Court dismisses prosecution against stateless individuals for illegal border crossing under Criminal Procedure Law.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the criminal proceedings against a group of stateless individuals accused of illegally crossing Latvia's border. Although the defendants were found to have violated border laws and were subsequently deported, the prosecution was terminated because the Criminal Procedure Law mandates ending cases against foreigners who have been forcibly expelled. The court applied this statutory bar to halt the trial despite the established facts of the illegal entry.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 377.panta 7.punkts; Krimināllikuma 284.pants 2. daļa: Criminal Procedure Law Art. 377(7) prohibits initiating or continuing proceedings against a foreigner or stateless person for illegal border crossing if they have been forcibly expelled from the state.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. K26-0023-18
ECLI:LV:REZT:2018:0118.11822001715.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Balvos, 2018.gada 18.janvārī
Rēzeknes tiesa šādā sastāvā:
tiesas sēdes priekšsēdētāja Simona Gmireka,
ar sekretāri Janu Zaļotovu,
piedaloties prokurorei Evijai Krasovskai
un aizstāvei Ilgai Krampužai
izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā /pers. E/, dzimis /datums/, /pers. F/, dzimis /datums/, /pers. G/, dzimis /datums/, /pers. H/, dzimusi
/datums/ un /pers. I/, dzimis /datums/, visi apsūdzēti Krimināllikuma 284.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā.
Novērtējusi iztiesāšanā pārbaudītos pierādījumus, tiesa
k o ns t a t ē j a
apsūdzētie /pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ personu grupā tīši nelikumīgi šķērsoja Latvijas valsts robežu, šādos apstākļos:
2015.gada 17.jūlijā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, /pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/, personu grupā, nolūkā
nelikumīgi, bez ieceļošanas dokumentiem nokļūt Eiropas Savienības valstīs, šķērsojot to robežas, katram apzinoties, ka viņiem nav attiecīgu institūciju
atļaujas, lai no Krievijas Federācijas nokļūtu Latvijas Republikā, pārkāpjot Latvijas Republikas Valsts robežas likuma 10.panta otrās, ceturtās daļas
prasības, Baltinavas novada Baltinavas pagasta ciemā Vārnīne pie robežzīmes Nr.344, robežas šķērsošanai neparedzētā vietā, tīši nelikumīgi ar kājām
šķērsoja valsts robežu virzienā no Krievijas Federācijas puses uz Latvijas Republiku, pēc kā nelikumīgi uzturējās Latvijas Republikas teritorijā līdz
2015.gada 17.jūlija plkst.05.35 Baltinavas novada Baltinavā Kārsavas ielā viņus aizturēja Valsts Robežsardzes amatpersonas.
Ar savām darbībām /pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ izdarīja Krimināllikuma 284.panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo
nodarījumu - mazāk smagu noziegumu.
No 2017.gada 3.aprīļa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas izriet, ka Pakistānas Islāma Republikas pilsoņiem /pers. F/
(/pers. F/), dzimis /datums/un /pers. G/ (/pers. G/), dzimis /datums/2016.gada 4.jūnijā tika izpildīts lēmums par minēto personu izraidīšanu no Latvijas
Republikas teritorijas. Pakistānas Islāma Republikas pilsoņa /pers. I/ dzimis /datums/iesniegums par bēgļa vai alternatīvā satusa piešķiršanu ar 2016.gada
26.augusta spriedumu noraidīts tiesā. 2016.gada 8.oktobrī tika izpildīts lēmums par minētās personas izraidīšanu no Latvijas Republikas teritorijas
(2.sējums, lietas 128.lapa).
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu, kriminālprocesu nedrīkst uzsākt, bet uzsāktais process ir jāizbeidz, ja tas ir vērsts pret
tādu ārvalstnieku vai bezvalstnieku par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kurš par šo noziedzīgo nodarījumu piespiedu kārtā izraidīts no Latvijas
Republikas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 481.panta pirmās daļas pirmo punktu – tiesa izbeidz kriminālprocesu, ja iztiesāšanas laikā konstatē šā likuma
377.panta 3.-10.punktā norādītos apstākļus, kas nepieļauj kriminālprocesu.
Tiesa konstatē, ka lietā ir pierādīts, ka Pakistānas Islāma Republikas pilsoņi /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ ir izraidīti no Latvijas Republikas, kas ir
kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis, un kriminālprocess, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu un 481.panta pirmās daļas 1.punktu
ir izbeidzams.
Apsūdzētais/pers. E/ savu vainu valsts robežas nelikumīgā šķērsošanā neatzina, sākotnēji norādīja sevi kā /pers. E/. Kā aizdomās turētais liecināja
(1.sējums, lietas 57., 58.lapa), ka pieturas pie teiktā pilnībā, ko teica savā paskaidrojumā 17.07.2015., laboja tikai to, ka ieradās nevis no Indijas, bet no
Pakistānas, kopā ar saviem radiniekiem. Kopā ar saviem radiniekiem /pers. H/, /pers. F/, /pers. I/, /pers. T/ vēlējas no Pakistānas nokļūt uz Franciju pie
savām māsām. Zināja, ka lai nokļūtu uz Franciju ir nepieciešama vīza un pase. Vīzu priekš sevis, sievas un meitas nekārtoja, jo nebija garantijas, ka to
saņems, bet griezās pie cilvēka Pakistānā, kurš viņiem garantēja dabūt visus dokumentus, tai skaitā vīzu uz Franciju. Pie cilvēka, kura griezās, bija
jāmaksā 8000 eiro un vīza bija garantēta. Visu summu samaksāja Pakistānā, vispirms pusi summas, tad kad pārvadātājs viņam parādīja viņa pasi, kurā
cik atceras tur bija Šengenas vīza, tad arī pārējo summu. Savu pavalstniecību sākotnēji slēpa, jo baidījās, lai neaizsūta atpakaļ uz Pakistānu. Visu
ceļojuma laiku brauca tikai ar vienu mašīnu, baltā krāsā. Dokumenti palika pie pārvadātāja.
/pers. E/ nopratināts papildus kā aizdomās turētais liecināja (1.sējums, lietas 59.lapa), ka iepriekš sniegtās liecības uztur pilnībā. Paskaidroja, ka
viņš zināja, ka izceļo no Pakistānas uz Franciju ir nepieciešama Šengenas vīza, tā viņa pasē bija, viņš to redzēja, bet par cik visus dokumentus kārtoja
pavadonis – visi dokumenti bija pie viņa. Neatceras, kādās valstīs bija kopā ar citiem, jo pilnībā paļāvās uz pārvadātāju un bija pārliecināts, ka ar
ceļošanas dokumentiem visiem viss ir kārtībā. No Pakistānas lidoja ar lidmašīnu un tad viņus veda ar automašīnu, cik pavadoņu bija, neatceras. Vai
šķērsoja valstu robežas nelikumīgi viņš nezināja, jo paļāvās uz pārvadātāju. Neatceras, kā izskatījās pavadonis, bet viņam bija Eiropas pase, un
pavadonis teica, ka viņš varot braukāt šurpu turpu. To, ka ir ieradies Latvijā nelikumīgi, viņš nezināja. Ejot kājām, pēc tā kā viņus pameta pavadonis, viņš
nekādus valsts robežas apzīmējumus neredzēja. Nezināja, ka Latvijā ir ieradušies nelikumīgi.
/pers. E/ 2015.gada 17.jūlija Ārzemnieka paskaidrojumā (1.sējums, lietas 61., 62.lapa) norādīja, ka ir /pers. E/, Indijas Republikas pilsonis un
paskaidroja, ka no savām mājām Indijā izbrauca 12.jūlijā. Lidoja uz Maskavu, viņam bija derīga pase un Eiropas vīza. Lidoja reizē ar sievu, meitu un vēl
trīs radiniekiem, ar kuriem kopā viņu aizturēja. No Maskavas brauca ar vienu mašīnu un vienu pārvadātāju. Ar pārvadātāju pirmo reiz satikās Indijā,
sarunāja, ka aizvedīs viņus uz Franciju. Saprot, ka nelikumīgi šķērsoja robežu no Krievijas uz Latviju un ceļoja bez vīzas Šengenas dalībvalstī Latvijā.
Apsūdzētā/pers. H/ savu vainu valsts robežas nelikumīgā šķērsošanā atzina, sākotnēji norādīja sevi kā /pers. H/. Kā aizdomās turētā liecināja
(1.sējums, lietas 66.lapa), ka pieturās pie tā, ko teica savā ārzemnieka paskaidrojumā 17.07.2015. No Pakistānas devās kopā ar visām personām, kuras
arī aizturēja robežsardzes darbinieki – /pers. I/, /pers. G/, /pers. F/, /pers. E/. Visu ceļu bija kopā, nekur nešķīrās. Viņu mērķis bija nokļūt uz Franciju,
tāpēc vērsās pie palīdzības pie vīrieša, kuru viņa nepazīst, samaksāja viņam naudas izteiksmē. Meloja par savu izcelsmes valsti, jo bija bailes, ka viņus
neatstās valstī, jo Pakistānā viņus var nogalināt. Zināja, ka uz Franciju ir nepieciešama vīza un pase. Pase bija pie tā vīrieša, kurš viņiem kārtoja
dokumentus uz Franciju.
/pers. H/ nopratināta papildus kā aizdomās turētā liecināja (1.sējums, lietas 67.lapa), ka iepriekš sniegtās liecības uztur pilnībā. Paskaidroja, ka
vēlās precizēt savu uzvārdu, ka viņu sauc /pers. H/. No Pakistānas kopā ar visiem, ar kuriem viņu aizturēja Latvijā, lidoja ar lidmašīnu, uz kuru valsti viņa
nezin, sekoja pavadonim. To, ka uz Eiropu ir vajadzīga vīza, viņa nezināja, bet viņas pasē kaut kāds Eiropas zīmogs bija. Par dokumentu kārtošanu
rūpējās vīrs, tāpēc viņa pilnībā paļāvās uz viņu.
/pers. H/ 2015.gada 17.jūlija Ārzemnieka paskaidrojumā (1.sējums, lietas 68.lapa) norādīja, ka ir /pers. H/, Indijas Republikas pilsone un
paskaidroja, ka no savām mājām Indijā izbrauca pirms četrām vai piecām dienām. Visu ceļu brauca ar mašīnu, nelidoja. Brauca kopā ar savu vīru, meitu
un vīra radiniekiem. Viņi brauca uz Franciju. Vīrieti, kurš apsolīja viņus aizvest uz Franciju, satika Indijā, iepriekš nebija viņu redzējusi. Kad izbrauca,
viņai bija pase, bet nezin, vai tajā bija vīza, arī meitai bija pase. Kopš izbraukšanas visu laiku brauca ar vienu mašīnu un vienu pārvadātāju. Saprot, ka
nelikumīgi šķērsoja robežu starp Krieviju un Latviju un ieceļoja Šengenas dalībvalstī Latvijā bez vīzas.
2017.gada 12.oktobrī tiesā no Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Balvu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas saņemta informācija, ka /pers.
E/ un /pers. H/ atrašanās vieta nav zināma, darbs meklēšanas lietā turpinās.
Lieta, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 465.panta pirmās daļas 1.punkta nosacījumiem, tiek iztiesāta apsūdzēto /pers. E/ un /pers. H/
prombūtnē (in absentia), jo apsūdzēto konkrēta atrašanās vieta nav zināma un tas ir norādīts informācijā par meklēšanas rezultātu.
Tiesas sēdē, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešās daļas nosacījumiem, piedalās apsūdzēto aizstāvis.
Iztiesājot lietu, tiesas izmeklēšanā tika veikta pilna pierādījumu pārbaude.
Apsūdzēto/pers. H/ un /pers. E/ vaina Krimināllikuma 284.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta ar:
2015.gada 17.jūlija ziņojumu par valsts robežas režīma pārkāpumu, no kura izriet, ka 2015.gada 17.jūlijā plkst.05:25 Punduru RSN NVV
J.Vizulis saņēma informāciju no VRS VIP Punduru RSN inspektora O.Ločmeļa, kuru O.Ločmelim sniedza Valsts policijas Baltinavas novada iecirkņa
inspektors G.Zelčs, par to, ka Baltinavas ciemā Kārsavas ielā, stāvlaukumā redzēti divi tumsnējas ādas krāsas cilvēki. Pārbaudot saņemto informāciju
nekavējoties uz Baltinavu izbrauca RN Nr.205-632. Plkst.05:40 E.Afanasjevs informēja, ka ciemā Baltinava Kārsavas ielā, automašīnu stāvvietā
konstatētas 5 pieaugušas personas (četri vīrieši, sieviete un bērns (zīdainis)), bez personu apliecinošiem dokumentiem. Ar personām sazināties angļu
valodā nav iespējams.
Plkst.11:20 Punduru RSN inspektori ar dienesta suni uzsāka valsts robežas posma apsekošanu no orientiera A90-A83. Veicot iepriekšminētā
posma apsekošanu plkst.12:20 pie orientiera A86(-500m) (Rz.Nr.347(-100m) LR-KF kopējais orientieris Nr.44 (-500m) konstatēja zālē nomīdītu taku
no KF uz LR, kur suns uzņēma pēdas. Pēdas aptuveni 100m (Rz.Nr.347 (-25m) virzās pa patruļtaku, līdz vietai uz patruļtakas, kur konstatēta personu
atpūtas vieta atrasti (konfekšu ietinamie papīri, šķiltavas, tukši čipsu iepakojumi un sīki saplēsta iespējams Krievijas pases, vīzas, kopija, izsniegta
Pakistānā uz /pers. I/ vārda tēva vārds /pers. AH/). Turpinot pārvietošanos pa patruļtaku aptuveni pēc 100m, pēdas nogriežas no patruļtakas uz Latvijas
iekšzemi, kur aptuveni pēc 300m konstatēta otra personu atpūtas vieta (atrastas ēdiena atliekas, bērnu sausā piena maisījums “NAN2” iepakojums un
KF karte). Turpinot ceļu pa iemīto taku pēdas izved uz patruļtakas pie RZ.Nr.344(+50m) iet pa patruļtaku orientiera A87 virzienā līdz A87 un pēc 50 m
pēdas pagriežas uz iekšzemi iet līdz lauku ceļam, kur suns pēdas pazaudēja (1.sējums, lietas 4., 5.lapa);
2015.gada 17.jūlija J.Aleksāna ziņojumu par konstatētajām pēdām, no kura izriet, ka plkst.11:20 Punduru RSN inspektors J.Aleksāns un
Lavošnieku RSN inspektors – kinologs G.Dupužs ar suni Zenzi, uzsāka valsts robežas posma apsekošanu no orientiera A90-A83. Veicot iepriekšminētā
posma apsekošanu plkst.12:20 pie orientiera A86(-500m) (Rz.Nr.347(-100m) LR-KF kopējais orientieris Nr44 (-500m)) konstatēja zālē nomīdītu
taku no KF uz LR, kur suns uzņēma pēdas. Pēdas aptuveni 100m līdz (rz.Nr.347(-25m) virzījās pa patruļtaku, līdz vietai uz patruļtakas, kur konstatēta
personu atpūtas vieta, tika atrasti (konfekšu ietinamie papīri, šķiltavas, tukši čipsu iepakojumi un sīki saplēsta iespējams Krievijas pases, vīzas, kopija,
izsniegta Pakistānā uz /pers. I/ vārda tēva vārds /pers. AH/). Turpinot pārvietošanos pa patruļtaku aptuveni pēc 100m, pēdas nogriežas no patruļtakas uz
Latvijas iekšzemi, kur pa krūmainu apvidu aptuveni pēc 300m konstatēta otra personu atpūtas vieta (atrastas ēdiena atliekas, bērnu sausā piena
maisījums “NAN2” iepakojums un KF karte). Turpinot ceļu pa krūmājiem iemīto taku pēdas izved uz patruļtakas pie RZ.Nr.344(+50m) iet pa
patruļtaku orientiera A87 virzienā līdz A87 un A87+50 m pēdas pagriežas uz iekšzemi iet līdz lauku ceļam, kur suns pēdas pazaudēja (1.sējums, lietas
6.lapa);
2015.gada 17.jūlija apskates protokolu un tām pievienoto fototabulu, no kura izriet, ka starp orientieriem A85 un A86 no robežzīmes Nr.346 +
100m rietumu virzienā. Novērota no robežlīnijas nomīdīta taka, noliektas zāles veidā. Zāle noliekta uz Latvijas Republikas iekšzemes pusi līdz patruļtakai.
Uz patruļtakas nav saskatāmas cilvēku pārvietošanās pazīmes. Apsekojot patruļtaku paralēli valsts robežlīnijai 80 m rietumu virzienā novērots, ka
patruļtakas kreisajā un labajā malā noliekusies zāle un atstāti priekšmeti: šķiltavas gaišas krāsas (gaiši pelēkas) ar uzrakstu G-Drive ar zilas krāsas
gaismiņu; saplēsti papīra gabaliņi uz kuras iespējams ir nokopēts personas pases datu lapa; tukšs zāļu iepakojums (...);
liecinieka Aigara Sisojeva liecību pirmstiesas izmeklēšanā, kura tiesas sēdē tika nolasīta pamatojoties uz Krimināllikuma 501.panta 2.punkta
pamata, kas ir analoģiska viņa sniegtajam 2015.gada 17.jūlija ziņojumu par valsts robežas režīma pārkāpumu. Viņš savas liecības uzturēja un
apstiprināja;
liecinieka Gunta Dupuža liecību pirmstiesas izmeklēšanā, kura tiesas sēdē tika nolasīta pamatojoties uz Krimināllikuma 501.panta 2.punkta pamata.
Liecināja, ka viņš ir Lavošnieku robežapsardzības nodaļas inspektors – kinologs. Saistībā ar Punduru RSN aizturētajiem nelikumīgajiem valsts robežas
šķērsotājiem tika izsaukts ar dienesta suni uz Punduru RSN, lai veiktu valsts robežas apsekošanu, ar mērķi atklāt valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas
pazīmes. Ierodoties Punduru RSN, viņš tika norīkots uz valsts robežu Punduru RSN apsargājamajā iecirknī, kur dienesta suns uzņēma pēdas, t.i.,
ienākošās pēdas no Krievijas Federācijas teritorijas pie robežzīmes Nr.347 (-100m), suns uzrādīja, ka valsts robeža tajā vietā ir šķērsota vairākām
personām. No valsts robežas līnijas, kur bija arī redzama zāle, cilvēku darbības rezultātā atstāta nomīdīta taka, suns uzņēma pēdas pa patruļtaku, tas ir,
gar valsts robežu un veda pa to uzņemot robežpārkāpēju atstātās pēdas. Pēdas virzījās aptuveni 100 m līdz (Rz.Nr.347 (-25)) pa patruļtaku, līdz vietai
uz patruļtakas, kur bija konstatēta personu atpūtas vietas. Tika atrasti priekšmeti (konfekšu ietinamie papīri, šķiltavas, tukši čipsu iepakojumi un sīki
saplēstas pases kopija, vīzas kopija uz /pers. I/ vārda, tēva vārds /pers. AH/). Turpinot pārvietošanos pa patruļtaku, tas ir, gar pašu valsts robežu,
aptuveni pēc 100 metriem, pēdas veda nogriežoties no patruļtakas uz Latvijas iekšzemi, kur pa krūmainu apvidu, aptuveni pēc 300 metriem konstatēta
vēl viena vieta, kur iespējams robežpārkāpēji atpūtās (atrastas ēdiena atliekas, bērnu sausā maisījuma “NAN2” iepakojums un Krievijas |federācijas
apvidus karte (ģeogrāfiskā). Turpinot ceļu pa krūmājiem iemīto taku, pēdas izveda uz patruļtakas pie robežzīmes Nr.344 (+50m), gāja pa patruļtaku un
tad, pēdas pagriezās uz Latvijas iekšzemi, noveda līdz lauku grants ceļam, uz minētā ceļa suns pēdas vairs neuzņēma. Dzenot pēdas varēja secināt, ka tās
atstātas aptuveni līdz 8 stundām atpakaļ. Liecinieks savas pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības uzturēja;
liecinieka Guntara Zelča liecību tiesas izmeklēšanā, kurš liecināja, ka datumu neatceras, tas bija augusta mēnesis vai jūlija beigas, brauca pirms
pieciem rītā pa Baltinavas centru, ieraudzīja divus nepazīstamus vīriešus, tumšādainas krāsas. Juta, ka viņu grib apstādināt, pats apstājās pie viņiem un
saprata, ka viņi nerunā mūsu valodā. Saprata, ka viņi cenšas pateikt, kur te ir taksis? Nojauta, ka tie ir nelikumīgi šķērsojuši robežu, sazinājās ar
robežsargiem. Kamēr viņš tur uzturējās, ieraudzīja, ka Baltinavas centrā aiz veikala noliktavas, vēl krūmos sēdēja 3 cilvēki, kopā ar viņiem bija mazs
bērns. Tad viņus paaicināja nākt laukā no krūmiem un nosēdināja Baltinavas centrā zem nojumes pie galda un lika viņiem saprast, ka tūliņ taksis atbrauks.
Par cik viņš bija civilajā apģērbā, tad viņi ar viņu gribēja komunicēt, bet kad ieradās robežsargi, tā viņi vairs nekomunicēja.
Tiesa uzskata, ka ir pierādīts, ka /pers. H/ un /pers. E/ 2015.gada 17.jūlijā, izmeklēšanā precīzāk nenoskaidrotā laikā, grupā ar /pers. F/, /pers. G/
un /pers. I/ (personas atbrīvotas no kriminālatbildības, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu), nolūkā nelikumīgi, bez ieceļošanas
dokumentiem nokļūt Eiropas Savienības valstīs, šķērsojot to robežas, apzinoties, ka viņiem līdzi nav nekādu personu apliecinošu dokumentu, nav
attiecīgu institūciju atļaujas, lai no Krievijas Federācijas nokļūtu Latvijas Republikā, pārkāpa Latvijas Republikas Valsts robežas likuma 10.panta otrās,
ceturtās daļas prasības, Baltinavas novada Baltinavas pagastā ciemā Vārnīne, pie robežzīmes Nr.344, robežas šķērsošanai neparedzētā vietā, slepus, tīši
nelikumīgi ar kājām šķērsoja valsts robežu virzienā no Krievijas Federācijas puses uz Latvijas Republiku. Valsts robežas likuma 10.pantā noteikts, ka
personas valsts robežu šķērso ar derīgiem ceļošanas dokumentiem un citiem dokumentiem, kuru nepieciešamība noteikta normatīvajos aktos, kas regulē
personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai ceļošanas tranzīta kārtību. Valsts robežas likums nosaka, ka robežšķērsošanas vieta ir vieta uz valsts
sauszemes robežas (...), kas paraudzēta personām ārējās robežas šķērsošanai.
Tiesa uzskata, ka no /pers. H/ un /pers. E/ liecībām izriet, ka viņi apzinājās, ka viņiem nav personu apliecinoša dokumenta uz vīzas, lai nokļūtu
Eiropas Savienības valstīs.
Ar liecinieku Guntara Zelča, Gunta Dupuža un Aigara Sisojeva liecībām ir pierādīts, ka /pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ tika
aizturēti 2015.gada 17.jūlija rītā, Latvijas Republikas robežas tuvumā, pēc tam, kad viņus Baltinavas centrā ieraudzīja policijas darbinieks Guntars Zelčs.
Aizturētie nespēja sazināties, jo angļu valodu neprata, sākotnēji nepareizi norādīja savus vārdus, uzvārdus, dēvēja sevi par Indijas Republikas pilsoņiem,
klāt personu apliecinošu dokumentu nebija.
Tiesas ieskatā, nepastāv šaubas par to, ka /pers. H/ un /pers. E/ apzināti pieļāva Latvijas Republikas valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu grupā ar
/pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/. Personu grupā izdarīto valsts robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu pierāda ziņas, kas fiksētas apskates protokolā un
ziņojumos, kā arī izņemtie lietiskie pierādījumi un nomītās zāles esamība liecina par to, ka personas pārvietojās kopā.
/pers. H/ un /pers. E/ apzinājās, ka dodas no Krievijas Federācijas uz Franciju, kas ir Eiropas Savienības valsts, kā arī apzinājās, ka viņu pa
ievērojamu samaksu veda pārvadātājs, kurš viņu, kopā ar /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/, izsēdināja mežā pie Eiropas Savienības ārējās robežas.
Netieši uz /pers. H/ un /pers. E/ prettiesisko nodomu šķērsot nelegāli valsts robežu norāda viņu uzvedība – pēc aizturēšanas viņi apzināti maldināja
robežsardzes amatpersonas, nosaucot izdomātus vārdu, uzvārdus un ziņas par pavalstniecību, vairākkārt mainot šīs ziņas, kas varētu norādīt uz vēlmi
ļaunprātīgi izmantot patvēruma procedūru, lai izvairītos no atbildības un soda.
Par izdarīto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētie ir sodāmi.
Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošus un
pastiprinošus apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47.pantu otro daļu, /pers. H/ kā atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa konstatē savu vainas atzīšanu un izdarītā
nožēlošanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu, /pers. H/ un /pers. E/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35.panta otro daļu, soda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu; resocializēt sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
Novērtējot apsūdzēto /pers. H/ un /pers. E/ personības, noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas apstākļus un lai panāktu, lai notiesātais un citas personas
pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas tiesa uzskata, kā sods ir piemērojama brīvības atņemšana.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. H/ un /pers. E/ izciestā soda termiņā ieskaitīt pirmstiesas aizturēšanā pavadīto laiku no
2015.gada 17.jūlija līdz 2016.gada 15.martam (tad tika pārvietoti uz PMLP Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki”), t.i., 7 mēnešus un
28 dienas. Līdz ar to uzskatāms, ka sods ir izciests.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte Ilga Krampuža, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās
daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 214,37 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajai /pers. H/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta ceturto daļu, /pers. H/ ir atbrīvojama no procesuālo izdevumu samaksas, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņas mantisko stāvokli, viņa ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsone, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte Ilga Krampuža, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās
daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 214,37 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. E/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta ceturto daļu, /pers. E/ ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņa mantisko stāvokli, viņš ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsonis, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte Ilga Krampuža, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās
daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 176,16 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. F/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta ceturto daļu, /pers. F/ ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņa mantisko stāvokli, viņš ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsonis, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte Ilga Krampuža, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās
daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 176,16 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. G/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta ceturto daļu, /pers. G/ ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņa mantisko stāvokli, viņš ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsonis, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Tiesas sēdē pēc tiesas norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte Ilga Krampuža, kurai saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās
daļas 4.punktu no valsts līdzekļiem izmaksājami EUR 176,16 par sniegto juridisko palīdzību apsūdzētajam /pers. I/. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
368.panta ceturto daļu, /pers. I/ ir atbrīvojams no procesuālo izdevumu samaksas, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņa mantisko stāvokli, viņš ir
Pakistānas Islāma Republikas pilsonis, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
/pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ ir atbrīvojami no EUR 31,69 samaksas par ceļa izdevumiem lieciniekiem ierodoties uz tiesas
sēdi, jo tiesas rīcībā nav informācijas par viņu mantisko stāvokli, viņi ir Pakistānas Islāma Republikas pilsoņi, līdz ar to, procesuālo izdevumu piedziņa
lietā ir apgrūtināta. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377., 465., 481., 511., 512., 520., 527. - 529.pantu, tiesa
no s p r ie d a
/pers. F/, dzimušu /datums/, atbrīvot no kriminālatbildības par Krimināllikuma 284.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uz
izbeigt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu.
/pers. G/, dzimušu /datums/, atbrīvot no kriminālatbildības par Krimināllikuma 284.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uz
izbeigt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu.
/pers. I/, dzimušu /datums/, atbrīvot no kriminālatbildības par Krimināllikuma 284.panta otrā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu uz
izbeigt kriminālprocesu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 7.punktu.
/pers. E/, dzimušu /datums/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 284.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem un 28 (divdesmit astoņām) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. E/ izciestā soda termiņā ieskaitīt pirmstiesas aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada
17.jūlija līdz 2016.gada 15.martam, t.i., 7 (septiņus) mēnešus un 28 (divdesmit astoņas) dienas. Līdz ar to sods ir izciests.
/pers. H/, dzimušu /datums/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 284.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt ar brīvības
atņemšanu uz 7 (septiņiem) mēnešiem un 28 (divdesmit astoņām) dienām.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. H/ izciestā soda termiņā ieskaitīt pirmstiesas aizturēšanā pavadīto laiku no 2015.gada
17.jūlija līdz 2016.gada 15.martam, t.i., 7 (septiņus) mēnešus un 28 (divdesmit astoņas) dienas. Līdz ar to sods ir izciests.
Atbrīvot /pers. H/ no procesuālo izdevumu EUR 214,37 (divi simti četrpadsmit euro 37 centi) samaksas par advokātes Ilgas Krampužas darbu.
Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Atbrīvot /pers. E/ no procesuālo izdevumu EUR 214,37 (divi simti četrpadsmit euro 37 centi) samaksas par advokātes Ilgas Krampužas darbu.
Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Atbrīvot /pers. F/ no procesuālo izdevumu EUR 176,16 (viens simts septiņdesmit seši euro 16 centi) samaksas par advokātes Ilgas Krampužas
darbu. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Atbrīvot /pers. G/ no procesuālo izdevumu EUR 176,16 (viens simts septiņdesmit seši euro 16 centi) samaksas par advokātes Ilgas Krampužas
darbu. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Atbrīvot /pers. I/ no procesuālo izdevumu EUR 176,16 (viens simts septiņdesmit seši euro 16 centi) samaksas par advokātes Ilgas Krampužas
darbu. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Atbrīvot /pers. H/, /pers. E/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. I/ no kopā procesuālo izdevumu EUR 31,69 (trīsdesmit viens euro 69 centi)
samaksas par ceļa izdevumiem lieciniekiem. Procesuālie izdevumi sedzami no valsts līdzekļiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, lietiskos pierādījumus – gāzes šķiltavas ar lukturi “G-Drive” 2 gab., sausā
piena maisījumu “Nestle NAN” 1 gab., tablešu paciņu (tukša) “Energo miks aktiv” 1 gab., balta papīra lapu, saldo krējumu “Domik v derevņe” 1 gab.,
sulu “Frutto Ņaņa” 2gab., cepumus “Posidzeļniko” 1 gab., sulas iepakojumu (tukšs) “Dobrij”, čipsu “Estrella” iepakojumus (tukši) 2 gab., karti
(saplēsta), pasi Nr.ED1843281 (saplēsta) un KF vīzu 120247050 – kopijas, kas atrodas Rēzeknes tiesā – iznīcināt.
Spriedumu, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 550.pantu, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai 10
dienu laikā, no pilna sprieduma pieejamības dienas, sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā (Balvos, Bērzpils ielā 7A), bet notiesātais var
pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gmireka