Court dismisses father's appeal and orders termination of guardianship rights due to child's refusal to return home.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the father's appeal and granted the mother's request to terminate his guardianship rights over his minor daughter. The father admitted the claim, citing his daughter's refusal to return home and her behavior as a threat to the family. The court ruled that the father failed to remove obstacles to the child's return, justifying the termination of his legal rights.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 194; Civil Law Art. 177; Children's Rights Protection Law Art. 5: Termination of guardianship rights is justified when the parent fails to remove obstacles to the child's return and the child refuses to return home.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
ECLI:LV:RVPT:2022:0328.C30349022.3.S
Lieta Nr.C30349022
Lietvedības Nr.C-3490-22/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2021.gada 28.martā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Casno
izskatīja rakstveida procesā civillietu /Nosaukums A/ prasībā pret /pers. A/, ar trešo personu nepilngadīgo /pers. B/, kuras
intereses pārstāv /Nosaukums B/, par aizgādības tiesību atņemšanu.
Aprakstošā daļa
[1 ] /Nosaukums A/ iesniegusi tiesā prasību pret /pers. A/, ar trešo personu nepilngadīgo /pers. B/, kuras intereses pārstāv
/Nosaukums B/, par aizgādības tiesību atņemšanu.
[1.1] Prasībā norādīts, ka nepilngadīgās /pers. B/ māte ir /pers. C/ un tēvs ir /pers. A/.
/Nosaukums A/ (turpmāk – bāriņtiesa) 2020.gada 7.jūlijā ar lēmumu Nr.1-6/91 pārtrauca /pers. B/ aizgādības tiesības /pers. A/. No
bāriņtiesas lietas materiāliem izriet, ka /pers. A/ iesniegumā /Nosaukums A/lūdz un piekrīt, ka viņam tiktu pārtrauktas meitas /pers. B/
aizgādības tiesības, jo /pers. B/ dažādās iestādēs paudusi viedokli, ka atsakās atgriezties ģimenē, kā arī /pers. B/ atgriešanās mājās šobrīd
nebūtu vēlama, jo meitenes uzvedība rada apdraudējumu ģimenei, kurā aug vēl sešgadīgs bērns. Tā kā /pers. B/ pastāvīgi apmelo ģimeni,
mūk no mājām, klaiņo, mājās zog naudu, nerespektē tēva un viņas sievas viedokli, /pers. A/ uzskata, ka nespēj nodrošināt meitai drošu
vidi. /pers. A/ lūdz līdz konfliktsituācijas atrisināšanai meitai nodrošināt ārpusģimenes aprūpi. Bāriņtiesā saņemta informācija no
Atbalsta centra, ka /pers. B/ kategoriski atsakās atgriezties ģimenē, kurā ir tēva sieva /pers. D/. Savukārt /pers. A/ uzskata, ka viņa sievai
Initai ar meitu ir neitrālas attiecības, viņa /pers. B/ audzināšanā praktiski neiesaistās.
[1.2] Ar Rīgas bāriņtiesa 2021.gada 21.janvāra lēmumu Nr.1-6/132 pārtrauktas /pers. B/ aizgādības tiesības mātei /pers. C/.
Ar Rīgas bāriņtiesas 2021.gada 21.janvāra lēmumu Nr.1-6/133 /pers. B/ ievietota /Nosaukums B/ (turpmāk – RPBJC).
Ar bāriņtiesa 2021.gada 31.augusta lēmumu Nr.1-3/18 nolemts neatjaunot /pers. B/ pārtrauktās aizgādības tiesības tēvam /pers. A/,
sniegt prasību tiesā par /pers. B/ aizgādības tiesību atņemšanu /pers. A/.
[1.3] Bāriņtiesas ieskatā, ar prasības pieteikumam pievienotajiem materiāliem ir pierādīts, ka /pers. A/ nav novērsis šķēršļus, kas
bija par pamatu meitas aizgādības tiesību pārtraukšanai. RPBJC pauž viedokli, ka /pers. A/ nav atjaunojamas pārtrauktās aizgādības
tiesības pār /pers. B/, jo tēvs nav izteicis vēlmi atgriezt /pers. B/ ģimenē, kā arī RPBJC nevar sniegt pozitīvu vērtējumu, ka tēvs būtu
veicis kādas darbības, lai /pers. B/ spētu atgriezties ģimenē. Kopš 2021.gda 15.marta, kad /pers. B/ tika ievietota RPBJC /pers. A/ pēc
savas iniciatīvas nav sazinājies un interesējies par bērna labklājību, veselību vai izglītību saistītiem jautājumiem, kaut gan šāda iespēja
viņam tika piedāvāta. Pēc /pers. B/ telefona zvana tēvam, izsakot vēlmi satikties, /pers. A/ ticies ar meitu vienu reizi. Tikšanās laikā
novērots, ka savstarpējās attiecības ir neitrālas. Telefonsarunās ar sociālo darbinieku /pers. A/ informējis, ka nepieciešamības gadījumā
viņš sniegtu /pers. B/ materiālo atbalstu, ja tas būtu nepieciešams, taču pats pēc savas iniciatīvas to nav darījis un līdz šim /pers. B/ to
nav lūgusi. /Nosaukums C/ atzinumā norāda, ka izvērtējot sociālo darbu ar /pers. A/ tiek secināts, ka /pers. A/ sociālā funkcionēšana ir
stabila, bet viņam nav motivācijas atgūt pārtrauktās aizgādības tiesības. /pers. A/ nav veicis līdzdarbības pienākumus, kas noteikti Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 7.panta 1.punktā.
Tāpat bāriņtiesas ieskatā, ar lietas materiāliem ir pierādīts, ka /pers. A/ nespēj pildīt Civillikuma 177.panta pirmajā un otrajā daļā
noteikto, nespēj un nevēlas nodrošināt atbilstošu sociālo vidi (mājokli) bērna drošai un pilnvērtīgai aprūpei, nespēj uzņemties rūpes par
bērna drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu, sakarā ar to, ka bērns pats bēg prom no mājām, klaiņo. /pers. B/ atsakās
atgriezties tēva ģimenē slikto attiecību dēļ ar tēva tagadējo sievu. Bāriņtiesa secina, ka kopš aizgādības tiesību pārtraukšanas, tēvs nav
vēlējies risināt problēmsituācijas ģimenē, lai meita varētu atgriezties tēva aprūpē. Meitas aprūpes šķēršļi joprojām ir saglabājušies un
nav paredzams, ka situācija nākotnē varētu uzlaboties.
Ievērojot minēto, bāriņtiesa uzskata, ka bērna interesēs ir atņemt /pers. A/ meitas /pers. B/ aizgādības tiesības.
[1.4] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civillikuma 200.panta pirmās daļas 2.punktu, 203.panta trešo daļu, Bāriņtiesu likuma
22.panta ceturtās daļas 2.punktu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmo daļu, 7.1 pantu un 24.panta ceturto daļu, prasītāja
lūgusi atņemt nepilngadīgās /pers. B/ aizgādības tiesības /pers. A/.
[2] 2022.gada 20.janvārī tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka ar prasību iepazinies, prasību atzīst pilnībā,
iebildumu nav (lietas 89.lapa).
[3] 2022.gada 25.janvārī tiesā saņemti trešās personas nepilngadīgās /pers. B/, kuras intereses pārstāv Rīgas pašvaldības Bērnu un
jauniešu centra struktūrvienības “Apīte” paskaidrojumi, kuros norādīts, ka RPBJC prasību atzīst pilnībā, iebildumu pret prasību nav.
RPBJC uzskata, ka /pers. A/ ir atņemamas aizgādības tiesības pār meitu /pers. B/, jo kopš jaunietes ievietošanas RPBJC struktūrvienībā
“Apīte” no 2021.gada 15.marta, /pers. A/ pats pēc savas iniciatīvas nav interesējies par meitas labklājību, izglītību, veselības vai citiem
ikdienas jautājumiem, kas saistīti ar meitas labklājību. Apciemojis meitu iestādē tikai vienu reizi pēc pašas jaunietes iniciatīvas, taču
ciemošanās laikā novērots, ka starp meitu un tēvu ir neitrālas attiecības. Materiālu palīdzību meitai /pers. A/ nav sniedzis. /pers. B/ ir
izteikusi vēlmi ar tēvu uzturēt attiecības, taču pēc jaunietes sacītā, piedzīvojusi emocionālu un fizisku vardarbību no tēva /pers. A/ un
viņa dzīvesbiedres puses, līdz ar to pati jauniete ģimenē atgriezties nevēlas. Paskaidrojumiem pievienots sarunas/konsultācijas apraksts
ar /pers. B/, no kura izriet, ka /pers. B/ piekrīt, ka tēvam tiek atņemtas aizgādības tiesības (lietas 94.-97.lapa).
[3] Ievērojot drošības pasākumus un izvērtējot apstākļus, ka lietu ir iespējams izskatīt rakstveida procesā, pamatojoties uz Covid-
19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.panta pirmo daļu, lieta nozīmēta izskatīšanai rakstveida procesā, par ko lietas
dalībniekiem ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā.
Motīvu daļa
[4] Pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 194.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa sastāda saīsināto spriedumu, ja atbildētājs pilnībā atzinis
prasību un tiesa prasību apmierina.
Saskaņā ar minētā panta otro daļu, saīsināto spriedumu sastāda saskaņā ar šā likuma 193.panta prasībām, izņemot aprakstošo daļu,
kurā norāda tikai prasības priekšmetu, normatīvos aktus, pēc kuriem vadījies lietas dalībnieks, kā arī prasījumu, un motīvu daļu, kurā
norāda tikai normatīvos aktus, pēc kuriem vadījusies tiesa.
Atbildētājs/pers. A/ paskaidrojumos prasību atzina pilnībā, papildus paskaidrojumus tiesas paziņojumā par civillietas izskatīšanu
rakstveida procesā noteiktajā termiņā nav sniedzis.
Tiesa atzīst, ka prasība par aizgādības tiesību atņemšanu ir pamatota un apmierināma, pamatojoties uz Civillikuma 177.pantu,
200.panta pirmās daļas 2.punktu, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktu.
[5] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu un 34.panta pirmās daļas 4.punktu, no atbildētāja valsts labā piedzenama
valsts nodeva 70 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,53 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei. Minētais
termiņš skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 93., 97, 193., 194., 204.1 pantu un 42.panta pirmo daļu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Atņemt /pers. A/, personas kods /personas kods/, aizgādības tiesības pār nepilngadīgo /pers. B/, personas kods /personas kods/.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 70 EUR (septiņdesmit euro). Samaksa veicama
Valsts kases, reģistrācijas Nr.90000050138, kontā Nr.LV55TREL1060190911200, BIC kods TRELLV22.
Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,53 EUR (astoņi
euro 53 centi). Samaksa veicama Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000, BIC
kods TRELLV22, klasifikācijas kods 21499.
Noteikt, ka spriedums izpildāms labprātīgi 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apstiprina
tiesas izdevumu samaksu valsts labā, iesniedzams Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas kancelejā tiesas sprieduma labprātīgas
izpildes termiņa laikā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesnese I.Casno