Administrative court dismissed bid protest regarding combined construction project and experience requirements.

Lietas arhīva Nr. A42-00464-18/17

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0518.A420220717.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 18.maijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Agris Dreimanis,

tiesnese Tatjana Jefremova,

tiesnese Aiga Putniņa,

piedaloties pieteicējas AS ,,BMGS” pārstāvjiem /pers. A/, /pers. B/,

atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestāde Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvim Otto Daugulim,

atbildētājas Ogres novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Ogres novada domes pārstāvjiem Edgaram Pārpucim, Marekam Šīrantam,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz AS ,,BMGS” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja

iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 18.aprīļa lēmuma Nr.4-1.2/17-97 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Ogres novada pašvaldība (turpmāk – pasūtītāja) rīkoja atklātu konkursu ,,Upes aizsargdambja no Brīvības ielas 60 līdz Brīvības ielai 80, Ogrē

un straumvirzes aizsargmola Ogres upes ietekā Daugavā būvprojektu izstrāde, autoruzraudzība un būvniecība” (iepirkuma identifikācijas Nr.ONP

2017/22) (turpmāk – konkurss).

Konkursa rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma ietvaros ir veicama projektēšana, autoruzraudzība un būvdarbi divos objektos:

1) Ogres upes aizsargdambja Ogrē, no Brīvības ielas 60 līdz Brīvības ielai 80 (turpmāk – strīdus aizsargdambis) rekonstrukcija;

2) straumvirzes aizsargmola Ogres upes ietekā Daugavā (turpmāk – strīdus aizsargmols) jaunbūve.

Pieteicēja AS ,,BMGS” vērsās ar iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā (turpmāk – birojs), lūdzot:

1) atcelt konkursa nolikumu un uzlikt par pienākumu pasūtītājai iepirkuma procedūru rīkot par katru iepirkuma priekšmetu atsevišķi vai izsludināt

vienu iepirkumu ar divām lotēm (strīdus aizsargdambja izbūve un strīdus aizsargmola izbūve), paredzot iespēju pretendentiem iesniegt piedāvājumus par

katru no lotēm atsevišķi;

2) atcelt konkursa nolikumā esošos pretendentu pieredzes kritērijus: pieredzi divu aizsargdambju projektēšanā/būvniecībā 500 metru garumā,

pieredzi elektroietaišu projektēšanā/izbūvē par kopējo summu viens miljons euro (bez pievienotās vērtības nodokļa), kā arī noteikumu, ka būvniecības

pieredzei jābūt iegūtai kā galveno būvdarbu veicējam.

Pieteicējas iebildumu būtība: 1) nav pieļaujama abu būvobjektu apvienošanu vienā konkursa priekšmetā; 2) abu būvobjektu apvienošana vienā

konkursa priekšmetā ierobežo hidrotehnisko būvprojektu realizētāju iespējas piedalīties konkursā 3) pieredzes prasības aizsargdambju projektēšanā un

būvniecībā, kur tā garums ir bijis vismaz 500 metru, nav samērīgas līguma priekšmetam; 4) prasība par pieredzi tieši galvenā būvdarbu veicēja statusā

ierobežo tādu piegādātāju dalību konkursā, kuriem ir pieredze attiecīgo darbu veikšanā apakšuzņēmēja statusā; 5) elektroietaišu būvniecība noteikti

neveido tādu izmaksu apjomu, kas būtu tuvs miljonam euro.

[2] Ar biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 18.aprīļa lēmumu Nr.4-1.2/17-97 (turpmāk – biroja lēmums) atļauts pasūtītājai turpināt

iepirkuma procedūru, slēgt iepirkuma līgumu konkursā un atstāt spēkā konkursa nolikumā iekļautās prasības. Biroja lēmums pamatots ar turpmāko.

[2.1] Strīdus aizsargdambis saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 ,,Noteikumi par būvju klasifikāciju”

(turpmāk – Būvju klasifikācijas noteikumi) šobrīd ir klasificējams ar kodu 21520102 „Dambji bez nogāžu nostiprināšanas”, bet pēc pārbūves tas tiks

klasificēts ar kodu 21520101 „Dambji ar nostiprinātām nogāzēm”. Strīdus aizsargmols pēc tā izbūves tiks klasificēts ar kodu 21520101 „Dambji ar

nostiprinātām nogāzēm”.

Tas nozīmē, ka pēc būtības strīdus aizsargmols ir uzskatāms par aizsargdambi, ko pamato konkursa nolikuma 2.1.apakšpunktā esošā atsauce uz

tehniskajām specifikācijām un attiecīgi tajās noteiktais normatīvais regulējums attiecībā uz strīdus aizsargmola klasifikāciju.

[2.2] Pasūtītājas primārais uzdevums ir no abiem aizsargdambjiem veidotās sistēmas izbūve ar mērķi samazināt plūdu riskus Ogres pilsētā un Ogres

upes hidroloģisko apstākļu uzlabošana. Strīdus aizsargdambja mērķis ir pasargāt Ogres pilsētas attiecīgo teritoriju no applūšanas, savukārt strīdus

aizsargmola mērķis ir samazināt Daugavas plūsmas ietekmi uz Ogres upi, lai neveidotos ledus sastrēgumi un attiecīgi neapplūstu Ogres pilsētas teritorija.

[2.3] Pasūtītāja norādījusi, ka gadījumā, ja tiktu pārbūvēts tikai strīdus aizsargdambis vai strīdus aizsargmols tiktu izbūvēts vēlāk, tad veidotos ledus

sastrēgumi un pārbūvētais strīdus aizsargdambis nevarētu novērst pilsētas applūšanas riskus tādā mērā, kādā tas būtu, ja viena līguma ietvaros tiktu veikti

abu objektu būvdarbi.

Pavasaru palu laikā ūdens līmenis Ogres upē var celties, kā rezultātā pie esošā strīdus aizsargdambja ūdens filtrācijas līmeņa ūdens tam izfiltrējas

cauri, kas veicina tā nestabilitāti un izskalošanas risku. Arī pasūtītājas iesniegtajā strīdus aizsargdambja tehniskās apsekošanas atzinumā norādītā

informācija liecina par to, ka kopumā tas šobrīd nav drošs transporta un gājēju kustībai pa to, apdraud nogāzes kopējo stabilitāti, kā arī pastāv citi

trūkumi.

[2.4] Abas aizsargbūves papildina viena otru. To vienlaicīga un kopīga izbūve Ogres pilsētas aizsardzību no applūšanas veicina efektīvāk. Pretējā

gadījumā būtu sarežģītāk prognozējami attiecīgo darbu uzsākšanas un pabeigšanas laiki un hidroloģiskās sistēmas izveide kā tāda.

[2.5] Nav konstatējams objektīvs pamatojums tam, ka, apvienojot abus dambjus konkursa priekšmetā, piedāvātās cenas tiktu nepamatoti

paaugstinātas. Viena līguma administrēšana jebkurā gadījumā izmaksā lētāk nekā divu dažādu līgumu administrēšana.

[2.6] Dažādu iepirkuma procedūru rīkošana vai objektu izdalīšana dažādās lotēs ir riskanta no konkursa mērķa sasniegšanas viedokļa, jo kādā no

iepirkuma procedūrām vai lotēm piedāvājumi vispār var netikt iesniegti, kā arī nav garantēts, ka abu līgumu slēgšanas tiesības iegūs viens un tas pats

pretendents.

Pastāvot minētajiem riskiem, nav samērīgi rīkot dažādas iepirkuma procedūras vai konkursu sadalīt dažādās lotēs.

[2.7] Arī abu aizsargdambju izbūves tehnoloģiski atšķirīgās metodes un attālums starp tiem nav pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka to apvienošana

vienā līgumā ir nepamatota.

Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 30.jūnija noteikumu Nr.329 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 „Meliorācijas sistēmas un

hidrotehniskās būves”” 2.1. un 2.12.apakšpunktam gan aizsargdambis, gan dambis ir hidrotehniska būve. Līdz ar to, ņemot vērā to vienoto raksturu, ir

pamats tos apvienot konkursa priekšmetā.

[2.8] Pati pieteicēja ir atzinusi, ka Latvijā ir divi konkursa nolikumam atbilstoši piegādātāji (saskaņā ar pasūtītājas minēto iesnieguma izskatīšanas

sēdē pēc veiktās tirgus izpētes secināts, ka tādi ir vismaz septiņi). Tādējādi konkursa ietvaros konkurence pastāv. Līdz ar to nav konstatējams arī

konkurences nepamatots ierobežojums.

[2.9] Pieteicēja kopumā apstrīd konkursa nolikuma 3.3.1.apakšpunktu (pretendentam jābūt izstrādājušam vismaz 2 jaunas būvniecības vai

pārbūves (rekonstrukcijas) upes un/vai polderu aizsargdambju būvprojektus, kur katra aizsargdambja garums ir vismaz 500 metri ),

3.3.3.apakšpunktu (pretendentam kā galvenajam būvdarbu veicējam ir jābūt veikušam vismaz 3 upju aizsargdambju jaunas būvniecības vai

pārbūves (rekonstrukcijas) darbus, kur katrs no tiem atbilst šādiem nosacījumiem: 1) aizsargdambja garums ir vismaz 500 metri; 2) līguma

izpildes vērtība ir ne mazāka kā miljons euro (bez pievienotās vērtības nodokļa); 3) vismaz vienā objektā, kas atbilst visām nolikuma

3.3.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām (t.sk. 3.3.3.1. un 3.3.3.2.apakšpunkts), ir veikti inspekcijas ceļa izbūves darbi.), 3.4.1.apakšpunktu

(pretendentam ir jāpiesaista būvprojekta vadītājs, kuram ir izsniegts spēkā esošs būvprakses sertifikāts hidrotehnisko būvju projektēšanā un

kurš ir pildījis būvprojekta vadītāja vai projektētāja pienākumus vismaz 2 jaunas būvniecības vai pārbūves (rekonstrukcijas) upju un/vai

polderu aizsargdambju būvprojektu izstrādē, kur katra aizsargdambja garums ir vismaz 500 metri ), 3.4.4.apakšpunktu (pretendentam ir

jāpiesaista hidrotehnisko būvju būvdarbu vadītājs, kuram ir izsniegts spēkā esošs būvprakses sertifikāts hidrotehnisko būvju būvdarbu

vadīšanā un kurš kā atbildīgais būvdarbu vadītājs ir pildījis hidrotehnisko būvju būvdarbu vadītāja pienākumus no būvdarbu uzsākšanas līdz

nodošanai ekspluatācijā vismaz 2 upju aizsargdambju jaunas būvniecības vai pārbūves (rekonstrukcijas) darbu līgumu izpildē, kas katrs

atbilst šādiem nosacījumiem: aizsargdambja garums ir vismaz 500 metri; 2) līguma izpildes vērtība ir ne mazāka kā miljons euro (bez

pievienotās vērtības nodokļa)), jo uzskata, ka konkursā nepamatoti apvienoti divu būvobjektu darbi vienā priekšmetā, kā rezultātā šīs prasības ierobežo

hidrotehnisko būvprojektu īstenotāju iespējas piedalīties konkursā, tā kā priekšmets ir tieši hidrotehniskas būves (aizsargmola) būvniecība.

Tā kā abu būvobjektu apvienošana konkursa priekšmetā ir pamatota, nav pamatoti pieteicējas iebildumi par minētajiem konkursa nolikuma

punktiem.

Konkursa nolikuma 3.3.1. un 3.4.4.apakšpunktā ir noteiktas atlases prasības pretendentam un attiecīgajam speciālistam attiecībā uz projektēšanu,

nevis uz būvprojektu īstenošanu. Līdz ar to nolikuma 3.3.1. un 3.4.4.apakšpunkts nav izvērtējams pieteicējas argumenta sakarā par būvprojektu

īstenotāju iespējām piedalīties konkursā.

Savukārt konkursa nolikuma 3.3.3. un 3.4.4.apakšpunktā ir noteiktas atlases prasības pretendentam un attiecīgajam speciālistam saistībā ar

būvprojekta realizēšanu, proti, būvniecības darbiem. Ņemot vērā jau norādīto, ka konkursa rezultātā noslēdzamā iepirkuma līguma ietvaros ir veicami

pēc būtības divu aizsargdambju (nevis aizsargdambja un aizsargmola) būvdarbi un ka abi izbūvējamie aizsargdambji ir hidrotehniskas būves, nav

konstatējams, ka hidrotehnisko būvprojektu īstenotājiem, kuriem ir pieredze attiecīgo darbu veikšanā, ir liegta iespēja iesniegt piedāvājumu.

[2.10] Uz pieteicējas iebildumiem par strīdus aizsargdambja un strīdus aizsargmola garumu norādāms turpmākais.

Pārbūvējamā strīdus aizsargdambja paredzētais garums ir ap 430 metriem. Savukārt izbūvējamā strīdus aizsargmola paredzētais garums ir ap

500 metriem. Līdz ar to konkursa nolikuma prasības attiecībā uz pretendenta un attiecīgo speciālistu pieredzi par projektēto un izbūvēto aizsargdambju

garumu (500 metri) ir noteiktas samērīgi līguma priekšmetam.

[2.11] Uz pieteicējas iebildumiem par prasību attiecībā uz pieredzi kā galvenajam būvdarbu veicējam (konkursa nolikuma 3.3.3.apakšpunkts)

norādāms turpmākais.

Publisku būvdarbu līgumos ir svarīga ne tikai pretendenta pieredze attiecīgo darbu veikšanā (izpildē), bet arī līdzvērtīgu līgumu izpildē, kas ir saistīta

ar šāda līguma vadīšanu un realizēšanu, uzņemoties visus ar līguma izpildi saistītos riskus un atbildību.

Tas rada pasūtītājam pārliecību, ka arī konkrētais līgums tiks izpildīts atbilstoši visiem tā noteikumiem, neatkarīgi no tā, vai un kādi apakšuzņēmēji

tiks piesaistīti darbu izpildei, jo līguma vadību un atbildību par tā izpildi uzņemas tieši galvenais būvuzņēmējs. Tādējādi pasūtītājas nolūks ir maksimāli

samazināt risku, ka pretendents nespēs realizēt projektu, kas ir atzīstams par leģitīmu mērķi konkursa nolikuma prasībai attiecībā uz galvenā būvdarbu

veicēja pieredzi.

[2.12] Uz pieteicējas iebildumu par prasību attiecībā uz līguma vērtību (viens miljons euro) par elektroietaišu projektēšanu un būvniecību

(konkursa nolikuma 3.4.2. un 3.4.5.apakšpunkts) norādāms turpmākais.

Pēc nolikuma grozījumiem miljons euro vērtiem ir jābūt būvdarbiem (nevis projektēšanai). Līdz ar to pieteicējas iebildumi konkursa nolikuma

3.4.2.apakšpunkta kontekstā (elektroietaišu projektēšana) nav izvērtējami.

Attiecībā uz nolikuma 3.4.5.apakšpunktu secināms: lai piesaistītā elektroietaišu izbūves darbu vadītāja pieredze būtu atbilstoša, tam vismaz divu

jaunas būvniecības vai pārbūves darbu līgumu izpildē ir jābūt veikušam elektroietaišu izbūves darbu vadīšanu, kur katra līguma izpildes vērtība ir vismaz

miljons euro. Minētā līguma vērtība ir tieši attiecināma uz jaunas būvniecības vai pārbūves darbu līgumiem, kuru ietvaros šim speciālistam ir jābūt

vadījušam elektroietaišu izbūves darbus, jo prasība nenosaka, ka pieredzei ir jābūt iegūtai tikai elektroietaišu būvdarbu līgumu ietvaros.

Attiecīgi nav konstatējams, ka prasība par līguma vērtību būtu nesamērīga līguma priekšmetam.

[3] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par biroja lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Pieteikums pamatots ar turpmāko.

[3.1] Konkurss ir izsludināts par divu dažādu būvprojektu izstrādi, kur viens no objektiem ir sarežģīta hidrotehniska būve (strīdus aizsargmols), bet

otrs – jau pastāvošā strīdus aizsargdambja rekonstrukcija, kas ietver dambja nogāzes nostiprināšanu, augstuma atzīmes paaugstināšanu un virsmas

labiekārtošanu. Tomēr prasības pretendentiem tiek noteiktas tikai un vienīgi par pieredzi aizsargdambju būvniecībā, ar aizsargdambi konkursa nolikuma

kontekstā saprotot tieši grunts hidrotehnisku būvi teritorijas aizsardzībai pret applūšanu (to biroja komisijas sēdē mutvārdos apstiprināja arī pasūtītāja).

Secināms, ka konkurss ir izveidots tādējādi, ka pretendents, kuram ir pieredze mazāk sarežģīta iepirkuma priekšmeta realizācijai, drīkst

kvalificēties arī iepirkuma būtiski sarežģītākajai daļai, bet ne otrādi. Līdz ar to par konkursa uzvarētāju var tikt atzīts tāds kandidāts, kuram nemaz nav

pieredzes straumvirzes aizsargdambju būvniecībā.

Konkurss ir organizēts tādam kandidātam, kas ir meliorācijas būvju būvnieks bez pieredzes straumvirzes dambju būvniecībā atklātā akvatorijā.

Minētais secinājums ir apstiprināts, grozot konkursa nolikumu un nosakot, ka par atbilstošu pieredzi tiks uzskatīta arī poldera dambju rekonstrukcijas

darbu veikšana, kas, lai arī ir hidrotehniska būve, tomēr ņemot vērā, ka polderu izveidē tiek veikti arī meliorācijas darbi, lielākoties tiek veikta no

meliorācijas darbu veicēju puses.

[3.2] Konkursa nolikuma priekšmetā ir mākslīgi apvienoti divi atsevišķi būvniecības objekti, kas atrodas vairāk nekā viena kilometra attālumā viens

no otra. Turklāt abi objekti nav salīdzināmi no to izbūves metožu un pielietojamo tehnoloģiju viedokļa.

Strīdus aizsargdambja būvniecības realizēšanu var veikt arī meliorācijas tirgū darbojošās kompānijas, jo tam veicamie darbi ir jau pastāvoša

dambja nogāzes nostiprināšana, augstuma atzīmes paaugstināšana un virsmas labiekārtošana, ko iespējams veikt izmantojot ekskavatoru un pašizgāzēja

tehniku (vienkārši sauszemes darbi). Savukārt strīdus aizsargmols ir sarežģīta hidrotehniska būve, kuras izbūve notiek atvērtas ūdens akvatorijas ietvaros.

[3.3] Biroja lēmumā ir norādīts, ka abu dambju vienlaicīga izbūve nodrošinās efektīvāku mērķu sasniegšanu, tomēr skaidrojums tam nav sniegts.

Abu būvobjektu apvienošana nav loģiski pamatota un neatbilst arī iepriekšējai pasūtītājas rīcībai.

Pirmkārt. Visu uz Ogres upes atrodošos aizsargdambju kopējais mērķis ir aizsargāt Ogres pilsētu no applūšanas. Tomēr tas nenozīmē, ka visu

Ogres upes dambju izbūves un rekonstrukcijas darbu veikšanai būtu jāizsludina viens iepirkums. No šādas pasūtītājas loģikas būtu jāsecina arī, ka visu

Ogres pilsētas ceļu rekonstrukcijas un izbūves darbi būtu jāietver vienā konkursā, jo arī to izbūvei un rekonstrukcijai ir viens kopīgs mērķis – nodrošināt

kvalitatīvu pārvietošanos ar transportlīdzekļiem.

Otrkārt. 2014.gadā tika pabeigta cita Ogres upes aizsargdambja rekonstrukcija. Tas nozīmē, ka Ogres novada pašvaldības prakse pirms tam ir

bijusi citādāka – visi Ogres upes dambji netiek rekonstruēti vai izbūvēti vienlaicīgi.

Treškārt. No konkursa nolikuma pielikumiem secināms, ka sākotnēji tika plānota arī Dzirnavu dambja rekonstrukcija, kas atrodas ļoti tuvu strīdus

aizsargdambim, tomēr tā rekonstrukcijas darbu iepirkums netiek organizēts šā konkursa ietvaros.

[3.4] Biroja lēmumā atzīts tikai tas, ka iepirkuma priekšmetā ietvertās būves ir hidrotehniskas būves un konkursā piedalīties varot hidrotehnisku

būvju būvnieki.

Šāds biroja atzinums ir virspusējs un nepamatots. Birojs pēc būtības nav vērtējis to, ka divu atsevišķu un nesalīdzināmu hidrotehnisku būvju

būvniecībai pieredze tiek prasīta tikai par vienkāršākās no tām izbūvi/rekonstrukciju.

[3.5] Pasūtītāja biroja komisijas sēdē norādīja uz septiņām kompānijām, kas varētu kvalificēties konkursam, no kurām vismaz trīs bija meliorācijas

darbu veicēju uzņēmumi. Tomēr lielākā daļa no šīm kompānijām nemaz nevarētu kvalificēties konkursam tieši pieredzes trūkuma dēļ un konkurenci

ierobežojošu prasību dēļ.

[3.6] Nepamatotu iepirkuma priekšmetu apvienošanu vienā iepirkumā bija iespējams novērst, rīkojot vienu iepirkumu, tā nolikumā nosakot, ka

iepirkums ir sadalīts divās lotēs (par aizsargdambja izbūvi un par aizsargmola izbūvi), uz katru no lotēm nosakot atbilstošas pretendentiem izvirzāmās

prasības, kā arī iespēju pretendentiem piedāvājumus iesniegt atsevišķi par katru no tām.

[3.7] Konkursa nolikumā tiek pieprasīta pieredze aizsargdambju 500 metru garumā būvniecībā un projektēšanā.

Šāda prasība nevar tikt uzskatīta par objektīvi pamatotu, ja atbilstoši konkursa nolikumam, tiek plānota aizsargdambja rekonstrukcija 440 metru

garumā.

Savukārt biroja lēmumā ietvertā motivācija par to, ka strīdus aizsargmols tiek plānots 500 metru garumā, vēlreiz apstiprina to, ka birojs nav

vērtējis, ka abu būvprojektu apvienošana vienā procedūrā rada nepamatoti augstas kvalifikācijas prasības un kropļo konkurenci. Ja konkrētajā gadījumā

būtu divi atsevišķi iepirkumi, tad vienā kā kvalifikācijas kritēriju varētu noteikt pieredzi vismaz 500 metrus gara straumvirzes aizsargdambja būvniecībā,

bet otrā 440 metrus gara pretapplūšanas aizsargdambja izbūvē/rekonstrukcijā.

[3.8] Objektīvi nepamatoti ir arī konkursa nolikumā izvirzītie kritēriji par elektroietaišu projektētājam (konkursa nolikuma 3.4.2.apakšpunkts) un

elektroietaišu izbūves darbu vadītājam (konkursa nolikuma 3.4.5.apakšpunkts) nepieciešamo pieredzi attiecīgo elektroietaišu projektēšanā un izbūves

darbu veikšanā ar līguma izpildes vērtību ne mazāku par vienu miljonu euro (bez pievienotās vērtības nodokļa). Attiecīgajos būvobjektos elektroietaišu

būvniecība ir pavisam neliela daļa no visu kopējo darbu apjoma un šī sadaļa pavisam noteikti nesastādīs tādu izmaksu apjomu.

Lai arī pasūtītāja ir atzinusi, ka izvirzītais kritērijs nav bijis pamatots, un ir grozījusi konkursa nolikumu, pieteicēja uztur savu pozīciju arī šajā

jautājumā, jo ir būtiski, lai attiecīgais pārkāpums netiktu pieļauts tad, kad tiks rīkots jauns konkurss par katru no būvobjektiem atsevišķi.

[3.9] Būtisku konkurences kropļošanu pasūtītāja ir veikusi, arī izvirzot prasību, ka pieredzei ir jābūt iegūtai tieši kā galvenajam būvdarbu veicējam

(konkursa nolikuma 3.3.3.apakšpunkts).

Tādējādi tiek izslēgti visi iespējamie pretendenti, kas aizsargdambju un aizsargmolu būvniecību ir veikuši kā apakšuzņēmēji – tie, kas patiešām

saprot kā ir veicami darbi un paši šādus darbus ir veikuši, atstājot iespēju piedalīties tikai tādiem pretendentiem, kuri, iespējams, paši nemaz nav veikuši

aizsargdambju un aizsargmolu projektēšanas un būvniecības darbus, jo šo darbu izpildi iepriekšējā darbu izpildes pieredzē ir nodevuši apakšuzņēmējiem.

Turklāt kā objektīvi pamatota šī prasība nevar tikt atzīta arī tādēļ, ka konkurss ir izsludināts par divu būvju būvniecības darbiem, bet tikai pasūtītājai

vien zināmu iemeslu dēļ pieredze ir nepieciešama par trīs būvju būvniecības darbiem.

[3.10] Ar šādu nepamatotu prasību izvirzīšanu tiek pārkāpts Publisko iepirkumu likuma mērķis attiecībā uz piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī

vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem. Konkursa nolikums ir pretrunā arī Publisko iepirkumu likumā noteiktajam pašvaldību līdzekļu efektīvas

izmantošanas mērķim.

[4] Birojs rakstveida paskaidrojumā norāda, ka pieteikums ir nepamatots un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz biroja lēmumā esošo argumentāciju.

Papildus norāda turpmāko.

[4.1] Izskatāmajā lietā nav vērā ņemami faktiskie apstākļi, kuri ir pastāvējuši citas iepirkuma procedūras ietvaros.

[4.2] Aizsargdambju izbūvē un rekonstrukcijā liela nozīme ir šiem darbiem paredzēto finanšu līdzekļu apjomam. Tā kā vairāku dambju kopīga

izbūve un rekonstrukcija pēc iespējas efektīvāk pasargā Ogres pilsētu no applūšanas un šādu kopīgu darbu veikšanai ir pieejams nepieciešamais finanšu

līdzekļu apjoms, nebūtu samērīgi un pamatoti pasūtītājai uzlikt par pienākumu abu dambju izbūvi paredzēt atsevišķās iepirkuma procedūrās.

[4.3] Pretendentu kvalifikācijas prasību noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība.

[4.4] Nav saskatāmi objektīvi apstākļi, kas pamatotu pieteicējas norādīto, ka konkurss ir speciāli pielāgots pretendentam, kas ir meliorācijas būvju

būvnieks bez pieredzes straumvirzes dambju būvniecībā atklātā akvatorijā. Šo pieteicējas apgalvojumu neapliecina arī vēlāki konkursa nolikuma

grozījumi, kuri paredz, ka par atbilstošu pieredzi tiks uzskatīta arī tāda, kas iegūta poldera dambju rekonstrukcijas darbu veikšanā. Pati pieteicēja

apstiprinājusi, ka poldera dambis ir hidrotehniska būve. Pieteicējas arguments, ka poldera dambju būvdarbu ietvaros tiek veikti arī meliorācijas darbi,

nemaina to, ka tā ir hidrotehniska būve. Turklāt pieteicējas apgalvojums, ka lielākoties darbus veic meliorācijas darbu veicēji, neizslēdz to, ka darbus veic

arī hidrotehnisko būvdarbu veicēji.

[5] Pasūtītāja rakstveida paskaidrojumos norādīja lietderības apsvērumiem abu būvobjektu apvienošanai vienā konkursa priekšmetā:

1) vienīgi abu aizsargbūvju kopums (nevis tikai viena no būvēm atsevišķi) pilnvērtīgi nodrošinās Ogres pilsētas aizsardzību no plūdiem;

2) tāpēc pasūtītājai ir būtiski, lai abu aizsargbūvju projektēšanas darbus un būvdarbus veiktu viens izpildītājs (vajadzības gadījumā piesaistot

apakšuzņēmējus), uzņemties vienotu atbildību par pasūtītājai svarīgā plūdu novēršanas mērķa pilnīgu sasniegšanu;

3) abu nepieciešamo būvobjektu apvienošana vienā iepirkumā rada pasūtītājai arī ekonomiskus ieguvumus, jo samazinās projekta administrēšanas

izmaksas;

4) divu lotu gadījumā palielinātos pasūtītāja risks, ka projekts netiks īstenots kopumā (pilnībā), jo katrā no lotēm varētu būt citāds konkursa

iznākums (tostarp varētu tikt noslēgts vai izpildīts līgums tikai vienā lotē, tādējādi nenodrošinot abu aizsargbūvju saskaņotu būvniecību).

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji uzturēja pieteikumu. Biroja un pasūtītājas pārstāvji neatzina pieteikumu.

Motīvu daļa

[7] Lietā izvērtējams pieteicējas apstrīdēto konkursa nolikuma prasību tiesiskums. Vispirms tiesa izvērtē pieteicējas iebildumus pret to, ka strīdus

aizsargdambja un strīdus aizsargmola būvniecības iepirkums apvienots vienā konkursa priekšmetā.

[8] Iepirkuma priekšmeta noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība. Publisko iepirkumu likums (šeit un turpmāk spriedumā – Publisko iepirkumu

likums, kas bija spēkā līdz 2017.gada 28.februārim, kad tika izsludināts konkurss, un atbilstoši šobrīd spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma

pārejas noteikumu 2.punktam ir piemērojams lietā) atļauj pasūtītājam sadalīt iepirkuma priekšmetu daļās, ja vien sadalīšana nav vērsta uz izvairīšanos

no iepirkuma procedūras piemērošanas, taču nenoteic pasūtītāja pienākumu noteiktās situācijās sadalīt iepirkuma priekšmetu daļās (Publisko iepirkumu

likuma 9.panta ceturtā, sestā daļa). Tas nozīmē, ka pasūtītājs ir tiesīgs noteikt iepirkuma priekšmetu un tā apjomu atbilstoši savām vajadzībām.

Pasūtītāja rīcības brīvību iepirkuma priekšmeta noteikšanā gan ierobežo Publisko iepirkumu likuma mērķis. Pasūtītājam ir jānodrošina: iepirkuma

procedūras atklātums (Publisko iepirkumu likuma 2.panta 1.punkts); piegādātāju brīva konkurence, kā arī vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret tiem

(2.punkts); valsts un pašvaldību līdzekļu efektīva izmantošana, maksimāli samazinot pasūtītāja risku (3.punkts).

Minētais noteic arī tiesas pārbaudes apjomu. Tiesa nevar iestāties pasūtītāja vietā un izlemt, kas un kādā apjomā pasūtītājam jāiegādājas, bet var

vienīgi pārbaudīt, vai pasūtītājs savu rīcības brīvību iepirkuma priekšmeta noteikšanā ir izmantojis atbilstoši publisko iepirkumu veikšanu regulējošajiem

principiem, kas ietver gan nepieciešamību nodrošināt piegādātāju brīvu un vienlīdzīgu konkurenci, gan vienlaikus publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu ar

iespējami minimālu pasūtītāja risku.

Praktiski tas nozīmē, ka tiesai ir jāpārbauda, vai vairāku iepirkuma priekšmetu apvienošanai ir racionāls iemesls, kas pamatojas objektīvās, uz

publisko interešu nodrošināšanu vērstās pasūtītāja vajadzībās.

[9] Pasūtītāja abu būvobjektu apvienošanu vienā konkursa priekšmetā pamatojusi ar apstākli, ka tie veido vienu hidroloģisko sistēmu un kalpo

kopīgam mērķim – mazināt plūdu riskus Ogres pilsētā.

Pirms konkursa izsludināšanas pasūtītāja ir pasūtījusi hidroloģisko apstākļu izpēti. Tajā secināts, ka Ogres pilsētā regulāri notiek plūdi. Tos veicina

ledus sastrēgumi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Sastrēgumi veidojas, jo Daugavas upes ledus, atduroties pret Daugavā tieši aiz Ogres upes ietekas

esošo Ogres salu, nosprosto Ogres upes ieteku Daugavā. Sastrēgumu rezultātā ūdens mēdz pārplūst pāri Ogres upes dambjiem (lietas 1.sējuma 208.,

209.lapa). Ledus sastrēgumi veidojas divu kilometru posmā no ietekas, piepildot gultni ar ledu, izsaucot pilnīgu gultnes caurvades spēju zudumu un radot

ievērojamu ūdens līmeņa celšanos (lietas 2.sējuma 119.lapa). Strīdus aizsargdambja nostiprināšana un pārbūve ir nepieciešama, lai pasargātu aiz

dambja esošo Ogres pilsētas teritoriju pret applūšanu. Savukārt strīdus aizsargmola būvniecība ir nepieciešama, lai uzlabotu Ogres upes hidroloģiskos

apstākļus, uzlabotu sanešu pārvietošanos un uzlabotu ledus iešanu Ogres upē (lietas 1.sējuma 211.lapa).

No minētā tiesa secina, ka divu kilometru posmā no Ogres upes ieteces Daugavā mēdz veidoties ledus saneši, kas izraisa Ogres upes applūšanu.

Strīdus aizsargdambis atrodas aptuveni kilometra attālumā no Ogres upes ietekas Daugavā. Tātad ledus sanešu veidošanās zonā. Līdz ar to strīdus

aizsargdambis kalpo aizsardzībai pret ledus sanešiem un to izraisītajiem plūdiem. Savukārt strīdus aizsargmols tieši pie Ogres upes ietekas Daugavā ir

paredzēts ledus sanešu mazināšanai. Šādos apstākļos ir pamatots pasūtītājas skaidrojums, ka un abas aizsargbūves veidos vienotu hidroloģisko sistēmu

un kalpos kopīgam mērķim – ledus sanešu uzkrāšanās izraisīto plūdu risku mazināšanai.

Tāpat biroja lēmumā pamatoti norādīts, ka atbilstoši Būvju klasifikācijas noteikumiem (bija spēkā konkursa izsludināšanas laikā, tātad bija

ņemami vērā konkursa nolikuma izstrādē) strīdus aizsargmols un strīdus aizsargdambis (pēc pārbūves) abi klasificējami ar kodu 21520101 kā dambji

ar nostiprinātām nogāzēm (lietas 1.sējuma 213., 247.lapa). Tātad to būvniecība vērtējama kā viena lietošanas veida būvju būvniecība.

Pieteicēja uzsver strīdus aizsargdambja un strīdus aizsargmola būvniecībā faktiski veicamo darbu atšķirības. Taču tās neatspēko apstākli, ka

konkursa priekšmetā apvienotās būves būs viena lietošanas veida būves, kas veidos vienotu hidroloģisko sistēmu un kalpos vienotam mērķim. Tātad

konkursa priekšmetā ir apvienota savstarpēji saistītu būvju būvniecība.

Pieteicējas norādītais apstāklis, ka strīdus aizsargmols iecerēts aptuveni kilometra attālumā no strīdus aizsargdambja, neietekmē secinājumu par abu

būvobjektu saistību. Kā jau norādīts, plūdu ietekme, kuras mazināšanai paredzēts strīdus aizsargmols, skar arī strīdus aizsargdambja teritoriju. Šādos

apstākļos katrs no objektiem atsevišķi nenodrošinātu plūdu risku mazināšanu tikt lielā mērā kā abu aizsargbūvju kopums. Proti, ja tiktu tikai nostiprināts

strīdus aizsargdambis, neuzbūvējot strīdus aizsargmolu, ledus sastrēgumu veidošanās risks netiktu mazināts. Tādējādi joprojām pastāvētu augsts strīdus

aizsargdambja pārplūšanas risks. Savukārt ja tiktu tikai uzbūvēts strīdus aizsargmols, nenostiprinot strīdus aizsargdambi, tad aiz strīdus aizsargdambja

esošie īpašumi joprojām nebūtu drošībā strīdus aizsargdambja sliktā tehniskā stāvokļa dēļ radītā izskalošanas riska dēļ. Minētie apsvērumi pamato abu

aizsargbūvju būvniecības savstarpējo hidroloģisko saistību un nepieciešamību vienota mērķa sasniegšanai neatkarīgi no attāluma starp tiem.

Tiesa neapšauba pieteicējas norādīto acīmredzamo apstākli, ka strīdus aizsargdambja rekonstrukciju un strīdus aizsargmola būvniecību tehniski ir

iespējams veikt atsevišķi. Taču paturams prātā, ka tiesa pasūtītājas vietā neizdara lietderības apsvērumus par to, kuru no vairākiem iespējamiem

variantiem izvēlēties. Tiesa pārbauda, vai pasūtītājas izdarītā izvēle ir pamatota ar objektīviem, racionāliem apsvērumiem. Konkrētajā gadījumā

pasūtītājas izvēle apvienot abu aizsargbūvju iepirkumu vienā konkursa priekšmetā ir pamatota ar šādiem racionāliem apsvērumiem, kas izriet no abu

objektu hidroloģiskās saistības un nepieciešamības kopīga mērķa sasniegšanai.

Arī pieteicējas norādītais apstāklis, ka pasūtītāja jau iepriekš (atsevišķi) ir veikusi atsevišķu citu Ogres upes hidrotehnisko būvju rekonstrukciju,

nemaina tiesas secinājumu, ka pasūtītājas izvēlei apvienot strīdus aizsargdambja un strīdus aizsargmola būvniecību ir objektīvs iemesls. Skatoties no otras

puses, ja pasūtītāja būtu izdarījusi pretēju izvēli un uz pieteicējas norādīto apsvērumu pamata izsludinājusi atsevišķus iepirkumus strīdus aizsargdambja

pārbūvei un strīdus aizsargmola būvniecībai (vai paredzējusi konkursā divas lotes), tad tiesa savas kompetences ietvaros arī šo pasūtītājas izvēli varētu

atzīt par pamatotu, ciktāl pasūtītāja varētu to pamatot ar racionāliem saimnieciskiem vai citiem apsvērumiem. Kā jau noskaidrots šā sprieduma

iepriekšējā punktā, pasūtītājas izvēles tiesiskuma pārbaudes priekšmets nav vislietderīgākā varianta noskaidrošana, jo par lietderību pasūtītājai jāspriež

savas rīcības brīvības ietvaros, bet pārbaude, vai pasūtītājas izvēlētais variants nav neatbilstošs publisko iepirkumu principiem – tostarp nepieciešamībai

nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, bet vienlaikus arī nepieciešamībai mazināt pasūtītāja risku.

[10] Kā otru konkursa priekšmeta apvienošanu pamatojošo apsvērumu, kas izriet no jau noskaidrotās saistības starp strīdus aizsargmolu un strīdus

aizsargdambi, pasūtītāja norādījusi risku, ka sadalīta iepirkuma gadījumā abas nepieciešamās aizsargbūves varētu netikt uzbūvētas vienlaikus.

No Publisko iepirkumu likuma 2.panta 3.punkta izriet, ka pasūtītāja riska mazināšana ir būtisks apsvērums, kas pamato iepirkuma prasības.

Pasūtītājam nevar uzspiest prasības, kas palielina tā risku savu publisko funkciju izpildē un valsts un pašvaldības līdzekļu izlietošanā.

Pasūtītāja norādījusi, ka tai ir būtiski, lai konkursa priekšmetā ietilpstošos projektēšanas darbus un būvdarbus veiktu viens izpildītājs (vajadzības

gadījumā piesaistot apakšuzņēmējus), kurš, veicot abu būvju būvniecības darbus, uzņemtos atbildību konkursa mērķa sasniegšanu. Tāpat pasūtītājai ir

būtiski, lai abu būvju projektēšanas risinājumi būtu vienoti, kur vienas būves projektēšanā un būvdarbos tiktu ņemti vērā otras būves dati, kā arī līguma

izpildes laikā radušies risinājumi un otrādi. Tas nozīmē pastāvīgu komunikāciju un sadarbību starp abu būvju projektēšanas un būvdarbu veicējiem un

informētību par otra objekta īstenošanas gaitu. Kā pamatoti norāda pasūtītāja, iepriekš minētie mērķi un rezultāti visefektīvāk ir sasniedzami, ja par abu

objektu projektēšanu un būvniecību ir atbildīgs viens izpildītājs. Dažādu darbu veicēju gadījumā pasūtītājai būtu papildu riski saistībā ar komunikāciju

starp darbu veicējiem, termiņu saskaņotību un atbildības sadalījumu gadījumā, ja netiktu sasniegts minētais mērķis. Turklāt atsevišķu iepirkuma procedūru

vai lotu gadījumā pastāvētu arī risks, ka tikai vienā no procedūrām vai lotēm tiktu iesniegti piedāvājumi un noslēgts līgums, tādējādi apdraudot projekta

īstenošanu kopumā. Arī šāds pasūtītājai nevēlams papildu risks ir ņemams vērā.

Līdz ar to ir pamatoti pasūtītājas un biroja apsvērumi par to, ka gadījumā, ja strīdus aizsargmola un strīdus aizsargdambja izbūve tiktu veikta

dažādu iepirkumu vai dažādu lotu ietvaros, pasūtītājai būtu būtiski lielāks konkursa mērķu sasniegšanas risks.

Tāpat pasūtītāja pamatoti norāda, ka viena līguma administrēšana izmaksā lētāk nekā divu dažādu līgumu administrēšana. Tātad abu nepieciešamo

aizsargbūvju apvienošana vienā iepirkumā palīdz arī taupīt pašvaldības līdzekļus.

[11] Pieteicēja iebilst, ka abu objektu apvienošana vienā iepirkuma priekšmetā ierobežo konkurenci. Proti, pieteicējas iebilst pret konkursa 3.3.3.,

3.3.4., 3.4.1., 3.4.4.apakšpunktā ietvertajām prasībām, ka pretendentam un tā atbildīgajam personālam ir nepieciešama pieredze upju aizsargdambju

būvdarbos un upju vai polderu aizsargdambju projektēšanā. Pieteicēja norāda, ka šīs prasības pēc būtības atbilst strīdus aizsargdambja pārbūves

veikšanai nepieciešamajai pieredzei, kāda turklāt biežāk (attiecībā uz polderu būvniecību) esot meliorācijas darbu veicējiem, nevis hidrotehnisko būvju

būvniekiem. Pieteicējas ieskatā, strīdus aizsargmola būvniecībai nepieciešama augstāka kvalifikācija straumvirzes dambju būvniecībai atklātā akvatorijā,

taču apvienotajam konkursa priekšmetam noteikto (strīdus aizsargdambja pārbūvei korelējošo) prasību dēļ šādu pieredzi guvušie sarežģītu hidrotehnisko

būvju būvnieki nevarot pieteikties konkursam.

Konkursa nolikuma 3.2.1.apakšpunkta zemsvītras piezīmē norādīts, ka ar terminu ,,aizsargdambis” konkursā tiek saprasta grunts hidrotehniska

būve teritorijas aizsardzībai pret applūšanu. Gan strīdus aizsargdambis, gan strīdus aizsargmols ir šāda veida būves. Attiecībā uz strīdus aizsargdambja

atbilstību minētajai aizsargdambja termina izpratnei lietā nav strīda. Savukārt strīdus aizsargmola projektēšanas uzdevumā ir tieši norādīts, ka jāizveido

straumvirzes aizsargdambis pie Ogres upes ietekas Daugavā. Tātad konkursa nolikuma prasības pēc pieredzes upju aizsargdambju būvniecībā atbilst

konkursa ietvaros veicamo darbu saturam – divu upju aizsargdambju būvniecībai. Papildus projektēšanas pieredzes apliecināšanai pieļautā pieredze

polderu aizsargdambju projektēšanā tikai paplašina konkurenci, nevis to sašaurina. Proti, neviens upju aizsargdambju projektēšanā atbilstošu pieredzi

guvis pretendents netiek izslēgts.

Līdz ar to pieteicējas arguments par konkursa priekšmeta apvienošanas rezultātā radītu hidrotehnisko būvju būvnieku iespēju piedalīties konkursā

ierobežojumu nav pamatots. Tā kā abi būvobjekti ir upes aizsargdambji, konkursa nolikumā prasītā pieredze tieši šādu objektu būvdarbos ir vienlīdz

pamatota un attiecināma uz katru no būvējamajiem objektiem. Proti, ja pieteicējai ir pieredze upju aizsargdambju būvniecībā, tā var kvalificēties

konkursam arī ar apvienotu priekšmetu. Savukārt ja pieteicējai šādas pieredzes nav, tā nevarētu kvalificēties arī strīdus aizsargmola būvniecībai atsevišķi.

Pieteicējas viedoklim, ka strīdus aizsargmolam ir izvirzāmas stingrākas prasības kā strīdus aizsargdambim, nav piešķirama nozīme, jo darbu veikšanai

nepieciešamo kvalifikācijas prasību noteikšana ir pasūtītāja rīcības brīvība. Tā kā pasūtītājas izvirzītā pieredzes prasība atbilst konkursa priekšmetam,

rīcības brīvības izmantošanas kļūda nav konstatējama.

[12] Apkopojot minēto, tiesa secina, ka strīdus aizsargmola un strīdus aizsargdambja apvienošana vienā konkursa priekšmetā ir pamatota, jo abas

būves ir (pēc būvdarbiem būs) viena lietošanas veida būves, kas veido vienotu hidroloģisko sistēmu un ir vērstas uz vienota mērķa sasniegšanu, kā arī to

apvienošana vienā konkursa priekšmetā būtiski samazina pasūtītājas risku, ka varētu netikt pilnīgi sasniegts konkursa mērķis, palīdz ietaupīt pašvaldības

līdzekļus un nerada nepamatotus konkurences ierobežojumus.

[13] Pieteicēja iebilst pret konkursa nolikuma 3.3.1., 3.3.3.1., 3.4.1. un 3.4.4.1.apakšpunkta prasībām par to, ka pretendentam un tā atbildīgajiem

speciālistiem jābūt pieredzei vismaz 500 metrus gara aizsargdambja projektēšanā un būvniecībā.

Pieteicēja norāda, ka prasība nav samērīga līguma priekšmetam, jo izbūvējamā aizsargdambja garums ir 440 metri.

Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrā daļa paredz, ka pasūtītājs var noteikt minimālo atbilstības līmeni pretendenta profesionālajām un

tehniskajām spējām. Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam.

Konkursā atbilstoši tā nolikuma tehniskajām specifikācijām paredzēta gan strīdus aizsargmola būvniecība, gan strīdus aizsargdambja būvniecība

440 metru garumā. Prasība par pieredzi 500 metrus gara aizsargdambja projektēšanā ir acīmredzami samērīga ar konkursa priekšmetu, jo precīzi atbilst

viena no divu konkursā būvējamo aizsargdambju garumam, turklāt arī otra objekta garums 440 metri ir tuvs pieredzes pierādīšanai prasītajiem

500 metriem. Turklāt konkursā veicama abu objektu būvniecība.

[14] Pieteicēja apstrīd konkursa nolikuma 3.3.3.apakšpunkta prasību par to, ka pretendentam jābūt pieredzei aizsargdambju būvniecībā galvenā

būvdarbu veicēja statusā. Pieteicējas ieskatā, būvdarbu veikšanas pieredzi var iegūt arī apakšuzņēmēja statusā.

Savukārt pasūtītāja norāda, ka tai ir būtiski pārliecināties tieši par pretendenta spēju vadīt līguma izpildi, jo konkursa uzvarētājam būs galvenā

būvdarbu veicēja statuss. Šajā sakarā pasūtītāja akcentē atšķirību, ka galvenais būvdarbu veicējs tieši uzņemas atbildību pret pasūtītāju par projekta

realizāciju kopumā un līguma vadīšanu (darbu koordinēšanu). Savukārt apakšuzņēmējiem nav tiesisku pienākumu un atbildības pret pasūtītāju, kā arī

apakšuzņēmējs neatbild par projekta īstenošanu kopumā.

No jau minētās Publisko iepirkumu likuma 37.panta otrās daļas izriet, ka pasūtītājs prasību līmeni nosaka atbilstoši iepirkuma priekšmeta būtībai.

Konkrētajā gadījumā tiek izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, tāpēc ir pamatoti prasīt pieredzi tieši šādā statusā. Pasūtītāja šajā sakarā pamatoti norāda,

ka apakšuzņēmējs neveic projekta vadīšanu un koordinēšanu, kā arī nav atbildīgs pasūtītāja priekšā. Taču tieši pretendenta iepriekšēja pieredze

būvdarbu vadīšanā rada pasūtītājam pārliecību, ka pretendents spēs izpildīt visas ar līgumu uzņemtās saistības pret pasūtītāju – neatkarīgi no tā, vai un

kādi apakšuzņēmēji tiks piesaistīti darbu izpildē. Galvenajam būvdarbu vadītājam jāspēj ne tikai fiziski veikt būvdarbus, bet arī plānot, organizēt un vadīt

darbus, tostarp koordinējot dažādu apakšuzņēmēju darbību un tieši komunicējot ar pasūtītāju par līguma izpildes jautājumiem. Savukārt apakšuzņēmējs

šīs darbības neveic. Tāpēc apakšuzņēmēja statusā iegūtā pieredze nav līdzvērtīga pieredzei galvenā būvdarbu vadītāja statusā.

Līdz ar to pasūtītājas izvēle prasīt pretendentam pieredzi galvenā būvdarbu veicēja statusā (statusā, kurš uzvarējušajam pretendentam būs konkursa

rezultātā noslēdzamā līguma izpildē) ir atbilstoša konkursa priekšmetam un tāpēc tiesiska.

[15] Pieteicēja iebildusi pret konkursa nolikuma 3.4.2.apakšpunkta prasību pēc pretendenta atbildīgā personāla pieredzes vismaz miljons euro

vērtu elektroietaišu projektēšanas darbu veikšanā un konkursa nolikuma 3.4.5.apakšpunkta prasību pēc pieredzes vismaz miljons euro vērtu

elektroietaišu izbūves būvdarbu vadīšanā. Pieteicēja norāda, ka elektroietaišu darbi nevienā projektā neveido miljonu euro, tāpēc attiecīgās prasības

neesot samērīgas.

Pasūtītāja ir grozījusi konkursa nolikuma 3.4.2.apakšpunktu, tieši nosakot, ka miljons euro vērtiem ir jābūt būvdarbiem, nevis to ietvaros

veicamajiem elektroietaišu darbiem. Līdz ar to attiecīgais pieteicējas iebildums pret nesamērīgi augsto prasīto elektroietaišu projektēšanas darbu vērtību ir

kļuvis bezpriekšmetisks. Proti, nolikums (vairs) nesatur prasību, pret kuru pieteicēja iebilda. Kā norādīts biroja lēmumā, pieteicēja minētā iemesla dēļ

komisijas sēdē attiecīgo iebildumu vairs neuzturēja.

Savukārt konkursa nolikuma 3.4.5.apakšpunkts noteic, ka pretendentam ir jāpiesaista elektroietaišu izbūves būvdarbu vadītājs, kurš ir pildījis

elektroietaišu izbūves būvdarbu vadītāja pienākumus vismaz divu jaunas būvniecības vai pārbūves darbu līgumu izpildē, kur katra līguma izpildes vērtība ir

ne mazāka kā miljons euro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Kā pamatoti norādījusi pasūtītāja un birojs, konkursa nolikuma 3.4.5.apakšpunkts neprasa, lai miljons euro vērti būtu bijuši elektroietaišu

būvdarbi. Minētais nolikuma apakšpunkts prasa, lai miljons euro vērts būtu bijis būvniecības līgums, kura ietvaros ir gūta pieredze elektroietaišu izbūves

darbu vadīšanā. Savukārt veicamo elektroietaišu izbūves darbu vērtība prasībā nav noteikta. Līdz ar to konkursa nolikuma 3.4.5.apakšpunkts nesatur

prasību, pret kuras samērīgumu pieteicēja iebilst. Tādējādi arī šis pieteicējas iebildums ir bezpriekšmetisks.

[16] Apkopojot visu spriedumā minēto, atzīstams, ka pieteicējas iebildumi pret konkursa priekšmeta apvienošanu un pretendentam un tā

atbildīgajam personālam izvirzīto pieredzi nav pamatoti. Līdz ar to biroja lēmums par atļauju pasūtītājai turpināt konkursu ir tiesisks.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt AS ,,BMGS” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas 2017.gada 18.aprīļa lēmuma Nr.4-1.2/17-

97 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Dreimanis

Tiesnese T.Jefremova

Tiesnese A.Putniņa