.punkts noteic, ka nodevu nemaksā, ja pirms iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalā saņemta caurlaide: 21.1. par

fiziskajai personai īpašumā, valdījumā vai turējumā esošo transportlīdzekli, kas reģistrēts uz šīs personas vārda Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai citas

valsts transportlīdzekļu reģistrā, ja: 21.1.1. persona ir deklarējusi dzīvesvietu Jūrmalas pilsētā; 21.1.2. personai piederošais nekustamais īpašums atrodas

Jūrmalas pilsētā; 21.1.3. nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā ir nodots personai lietošanā, lai to izmantotu dzīvošanai, pamatojoties uz dzīvojamo telpas

īres vai patapinājuma līgumu, vai persona uz līguma pamata lieto izglītības iestādes dienesta viesnīcas dzīvojamās telpas. Atbrīvojumu no nodevas

samaksas nepiešķir, ja persona, kurai pieder nekustamais īpašums, nav reģistrēta komercreģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju

reģistrā, kā arī nav paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu; 21.1.4. nekustamais īpašums Jūrmalas pilsētā,

pamatojoties uz pilnvarojuma dokumentu par pārvaldīšanas, apsaimniekošanas tiesībām, ir nodots lietošanā personai, kura ir reģistrējusi saimniecisko

darbību; 21.1.5. persona nekustamo īpašumu Jūrmalas pilsētā ieguvusi valdījumā un tas paredzēts dzīvošanai, kā arī persona lietojumā un valdījumā

Jūrmalas pilsētā ir dzīvojamo māju palīgēka, garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, garāžu īpašnieku biedrības garāža (izņemot smagās tehnikas un

lauksaimniecības tehnikas garāža), ja tā netiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanai (..).

No minētā tiesa secina, ka saistošo noteikumu 21.punktā ir konkrēti norādīts, ka caurlaide ir nepieciešama.

Minēto saistošo noteikumu 22.punkts noteic, ja persona atbilst šo noteikumu 21.1.1.– 21.1.5.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, no nodevas

samaksas atbrīvo vienu šīs personas lietošanā esošo Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēto transportlīdzekli, ja pastāv kāds no šādiem

nosacījumiem: 22.1. Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrēta atzīme, ka par transportlīdzekli ir veikta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa

samaksa; 22.2. Ceļu satiksmes drošības direkcijā uz šīs personas vārda nav reģistrēti īpašumā, valdījumā vai turējumā esošie transportlīdzekļi un personai

ir derīga vadītāja apliecība ar tiesībām vadīt atbilstošas kategorijas transportlīdzekli.

Tiesa secina, ka no lietā esošās Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informācijas sistēmas izdrukas redzams, ka /pers. A/ ir īpašnieks

transportlīdzeklim FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, uz kuru, pārbaudot caurlaides spēkā esamību, iebraukšanai īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, caurlaides nav. Sūdzības Iesniedzējs norāda, ka bijusi vienošanās ar /pers. B/, ka automašīna no

darba brīvajā laikā var atrasties /adrese/, kur /pers. B/ dzīvo, ka /pers. B/ iegādājies tikai vienu caurlaidi diennaktī iebraukšanai Jūrmalā, bet ir iebraucis

vairāk nekā vienu reizi, kas ir reģistrēts kontroles informācijas sistēmā, un šāda rīcība saistīta ar to, ka /adrese/ ir deklarēts un dzīvo /pers. B/ dēls.

Izskatot lietu rakstveida procesā, tiesa vadās no pierādījumiem, kādi atrodas lietā. Nav iegūti pierādījumi, ka transportlīdzeklis FORD S- ???, valsts

reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, pieņemot, ka to vadīja /pers. B/, atbilst Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu

Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 21.1.punkta un 22.punkta nosacījumiem.

Bez tam, vērtējot sūdzības Iesniedzēja apsvērumus par soda uzlikšanu /pers. B/, tiesa vadās no tā, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir

sastādīts, vadoties no foto fiksācijas izdrukām no Jūrmalas pilsētas iebraukšanas nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas Qliksense aplikācijas

“Notikumu kontrole” par to, ka ar transportlīdzekli FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ , 2017. gada 13. septembrī plkst.

15.39 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi.

Jūrmalas pilsētas domes iekšējo noteikumu “Transportlīdzekļu iebraukšanas īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā nodevas

samaksas kontroles informācijas sistēmas organizatoriskie un lietošanas noteikumi Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā” 49.punktā noteikta pārkāpēju

datu apstrāde ar lietojumprogrammatūru “Notikumu kontrole”, lietotājs apstrādājot iespējamo pārkāpēju transportlīdzekļu datus, salīdzina

transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura foto fiksāciju no Sistēmas tehniskajiem resursiem ar atpazītā transportlīdzekļa numuru ierakstu datu bāzē. Ja

dati sakrīt, lietotājs, ārpus lietojumprogrammatūras “Notikumu kontrole”, papildus pārbauda informāciju: transportlīdzekļa reģistrācijas datus CSDD

transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, noskaidrojot transportlīdzekļa īpašnieku/valdītāju; fiziskās personas datus PDP, noskaidrojot personas

deklarēto adresi; juridiskās personas datus, noskaidrojot juridisko adresi. Ja lietotājs konstatē, ka persona saucama pie administratīvās atbildības, tad

ārpus lietojumprogrammatūras “Notikumu kontrole”, sagatavo, reģistrē un nosūta pa pastu izsaukumu transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam,

valdītājam) un veic pārējās normatīvajos aktos noteiktās procesuālās darbības.

Kā izriet no 2018. gada 23. jūlija Iestādes Lēmuma un lietas materiāliem, sūdzības Iesniedzējam kā transportlīdzekļa īpašniekam nosūtīts

izsaukums, lai noskaidrotu administratīvā pārkāpuma apstākļus. 2018.gada 2.martā /pers. A/ ir iepazīstināts ar LAPK 260.pantā noteiktajām tiesībām un

pienākumiem, iepazīstināts ar administratīvās lietas materiāliem par Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par

transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību pārkāpumu, ar ko izdarīts administratīvais

pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība minēto noteikumu 49.punktā.

Kā izriet no augstāk minēto Noteikumu 49.punkta, pārkāpēju iespējams secināt, salīdzinot transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura foto

fiksāciju no Sistēmas tehniskajiem resursiem ar atpazītā transportlīdzekļa numuru ierakstu datu bāzē. Lai arī sūdzības Iesniedzējs norāda, ka

transportlīdzeklis bija nodots lietošanā /pers. B/, ko apstiprina Nomas līgums, Automašīnas Pieņemšanas – Nodošanas akts, tomēr, tiesas ieskatā, nav

iegūti pierādījumi, ka 2018.gada 6.martā sastādītajā protokolā ZZ Nr.719796, transportlīdzekli FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas

numurs/ , 2017. gada 13. septembrī plkst. 15.39 tieši /pers. B/ iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties

caurlaidi, ka viņš ir pārkāpis Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma

zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta prasību, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru paredzēta atbildība minēto

Noteikumu 49.punktā. Noteikumu 23.punkts nosaka, ka caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kuram piešķirts identifikācijas numurs.

Caurlaidi izsniedz uz konkrētu transportlīdzekli. Saskaņā ar 24.punktu ievērojot caurlaides veidu tā tiek izsniegta uz noteiktu laika periodu un

24.6.apakšpunktā cita starpā norādīts, ja caurlaidi izsniedz fiziskās personas lietošanā esošam transportlīdzeklim vai citas valsts transportlīdzekļu reģistrā

reģistrētam transportlīdzeklim, caurlaide ir derīga vienam nodevas periodam, ja šajā laikā ir spēkā atbrīvojums no nodevas samaksas. Saskaņā ar

saistošo noteikumu 12.punktu nodevu piemēro par periodu no kalendārā gada 1.aprīļa līdz 30.septembrim. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka uz

transportlīdzekli FORD S- ???, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ , ir izsniegta caurlaide, vai transportlīdzekļa vadītāja apliecība ir

reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā, bez tam nav arī pierādījumi tam, ka īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētā iebrauca tieši /pers. B/, tā kā saskaņā

ar Noteikumu 49.punktu naudas sodu uzliek transportlīdzekļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam, tiesa pievienojas Iestādes secinājumam, atzīstot, ka,

primāri par transportlīdzekļa izmantošanu atbildīgs ir tā īpašnieks, kura identitāte tika noskaidrota no publiskā reģistra. Ņemot vērā Noteikumu

49.punktā ietverto, Iestāde sodu var piemērot arī transportlīdzekļa turētājam vai vadītājam, ja uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu ir iesniegti

pierādījumi par to, ka transportlīdzekli ir vadījusi cita persona, taču šādi pierādījumi, ka transportlīdzekli protokolā norādītajā laikā un vietā vadījusi cita

persona – /pers. B/, kā norādījis /pers. A/, nav.

LAPK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ka ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildus procesuālo darbību

veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā

fiksējusi amatpersona.

Tiesa atzīst, ka iestādei Lēmumu ir pieņēmusi likumīgi un pamatoti, tas atbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumiem, sastādīts,

ievērojot procesuālos un formālos priekšnoteikumus, materiālo tiesību normas.

Ņemot vērā, ka nav iegūti pierādījumi citas personas vainai administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, tiesa atzīst, ka /pers. A/ administratīvais

pārkāpums ir pareizi kvalificēts pēc Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša

režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” 5.punkta, un viņa vaina ir pierādīta, līdz ar to nav pamata atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības

policijas 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1-13/325.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai daļai sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība

par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Konkrētajā gadījumā administratīvais sods

noteikts Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1 “Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā” 49.punkta sankcijā noteiktajā apmērā, t.i., 50,00 EUR apmērā un tiesa atzīst, ka iestāde Lēmumā par pārkāpuma izdarīšanu ir

piemērojusi gan atbilstošu soda veidu, gan atbilstošu soda mēru sūdzības Iesniedzējam, tiesai nav pamata to atcelt un lēmumā noteikto sodu uzlikt /pers.

B/.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6, 289.12, 289.13, 289.18 pantu, tiesa

no s p r ie d a

atstāt negrozītu Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas 2018.gada 23.jūlija lēmumu Nr.1- 13/325, /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 10 darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

Vidzemes rajona tiesā.

Nolēmums pieejams Vidzemes rajona tiesas kancelejā (Valmierā, Garā ielā 5, 1.kabinets) 2019.gada 9.janvārī no plkst. 15.00.

Tiesnese A.Sīmane