Court orders Riga City Council to collect arrears and costs from tenants for unpaid rent and damages.

Lietas arhīva Nr. C-2772-18/22

ECLI:LV:RVPT:2018:1025.C30683017.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 25.oktobrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa:

tiesnesis R.Silakalns,

ar tiesas sēdes sekretāri L.Kačarovu,

piedaloties prasītājas Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domes pilnvarotajam pārstāvim, zvērinātam advokātam Kārlim Tračumam, atbildētājam

/pers. A/ un atbildētājai /pers. B/, izskatīja atklātā tiesas sēdē, Rīgā, Abrenes ielā 8, civillietu Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domes prasībā pret /pers.

A/ un /pers. B/ par naudas līdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 1.decembrī Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas dome (turpmāk – Prasītāja) ir cēlusi tiesā prasību pret /pers. A/ un /pers. B/ (turpmāk –

Atbildētāji) par naudas līdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā tiek norādīts, ka, saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr./numurs

A/ierakstīto informāciju, dzīvokļa īpašuma Nr.2, /adrese A/, Rīgā (turpmāk – Īpašums), īpašniece no 2000.gada 11.marta ir Rīgas pilsēta. Pamatojoties

uz 2009.gada 8.maija rīkojumu, nekustamais īpašums /adrese A/, pārvaldīšanai nodots biedrībai “/Nosaukums/ ” (turpmāk – Pārvaldnieks).

2005.gada 21.martā starp Prasītāju kā izīrētāju un atbildētāju /pers. A/ kā īrnieku tika noslēgts īres līgums par Īpašuma īri (turpmāk – Īres līgums).

Atbildētājs/pers. A/ Īpašumā mitinājās kopā ar meitu atbildētāju /pers. B/ un nepilngadīgo mazdēlu /pers. C/.

Ievērojot to, ka Atbildētāju neveica maksājumus par Īpašuma lietošanu un bija uzkrājuši ievērojamu parādu, Prasītāja cēla tiesā prasību par Īres

līguma izbeigšanu un Atbildētāju, kā arī nepilngadīgā /pers. C/ izlikšanu no Īpašuma. Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 10.marta

spriedumu civillietā Nr.C28461612 tika apmierināta Prasītājas prasības pieteikums par Īres līguma izbeigšanu un Atbildētāju, tostarp /pers. C/ izlikšanu,

kā arī solidāru tiesāšanās izdevumu piedziņu no Atbildētājiem. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2014.gada 1.aprīlī. 2014.gada 29.jūlijā Prasītājas

Mājokļu un vides departamentā (turpmāk – Departaments) saņemts paziņojums par atbrīvoto Īpašumu.

Ņemot vērā to, ka Atbildētāji nebija Pārvaldniekam veikuši sava uzkrātā parāda samaksu, Departaments 2017.gada 12.aprīlī izdeva rīkojumu

Nr.DMV017-94-5rs, par izdevumu/zaudējumu samaksu Pārvaldniekam. Finanšu plānošanas un iepirkumu nodaļai tika uzdots nodrošināt Atbildētāju

uzkrātās īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar Īpašuma lietošanu parāda samaksu Pārvaldniekam par laika periodu no 2009.gada

1.jūlija līdz 2014.gada 30.aprīlim. Tostarp, parāda summa samazināta par EUR 56,91 /pers. A/ veiktā maksājuma un ar Departamenta 2013.gada

8.marta rīkojumiem Nr.DMV-13-63-rs un DMV-13-64-rs veikto maksājumu EUR 62,83 apmērā. Pārskaitījums Pārvaldniekam EUR 5677,54 apmērā

veikts 2017.gada 13.aprīlī.

Saskaņā ar Īres līguma 5.1.2.punktu, īrnieks /pers. A/ apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas, kas saistīt ar

pakalpojumiem par Īpašuma lietošanu, maksājumus. Īres līgums noslēgts ar /pers. A/ , kas Īpašumā bija iemitinājis savu meitu /pers. B/ un mazdēlu,

Atbildētāji Īpašumā bija deklarējuši arī savu dzīvesvietu. Sākotnējā prasība tiesā par Īres līguma izbeigšanu un izlikšanu tika celta arī pret /pers. B/ kā

pilngadīgo iemitināto personu, tādejādi lietā nav strīda par to, ka arī prasība par parāda piedziņu par maksājumiem, kas saistīti ar Īpašuma lietošanu

ceļama pret abiem Atbildētājiem.

Prasītāja norāda, ka Atbildētāju rīcība attiecībā pret Prasītāju būtu vērtējama arī no zaudējumu nodarīšanas aspekta, jo ir konstatējami zaudējumu

atlīdzināšanas priekšnoteikumi. Atbildētāju prettiesiskā, neattaisnojamā rīcība ir izpaudusies kā bezdarbība. Atbildētāji pretēji likuma “Par dzīvojamo

telpu īri” 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam, nav pildījuši savus pienākumus. Atbildētāji nav maksājuši Īpašuma īres maksu un maksu par

pakalpojumiem, kas saistīti ar Īpašuma lietošanu. Rezultātā Prasītāja bija spiesta Pārvaldniekam atlīdzināt Atbildētāju uzkrāto parādu no saviem

līdzekļiem, līdz ar to Atbildētāju rīcība ir radījusi Prasītājai mantas samazinājumu veikto maksājumu apmērā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, pamatojoties uz Civillikuma (turpmāk – CL) 1587., 1770., 1772., 2141.pantiem, likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu,

10.panta otro daļu, 12.pantu, Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 1., 28., 34., 35., 127., 128.pantiem, Prasītāja lūdz tiesu piedzīt solidāri no Atbildētājiem par

labu Prasītājai naudas līdzekļus EUR 5677,54 apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Atbilstoši CPL 148.pantam, Atbildētājiem 2017.gada 7.decembrī tika nosūtīts Prasītājas iesniegtais prasības pieteikuma noraksts paskaidrojumu

sniegšanai (L.L.85).

2018.gada 9.janvārī tiesā saņemti atbildētāja /pers. A/ paskaidrojumi, kuros atbildētājs /pers. A/ norāda, ka prasību atzīst pilnībā. Paskaidro, ka

sakarā ar sievas nāvi 2005.gada augustā sākas finansiālas grūtības un izveidojās parāda uzkrājums. Iztika ar dažādiem gadījuma darbiem, algas bija

mazas. 2013.gada aizgāja priekšlaicīgā pensijā, bet parāds bija izveidojies pārāk liels, ko nevarēja atmaksāt.

Atbildētājs /pers. A/ paskaidro, ka Departamentā uzrakstījis iesniegumu par to, ka varēs maksāt EUR 50,00 mēnesī sākot ar oktobra mēnesi, bet

atbildētājam telefoniski esot paziņots, ka minimālā maksājamā summa ir EUR 150,00. Paskaidro, ka ir ar mieru maksāt EUR 50,00 mēnesī.

Tiesas noteiktajā termiņā, kā arī līdz tiesas sēdei no atbildētājas /pers. B/ rakstveida paskaidrojumi tiesā nav saņemti.

Tiesas sēdē Prasītājas pilnvarotais pārstāvis pilnībā uzturēja iesniegto prasību uz tajā norādītajiem pamatiem un lūdza prasību apmierināt.

Tiesas sēdē atbildētājs /pers. A/ pilnībā atzina prasību, par ko parakstījās tiesas sēdes protokola pielikumā.

Tiesas sēdē atbildētāja /pers. B/ prasību neatzina, jo no 2009.gada oktobra mēneša pameta minēto Īpašumu un pēc tā Īpašumā nav dzīvojusi.

Motīvu daļa

Noklausoties tiesas sēdē procesa dalībnieku viedokļus, pārbaudot un novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība par

naudas līdzekļu solidāru piedziņu no Atbildētājiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

CPL 97.panta pirmā daļa noteic, ka tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz tiesas sēdē vispusīgi, pilnīgi un

objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Saskaņā ar CPL 190.panta otro daļu, tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kas nodibināti ar pierādījumiem lietā.

Lietā nav strīda, ka par to, ka Īpašuma īpašniece no 2000.gada 11.marta ir Rīgas pilsēta.

Tāpat lietā nav strīda, ka nekustamais īpašums /adrese A/, pārvaldīšanai tika nodots Pārvaldniekam.

Kā redzams no lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem, tad 2005.gada 21.martā starp Prasītāju kā izīrētāju un /pers. A/ kā īrnieku tika

noslēgts Īres līgums, saskaņā ar kuru Prasītāja nodeva, bet atbildētājs /pers. A/ pieņēma lietošanā dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas (dzīvojamo

telpu), kura atrodas /adrese B/ (L.L.11-14).

Saskaņā ar CL 2112.pantu, noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu.

Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums – īre.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pantu, dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par

maksu.

CL 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.pantu, īrnieka ģimenes locekļiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā īrniekam. Pilngadīgiem

ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra mantiskā atbildība par dzīvojamās telpas īres līguma saistībām.

Atbildētāja /pers. B/ norāda, ka viņai nepastāv solidāra atbildība ar atbildētāju /pers. A/, jo viņa kopš 2009.gada oktobra mēneša minētajā

Īpašumā nedzīvo.

Saskaņā ar CPL 1.pantu, katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto

interešu aizsardzību tiesā, savukārt, no CPL 93.panta pirmās daļās noteiktā izriet, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus

prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, bet atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbildētāja /pers. B/ nekādus pierādījumus savam apgalvojumam, ka Īpašumā nedzīvo kopš 2009.gada oktobra mēneša nav iesniegusi, savukārt

deklarētās dzīves vietas maiņa vēl nepierāda, ka persona nedzīvo konkrētajā Īpašumā.

Atbilstoši CPL 92.panta otrajai daļai, fakti, kas nodibināti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu vienā civillietā, nav no jauna jāpierāda, iztiesājot

citas civillietas, kurās piedalās tās pašas puses.

Ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas 2014.gada 10.marta spriedumu lietā Nr.C28461612, cita starpā, nospriests izbeigt īres tiesiskās

attiecības un izlikt Atbildētājus un /pers. C/ no dzīvokļa Nr.2, /adrese A/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Minētais spriedums ir stājies likumīgā

spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

Līdz ar to atzīstams, ka atbildētāja /pers. B/, pastāv solidāra atbildība, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 10.panta izpratnē, par dzīvojamās telpas

Īres līguma saistībām.

Tāpat atzīstams, ka Īres līgums tika izbeigts ar 2014.gada 10.marta spriedumu lietā Nr.C28461612 stāšanos likumīgā spēkā, proti, 2014.gada

1.aprīli.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.panta pirmā un trešā daļa paredz, ka dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā

noteiktajos termiņos, savukārt maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās

telpas īres līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā.

Saskaņā ar Īres līguma 5.1.2.punktu, atbildētājs /pers. A/ apņēmās savlaicīgi un pilnā apmērā veikt īres maksas un maksas par pakalpojumiem

maksājumus.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka Prasītāja savu no Īres līguma izrietošos pienākumus ir pildījusi, bet Atbildētājai savu pienākumu maksāt īres maksu

un maksu par pakalpojumu sniegšanu nav izpildījuši.

Saskaņā ar CL 1488.pantu, tas dalībnieks, kurš līgumu labprātīgi izpildījis, ir tiesīgs prasīt atlīdzību, ja otrs izpildījumu pilnīgi vai pa daļai pieņēmis,

bet izvairās izpildīt savu saistību.

Saskaņā ar CL 1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Atbildētāju saistības apmēru pret Prasītāju apliecina prasības pieteikumam pievienotie parāda aprēķini (L.L.32-33).

Atbildētāju saistības apmēru pret Prasītāju apliecina prasības pieteikumam pievienotie Parādnieka izrakstītie rēķini (L.L.18-75).

Tāpat no lietas materiālos esošā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta 2017.gada 12.aprīļa rīkojumu un 2017.gada 13.aprīļa maksājuma

uzdevumu pierādīts, ka Prasītāja ir pārskaitījusi Pārvaldniekam EUR 5677,54 par Atbildētāju uzkrātās īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas

saistīti ar Īpašuma lietošanu, parādu.

Turklāt norādāms, ka atbildētājs /pers. A/ prasību atzina pilnībā, tajā skaitā parādu EUR 5677,54 apmērā, savukārt atbildētāja /pers. B/ neatzina

prasību, norādot, ka no 2009.gada oktobra Īpašumā nedzīvo, bet iebildumi par parāda apmēru un Prasītājas veikto aprēķinu netika izteikti un apstrīdēti.

Lietā ir pietiekami pierādījumu, kas apstiprina pušu saistības un to, ka Prasītājai ir prasījuma tiesības pret Atbildētājiem. Tas, ka saistības pienācīgi

izpildītas, saskaņā ar CL 1838.pantu, jāpierāda Atbildētājiem, taču šādi pierādījumi lietā iesniegti nav, līdz ar ko Prasītājas prasība par naudas līdzekļu

EUR 5677,54 apmērā solidāru piedziņu no Atbildētājiem ir apmierināma pilnā apmērā.

Apmierinot prasību, saskaņā ar CPL 41.panta pirmo daļu, no Atbildētājiem Prasītājas labā solidāri piedzenami Prasītājas samaksātie tiesas

izdevumi: valsts nodeva EUR 461,84 apmērā (L.L.7) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par pavēstu un prasības pieteikuma nosūtīšanu EUR 5,27

apmērā (L.L.8).

Atbilstoši CPL 195.panta noteikumiem, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, norādāmas Prasītājas tiesības par laiku no sprieduma

stāšanās spēkā līdz sprieduma izpildei saņemt no Atbildētājiem likumiskos 6 % gadā no pamatparāda EUR 5677,54 (CL 1753., 1756., 1765.pants).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piespriešanu, to apmēru pamato Latvijas pasta tarifi par pasta sūtījumu pakalpojumu izmaksām un Tiesu

informatīvajā sistēmā esošās ziņas par pavēstu nosūtīšanas izmaksām. Konkrētajā lietā ar lietas izskatīšanu saistītie kopējie izdevumi ir EUR 6,00 (L.L.2).

Prasītāja, iesniedzot prasību, ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,27 apmērā (L.L.8), tādēļ ņemot vērā to, ka ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi pārsniedz Prasītājas samaksāto summu, tad valsts ienākumos solidāri no Atbildētājiem ir piedzenami ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 0,73 apmērā.

Bez tam, ievērojot CPL 204.1 panta noteikumus, Atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas pēc sprieduma likumīgā

spēkā stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz CPL 8.panta pirmo daļu, 97.panta pirmo daļu un 189.-194.pantiem,

nosprieda:

Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domes prasību apmierināt pilnībā.

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu Rīgas pilsētas pašvaldības

Rīgas domei, reģistrācijas numurs 90000064250, naudas līdzekļus EUR 5677,54 apmērā un tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu EUR

461,84 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 5,27 apmērā, pavisam kopā EUR 6144,65 (seši tūkstoši viens simts četrdesmit četri

euro un 65 centi).

Piespriestās summas par labu Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domei ir ieskaitāmas Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta bankas norēķinu

kontā AS “Luminor bank”, konta Nr.LV78NDEA0023300005010.

Noteikt Rīgas pilsētas pašvaldības Rīgas domei, reģistrācijas numurs 90000064250, tiesības par laika periodu no sprieduma stāšanās likumīgā

spēkā līdz pilnīgai sprieduma izpildei saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6%

(seši procenti) gadā no piespriestās, bet nesamaksātās pamatparāda summas EUR 5677,54 (pieci tūkstoši seši simti septiņdesmit septiņi euro un 54

centi).

Piedzīt solidāri no /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus EUR 0,73 (nulle euro un 54 centi).

Samaksu veikt Valsts kase, BIC kods TRELLV22, Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā Nr.LV51TREL2190458019000,

norādot iemaksu mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un uzvārds).

Noteikt /pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas

pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par tiesas izdevumu piedziņu valsts labā, maksājuma apliecinošs dokuments ir iesniedzams Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā 10 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnesis R.Silakalns