Court orders debt collection against defaulting borrower, rejecting specific warning notice costs as non-compensable.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's absence and ordered the plaintiff to receive the full debt, interest, and court costs. The plaintiff argued for recovery of all expenses under the Debt Collection Act and Civil Code, while the defendant failed to appear. The court rejected the claim for warning notice costs because the Civil Procedure Law does not allow such expenses to be shifted to the debtor when the warning was not formally heard.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 39; Civil Code Art. 1587, 1716, 1753; The court may award court costs to the prevailing party but does not support shifting expenses for warning notices that were not formally heard to the debtor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RIRT:2020:0603.C33275120.3.S
Lietas Nr. C33275120
Lietas arhīva Nr. C-2751-20/21
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2020. gada 3. jūnijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V. Grebežniece
tiesas sēdes sekretāre V.Jankovska
atklātā tiesas sēdē izskatīja prasītāja SIA „Intrum Latvia” prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu.
Aprakstošā daļa
[1] 2020. gada 10.februārī prasītāja SIA „Intrum Latvia” iesniedza tiesā prasību pret atbildētāju /pers. B/ par naudas piedziņu, prasības pieteikumā
lūgts:
- piedzīt galveno parādu 2692,15 euro;
- piedzīt aizdevuma lietošanas procentus par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim - 588,32 euro;
- aizdevuma līguma administrēšanas izdevumus par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim - 18,00 euro;
- piedzīt līgumsodu par laiku no 2017. gada 21. jūlija līdz 2018. gada 16. janvārim - 168,96 euro;
- piedzīt likumiskos procentus par laiku no 2018. gada 17. janvāra līdz 2020. gada 30. janvārim - 333,38 euro;
- parāda piedziņas izdevumus 17,00 euro;
- piedzīt tiesas izdevumus;
- noteikt prasītājam tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos 6 % gadā no galvenā parāda par laiku līdz sprieduma izpildei.
[1.1] 2016. gada 25. novembrī starp Bigbank AS un parādnieku tika noslēgts Aizdevuma līgums Nr. 16237018/10nk.
Atbildētājs no līguma izrietošo saistību izpildi kavēja un līzinga summu nav atmaksājis līgumā noteiktā apmērā.
[1.2] 2018. gada 25. jūlijā starp Bigbank AS un prasītāju noslēgts Cesijas līgums, saskaņā ar kuru Bigbank AS prasītājai cedēja savas prasījuma
tiesības pret atbildētāju.
[1.3] Prasība pamatota ar Parāda ārpustiesas atgūšanas likuma 6. pantu, Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 61 „Noteikumi
par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu, Civillikuma 1., 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.,
1753., 1756., 1759., 1765., 1798., 1801., 1805., 1806., 1811., 1828., 1832., 1835., 1934., 1943. un 1946. pantu.
[2] Prasītājs uz tiesas sēdi nav ieradies. 2020. gada 2. jūnijā tiesā saņemts prasītājas iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīts bez prasītājas pārstāvja
klātbūtnes, norādīts, ka pēc prasības celšanas atbildētājs nav veicis maksājumus saistību izpildei, līdz ar to prasība tiek uzturēta prasības pieteikumā
norādītajā apmērā. (lietas 33. lapa)
Tiesa uzskata, ka ievērojot prasītājas lūgumu, lietu ir iespējams izskatīt bez prasītājas klātbūtnes tiesas sēdē.
[2.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdes vietu un laiku informēts likumā noteiktajā kārtībā ar tiesas pavēsti, kas nosūtīta uz
atbildētāja deklarētās dzīvesvietas adresi ierakstītā pasta sūtījumā 2020. gada 22. aprīlī.
Ņemot vērā to, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209. un 210. pantā norādītie pamati lietas izskatīšanas atlikšanai, tiesa atzīt, ka lietu saskaņā
ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu var izskatīt bez atbildētāja klātbūtnes.
[3] Atbildētājs nav iesniedzis lietā paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu, kā arī
nepastāv Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi, līdz ar to lietā taisāms aizmugurisks spriedums, atzīstot, ka prasītājas
paskaidrojumi un lietā esošie materiāli ir pietiekami strīda izšķiršanai.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi civillietas materiālus un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
[5] Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka tiesa sastāda saīsināto spriedumu aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa
prasību apmierina pilnībā.
Saskaņā ar minētā panta otrajā daļā noteikto saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193. panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,
kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā norāda tikai
normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Ņemot vērā minēto, tiesa saīsinātā sprieduma motīvu daļā iekļauj vienīgi norādes uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem vadījusies izspriežot lietu.
[6] Tiesa atzīst, ka prasība par galvenā parāda 2692,15 euro un aizdevuma līguma administrēšanas maksas 18,00 euro par laiku no 2017. gada
21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim piedziņu ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1402., 1587., 1651., 1652., 1801., 1805., 1934. un
1943. pantu.
[7] Prasība daļā par aizdevuma lietošanas procentu piedziņu 588,32 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim ir
apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756., 1757. pantu.
[8] Tiesa uzskata, ka prasība daļā par līgumsoda piedziņu 168,96 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim ir
apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1716., 1717., 1720. pantu.
[9] Tiesa uzskata, ka prasība daļā par aprēķināto likumisko procentu piedziņu 333,38 euro par laiku no 2018. gada 17. janvāra līdz 2020. gada
30. janvārim ir apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 1756. un 1765. pantu.
[10] Prasība daļā par parāda atgūšanas izdevumu piedziņu 17,00 euro apmērā ir apmierināma, pamatojoties uz Parādu ārpustiesas atgūšanas
likuma 6. pantu un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 „Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un
izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu.
[11] Atbildētājs nav cēlis tiesā iebildumus vai apstrīdējis prasītājas norādītos parāda aprēķinus, līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt pieteikto
prasības summu.
[12] Ievērojot Civilprocesa likuma 195. panta noteikumus, prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas, ņemot vērā Civillikuma 1763. panta noteikumus, ka procentu pieaugums apstājas,
sasniedzot pamatkapitāla summu.
[13] Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesas izdevumi 392,72 euro, kuru
kopsummu veido prasītājas samaksātā valsts nodeva par prasības iesniegšanu 387,35 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro apmērā.
[13.1] Tiesa par nepamatotu atzīst prasītājas lūgumu piedzīt no atbildētāja izdevumus, kas saistīti ar pieteikuma par saistību piespiedu izpildīšanu
brīdinājuma kārtībā izskatīšanu un brīdinājuma izsniegšanu 5,44 euro. Prasītājas norādītie minētie izdevumi 5,44 euro nav maksāti šajā civillietā un nav
uzskatāmi par Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 5. punktā paredzētajiem ar šīs lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem. Civilprocesa likums
neparedz ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu gadījumā, ja pieteikums par saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā atstāts
bez izskatīšanas, un šie izdevumi nav ieskaitāmi Civilprocesa likuma 39.panta pirmajā daļā paredzētajos ar lietas izskatīšanu saistītajos izdevumos, kas
maksājami, ceļot prasību pret to pašu parādnieku. Līdz ar to nav pamata šos izdevumus attiecināt uz izskatāmo lietu un piedzīt tos no atbildētājas.
[14] Ievērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta nosacījumus, tiesa atzīst par pamatotu noteikt atbildētājai termiņu sprieduma labprātīgai izpildei –
10 dienu laikā no sprieduma likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 194., 195., 204.1, 208.1 pantiem, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods: /pers. kods/, par labu SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, aizdevuma pamatsummas parādu
2692,15 euro; aizdevuma līguma administrēšanas maksu 18,00 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim; aizdevuma
lietošanas procentus 588,32 euro par laiku no 2017. gada 21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim; līgumsodu 168,96 euro par laiku no 2017. gada
21. jūnija līdz 2018. gada 16. janvārim; likumiskos procentus 333,38 euro par laiku no 2018. gada 17. janvāra līdz 2020. gada 30. janvārim; parāda
ārpustiesas piedziņas izdevumus – 17,00 euro un tiesas izdevumus 392,72 euro, bet kopā 4210,53 euro (četri tūkstoši divi simti desmit euro un 53
centi).
Piedzenamā parāda summa iemaksājama SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, kontā Nr. LV84NDEA0000081667899, AS
„Luminor Bank”.
Noraidīt prasību daļā par ar brīdinājuma izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu 5,44 euro apmērā.
Noteikt prasītājai SIA „Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
likumiskos 6 % gadā no pamatparāda summas par laiku līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.
Noteikt /pers. B/, sprieduma labprātīgai izpildei termiņu – 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Atbildētājs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīgs iesniegt Rīgas rajona tiesā pieteikumu par tiesvedības
atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Tiesnese (V.Grebežniece)