Legislator Case Law & Legislation
C33463225 / C-1511-26 ECLI:LV:RIRT:2026:0514.C33463225.4.S AI generated

Court allows landlord to terminate lease and collect arrears for non-payment of rent and utilities.

Case Number C33463225 / C-1511-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the tenant's defense and fully granted the landlord's request to terminate the lease and evict the tenant. The tenant failed to pay rent and utility bills from January 2019 through April 2025, leading to a judgment ordering eviction and debt collection. The court ruled that the landlord's claims were substantiated by the Civil Code and Housing Tenancy Law, resulting in a 10-day enforcement period.

Legislator headnote

AI generated

Civillikuma 1587. pants; Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants, 17. panta 4. punkts, 24. panta 1. punkts, 27. panta 6. daļa: The court may order termination of a housing tenancy and eviction when the tenant fails to pay rent and utility bills, provided the landlord proves the debt and the tenant has no alternative accommodation.

Keywords

AI generated
housing tenancy termination eviction without alternative rent arrears collection utility bill debt civil procedure enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civillikuma 1587. pants
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants
Dzīvojamo telpu īres likuma 17. panta pirmās daļas 4. punkts
Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmās daļas 1. punkts
Dzīvojamo telpu īres likuma 27. panta sesto daļu
Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumus
Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu
Civilprocesa likuma 3. pielikuma pirmās daļas 1. un 4. punktam
Civilprocesa likuma 204.1 pantu
Civillikuma 1763. panta nosacījumus
no kopējās ar spriedumu piedzītās summas 1011,57 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C33463225

Lietas arhīva Nr. C-1511-26/20

ECLI:LV:RIRT:2026:0514.C33463225.4.S

Rīgas rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2026. gada 14. maijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa

ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /Persona B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu

fonds” prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu, īres līguma laušanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 4. jūnijā, bet pēc trūkumu novēršanas 2025. gada 16. jūnijāSalaspils novada pašvaldības iestāde

,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” (turpmāk – prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /Persona A/ (turpmāk

– atbildētājs), kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu un Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pantu, 17. panta

pirmās daļas 4. punktu, 24. panta pirmās daļas 1. punktu un 27. panta sesto daļu, prasītāja lūdz:

1) izbeigt 2004. gada 15. aprīlī starp pusēm noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs A/ un izlikt

atbildētāju ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /Adrese A/;

2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 851,57 euro par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz

2025. gada 30. aprīlim, kas sastāv no

- parāda par īpašuma lietošanu 278,16 euro (3,66 euro mēnesī x 76 mēneši),

- parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,

- izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro;

3) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus samaksātos tiesas izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 160

euro.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā platība /Adrese A/, ar kadastra Nr. /Numurs B/, ir Salaspils

novada domes īpašums.

Saskaņā ar 2005. gada 26. janvārī Salaspils novada domes apstiprināto Salaspils novada pašvaldības iestādes

,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” (turpmāk – Dzīvokļu fonds) Nolikumu, Dzīvokļu fonds veic pašvaldības

dzīvojamā fonda pārzināšanu, tai skaitā - dzīvojamo telpu īres līgumu slēgšanu un noslēgto īres līgumu

nosacījumu izpildes kontroli, nodrošinot maksājumu savlaicīgu piedziņu un nepieļaujot debitoru parādu

veidošanos. Dzīvokļu fondu vada pārvaldnieks.

[1.2] Pamatojoties uz 2004. gada 15. aprīlī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs A/, pašvaldībai

piederošā dzīvojamā telpa /Adrese A/, izīrēta atbildētājam. Dzīvojamā telpa ir atsevišķa istaba, ar kopējo platību

18,29 m2. Saskaņā ar Īres līguma 3. punktu, Īres līgums stājās spēkā pēc tā abpusējās parakstīšanas un ir

noslēgts uz nenoteiktu laiku.

[1.3] Atbildētājs sākot ar 2019. gada janvāri nav veicis dzīvojamās telpas lietošanas maksu (īres maksu) un

maksu par komunāliem pakalpojumiem. Atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas lietošanu un saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem uz 2025. gada 30. aprīli ir 844,92 euro.

[1.4] Īres līguma 2. punkts nosaka, ka atbildētājam līdz katra mēneša 25. datumam jāmaksā dzīvojamās telpas

lietošanas maksu (īres maksa) 3,66 euro (0,20 euro par vienu kvadrātmetru izīrētās platības) (konvertācija veikta

saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu pret latu: 1 EUR = 0,702804 LVL pamatojoties uz Īres

līgumā pielīgto maksājumu), kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.

[1.5] Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmās daļas 1. punktu prasītāja kā izīrētājs var izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu, ja atbildētājs kā īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja

lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu

mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu

apmērs.

Atbildētājam bija nodrošināta iespēja lietot pašvaldības dzīvokli, bet viņš jau vairāk nekā trīs mēnešus nav

veicis Īres līgumā noteiktos maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un īpašuma

apsaimniekošanu.

[1.6] Atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību un aicināts to samaksāt labprātīgi. 2025. gada 12. februārī

atbildētājam nosūtīts brīdinājums un 2025. gada 22. aprīlī nosūtīts Pirmstiesas brīdinājums uz atbildētāja

deklarēto adresi.

Prasītāja minētajos brīdinājumos uzsvēra parāda esamība, lūdza veikt apmaksu vai sazināties ar prasītāju par

pakāpenisku parāda apmaksu, izveidojot atmaksas grafiku, kā arī tika brīdināts par saistību neizpildes sekām.

[1.7] Prasītāja norāda, ka strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantota mediācija un prasīāja atsakās no

mediācijas izmantošanas.

[2] 2025. gada 1. jūlijā, pamatojoties uz to, ka atbildētājam nav reģistrēta oficiālā pasta adrese, atbilstoši

Civilprocesa likuma 148. pantam, atbildētājam ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums uz viņa deklarēto

dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2025. gada 1. augustam.

2025. gada 5. augustā atbildētājam adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta

darbinieka norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.

[2.1] 2025. gada 10. septembrī pusēm paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, atbildētājam pavēste nosūtīta

vienkāršā pasta sūtījumā, bet prasītājai uz tās elektronisko pasta adresi.

2025. gada 17. septembrī atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka

norādi, ka adresāts nav zināms.

[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un papildus paskaidroja, ka

atbildētājs kopš 2019. gada nav maksājis nevienu maksājumu. Ir dzirdēts, ka viņš atrodas ārpus Latvijas, it kā

Spānijā. Īres līgums vēl joprojām ir spēkā, tāpēc tiek celta prasība tiesā. Īres maksa un maksājumi par apkuri

tiek aprēķināti, kamēr netiek izbeigts Īres līgums. 2016. gadā jau tika celta prasība, tad viņš parādu apmaksāja.

Mājas dežurants zināja teikt, ka atbildētājs dzīvoklī jau sen nedzīvo. Lūdz prasību apmierināt.

[3.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies tiesai nezināmu iemeslu dēļ, paskaidrojumus par prasību nav

sniedzis. Atbildētājs uz tiesas sēdi ir aicināts nosūtot pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, jo

atbildētājam nav reģistrēta oficiālā pasta adrese.

Tiesa atzīst, ka atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un tā kā nav

konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī

nav pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem

pamatiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu lietu iespējams skatīt bez atbildētāja

klātbūtnes, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus

tiesas sēdē, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību

vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu

iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav

sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos

faktus un aprēķinu, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami

par pierādītiem, jo atbildētāja tos nav apstrīdējusi, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta

prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar

pierādījumiem lietā.

[5] Lietā nav strīda, ka dzīvojamā telpa /Adrese A/, ar kadastra Nr. /Numurs B/, īpašuma tiesības ir nostiprinātas

zemesgrāmatā Salaspils novada pašvaldībai, kuras vārdā saskaņā ar 2005. gada 26. janvāra Salaspils novada

domes sēdē apstiprināto Nolikumu rīkojas Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības

dzīvokļu fonds” pārvaldnieks.

[5.1] Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” (kas bija spēkā uz Līguma noslēgšanas brīdi) 2. panta otro

daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.

No lietas materiāliem redzams, ka 2004. gada 15. aprīlī puses noslēgušas Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.

/Numurs A/ par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpa /Adrese A/, izīrēšanu atbildētājam. Saskaņā ar Īres

līguma 3. punktu, Īres līgums stājies spēkā pēc tā abpusējās parakstīšanas un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Izīrētā dzīvojamā telpa ir atsevišķa istaba, ar kopējo platību 18,29 m2.

Ar 2004. gada 15. aprīļa Dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas aktu prasītāja kā izīrētājs dzīvojamo

telpu ir nodevusi un atbildētājs kā īrnieks dzīvojamo telpu ir pieņēmis.

[5.2] Īres līguma 2.1. punktā noteikts atbildētāja pienākums segt dzīvojamās telpas īres maksu 0,20 euro par

viemu kvadrātmetru no dzīvojamās telpas jeb 3,66 euro mēnesī (Ls 2,56 mēnesī (0,14 Ls x 18,29 m2)). Savukārt

Līguma 2.2. punkts noteic, ka īrniekam kopā ar īres maksu ir jāmaksā arī par komunālajiem pakalpojumiem –

par patērēto elektroenerģiju, par apkuri, par auksto ūdenu un kanalizāciju, par karsto ūdeni un par atkritumu

izvešanu. Īres un komunālo pakalpojumu apmaksa jāveic par katru kārtējo mēnesi līdz 25.datumam.

[5.2.1] No minētajiem dokumentiem tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par īres maksu, līguma termiņu, par

izīrējamām telpām, to platību un pieejamajiem komunālajiem pakalpojumiem.

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,

maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no

līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1590. pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka sākot jau no 2019. gada janvāra atbildētājs īres, un komunālo pakalpojumu

rēķinu apmaksu nav veicis, izveidojoties parādam.

[5.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir saņēmis gan komunālos pakalpojumus, gan citus

apsaimniekošanas pakalpojumus, bet ar prasītāju nav norēķinājies.

No lietā iesniegtā rēķina Nr. /Numurs C/ izriet, ka atbildētājam izveidojies parāds par laika periodu no 2019.

gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim 844,92 euro apmērā par īpašuma lietošanu (dzīvojamās telpas īres

maksu) un komunālajiem pakalpojumiem.

Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izteicis iebildumus par prasītājas lietā iesniegtajiem pierādījumiem - izrakstīto

rēķinu un parāda aprēķinu, kurā atspoguļoti izdevumi par pārvaldīšanas maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu

saistītajiem izdevumiem.

[5.4] Ievērojot Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to

apgalvo, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka savas saistības veikt maksājumus atbildētājs nav

pildījis, lai gan viņam tika nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, par kuru bija noslēgts īres līgums, un

nodrošināta iespēja izmantot īres līgumā noteiktos pamatpakalpojumus.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu prasības pieteikumā minēto maksājumu

izdarīšanu, kā arī likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasītājas norādīto faktu par īres parādu.

[5.5] Tā kā lietā nav ziņu, ka parāds par izdevumiem, kas saistīti ar izīrētās dzīvojamās telpas lietošanu, būtu

samaksāts, tiesa secina, ka no atbildētāja piedzenams dzīvojamās telpas īres maksas un komunālo pakalpojumu

parāds 851,57 euro par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim, kas sastāv no

- parāda par īpašuma lietošanu 278,16 euro,

- parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,

- izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro.

[6] Prasītāja lūdz izbeigt 2004. gada 15. aprīlī starp pusēm noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs

A/ un izlikt atbildētāju ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /Adrese A/.

[6.1] Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izīrētājs var izbeigt

dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

- ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta

iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;

- ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja

izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Saskaņā ar minētā panta otro daļu, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā

brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No minētās tiesību normas izriet, ka tiesa ir tiesīga izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt īrnieku, ja

tiesa konstatē, ka īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem un, ja izīrētājs

par to ir brīdinājis īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš.

[6.2] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka ,,rakstveida brīdinājums ir jāizsniedz īrniekam. [..] Brīdinājumu izsaka

attiecībā uz maksājumu parādu nokārtošanu viena mēneša laikā, norādot parāda lielumu (apmēru)” (R.Krauze,

Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” komentāri, ceturtais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2008.

gads, 149. lpp.).

Judikatūrā arī atzīts, ka brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs

mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts

par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos (Augstākās

tiesas Senāta 2008. gada 19. marta spriedums lietā Nr. SKC-122).

No lietas materiāliem izriet, ka 2025. gada 11. februārī prasītāja uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu nosūtījusi

atbildētājam Brīdinājumu par parāda esamību, informējot, ka uz 2025. gada 27. janvāri atbildētāja parāds par 76

mēnešiem ir 795,76 euro. Parādu lūgts apmaksāt pilnā apmērā mēneša laikā. Atbildētājs brīdināts, ka pretējā

gadījumā prasītāja būs tiesīga izmantot likumā paredzētās tiesības izbeigt īres līgumu, piedzīt parādu un izlikt

atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Savukārt 2025. gada 22. aprīlī atbildētājam nosūtīts Pirmstiesas brīdinājums, norādot, ka parāds par prasītājas

īpašuma lietošanu uz 2025. gada 22. aprīli ir 838,18 euro. Parādu lūgts apmaksāt pilnā apmērā mēneša laikā vai

vienoties par parāda apmaksas grafiku. Atbildētājs brīdināts, ka pretējā gadījumā prasītāja būs tiesīga izmantot

likumā paredzētās tiesības izbeigt īres līgumu, piedzīt parādu un izlikt atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas

ierādīšanas.

[6.3] Kā norādīja prasītājas pārstāvis, atbildētājs nav atbrīvojis telpas uz lietas izskatīšanas brīdi un mājas

dežurants ir teicis, ka atbildētājs tur nedzīvo jau sen.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir izpildījusi no likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas

izrietošos pienākumus, proti, pienākumu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas brīdināt atbildētāju par parāda

esību, tādējādi brīdinot atbildētāju par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas,

parāda nesamaksāšanas gadījumā.

[6.4] Tā kā lietā ir konstatēts, ka samaksa par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem nav veikta

vairāk kā 3 mēnešu maksājumu apmērā un atbildētājs ir brīdināts par iespējamo izlikšanu parāda nesamaksas

gadījumā, secināms, ka pastāv likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais pamats īres līguma izbeigšanai un

atbildētājs ir izliekams no dzīvojamās telpas ar visām viņām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās platības

ierādīšanas.

[7] Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā

rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un

procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,

kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.

Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka Civilprocesa likuma 195.pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs.

Proti, tiesai minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu [..] ir pienākums,

neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt

procentus (Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75/2007).

[7.1] Civillikuma 1765. panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos

procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 15. decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas

dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un

par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-

1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma

195. panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma

labprātīgās izpildes termiņa beigām.

[7.2] Ievērojot minēto un saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760. pantu, 1765. panta pirmo un

ceturto daļu, 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un

izveidojušos tiesu praksi (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014. gada 4.

novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2742-14 (C17162112) un 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-

1331/2016 (C28283311)) prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz

sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā

no kopējās ar spriedumu piedzītās summas 1011,57 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka

procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[8] Civilprocesa likuma 33. pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas

vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež

no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.

[8.1] Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 160 euro.

Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu

prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 160 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pielikuma

pirmās daļas 1. un 4. punktam.

[9] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par personu un mantas izlikšanu no telpām un par

tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma

labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas,

līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Izbeigt2004. gada 15. aprīlī starp Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”,

reģistrācijas Nr. 90001262920, un /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, noslēgto Dzīvojamās telpas

īres līgumu Nr. /Numurs A/ par dzīvojamās telpas Nr. /Numurs D/ īri, kas atrodas /Adrese A/.

Izlikt /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, kopā ar viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas

Nr. /Numurs D/, kas atrodas /Adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādes

,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920, parādu par dzīvojamās telpas īres maksu un

komunālajiem pakalpojumiem, par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim, kas

sastāv no parāda par īpašuma lietošanu 278,16euro, parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,

izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro, kopā 851,57 euro (astoņi simti piecdesmit viens euro un 57

centi).

Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādes

,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920, tiesāšanās izdevumus 160euro (viens simts

sešdesmit euro).

Parādsaistību samaksa veicama Salaspils novada pašvaldības, Reģ.Nr. 90000024008, norēķinu kontā Nr.

LV58UNLA0033300130607, AS ,,SEB banka”.

AtzītSalaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920,

tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā

no kopējās ar spriedumu piedzītās summas 1011,57euro (viens tūkstotis vienpadsmit euro un 57 centi), ievērojot

Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums

sasniedzis kapitāla lielumu.

Noteikt/Persona A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas, 2026. gada 14. maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.

Tiesnese A.Galauliņa