Court allows landlord to terminate lease and collect arrears for non-payment of rent and utilities.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the tenant's defense and fully granted the landlord's request to terminate the lease and evict the tenant. The tenant failed to pay rent and utility bills from January 2019 through April 2025, leading to a judgment ordering eviction and debt collection. The court ruled that the landlord's claims were substantiated by the Civil Code and Housing Tenancy Law, resulting in a 10-day enforcement period.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 1587. pants; Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pants, 17. panta 4. punkts, 24. panta 1. punkts, 27. panta 6. daļa: The court may order termination of a housing tenancy and eviction when the tenant fails to pay rent and utility bills, provided the landlord proves the debt and the tenant has no alternative accommodation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33463225
Lietas arhīva Nr. C-1511-26/20
ECLI:LV:RIRT:2026:0514.C33463225.4.S
Rīgas rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2026. gada 14. maijā
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Aija Galauliņa
ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu
piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /Persona B/
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu
fonds” prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu, īres līguma laušanu un izlikšanu no dzīvojamās telpas bez
citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Aprakstošā daļa
[1] 2025. gada 4. jūnijā, bet pēc trūkumu novēršanas 2025. gada 16. jūnijāSalaspils novada pašvaldības iestāde
,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” (turpmāk – prasītāja) iesniegusi tiesā prasību pret /Persona A/ (turpmāk
– atbildētājs), kurā, pamatojoties uz Civillikuma 1587. pantu un Dzīvojamo telpu īres likuma 6. pantu, 17. panta
pirmās daļas 4. punktu, 24. panta pirmās daļas 1. punktu un 27. panta sesto daļu, prasītāja lūdz:
1) izbeigt 2004. gada 15. aprīlī starp pusēm noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs A/ un izlikt
atbildētāju ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /Adrese A/;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 851,57 euro par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz
2025. gada 30. aprīlim, kas sastāv no
- parāda par īpašuma lietošanu 278,16 euro (3,66 euro mēnesī x 76 mēneši),
- parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,
- izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro;
3) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai visus samaksātos tiesas izdevumus, tajā skaitā, valsts nodevu 160
euro.
[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā platība /Adrese A/, ar kadastra Nr. /Numurs B/, ir Salaspils
novada domes īpašums.
Saskaņā ar 2005. gada 26. janvārī Salaspils novada domes apstiprināto Salaspils novada pašvaldības iestādes
,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” (turpmāk – Dzīvokļu fonds) Nolikumu, Dzīvokļu fonds veic pašvaldības
dzīvojamā fonda pārzināšanu, tai skaitā - dzīvojamo telpu īres līgumu slēgšanu un noslēgto īres līgumu
nosacījumu izpildes kontroli, nodrošinot maksājumu savlaicīgu piedziņu un nepieļaujot debitoru parādu
veidošanos. Dzīvokļu fondu vada pārvaldnieks.
[1.2] Pamatojoties uz 2004. gada 15. aprīlī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs A/, pašvaldībai
piederošā dzīvojamā telpa /Adrese A/, izīrēta atbildētājam. Dzīvojamā telpa ir atsevišķa istaba, ar kopējo platību
18,29 m2. Saskaņā ar Īres līguma 3. punktu, Īres līgums stājās spēkā pēc tā abpusējās parakstīšanas un ir
noslēgts uz nenoteiktu laiku.
[1.3] Atbildētājs sākot ar 2019. gada janvāri nav veicis dzīvojamās telpas lietošanas maksu (īres maksu) un
maksu par komunāliem pakalpojumiem. Atbildētāja parāds par dzīvojamās telpas lietošanu un saņemtajiem
komunālajiem pakalpojumiem uz 2025. gada 30. aprīli ir 844,92 euro.
[1.4] Īres līguma 2. punkts nosaka, ka atbildētājam līdz katra mēneša 25. datumam jāmaksā dzīvojamās telpas
lietošanas maksu (īres maksa) 3,66 euro (0,20 euro par vienu kvadrātmetru izīrētās platības) (konvertācija veikta
saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto oficiālo kursu pret latu: 1 EUR = 0,702804 LVL pamatojoties uz Īres
līgumā pielīgto maksājumu), kā arī saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem.
[1.5] Saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma 24. panta pirmās daļas 1. punktu prasītāja kā izīrētājs var izbeigt
dzīvojamās telpas īres līgumu, ja atbildētājs kā īrnieks nemaksā īres maksu, lai gan viņam ir nodrošināta iespēja
lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu
mēnešu īres maksu, ja vien dzīvojamās telpas īres līgumā nav noteikts lielāks pieļaujamais kavēto maksājumu
apmērs.
Atbildētājam bija nodrošināta iespēja lietot pašvaldības dzīvokli, bet viņš jau vairāk nekā trīs mēnešus nav
veicis Īres līgumā noteiktos maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem un īpašuma
apsaimniekošanu.
[1.6] Atbildētājs ir brīdināts par parāda esamību un aicināts to samaksāt labprātīgi. 2025. gada 12. februārī
atbildētājam nosūtīts brīdinājums un 2025. gada 22. aprīlī nosūtīts Pirmstiesas brīdinājums uz atbildētāja
deklarēto adresi.
Prasītāja minētajos brīdinājumos uzsvēra parāda esamība, lūdza veikt apmaksu vai sazināties ar prasītāju par
pakāpenisku parāda apmaksu, izveidojot atmaksas grafiku, kā arī tika brīdināts par saistību neizpildes sekām.
[1.7] Prasītāja norāda, ka strīda risināšanai pirms vēršanās tiesā nav izmantota mediācija un prasīāja atsakās no
mediācijas izmantošanas.
[2] 2025. gada 1. jūlijā, pamatojoties uz to, ka atbildētājam nav reģistrēta oficiālā pasta adrese, atbilstoši
Civilprocesa likuma 148. pantam, atbildētājam ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums uz viņa deklarēto
dzīvesvietas adresi, nosakot termiņu paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2025. gada 1. augustam.
2025. gada 5. augustā atbildētājam adresētais ierakstītais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta
darbinieka norādi, ka beidzies glabāšanas laiks.
[2.1] 2025. gada 10. septembrī pusēm paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku, atbildētājam pavēste nosūtīta
vienkāršā pasta sūtījumā, bet prasītājai uz tās elektronisko pasta adresi.
2025. gada 17. septembrī atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka
norādi, ka adresāts nav zināms.
[3] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem un papildus paskaidroja, ka
atbildētājs kopš 2019. gada nav maksājis nevienu maksājumu. Ir dzirdēts, ka viņš atrodas ārpus Latvijas, it kā
Spānijā. Īres līgums vēl joprojām ir spēkā, tāpēc tiek celta prasība tiesā. Īres maksa un maksājumi par apkuri
tiek aprēķināti, kamēr netiek izbeigts Īres līgums. 2016. gadā jau tika celta prasība, tad viņš parādu apmaksāja.
Mājas dežurants zināja teikt, ka atbildētājs dzīvoklī jau sen nedzīvo. Lūdz prasību apmierināt.
[3.1] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies tiesai nezināmu iemeslu dēļ, paskaidrojumus par prasību nav
sniedzis. Atbildētājs uz tiesas sēdi ir aicināts nosūtot pavēsti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, jo
atbildētājam nav reģistrēta oficiālā pasta adrese.
Tiesa atzīst, ka atbildētājs uz tiesas sēdi aicināts Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un tā kā nav
konstatējami Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktie imperatīvie lietas izskatīšanas atlikšanas pamati, kā arī
nav pamata atlikt lietas izskatīšanu, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. pantā noteiktajiem fakultatīvajiem
pamatiem, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156. panta pirmo daļu lietu iespējams skatīt bez atbildētāja
klātbūtnes, jo nav likumīga pamata lietas izskatīšanas atlikšanai.
Motīvu daļa
[4] Tiesa, izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausījusies prasītājas pārstāvja paskaidrojumus
tiesas sēdē, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92. pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību
vai neesamību, kuriem ir nozīme lietas izspriešanā.
Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus
prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu
iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā
kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Tiesa ņem vērā to, ka atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. pantā paredzētās tiesības – nav
sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos
faktus un aprēķinu, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.
Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96. panta piektajai daļai, prasības pieteikumā norādītie fakti, atzīstami
par pierādītiem, jo atbildētāja tos nav apstrīdējusi, tomēr tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97. panta
prasībām.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190. panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar
pierādījumiem lietā.
[5] Lietā nav strīda, ka dzīvojamā telpa /Adrese A/, ar kadastra Nr. /Numurs B/, īpašuma tiesības ir nostiprinātas
zemesgrāmatā Salaspils novada pašvaldībai, kuras vārdā saskaņā ar 2005. gada 26. janvāra Salaspils novada
domes sēdē apstiprināto Nolikumu rīkojas Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības
dzīvokļu fonds” pārvaldnieks.
[5.1] Saskaņā ar likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” (kas bija spēkā uz Līguma noslēgšanas brīdi) 2. panta otro
daļu dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam ir dzīvojamās telpas īres līgums.
No lietas materiāliem redzams, ka 2004. gada 15. aprīlī puses noslēgušas Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.
/Numurs A/ par pašvaldībai piederošās dzīvojamās telpa /Adrese A/, izīrēšanu atbildētājam. Saskaņā ar Īres
līguma 3. punktu, Īres līgums stājies spēkā pēc tā abpusējās parakstīšanas un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
Izīrētā dzīvojamā telpa ir atsevišķa istaba, ar kopējo platību 18,29 m2.
Ar 2004. gada 15. aprīļa Dzīvojamās telpas nodošanas un pieņemšanas aktu prasītāja kā izīrētājs dzīvojamo
telpu ir nodevusi un atbildētājs kā īrnieks dzīvojamo telpu ir pieņēmis.
[5.2] Īres līguma 2.1. punktā noteikts atbildētāja pienākums segt dzīvojamās telpas īres maksu 0,20 euro par
viemu kvadrātmetru no dzīvojamās telpas jeb 3,66 euro mēnesī (Ls 2,56 mēnesī (0,14 Ls x 18,29 m2)). Savukārt
Līguma 2.2. punkts noteic, ka īrniekam kopā ar īres maksu ir jāmaksā arī par komunālajiem pakalpojumiem –
par patērēto elektroenerģiju, par apkuri, par auksto ūdenu un kanalizāciju, par karsto ūdeni un par atkritumu
izvešanu. Īres un komunālo pakalpojumu apmaksa jāveic par katru kārtējo mēnesi līdz 25.datumam.
[5.2.1] No minētajiem dokumentiem tiesa konstatē, ka puses ir vienojušās par īres maksu, līguma termiņu, par
izīrējamām telpām, to platību un pieejamajiem komunālajiem pakalpojumiem.
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantā noteikts, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās
telpas īres līgumā noteiktajos termiņos; maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu,
maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.
Civillikuma 1587. pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Civillikuma 1590. pants nosaka, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka sākot jau no 2019. gada janvāra atbildētājs īres, un komunālo pakalpojumu
rēķinu apmaksu nav veicis, izveidojoties parādam.
[5.3] Lietā nepastāv strīds par to, ka atbildētājs ir saņēmis gan komunālos pakalpojumus, gan citus
apsaimniekošanas pakalpojumus, bet ar prasītāju nav norēķinājies.
No lietā iesniegtā rēķina Nr. /Numurs C/ izriet, ka atbildētājam izveidojies parāds par laika periodu no 2019.
gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim 844,92 euro apmērā par īpašuma lietošanu (dzīvojamās telpas īres
maksu) un komunālajiem pakalpojumiem.
Tiesa konstatē, ka atbildētājs nav izteicis iebildumus par prasītājas lietā iesniegtajiem pierādījumiem - izrakstīto
rēķinu un parāda aprēķinu, kurā atspoguļoti izdevumi par pārvaldīšanas maksu un ar dzīvojamās telpas lietošanu
saistītajiem izdevumiem.
[5.4] Ievērojot Civillikuma 1838. panta pirmajā daļā noteikto, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to
apgalvo, tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādīto, ka savas saistības veikt maksājumus atbildētājs nav
pildījis, lai gan viņam tika nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu, par kuru bija noslēgts īres līgums, un
nodrošināta iespēja izmantot īres līgumā noteiktos pamatpakalpojumus.
Atbildētājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, kas apstiprinātu prasības pieteikumā minēto maksājumu
izdarīšanu, kā arī likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējis prasītājas norādīto faktu par īres parādu.
[5.5] Tā kā lietā nav ziņu, ka parāds par izdevumiem, kas saistīti ar izīrētās dzīvojamās telpas lietošanu, būtu
samaksāts, tiesa secina, ka no atbildētāja piedzenams dzīvojamās telpas īres maksas un komunālo pakalpojumu
parāds 851,57 euro par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim, kas sastāv no
- parāda par īpašuma lietošanu 278,16 euro,
- parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,
- izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro.
[6] Prasītāja lūdz izbeigt 2004. gada 15. aprīlī starp pusēm noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. /Numurs
A/ un izlikt atbildētāju ar visām viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas /Adrese A/.
[6.1] Saskaņā ar likumu „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izīrētājs var izbeigt
dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas
dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:
- ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta
iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
- ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja
izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā
brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.
No minētās tiesību normas izriet, ka tiesa ir tiesīga izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un izlikt īrnieku, ja
tiesa konstatē, ka īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par īri un komunālajiem pakalpojumiem un, ja izīrētājs
par to ir brīdinājis īrnieku vismaz vienu mēnesi iepriekš.
[6.2] Juridiskajā literatūrā norādīts, ka ,,rakstveida brīdinājums ir jāizsniedz īrniekam. [..] Brīdinājumu izsaka
attiecībā uz maksājumu parādu nokārtošanu viena mēneša laikā, norādot parāda lielumu (apmēru)” (R.Krauze,
Likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” komentāri, ceturtais papildinātais izdevums, Tiesu namu aģentūra, 2008.
gads, 149. lpp.).
Judikatūrā arī atzīts, ka brīdinājuma mērķis ir darīt zināmu atbildētājam par parāda lielumu, kas pārsniedz trīs
mēnešus, lai atbildētājs tādā gadījumā varētu izvairīties no sev nelabvēlīgām sekām. Ja parādnieks ir brīdināts
par šāda parāda esamību un turpina nemaksāt, tad atbildētājs ir vienaldzīgs pret šādu seku iestāšanos (Augstākās
tiesas Senāta 2008. gada 19. marta spriedums lietā Nr. SKC-122).
No lietas materiāliem izriet, ka 2025. gada 11. februārī prasītāja uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu nosūtījusi
atbildētājam Brīdinājumu par parāda esamību, informējot, ka uz 2025. gada 27. janvāri atbildētāja parāds par 76
mēnešiem ir 795,76 euro. Parādu lūgts apmaksāt pilnā apmērā mēneša laikā. Atbildētājs brīdināts, ka pretējā
gadījumā prasītāja būs tiesīga izmantot likumā paredzētās tiesības izbeigt īres līgumu, piedzīt parādu un izlikt
atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Savukārt 2025. gada 22. aprīlī atbildētājam nosūtīts Pirmstiesas brīdinājums, norādot, ka parāds par prasītājas
īpašuma lietošanu uz 2025. gada 22. aprīli ir 838,18 euro. Parādu lūgts apmaksāt pilnā apmērā mēneša laikā vai
vienoties par parāda apmaksas grafiku. Atbildētājs brīdināts, ka pretējā gadījumā prasītāja būs tiesīga izmantot
likumā paredzētās tiesības izbeigt īres līgumu, piedzīt parādu un izlikt atbildētāju bez citas dzīvojamās telpas
ierādīšanas.
[6.3] Kā norādīja prasītājas pārstāvis, atbildētājs nav atbrīvojis telpas uz lietas izskatīšanas brīdi un mājas
dežurants ir teicis, ka atbildētājs tur nedzīvo jau sen.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir izpildījusi no likuma ,,Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās daļas
izrietošos pienākumus, proti, pienākumu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas brīdināt atbildētāju par parāda
esību, tādējādi brīdinot atbildētāju par īres līguma izbeigšanu un atbildētāja izlikšanu no dzīvojamās telpas,
parāda nesamaksāšanas gadījumā.
[6.4] Tā kā lietā ir konstatēts, ka samaksa par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem nav veikta
vairāk kā 3 mēnešu maksājumu apmērā un atbildētājs ir brīdināts par iespējamo izlikšanu parāda nesamaksas
gadījumā, secināms, ka pastāv likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais pamats īres līguma izbeigšanai un
atbildētājs ir izliekams no dzīvojamās telpas ar visām viņām piederošajām mantām bez citas dzīvojamās platības
ierādīšanas.
[7] Civilprocesa likuma 195. panta pirmā daļa noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā
rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un
procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru,
kurā veicama samaksa, ja tāds norādīts prasības pieteikumā.
Judikatūrā ir nostiprinājusies atziņa, ka Civilprocesa likuma 195.pantā ietvertajai normai ir imperatīvs raksturs.
Proti, tiesai minētās normas izpratnē, apmierinot prasību par naudas summas piedziņu [..] ir pienākums,
neatkarīgi no prasībā izteiktajiem lūgumiem, noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt
procentus (Senāta 2007.gada 14.februāra spriedums lietā Nr. SKC-75/2007).
[7.1] Civillikuma 1765. panta pirmā daļa nosaka, ka tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos
procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Senāta Civillietu departamenta 2021. gada 15. decembra senatoru kopsapulces lēmumā skaidrots, ka lietas
dalībniekiem, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu pienākas procenti par pamatparādu un
par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, ka arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.
Saskaņā ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņām (2016. gada 29. janvāra lēmums lietā Nr. SKC-
1331/2016) likumiskie procenti, tiesības uz kuriem norādītas tiesas spriedumā atbilstoši Civilprocesa likuma
195. panta pirmajai daļai, aprēķināmi par sprieduma izpildes nokavējumu, tātad, par laiku posmu pēc sprieduma
labprātīgās izpildes termiņa beigām.
[7.2] Ievērojot minēto un saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu, 1760. pantu, 1765. panta pirmo un
ceturto daļu, 2021. gada 15. decembra Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces lēmumu un
izveidojušos tiesu praksi (Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamenta atziņas 2014. gada 4.
novembra spriedumā lietā Nr. SKC-2742-14 (C17162112) un 2016. gada 29. janvāra lēmumā lietā Nr. SKC-
1331/2016 (C28283311)) prasītājai par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) ir atzīstamas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6 % gadā
no kopējās ar spriedumu piedzītās summas 1011,57 euro, ievērojot Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka
procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.
[8] Civilprocesa likuma 33. pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi, drošības nauda un ar lietas
vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež
no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus.
[8.1] Prasītāja ceļot prasību tiesā samaksājusi valsts nodevu 160 euro.
Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41. panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu
prasītājai piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 160 euro, atbilstoši Civilprocesa likuma 3. pielikuma
pirmās daļas 1. un 4. punktam.
[9] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] par personu un mantas izlikšanu no telpām un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka termiņu sprieduma
labprātīgai izpildei.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas,
līdz ar to tiesa atzīst par pamatotu noteikt, ka spriedums labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā no sprieduma
likumīgā spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8. pantu, 41. panta pirmo daļu, 97., 190., 193., 195. un 204.1pantu, tiesa
nosprieda
Prasību apmierināt.
Izbeigt2004. gada 15. aprīlī starp Salaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”,
reģistrācijas Nr. 90001262920, un /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, noslēgto Dzīvojamās telpas
īres līgumu Nr. /Numurs A/ par dzīvojamās telpas Nr. /Numurs D/ īri, kas atrodas /Adrese A/.
Izlikt /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, kopā ar viņam piederošām mantām no dzīvojamās telpas
Nr. /Numurs D/, kas atrodas /Adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādes
,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920, parādu par dzīvojamās telpas īres maksu un
komunālajiem pakalpojumiem, par laika periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 30. aprīlim, kas
sastāv no parāda par īpašuma lietošanu 278,16euro, parāda par komunālajiem maksājumiem 566,76 euro,
izdevumiem par pasta pakalpojumiem 6,65 euro, kopā 851,57 euro (astoņi simti piecdesmit viens euro un 57
centi).
Piedzītno /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, par labu Salaspils novada pašvaldības iestādes
,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920, tiesāšanās izdevumus 160euro (viens simts
sešdesmit euro).
Parādsaistību samaksa veicama Salaspils novada pašvaldības, Reģ.Nr. 90000024008, norēķinu kontā Nr.
LV58UNLA0033300130607, AS ,,SEB banka”.
AtzītSalaspils novada pašvaldības iestādes ,,Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”, Reģ.Nr. 90001262920,
tiesības par laika periodu pēc sprieduma labprātīgās izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles
noslēguma dienai) saņemt no /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, likumiskos 6 % (seši procenti) gadā
no kopējās ar spriedumu piedzītās summas 1011,57euro (viens tūkstotis vienpadsmit euro un 57 centi), ievērojot
Civillikuma 1763. panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums
sasniedzis kapitāla lielumu.
Noteikt/Persona A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma
pasludināšanas dienas, 2026. gada 14. maija, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā.
Tiesnese A.Galauliņa