Court convicts defendant of causing death by negligence and imposes 8 years imprisonment with probation supervision.

Lietas arhīva Nr. K26-0135-22/1

ECLI:LV:REZT:2022:0209.11290006021.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2022.gada 9.februārī

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis A.Zutis,

rakstveida procesā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā

paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei.

/pers. A/ 2021.gada 20.februārī laikā no plkst.18.00 līdz plkst.20.30 adrese, /adrese/ alkoholisko dzērienu lietošanas laikā kopā ar sievu /pers. B/

un /pers. C/ izgāja no istabas pēc malkas, bet kad atgriezās, ieraudzīja, ka /pers. C/ gulošai /pers. B/ mēģina noģērbt bikses. Izdzirdot atgriežamies /pers.

A/, /pers. C/ piecēlās kājās un apstājās durvju ailē starp virtuvi un istabu. Greizsirdības vadīts un dusmu pārņemts, miesas bojājumu nodarīšanas nolūkā

/pers. A/ pienāca pie /pers. C/ un tīši izdarīja divus sitienus ar dūri viņam pa seju, kā rezultātā /pers. C/ nokrita uz grīdas un palika turpat guļot uz

muguras. Turpinot noziedzīgo darbību, /pers. A/ virtuvē paņēma malkas pagali un ar to /pers. C/ tīši izdarīja ne mazāk kā 8-9 sitienus galvas rajonā un ne

mazāk kā 1-2 sitienus vēdera apvidū.

Šo /pers. A/ tīšo prettiesisko darbību rezultātā /pers. C/ tika nodarīti smagi miesas bojājumi, kas ir bīstami dzīvībai:

a) vaļēja galvaskausa smadzeņu trauma - galvaskausa pamatnes un sejas kaulu lūzums (augšžokļa kauls, deguna kauls, sietiņkauls, sietiņkaula

plātnītes, pieres kaula orbītas daļa kreisajā pusē); galvas smadzeņu sasitums kreisās puses pieres daivas centrālā daļā; asinsizplūdumi zem mīkstajiem

galvas smadzeņu apvalkiem kreisās pieres daivas polu rajonā, centrālā daļā labās pieres daivas polu rajonā, kreisās pakauša daivas rajonā;

asinsizplūdumi uz galvas ādas muskuļu lēvera iekšējās virsmas labajā pusē deniņu pakauša rajonā un pieres deniņu kreisajā pusē; sistas brūces -

augšlūpas gļotādā, kreisās uzacs iekšējā daļā, kreisā vaiga apakšējā daļā, zoda vidusdaļā; virspusējas brūces zoda labajā pusē; asinsizplūdumi -

augšlūpas gļotādā priekšējā daļā, apakšlūpas gļotādā priekšējā virsmā apakšējā daļā, kreisās un labās acs plakstiņos, kreisā vaiga kaula un vaiga apvidū,

apakšžokļa labajā pusē un zoda rajonā, deguna apakšējā daļā ar ādas nobrāzumu, kreisās uzacs iekšējā daļā, labās puses deniņu pakauša rajonā ar ādas

nobrāzumiem. Ādas nobrāzumi - apakšžokļa labajā pusē vertikālā un horizontālā zara līmenī, labā vaiga un vaiga kaula rajonā (2), labā deguna spārna

rajonā, labās acs apakšējā plakstiņa vidusdaļā (2), labās acs augšējā plakstiņa ārējā stūra rajonā, virsdegunes rajonā (5), labā deniņu pakauša rajonā,

kreisā vaiga apakšējā daļā.

b) slēgta krūšu kurvja un vēdera dobuma orgānu trauma - tievās zarnas apzarņa plīsumi (2) ar asinsizplūdumam plīsuma vietā, asinis vēdera

dobumā kreisajā pusē (150 ml), kreisās puses 3., 4., 5., 6. ribas lūzums pa priekšējo paduses līniju ar asinsizplūdumam zem piesienas pleiras, mīkstajos

audos un zem fascijas; brūce kreisā atslēgas kaula vidusdaļā; asinsizplūdums labās plaukstas ārējā virsmā 2., 3.delnas kaula rajonā ar ādas nobrāzumu

fonā.

/pers. C/ nāve tika konstatēta 2021.gada 20.februārī plkst.20.45 no politraumas, kura attīstījās vaļējas galvaskausa traumas rezultātā ar

galvaskausa kaulu lūzumiem, asinsizplūdumiem zem galvas smadzeņu apvalkiem, kā rezultātā radās elpošanas ceļu nosprostošana ar asinīm, un ir tiešā

cēloniskā sakarībā ar iepriekšminēto miesas bojājumu nodarīšanu.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, kura kvalificējošā

pazīme – tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei.

Motīvu daļa

[2] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 12.panta pirmo1 daļu krimināllietas, kas nodotas tiesai paātrinātā procesa kārtībā

vai izskatīšanai bez pierādījumu pārbaudes, pirmās instances tiesā var izskatīt rakstveida procesā. Tiesnesis 2021.gada 25.oktobrī nosūtīja paziņojumu

apsūdzētajam /pers. A/, cietušajam un prokuroram I.Cabulim (lietas 152.lapa), savukārt aizstāvim - 2021.gada 4.novembrī (lietas 157.lapa), kurā

norādīja, ka prokuroram, apsūdzētajam un cietušajam ir tiesības līdz 2021.gada 15.novembrim, bet aizstāvim - līdz 2021.gada 22.novembrim iesniegt

iebildumus pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā.

Rēzeknes tiesā saņemti prokurora I.Cabuļa un aizstāvja V.Petrovska viedokļi par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un soda noteikšanu, kuros

norādīts, ka viņiem nav iebildumu pret lietas izskatīšanu rakstveida procesā (lietas 154., 160.-161.lapa).

Iebildumi pret lietas iztiesāšanu rakstveida procesā no apsūdzētā /pers. A/ puses netika saņemti, tāpēc krimināllieta tiek izskatīta rakstveida

procesā.

Tiesa konstatē, ka pirmstiesas procesā apsūdzētais /pers. A/ savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā, atzina pilnībā (lietas 40., 43.-46.,61. un 138.lapa).

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta pilnīgi ar viņa savas vainas atzīšanu un krimināllietā

esošajiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā saistībā, kā arī nav pretrunu, kuras būtu nepieciešams novērst tiesas izmeklēšanā. Tiesas skatījumā, ir

izpildījušies Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmās daļas nosacījumi, tāpēc tiesa atzīst, ka nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi. Apsūdzētā

pers. A prettiesiskās darbības ir pareizi kvalificētas kā Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums, un apsūdzētā vaina ir

pierādīta.

[3] Nosakot sodu /pers. A/, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantā norādītiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

/pers. A/ pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas atzīstams par nesodītu, bet pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas kriminālsodīts ar

Austrumlatgales prokuratūras 2021.gada 10.augusta prokurores priekšrakstu par sodu par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā

nodarījuma izdarīšanu ar piespiedu darbu uz 60 stundām. Priekšraksts par sodu stājies spēkā 2021.gada 30.augustā, piespiedu darbi ir izciesti

2021.gada 9.decembrī, sodāmība nav dzēsta, ir vairākkārt saukts pie administratīvās atbildības (lietas 42., 132.-133., 170., 173.-174.lapa). Valsts

probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā par /pers. A/ norādīts, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma veicinošie faktori ir uzvedības un

emocionālās sfēras problēmas un alkohola lietošanas problēmas. /pers. A/ kopā ar sievu /pers. B/ lieto alkoholu, ir konstatēts konflikts ar /pers. B/,

abiem atrodoties alkohola ietekmē. Noziedzīgais nodarījums, par kura veikšanu /pers. A/ šobrīd tiek apsūdzēts, ir veikts pēc kopīgas alkohola lietošanas

ar sievu un paziņu. Apsūdzētajam ir paziņas, kuri ir nonākuši probācijas dienesta redzeslokā, ar kuriem viņš pavada kopā brīvo laiku, mēdz kopā lietot

alkoholu. /pers. A/ reģistrēts narkoloģisko pacientu reģistrā ar diagnozi – psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, absistences stāvoklis.

/pers. A/ ir tiesiskās apziņas un kritiskās domāšanas trūkums, uz ko norāda tas, ka viņš ir vairākkārt krimināli sodīts, kā arī vairākkārt ir administratīvi

sodīts, veic prettiesiskas darbības un apzināti pārkāpj likumā noteiktās normas. /pers. A/ ir impulsīvs un uz konfliktiem vērsts, uz ko norāda konstatētie

konflikti ar dažādām personām, turklāt konflikti tiek risināti ar vardarbības pielietošanu. /pers. A/ ir krimināli sodīts par alkohola zādzību. /pers. A/

vairākkārt ir administratīvi sodīts par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola lietošanu (lietas 167.-171.lapa).

/pers. A/ precējies, apgādājamo nav, ir pašnodarbinātā persona (lietas 36.-37., 154., 168.lapa).

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošo apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais savu vainu

inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā atzina un nožēloja izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 12.punktu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākļi tiesa atzīst to, ka noziedzīgais

nodarījums izdarīts alkohola ietekmē (lietas 38.lapa).

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā krimināllietā iegūtās ziņas par apsūdzētā /pers. A/ personību, tas ir, pirms noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas

atzīstams par nesodītu, precējies, apgādājamo nav, ir pašnodarbinātā persona, viņa attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem - savu vainu

atzina un nožēloja izdarīto, to, ka apsūdzētais izvēlējās vienkāršāku procesa veidu, noziedzīgo nodarījumu smagumu – izdarīts sevišķi smags noziegums un

raksturu – /pers. A/ kopīgās alkohola lietošanas laikā ar savu sievu un cietušo /pers. C/, greizsirdības vadīts un dusmu pārņemts, miesas bojājumu

nodarīšanas nolūkā iesita cietušajam divas reizes ar dūri pa seju un ar malkas pagali ne mazāk kā 8-9 sitienus galvas rajonā un ne mazāk kā 1-2 sitienus

vēdera apvidū, nodarot cietušajam smagus miesas bojājumus, kas ir bīstami dzīvībai un kas vainīgā neuzmanības dēļ bija par iemeslu cietušā nāvei,

tādējādi apdraudot personu veselību un dzīvību un radīto kaitējumu – iestājušās neatgriezeniskas sekas – /pers. C/ nāve. Tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir

jāpiemēro sods, kas saistīts ar reālu brīvības atņemšanu. Apsūdzētais Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīja

alkohola ietekmē. No Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma izriet, ka /pers. A/ izdarītā noziedzīgā nodarījuma veicinošie faktori ir uzvedības

un emocionālās sfēras problēmas un alkohola lietošanas problēmas. Apsūdzētais alkoholu lieto kopā ar savu sievu un paziņām, ir impulsīvs un uz

konfliktiem vērsts, kas tiek risināti ar vardarbības pielietošanu. Pats apsūdzētais alkoholisko dzērienu lietošanā atkarības un uzvedības problēmas atzīst.

No 2021.gada 21.februāra ir reģistrēts narkoloģisko pacientu reģistrā sakarā ar alkohola lietošanas problēmām. /pers. A/ iepriekš 5 reizes ir bijis

administratīvi sodīts par alkohola lietošanu sabiedriskajā vietā un 3 reizes par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā, kā arī ar Austrumlatgales

prokuratūras 2021.gada 10.augusta prokurora priekšrakstu par sodu kriminālsodīts par alkohola zādzību ar piespiedu darbu. Piespiedu darba izpildes

gaitā tika konstatēta piespiedu darba izpildes nosacījumu pārkāpšana - ierašanās piespiedu darba izpildes vietā alkohola reibumā, tāpēc tiesa nav guvusi

pārliecību, ka apsūdzētais, atrodoties brīvībā, neizdarīs jaunus likumpārkāpumus. Tiesa uzskata, ka pie pastāvošajiem apstākļiem apsūdzētais /pers. A/ ir

bīstams sabiedrībai. /pers. A/ ir jāpiemēro Krimināllikuma 125.panta trešās daļas sankcijā paredzētais papildsods – probācijas uzraudzība, bet nav

piemērojams papildsods - mantas konfiskācija.

Likumdevējs Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā ir noteicis, ka vainīgās personas psihiskā attieksme pret smagu miesas bojājumu nodarīšanu ir

nodoms, bet pret cietušā nāvi – neuzmanība. Lietā nav pierādījumu tam, ka apsūdzētais /pers. A/ būtu vēlējies cietušā nāves iestāšanos, vai apzināti to

pieļāvis. /pers. A/ nav paredzējis, ka viņa nodarīto miesas bojājumu rezultātā var iestāties cietušā nāve, taču, sitot ar dūrēm cietušajam pa seju un ar

malkas pagali tīši izdarot ne mazāk kā 8-9 sitienus galvas rajonā un ne mazāk kā 1-2 sitienus vēdera apvidū, viņam vajadzēja, un viņš varēja paredzēt, ka

šādu darbību rezultātā var iestāties cietušā /pers. C/ nāve. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ jāatbild par faktiski nodarītajiem smagiem miesas

bojājumiem, kas bija tiešā cēloniskā sakarā ar cietušā /pers. C/ nāvi, un apsūdzētajam sods nosakāms Krimināllikuma 125.panta trešās daļas sankcijas

ietvaros. Tā kā tiesa atzina par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums

izdarīts alkohola ietekmē, un, ņemot vērā to, ka apsūdzētais /pers. A/ /pers. C/ tīši nodarīja smagus miesas bojājumus, izdarot divus sitienus ar dūri pa

seju un pēc tam ar malkas pagali ne mazāk kā 8-9 sitienus cietušā galvas rajonā un ne mazāk kā 1-2 sitienus vēdera apvidū, kas liecina par sevišķu

cietsirdību pret cietušo, tad apsūdzētajam nav piespriežams minimālais brīvības atņemšanas sods, kas paredzēts Krimināllikuma 125.panta trešās daļas

sankcijā. Tiesa uzskata, ka par Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu brīvības atņemšanas sodam jābūt

lielākam par pusi no maksimālā soda laika, kāds paredzēts sankcijā (maksimālais sods paredzēts 15 gadi). Taču, ņemot vērā atbildību mīkstinošu

apstākli, brīvības atņemšanas sods nav pietuvināms maksimālajam sankcijā paredzētajam brīvības atņemšanas sodam.

Tiesa uzskata, ka pēc apsūdzētā /pers. A/ atbrīvošanas no brīvības atņemšanas soda izciešanas ir jāuzrauga viņa uzvedība, lai nepieļautu jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un risinātu apsūdzētā kriminogēna rakstura problēmas, kas saistītas ar apreibinošo vielu lietošanu un vardarbību pret

līdzcilvēkiem. Tiesas skatījumā, apsūdzētajam jāpiemēro vairāk par pusi no Krimināllikuma 125.panta trešās daļas sankcijā paredzētā maksimālā

papildsoda – probācijas uzraudzība, lai probācijas dienests varētu izvērtēt un novērst faktorus, kas veicināja un var veicināt jaunu noziedzīgo nodarījumu

izdarīšanu, kā arī lai sekmētu apsūdzētā resocializāciju.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods nosakāms pēc vairākiem spriedumiem, noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitot ar

Austrumlatgales prokuratūras 2021.gada 10.augusta prokurores priekšrakstā par sodu noteikto pamatsodu – piespiedu darbs uz 60 stundām. Soda

izciešanas laikā ir ieskaitāms pēc prokurores priekšraksta par sodu izciestais sods - piespiedu darbs.

[4] /pers. A/ soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu jāieskaita aizturēšanas laiks no 2021.gada 20.februāra

plkst.22.10 līdz 2021.gada 22.februāra plkst.12.35 – divas dienas (lietas 32., 48.-49.lapa).

[5] Apsūdzētajam /pers. A/ piemērotais drošības līdzeklis – nodošana policijas uzraudzībā (lietas 66.lapa) saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

241.panta trešo daļu un 272.panta ceturto daļu ir grozāms uz apcietinājumu, jo tiesa apsūdzētajam piemēroja brīvības atņemšanas sodu par sevišķi

smaga noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

[6] Cietušais pers.H pirmstiesas procesā pieteica kompensācijas pieteikumu (lietas 26., 129.lapa) par bēru izdevumiem 1500 euro un nodarīto

morālo kaitējumu 30 000 euro un lūdza piedzīt to no apsūdzētā /pers. A/.

Austrumlatgales prokuratūra iesniedza pieteikumu par kompensācijas piedziņu no /pers. A/ valsts interesēs 2500 euro apmērā (lietas 154.lapa).

Apsūdzētais /pers. A/ viedokli par iesniegtajiem kaitējuma kompensācijas pieteikumiem pirmstiesas procesā un līdz tiesas sēdei nav izteicis.

Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmā daļa nosaka, ka kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu

nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Šī panta otrajā

daļā noteikts, ka kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 352.pantu, tiesa nosaka nodarītā kaitējuma atlīdzības apmēru, ņemot vērā radīto mantisko zaudējumu, norādītā

kaitējuma pamatotību un apmēru, noziedzīgu nodarījumu smagumu un izdarīšanas raksturu, nodarītās fiziskās ciešanas, paliekošos sakropļojumus un

darbspēju zudumu, morālā aizskāruma dziļumu un publiskumu un psihiskas traumas. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 351.panta pirmo daļu cietušajam

kompensācijas pieteikumā jāpamato mantiskā zaudējuma pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un

fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda. Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesa var uzlikt pienākumu samaksāt kompensāciju

pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

[6.1] Likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 3.1 panta 2.punktā noteikts, ka pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts

kompensāciju ir noziedzīgā nodarījuma izdarītājam, kas atzīts par vainīgu ar tiesas spriedumu.

Saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 21.panta pirmo daļu, ja cietušajam valsts kompensācija izmaksāta nepabeigtā

kriminālprocesā un nav uzsākta tiesas izmeklēšana pirmās instances tiesā, pieteikuma par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu valsts interesēs

uzturēšanu spēkā un apmierināšanu nodrošina Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, bet Kriminālprocesa likuma 456.panta trešajā daļā norādīts, ka

prokurors var pieteikt un uzturēt pieteikumu par kompensācijas piedziņu valsts interesēs.

Pamatojoties uz Juridiskās palīdzības administrācijas 2021.gada 2.jūlija lēmumu Juridiskās palīdzības administrācija 2021.gada 6.jūlijā ar

maksājuma uzdevumu pārskaitīja valsts kompensāciju no valsts budžeta konta uz cietušā /pers. H/ bankas kontu 2500 euro (lietas 98., 100.lapa). Tiesa

ir pārliecinājusies par apsūdzētā /pers. A/ vainu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un to, ka

kompensācija aprēķināta atbilstoši likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 7.panta pirmās un otrās daļas 1.punkta prasībām, tāpēc kompensācijas

pieteikums atzīstams par apmierināmu pilnā apmērā. No apsūdzētā /pers. A/ valsts labā ir piedzenama izmaksātā valsts kompensācija cietušajam 2500

euro.

[6.2] No cietušā /pers. H/ pirmstiesas procesā (lietas 26.lapa) 2021.gada 8.aprīlī sniegtajām liecībām izriet, ka saistībā ar viņa tēva /pers. C/ bēru

rīkošanu viņam radās mantiskie izdevumi 1500 euro, kuros ietilpa drēbju, zārka un krusta iegādāšanās mirušajam, apbedīšana un galda saklāšana kapos.

Turklāt bija nepieciešamība iztulkot miršanas apliecību, notariāli to apstiprināt, lai uz bērēm varētu ierasties tēva māsas no Krievijas Federācijas.

Tiesa atzīst, ka šie mantiskie izdevumi cietušā /pers. H/ labā būtu piedzenami no apsūdzētā /pers. A/. Tiesas skatījumā, cietušajam tika izmaksāta

valsts kompensācija, kas saskaņā ar likuma „Par valsts kompensāciju cietušajiem” 1.pantu aptver kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā

radīto morālo aizskārumu un mantisko zaudējumu. Tādējādi tiesa atzīst, ka ar valsts izmaksāto kompensāciju cietušajam ir segti mantiskie zaudējumi

1500 euro apmērā.

[6.3] Cietušais /pers. H/ 2021.gada 7.oktobrī pieteica kompensācijas pieteikumu par morālo kaitējumu 30 000 euro apmērā (lietas 129.lapa),

bet sīkāk nekādas liecības un paskaidrojumus par nodarīto kaitējumu nav sniedzis.

Civillikuma 1635.panta otrajā daļā norādīts, ka ar morālo kaitējumu jāsaprot fiziskas vai garīgas ciešanas, kas izraisītas ar neatļautas darbības

rezultātā nodarītu cietušā nemantisko tiesību vai nemantisko labumu aizskārumu. Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta trešajā daļā noteikto, ja šā panta

otrajā daļā minētā darbība izpaudusies kā noziedzīgs nodarījums pret dzīvību, veselību, tikumību, dzimumneaizskaramību, brīvību, godu, cieņu vai pret

ģimeni, vai nepilngadīgo, pieņemams, ka cietušajam šādas darbības rezultātā ir nodarīts morālais kaitējums.

Garīgās ciešanas tiek saistītas ar psiholoģisku diskomfortu un dažādām negatīvām emocijām, kas izpaužas kā bailes, pazemojums, kauns, dusmas,

riebums, zaudējuma sajūta un skumjas, citas negatīvas emocijas vai nelabvēlīgs psiholoģisks stāvoklis, vai arī kā nopietnākas sekas – neirozes vai citas

neirotiskas reakcijas, kas, ņemot vērā to raksturu un dziļumu, var tikt vērtētas jau arī kā psihiskas traumas (Latvijas Republikas Augstākās tiesas

apkopojums „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā”, 2011.gads 54.-55.lapa).

Augstākās tiesas Senāts 2010.gada 4.februāra lēmumā lietā Nr. SKK-8/2010 norādījis, ka, lemjot par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru,

jāievēro samērīguma princips, proti, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Jāņem vērā, ka morālā kaitējuma kompensācija ir

tikai viens no kompensācijas veidiem un tā neaizstāj cietušā mantai un veselībai nodarīto kaitējumu (Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 4.februāra

lēmums lietā Nr. SKK-8/2010 (11390077408)).

Turklāt jautājumos par mantiskās kompensācijas noteikšanu par nemantisku kaitējumu, tiesai ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī

jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā

būtiskos apstākļus un, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīviem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem

(Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs profesora R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga:

Latvijas Vēstnesis, 2011, 158. un 159.lpp.).

Nav šaubu, ka morālo kaitējumu, tostarp tādu, ko radījusi tēva nāve, nav iespējams tieši novērtēt un pārciestā sekas nav iespējams aizstāt ar

naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu, ir iespējams sniegt viņai zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt ciešanas un sāpes.

Nosakot morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai ir jābūt pārliecinātai, ka noteiktā summa būs taisnīgs apmierinājums cietušajam un ka tas dos

pamatu samierināšanai starp aizskāruma nodarītāju un cietušo kā starp saprātīgiem cilvēkiem. Vērtējot morālo aizskārumu, ko norādīja kompensācijas

pieteikumā cietušais /pers. H/, tiesa atzīst par pierādītu, ka apsūdzētais /pers. A/ kopīgās alkohola lietošanas laikā ar savu sievu un cietušo /pers. C/,

greizsirdības vadīts un dusmu pārņemts, miesas bojājumu nodarīšanas nolūkā iesita /pers. C/ divas reizes ar dūri pa seju un ar malkas pagali ne mazāk kā

8-9 sitienus galvas rajonā un ne mazāk kā 1-2 sitienus vēdera apvidū, nodarot cietušajam smagus miesas bojājumus, kas ir bīstami dzīvībai un kas

apsūdzētā neuzmanības dēļ bija par iemeslu /pers. C/ nāvei. Apsūdzētais /pers. A/ nav vēlējies /pers. C/ nāves iestāšanos, kas tiesai jāņem vērā, nosakot

kompensāciju. Tāpat tiesa ņem vērā krimināllietā noskaidrotos un apsūdzībā norādītos apstākļus, ka apsūdzētā /pers. A/ vardarbīgo rīcību izsauca

kopējā alkohola lietošana ar /pers. C/ un viņa uzvedība pret apsūdzētā sievu.

No 2010./2011.gadā veiktā Augstākās tiesas prakses pētījuma “Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” secināms, ka,

izlemjot jautājumu par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru, tiesai jāvadās no cilvēktiesību un kriminālprocesa principiem, kā arī no tiesu prakses

citos, jo sevišķi salīdzināmos gadījumos. Tādējādi, lemjot jautājumu par atlīdzības apmēra noteikšanu, jāņem vērā tiesas spriedumi citās lietās, kas veido

vienveidīgu tiesu praksi. Šo vadlīniju 3.pielikumā norādīts, ka par Krimināllikuma 125.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu piedzenama

kompensācija no 4269 euro (Ls 3000) līdz 9960 euro (Ls 7000). Tiesa uzskata, ka ir pamats atkāpties no 2010./2011.gadā veiktā Augstākās tiesas

prakses pētījuma „Tiesu prakse par morālā kaitējuma kompensāciju kriminālprocesā” 3.pielikumā norādītās par Krimināllikuma 125.pantā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu maksimālās summas 9960 euro (Ls 7000), jo prakses apkopojums sagatavots 2011.gadā, kad minimālā mēnešalga

valstī bija noteikta 284,57 euro (200 Ls). Savukārt noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā 2021.gadā minimālā mēnešalga bija 500 euro, tādējādi

procentuāli minimālās mēnešalgas apmērs no 2011.gada, kad tika pieņemts apkopojums par morālo kaitējumu, līdz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai

palielinājās par 215,43 euro (75,70 procentiem). Šāds minimālais procentuālais pieaugums tiesai attiecināms arī uz maksimālo apkopojumā norādīto

morālā kaitējuma apmēru. Ņemot vērā iepriekš norādītos apsvērumus, tiesa uzskata par samērīgu noteikt cietušajam /pers. H/ morālo aizskārumu 11000

euro.

No tiesas noteiktās kompensācijas jāatņem izmaksātās valsts kompensācijas apmērs 1000 euro, kas pārskaitīts uz cietušā /pers. H/ kontu. No

apsūdzētā /pers. A/ cietušā /pers. H/ labā piedzenama kaitējuma kompensācija par morālo aizskārumu 10000 euro apmērā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu apsūdzētajam /pers. A/ kaitējuma kompensācija labprātīgi nomaksājama 30

dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas, iesniedzot tiesai dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

[7] Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu lietiskie pierādījumi - koka kāts un cirvja šķeltnis, malkas pagale,

nomazgājumi no /pers. A/ rokām, /pers. C/ apģērbs (melns t-krekls, adīts džemperis, virsjaka, apakšbikses, apavi, džinsu bikses), /pers. A/ bikses, kas

glabājas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa Lietisko pierādījumu glabātavā, ir iznīcināmi.

[8] Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 4.punktu, 368.panta pirmo daļu no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā

piedzenama samaksa par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā atbilstoši iesniegtajam rēķinam (lietas 158.-159.lapa).

Tiesa nekonstatē Kriminālprocesa likuma 85.pantā paredzētos apstākļus, lai atbrīvotu apsūdzēto /pers. A/ no samaksas par aizstāvja sniegto

juridisko palīdzību kriminālprocesā. Tiesai nav iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu /pers. A/ mantisko stāvokli, tas ir, nespēju samaksāt par aizstāvja

sniegto juridisko palīdzību.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu noteikt apsūdzētajam /pers. A/ 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai

procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 350.-353., 511.- 512., 520., 527.- 529.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 125.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 8

(astoņiem) gadiem un probācijas uzraudzību uz 2 (diviem) gadiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgo sodu noteikt pēc vairākiem spriedumiem, noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitot ar

Austrumlatgales prokuratūras 2021.gada 10.augusta prokurores priekšrakstā par sodu noteikto pamatsodu – piespiedu darbs, – brīvības atņemšana uz

8 (astoņiem) gadiem, piespiedu darbs uz 60 (sešdesmit) stundām un probācijas uzraudzība uz 2 (diviem) gadiem.

Soda izciešanas laikā ieskaitīt pēc Austrumlatgales prokuratūras 2021.gada 10.augusta prokurores priekšraksta par sodu izciesto sodu – piespiedu

darbs 60 (sešdesmit) stundas. Piespiedu darbs ir izciests pilnībā.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2021.gada 20.februāra līdz 2021.gada 22.februāra – 2 (divas)

dienas.

Brīvības atņemšanas soda izciešanas laiku skaitīt no /pers. A/ aizturēšanas brīža.

Grozīt /pers. A/ piemēroto drošības līdzekli – nodošana policijas uzraudzībā uz apcietinājumu.

Lietiskos pierādījumus - koka kātu un cirvja šķeltni, malkas pagali, nomazgājumus no /pers. A/ rokām, /pers. C/ apģērbu (melns t-krekls, adīts

džemperis, virsjaka, apakšbikses, apavi, džinsu bikses), /pers. A/ bikses, kas glabājas Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ludzas iecirkņa lietisko

pierādījumu glabātavā, iznīcināt.

Apmierināt Austrumlatgales prokuratūras kompensācijas pieteikumu un piedzīt no apsūdzētā /pers. A/ valsts labā cietušajam /pers. H/ izmaksāto

valsts kompensāciju 2500 euro (divi tūkstoši piecsimts euro).

Apmierināt daļēji cietušā /pers. H/ kaitējuma kompensācijas pieteikumu.

Piedzīt no /pers. A/ cietušā /pers. H/, personas kods /personas kods/, labā kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu 10000 euro (desmit

tūkstoši euro) apmērā.

Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas kaitējuma kompensācijas labprātīgai atlīdzināšanai, uzliekot par pienākumu iesniegt tiesai

dokumentu par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu.

Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus par aizstāvja sniegto juridisko palīdzību pirmstiesas procesā 95 euro (deviņdesmit pieci

euro). Noteikt 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas labprātīgai procesuālo izdevumu atlīdzināšanai.

Papildsoda - probācijas uzraudzība - izpildi /pers. A/ nodrošināt Valsts probācijas dienestam.

Spriedumu daļā par noteikto sodu, kompensāciju vai sakarā ar tiesas pieļautiem procesuālo tiesību normu pārkāpumiem var pārsūdzēt vai

noprotestēt 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību vai protestu Rēzeknes tiesā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Zutis