Appeal court partially allowed prosecutor's protest, increasing combined sentence and ordering immediate detention.

Lietas Nr. 11351004516

Lietas arhīva Nr. KA04-0703-18/17

ECLI:LV:RAT:2018:1121.11351004516.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018. gada 21. novembrī

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Aivars Uminskis,

tiesnese Ludmila Poļakova,

tiesnese Žaneta Vēvere,

piedaloties prokuroram Jānim Balodim,

aizstāvim Igoram Dambrānam,

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā un

185.panta pirmajā daļā paredzētā nozieguma izdarīšanu saistībā ar prokurora Jāņa Baloža iesniegto apelācijas protestu par Rīgas rajona tiesas

2018.gada 31.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

Ar pirmās instances tiesas spriedumu tās konstatētajos apstākļos /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma

- 175.panta trešajā daļā (zādzība, iekļūstot dzīvoklī) un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 8 mēnešiem;

- 185.panta pirmajā daļā (svešas mantas tīša bojāšana) un sodīts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības noteikts, vieglāko sodu iekļaujot smagākajā, – brīvības

atņemšana uz 8 mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, galīgais sods pēc spriedumu kopības noteikts, daļēji saskaitot piespriesto sodu ar sodu, kas

noteikts ar Daugavpils tiesas 2017.gada 24.novembra spriedumu, – brīvības atņemšana uz 10 mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz 1 gadu.

Brīvības atņemšanas sods skaitāms no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīts apcietinājumā pavadītais laiks šajā lietā no 2016.gada 9.marta līdz 2016.gada 24.maijam un

no 2018.gada 31.maija līdz sprieduma spēkā stāšanās dienai, un brīvības atņemšanas sods, kuru /pers. A/ izcietis pēc Daugavpils tiesas 2017.gada

24.novembra sprieduma, no 2017.gada 14.septembra līdz 2018.gada 13.janvārim.

/pers. A/ piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.

Cietušās/pers. B/ kaitējuma kompensācijas pieteikums šajā lietā nav noteikts.

Par pirmās instances tiesas spriedumu Rīgas rajona prokuratūras prokurors Jānis Balodis iesniedza apelācijas protestu, ar kuru lūdz atcelt pirmās

instances tiesas spriedumu daļā par soda noteikšanu /pers. A/ saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu un taisīt šajā daļā jaunu

spriedumu. Prokurors norāda, ka tiesai nebija tiesiska pamata, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vieglāko sodu ietvert smagākajā,

jo Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums, tādējādi tiesa pārkāpusi Krimināllikuma 50.panta trešo

daļu.

Apelācijas instances tiesā prokurors J.Balodis uzturēja iesniegto apelācijas protestu uz tajā norādītajiem motīviem.

Aizstāvis I.Dambrāns lūdza, nosakot sodu, ņemt vērā apsūdzētā personību.

Apsūdzētais /pers. A/ norādīja, ka pirmās instances tiesas pieļautā kļūda nav viņa vaina un lūdza nenoteikt smagāku sodu.

Motīvu daļa

Izanalizējusi apelācijas sūdzības motīvus, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi pierādījumus lietā, Krimināllietu tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās

instances tiesas spriedums atceļams daļā par /pers. A/ noteikto sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 562.panta pirmo daļu tiesas kolēģija lietu izskatīs sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros.

Vienlaikus tiesas kolēģija konstatē, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, jo

apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzina pilnībā, piekrita pierādījumu pārbaudes neveikšanai un krimināllietas materiāli apstiprina

apsūdzētā vainu un noziedzīgo nodarījumu juridisko kvalifikāciju. Tāpat pirmās instances tiesa, nosakot /pers. A/ sodu un tā mēru, ņēma vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un nodarīto kaitējumu, apsūdzētās personību, atbildību ietekmējošos apstākļus.

Nosakot sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu, pirmās instances tiesa kļūdaini vieglāko sodu iekļāvusi smagākajā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta trešo daļu, ja vismaz viens noziedzīgais nodarījums, kas veido noziedzīgu nodarījumu kopību, ir smags vai

sevišķi smags noziegums, galīgais sods tiek noteikts, pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta ceturto daļu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir smags noziegums.

Tādējādi noteiktos sodus varēja saskaitīt tikai daļēji vai pilnībā.

Tiesas kolēģija atzīst, ka sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu nosakāms, piemērojot

labvēlīgāko no iespējamajiem sodu saskaitīšanas principiem, noteiktos sodus saskaitot daļēji.

Nosakot soda mēru, tiesas kolēģija ņem vērā, ka /pers. A/ izdarījis vienu mazāk smagu un vienu smagu noziedzīgu nodarījumu. Turklāt /pers. A/

cietušajai nozadzis mantas 165,31 EUR vērtībā un bojājis mantu 50 EUR apmērā, kas ir mazāk nekā puse no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas.

Galīgais sods nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot noteikto sodu ar sodu, kas noteikts ar Daugavpils tiesas

2017.gada 24.novembra spriedumu. Ar minēto spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanā un, apstiprinot vienošanos starp prokurori un apsūdzēto, sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz

1 gadu.

Nosakot galīgā soda mēru, apgabaltiesa ņem vērā apsūdzētā veselības stāvokli (2.sējuma 157.-159., 168.-169.lapa) un faktu, ka apsūdzētais ar

pirmās instances tiesas spriedumu noteikto sodu jau ir izcietis. Tiesas kolēģija uzskata, ka soda mērķis tiks sasniegts, ja /pers. A/ galīgais sods tiks

noteikts par vienu mēnesi lielāks, nekā ar pirmās instances tiesas spriedumu noteiktais.

Apelācijas instances tiesā /pers. A/ vairākkārtīgi bez attaisnojošiem iemesliem neieradās uz tiesas sēdēm, kā rezultātā pieņemts lēmums par

piespiedu atvešanu (2.sējuma 142.-143., 161.-162.lapa). Tādējādi tiesai ir pamats uzskatīt, ka apsūdzētais izvairīsies no sprieduma izpildes. Saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu /pers. A/ piemērojams drošības līdzeklis – apcietinājums –, apcietinot nekavējoties tiesas zālē.

Pēc apsūdzētā lūguma aizstāvību īstenoja valsts nodrošināti aizstāvji Una Pētersone un Igors Dambrāns, kuriem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

84.pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr.1493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu,

samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” par veikto darbu pienākas atlīdzība no valsts budžeta līdzekļiem, katram 40 EUR.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 20.panta ceturto daļu /pers. A/ pilnībā atbrīvojams no aizstāvja darba samaksas. No lietas materiāliem

izriet, ka apsūdzētais nestrādā (2.sējuma 170.lapa).

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 563.panta pirmās daļas 3.punktu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nosprieda

atcelt Rīgas rajona tiesas 2018.gada 31.maija spriedumu daļā par /pers. A/ noteikto sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto

daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un trešo daļu /pers. A/ noteiktos sodus par noziedzīgiem nodarījumiem saskaitīt daļēji, nosakot sodu ar

brīvības atņemšanu uz 9 (deviņiem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ noteikto sodu daļēji saskaitīt ar sodu, kas noteikts ar Daugavpils tiesas 2017.gada

24.novembra spriedumu un galīgo sodu noteikt – brīvības atņemšana uz 11 (vienpadsmit) mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 272.panta ceturto daļu /pers. A/ piemērot drošības līdzekli – apcietinājums –, apcietinot nekavējoties tiesas

zālē.

Pārējā daļā pirmās instances tiesas spriedumu atstāt negrozītu.

Procesuālos izdevumus 80 EUR (astoņdesmit eiro) par aizstāvju sniegto juridisko palīdzību segt no valsts līdzekļiem.

Nolēmumu kasācijas kārtībā var pārsūdzēt 10 dienu laikā no tā pieejamības dienas Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 574. un 575.pantā

paredzētajos gadījumos, iesniedzot sūdzību vai protestu Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā.

Pilna nolēmuma pieejamības diena – 2018.gada 5.decembris.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Uminskis

Tiesnese L.Poļakova

Tiesnese Ž.Vēvere