Court partially allowed construction contract claim for unpaid retention money and interest but rejected acceptance order.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the construction company's claim against the municipality, ordering payment of the retained work guarantee and accrued interest while rejecting the request to formally accept the works. The plaintiff argued the contract was terminated by the defendant, yet the defendant had accepted partial work and paid for it, leaving the retention money unpaid. The court ruled that while the monetary claim was valid based on the contract terms, the specific order to sign the acceptance document was not granted, and the municipality's counterclaim for damages was fully rejected.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 195., 204.1 panti; The court may partially satisfy a claim for retention money and interest upon contract termination but may refuse the specific request to order the signing of an acceptance document if factual prerequisites are not fully met.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0136-18
ECLI:LV:LAAT:2018:0914.C26210916.6.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rēzeknē 2018.gada 14.septembrī
Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija
tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Valentīna Sokolova
tiesnesis Jānis Dimpers
tiesnese Silvija Vasiļevska
ar tiesas sēžu sekretāri Kristīni Karpoviču,
piedaloties prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” pārstāvim zvērinātam advokātam Vilim Sruoģim, atbildētājas Viļānu novada
pašvaldības pārstāvim zvērinātam advokātam Ermīnam Darapoļskim un trešās personas AS “Komunālprojekts” pārstāvim /pers. A/,
izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasībā pret Viļānu novada pašvaldību ar trešajām personām SIA
“DAKO” un AS “Komunālprojekts” par parāda 52 029,37 EUR un likumisko procentu 4032 EUR piedziņu un Viļānu novada pašvaldības pretprasībā
par zaudējuma 390 838,84 EUR piedziņu sakarā ar SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” un Viļānu novada pašvaldības apelācijas sūdzībām par
Rēzeknes tiesas 2017.gada 15.decembra spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1]SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” cēla tiesā prasību, kurā lūdza uzlikt par pienākumu Viļānu novada pašvaldībai pieņemt no prasītāja
izpildītus darbus un parakstīt būvobjekta pieņemšanas un nodošanas aktu, piedzīt no Viļānu novada pašvaldības darba garantijas naudu 52 029,37 EUR un
likumiskos procentus par laika periodu no 2014.gada 28.janvāra līdz 2016.gada 28.janvārim 3121,76 EUR un par laika periodu no 2016.gada 28.janvāra
līdz prasības sastādīšanas dienai, tas ir, par septiņiem mēnešiem 910,51 EUR, kopā likumiskos procentus 4032,27 EUR.
Prasība pamatota ar šādiem apstākļiem.
[1.1]Saskaņā ar 2012.gada 26.septembrī noslēgto līgumu SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” pēc Viļānu novada pašvaldības pasūtījuma
veica Viļānu kultūras nama-bibliotēkas rekonstrukcijas būvdarbus. Viļānu novada pašvaldība par visiem izpildītajiem darbiem samaksāja, bet saskaņā ar
līguma 6.4.punktu ieturēja no darba samaksas 10% kā darba garantiju.
[1.2]Prasītāja uzskata, ka atbildētājai ir jāatdod ieturētā nauda, jo saskaņā ar līguma 6.4.punktu atbildētāja varēja paturēt pusi no šīs naudas līdz
darba pieņemšanas un nodošanas akta parakstīšanai un otru pusi – līdz darbu garantijas termiņa beigām. Prasītāja darbus ir pabeigusi, izpilot tos par
66,78%, jo atbildētāja 2014.gada 28.janvārī pēc savas iniciatīvas izbeidza līgumu. Atbildētāja izpildītos darbus ir pieņēmusi bez iebildumiem, jo parakstīja
visus darbu daļas aktus un apmaksājusi darbus, bet nepamatoti attiecās parakstīt 2014.gada 22.janvāra būvobjekta pieņemšanas un nodošanas aktu.
Objekts nodots ekspluatācijā 2015.gada 4.augustā, tāpēc 2016.gada 28.janvārī izbeidzās 24 mēnešu darbu garantijas termiņš. Atbildētāja līgumā
noteiktajos termiņos neizmaksāja prasītājai ieturēto garantijas naudu, ar ko pārkāpusi līguma nosacījumos.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1412., 1587., 1572., 1652., 1765.pantu.
[2]Viļānu novada pašvaldība, pamatojoties uz Civillikuma 1., 1587., 1598., 1651., 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, 1779., 1775., 1773.pantu,
cēlusi pretprasību pret SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” par zaudējuma 390 838,84 EUR piedziņu, norādot, ka zaudējums ir pašvaldības
papildus izmaksas, tas ir, naudas summas, kuras pašvaldība samaksāja par objekta rekonstrukciju virs budžetā plānotajām izmaksām. Zaudējums
aprēķināts, no pašvaldības faktiskām izmaksām 522 503,30 EUR atskaitot budžetā plānotās izmaksas 85 853,60 EUR un no AS “Swedbank” saņemto
garantijas naudu 45 810,78 EUR.
[2.1]Atbildētāja uzskata, ka pašvaldības izmaksas no 85 853,60 EUR palielinājās līdz 522503,30 EUR tāpēc, ka prasītāja neizpildīja visus objekta
rekonstrukcijas būvdarbus un par atlikušo būvdarbu izpildi pašvaldība samaksāja citam būvdarbu izpildītājam pilnsabiedrībai “Latgales būve” par 436
649,62 EUR vairāk, nekā bija paredzēts.
[2.2]Vēlāk atbildētāja iesniedza pieteikumu, nosaucot to par pretprasības pieteikuma grozījumiem, kurā trešās personas SIA “DAKO” un AS
“Komunālprojekts” norādīja par prasītājām, un lūdza zaudējumu 390 838,84 EUR piedzīt solidāri no prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”
un trešajām personām SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts”, jo šīs personas apvienojās piegādātāju apvienībā, kura uzvarēja Viļānu kultūras nama-
bibliotēkas rekonstrukcijas publiskā iepirkumu konkursā, un apņēmās sadarboties iepirkuma līguma izpildē.
[3]Ar Rēzeknes tiesas 2017.gada 15.decembra spriedumu SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasība un Viļānu novada pašvaldības
pretprasība pret SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” un SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts” pilnīgi noraidītas.
[3.1]Tiesa, pamatojot savu viedokli ar līguma 10.1.punktu, atzina, ka garantijas termiņš SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” izpildītiem
darbiem nevar iestāties, jo prasītāja nav pabeigusi objekta rekonstrukciju pilnā apjomā, līgums paredz garantijas termiņa uzsākšanu tikai pēc galīgā darba
nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, nevis pēc darba daļas izpildīšanas. Līdz ar to secināja, ka garantijas nauda prasītājai nepienākas.
[3.2]Tiesa noraidīja SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasījumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājai pieņemt izpildītos darbus un parakstīt
būvobjekta nodošanas un pieņemšanas aktu, jo šādam aktam nav nozīmes, lietā nav strīda, ka izpildītie darbi ir pilnīgi apmaksāti.
[3.3]Tiesa noraidīja Viļānu novada pašvaldības pretparsību par zaudējuma piedziņu, jo konstatēja, ka nav cēloniskā sakara satrp atbildētājas
zaudējumiem un prasītājas neatļauto darbību.
[3.4]Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1785.pantu, atzina, ka līguma 14.2.punkts neparedz zaudējuma atlīdzināšanu līguma pirms termiņa izbeigšanas
gadījumā.
[3.5]Tiesa, pamatojoties uz Civillikuma 1636.pantu, atzina, ka atbildētājas tiesību aizskāruma nav, jo atbildētājai bija tiesība, nevis pienākums izbeigt
līgumu, atbildētāja izvēlējās izmantot savu tiesību un vienpusēji izbeigt līgumu, nevis veikt izmaiņas projekta īstenošanas laikā un atļaut prasītājai pabeigt
darbus.
Tiesa atsaucas uz Civillikuma 1776.panta noteikumiem un atzina, ka atbildētāja nav veikusi darbības, lai novērstu zaudējumu, jo neizmantoja darba
izpildes laikā visas iespējas, tas ir, līgumsodu, darba izpildes termiņa pagarinājumu, projekta izmaiņas veikšanu, lai objekts būtu pabeigts ar minimālajiem
izdevumiem, un pati ar savām darbībām palielināja objekta būvniecības izmaksas.
[4]Prasītāja SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” iesniedza apelācijas sūdzību par Rēzeknes tiesas 2017.gada 15.decembra spriedumu,
pārsūdzot spriedumu daļā, ar kuru noraidīta tās prasība.
[4.1]Prasītāja SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” uzskata, ka atbildētājas atteikšanos parakstīt 2014.gada 22.janvārī būvobjekta pieņemšanas
un nodošanas aktu neatbilst līguma 14.2.punktam. Norāda, ka atbildētājai nav bijušas pretenzijas par prasītājas paveikto darbu kvalitāti.
[4.2]Prasītāja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka uz prasītājas izpildītajiem darbiem nav attiecināms garantijas termiņš. Norāda, ka objekts tika nodots
ekspluatācijā kopā ar prasītājas paveiktajiem un pasūtītājam nodotajiem darbiem. Prasītāja garantijas laiku ir rēķinājusi no brīža, kad objekts nodots
ekspluatācijā.
Uzskata, ka prasītājai ir tiesības uz garantijas naudu, jo garantijas termiņš izbeidzās, garantijas laikā objektā nebija veikti remontdarbi vai uzlabojumi
sakarā ar prasītājas paveikto darbu kvalitāti, garantijas nauda ietilpst prasītājas paveikto darbu izmaksās.
[4.3]Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav piemērojusi līgumsodu par darbu izpildes kavējumu, nav turpinājusi noslēgto līgumu, nolēmusi izmantot savu
tiesību izbeigt līgumu un izmantot garantijas summu 45 810,78 EUR. Savukārt prasītāja pazaudēja garantijas summu 45 810,78 EUR un tajā pašā laikā nav
pilnā apmērā saņēmusi samaksu par pabeigtajiem un pieņemtajiem darbiem. Līdz ar to prasītāja uzskata, ka atbildētājai ir pienākums maksāt prasītājai par
pabeigtajiem darbiem atlikušo samaksas daļu, tas ir, garantijas naudu.
[4.4]Prasītāja lūdz pilnīgi apmierināt prasību un piedzīt no atbildētājas garantijas naudu 52 029,37 EUR, likumiskos procentus 3121,76 EUR un
910,51 EUR.
[5]Atbildētāja Viļānu novada pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzības par Rēzeknes tiesas 2017.gada 15.decembra spriedumu daļā, ar kuru
noraidīta pretprasība.
[5.1]Atbildētāja uzskata, ka tiesa kļudaini secināja, ka līguma izbeigšanas rezultātā iestājās sekas – iespēja pazaudēt ES finansējumu, jo iespēju
zaudēt ES finansējumu radīja nevis līguma izbeigšana, bet izpildītāja līguma pārkāpums, neizpildot uzņemtās saistības. Atbildētāja izbeidza līgumu, kad jau
bija iestājies darbu izpildes termiņš, darbi izpildīti netika un prasītāja atzinusi savu nespēju pabeigt iesāktos būvdarbus. Līgumsoda piemērošana nevārēja
nodrošināt darbu izpildi. Atbildētājai nebija iespējas veikt izmaiņas projektā iesniegumā un pagarināt projekta īstenošanas termiņu, jo tas ir Lauku atbalsta
dienesta kompetence. Jaunajā līgumā nepieciešamos būvdarbus un to apjomus noteica būveksperts. Līdz ar to atbildētāja nepiekrīt tiesas secinājumam, ka
atbildētāja Civillikuma 1776.panta izpratnē nav rīkojusies pareizi un ar jauna līguma noslēgšanu veicinājusi zaudējuma rašanos. Uzskata, ka prasītāja darba
izpildes termiņa neievērošana bija cēlonis zaudējumiem.
Norāda, ka paildus izmaksas Viļānu novada pašvaldībai radās sakarā ar nepieciešamību pabeigt būvdarbus un nodot būvobjektu ekspluatācijā, bet
nevis tikai lai izvairītos no līdzfinansējuma nesaņemšanas, kā kļūdaini uzskata tiesa.
[5.2]Uzskata, ka tiesa nepareizi piemēroja Civillikuma 1785. un 1636.pantu. Minētās likuma normas neatceļ vispārīgos Civillikuma noteikumus par
zaudējuma atlīdzināšānas pienākumu. Tad, ja līgumā nav neviena norādījuma par zaudējuma atlīdzību, līguma pārkāpējs atbild par visiem zaudējumiem.
Turklāt līgums nesatur noteikumus par izpildītāja atbrīvošanu no atbildības par zaudējuma nodarīšanu.
[5.3]Nepiekrīt spriedumā norādītajam, ka starp pusēm nav strīda, ka prasītāja izpildījusi darbus par 66,78%. Uzskata, ka kvalitatīvi izpildīti darbi
tikai par 33 491,38 EUR, kas ir starpība starp pirmā 2012.gada 26.septembra līguma summu 785 888,55 EUR un darbu pabeigšanai samksāto summu
752 397,17 EUR. Tādējādi prasītājas atlīdzība par darbu ir 33 491,38 EUR un pievienotās vērtības nodoklis. Atbildētāja pārmaksāja prasītājai, jo
samkasāja par darbu 589 541,44 EUR. Pārmaksa ir zaudējums, kura ir atprasāma.
[5.4]Pamatojoties uz Civillikuma 2219., 2257.pantu, uzskata, ka par Viļānu novada pašvaldībai nodarītajiem zaudējumiem ir jāatbild solidāri SIA
“Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts”, jo šīs personas izveidoja piegādātāju apvienību, kas uzvarēja Viļānu
novada pašvaldības izsludinātajā iepirkuma konkursā. Līgumu par Viļānu novada kultūras nama - bibliotēkas rekonstrukciju ar Viļānu novada pašvaldību
noslēdza piegādātāju apvenība SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts”, kuru pārstāvēja SIA “Rēzeknes
celtniecības ražotne Nr.5”.
[5.6]Uzskata, ka SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” nav prasījuma tiesību pret atbildētāju, jo saskaņā ar Civillikuma 2253.pantu un
Civilprocesa likuma 75.pantu parsību var celt tikai visi sabiedrības biedri kopīgi kā līdzprasītāji, vai arī to pilnvarots pārstāvis. Kā konstatēja pirmās
instances tiesa, SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts” nevēlas celt prasību pret atbildētāju.
[5.7]Atbildētāja Viļānu novada pašvaldība lūdza piedzīt solidāri no SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS
“Komunālprojekts” zaudējumu 390 838,84 EUR, tiesāšanās izdevumus un atzīt tiesības saņemt likumiskos 6% no piespriestās parāda summas.
[6]Tiesas sēdē prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” pārstāvis apelācijas sūdzību un prasību uzturēja pēc tajās norādītajiem motīviem
un lūdza tās apmierināt, pretprasību neatzina, atbildētājas apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.
[6.1]Atbildētājas Viļānu novada pašvaldības pārstāvis prasītājas apelācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu, prasību neatzina, lūdza to noraidīt,
uzturēja Viļānu novada pašvaldības pretprasību un apelācijas sūdzību.
[6.2]Trešās personas AS “Komunālprojekts” pārstāvis uzksatīja SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasību un apelācijas sūdzību par
pamatotām, Viļānu novada pašvaldības pretprasību un apelācijas sīdzību uzskatīja par nepamatotām, paskaidroja, ka AS “Komunālprojekts” nav
prasījumu pret Viļānu novada pašvaldību.
Motīvu daļa
[7]SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, AS “Komunālprojekts” un SIA “DAKO”, noslēdzot piegādātāju apvienības vienošanos (lietas 1.sēj.
13.-14.lp.), 2012.gada 19.martā apvienojās piegādātāju apvienībā, lai slēgt un pildīt līgumu par Viļānu kultūras nama-bibliotēkas ēkas rekonstrukciju,
sadarboties šī publiskā iepirkuma līguma izpildē.
Ar Viļānu novada pašvaldības iepirkuma komisijas 2012.gada 30.augusta lēmumu Nr.131 apvienība SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, AS
“Komunālprojekts” un SIA “DAKO” atzīta par uzvarētāju publiskā iepirkuma konkursā par Viļānu kultūras nama-bibliotēkas ēkas rekonstrukciju.
SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” minētās piegādātāju apvienības vārdā 2012.gada 26.septembrī noslēdza līgumu ar Viļānu novada
pašvaldību par Viļānu kultūras nama-bibliotēkas ēkas rekonstrukciju. Līgums noslēgts piegādātāju apvienības vārdā, jo līgumā norādīts, ka SIA “Rēzeknes
celtniecības ražotne Nr.5”, noslēdzot līgumu, pārstāv piegādātāju apvienības intereses uz 2012.gada 19.marta piegādātāju apvienības vienošanās pamata
(lietas 1.sēj. 15.lp.), kuras 1.2.punkts apliecina SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” tiesības pārstāvēt apvienību.
[7.1]Ar piegādātāju apvienības vienošanās 4.2.punktu ir pierādīts, ka apvienības biedri vienojās par darbu sadali iepirkuma izpildē: SIA “Rēzeknes
celtniecības ražotne Nr.5” uzņēmās būvdarbu izpildi; SIA “DAKO” – būvmateriālu, instrumentu un citu materiālu apgādi; AS “Komunālprojekts” –
būvprojekta un tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Ar minētās vienošanās 3.3. un 3.4.punktu biedri vienojās, ka par līguma izpildi biedrs atbild
personīgi un katrs no biedriem atbild par savu padarīto darbu daļu.
[7.2]Atbildētāja Viļānu novada pašvaldība izmaksāja ieturēto garantijas naudu par autoruzraudzību 180,54 EUR un par tehniskā projekta izstrādi
812,46 EUR (lietas 1.sēj. 73., 74.lp.), kas ir pierādīts ar aprēķina pārskatu pa kontu (lietas 1.sēj. 59.lp.) un ar aktu par savstarpējo norēķinu salīdzināšanu
(lietas 1.sēj. 60.lp.). Tātad SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” lūdz atdot ieturēto garantijas naudu par būvdrabu izpildi, tas ir, par savu darba daļu
iepirkuma līguma izpildē.
[7.3]Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” ir prasījuma tiesības pret Viļānu novada pašvaldību, neskatoties uz
to, ka līgumu par ēkas rekonstrukciju noslēdza piegādātāju apvienība, jo apvienības biedri sadalīja darbu līguma izpildē, uzņēmās atsevišķu atbildību par
savu padarīto darbu, prasītāja lūdz piedzīt garantijas naudu, kas ieturēta no prasītājai paredzētās samaksas par būvdarbiem, kurus izpildīja prasītāja. SIA
“DAKO” un AS “Komunālprojekts” nav pretenziju un atsevišķu prasījumu pret Viļānu novada pašvaldību. Prasījums ir SIA “Rēzeknes celtniecības
ražotne Nr.5” , tāpēc saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.panta pirmo daļu, tai ir tiesības uz savu aizskarto civilo tiesību un ar likumu aizsatgāto interešu
aizsardzību tiesā. Līdz ar to ir nepamatots Viļānu novada pašvaldības apelācijas sūdzības arguments, ka prasību pret Viļānu novada pašvaldību var celt tikai
visi apvienības biedri vai to pārstāvis. Kā arī ir nepamatota Viļānu novada pašvaldības apelācijas sūdzības atsauce uz Augstākās tiesas Senāta
Administratīvo lietu departamenta 2009.gada 23.novembra lēmumā lietā Nr.SKA- 834/2009 izteikto atziņu par atsevišķas personu apvienības biedra
tiesībām rīkoties apvienības vārdā, jo SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” cēla prasību tiesā savā nevis apvienības vārdā.
[8]Tiesai nav pamata atzīt atbildētājas 2017.gada 20.jūnijā iesniegto pieteikumu par zaudējuma piedziņu solidāri no SIA “Rēzeknes celtniecības
ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts” par pretprasības grozījumiem, jo SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts” pieaicinātas lietā kā
trešās personas prasītājas pusē bez patstāvīgiem prasījumiem, šīs personas nepieteica patstāvīgus prasījumus, un likums neparedz pretprasības celšanu pret
trešajām personām bez patstāvīgiem prasījumiem, jo saskaņā ar Civilprocesa likuma 136.panta pirmo daļu atbildētājs ir tiesīgs celt pretprasību pret
prasītāju. Līdz ar to tiesai nav pamata izskatīt atbildētājas pieteikumu par zaudējuma piedziņu no SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts”.
[9]Atbildētāja 2014.gada 27.janvārī uz līguma 14.1.2.punkta pamata vienpusēji izbeidza līgumu, jo prasītāja līguma noteiktajā termiņā - 2014.gada
10.janvārī, nav pabeigusi visus būvdarbus ēkas rekonstrukcijā.
[10]Atbildētāja maksāja prasītājai par izpildītajiem darbiem pa daļām līguma 6.3.1.punktā noteiktajā kārtībā saskaņā ar darbu daļas aktiem.
Atbildētāja samaksāja prasītājai par visiem izpildītajiem darbiem, par ko starp pusēm strīda nav. Tomēr samaksa par darbiem veikta nepilnā apmērā, jo
no samaksas tika ieturēti 10%.
[10.1]Ar faktūrrēķinu kopijām (litas 1.sēj. 61.-76.lp.) ir pierādīts, ka atbildētāja, veicot prasītājai pa daļām samaksu par izpildītajiem darbiem, katru
reizi ieturēja 10% no samaksas uz 2012.gada 26.septembra līguma 6.4.punkta pamata. Ar 2015.gada 30.novembra aktu par savstarpējo norēķinu
salīdzināšanu (lietas 1.sēj. 60.lp.) ir pierādīts, ka šo ieturēto naudu 52 029,37 EUR kopsummā atbildētāja nav atdevusi prasītājai. Starp pusēm nav strīda
par minētajiem faktiem.
[10.2]Ir pamatots SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” apelācijas sūdzības arguments, ka ieturētā garantijas nauda pēc savas būtības ir
nesamaksātā nauda par izpildītajiem un nodotajiem darbiem, jo tā ieturēta uz līguma 6.4.punkta pamata no izmaksām par izpildītajiem un ar darbu daļas
aktiem nodotajiem darbiem.
[11]2012.gada 26.septembra līguma 6.4.punktā norādīts, ka no katra darbu daļas akta darbu izmaksām (bez PVN) pasūtītājs uz laiku ietur 10%.
Pusi no ieturējuma izpildītājs saņem pēc darba nodošanas un pieņemšanas akta abpusējas parakstīšanas, bet otru pusi – pēc darbu garantijas termiņa
beigām. Pusēm savstarpēji vienojoties, naudas ieturējumu uz garantijas termiņu var aizstāt ar garantijas laika garantiju (11.pielikums “Garantiju noteikumi”).
[11.1]No minētajiem līguma noteikumiem izriet, ka 10% naudas ieturējums no darbu izmaksām sastāv vienādās daļās no naudas ieturējuma uz darba
izpildes termiņu un no naudas ieturējuma uz garantijas termiņu. Tātad puse no ieturētās naudas 52 029,37 EUR, tas ir, 26 014,69 EUR ir naudas ieturējums
uz darba izpildes termiņu, un otra puse ir naudas ieturējums uz garantijas termiņu.
[12]Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt uz darba izpildes termiņu ieturēto naudu 26 014,69 EUR, bet atbildētājai nav tiesību šo naudu
paturēt, jo tā ir prasītājas darba samaksas daļa un līguma 6.4.punktā noteiktais laiks, kad atbildētāja var turēt šo naudu, izbeidzās.
[12.1]No līguma 6.4.punkta noteikumiem, ka atbildētāja ietur šo naudu uz laiku, bet izpildītājs saņem to pēc darba nodošanas-pieņemšanas akta
parakstīšanas, izriet, ka atbildētāja varēja paturēt šo naudu uz darba izpildes laiku līdz darba nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanai. Prasītāja
pārtrauca darba izpildi ar līguma izbeigšanu 2014.gada 27.janvārī, un saskaņā ar līguma 14.2.punktu šajā gadījumā pusēm bija jāparaksta darba nodošanas
un pieņemšanas akts. Šis akts nav bijis parakstīts, taču tam nav nozīmes, jo atbilstoši līguma 14.2.panta noteikumiem sakāra ar līguma un darba izpildes
izbeigšanu pastāvēja apstākļi akta parakstīšanai un šis akts bija jāparaksta.
[13]Līgumā nav norādīts, kādiem mērķiem ir paredzēts minētais naudas ieturējums, kādos gadījumos šī nauda nav atdodama darbu izpildītājam.
Līguma 11.6.punkta nosacījums, ka pasūtītājam ir tiesības izmantot garantijas summu izpildītāja līgumisko finansiālo saistību dzēšanai, neattiecas uz minēto
naudas ieturējumu. Līguma 11.6.punktā iet runa par garantijas summu atbilstoši līguma 11.pielikumam “Garantijas noteikumi” (lietas 1.sēj. 21.lp.).
[13.1]Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis paskaidroja, ka naudas ieturējums bijis paredzēts līguma 6.5.punktā paredzētajiem mērķiem. Saskaņā ar
līguma 6.5.punktu pasūtītājs atskaita izpildītājam no darbu daļas akta un to rēķinos paredzētajiem maksājumiem līgumsodu un zaudējumus. No minētā var
secināt, ka naudas ieturējums uz darba izpildes laiku bijis paredzēts līgumsoda ieskaitam. Taču atbildētāja nav aprēķinājusi prasītājai līgumsodu un nav to
prasījusi.
[14]Tas apstāklis, ka darbs nav bijis pabeigts, nevar būt par pamatu prasītājas prasījuma noraidīšanai, jo saskaņā ar līguma 14.2.punktu izpildītājs
saņem samaksu par visu līdz līguma izbeigšanas brīdim kvalitatīvi paveikto darba daļu. Visi līdz līguma izbeigšanas brīdim prasītājas izpildītie darbi ir
pieņemti ar darbu daļas aktiem un atzīti par labiem, jo atbildētāja apstiprināja darbu daļas aktus, par darbiem samaksāja un neizvirzīja pretenzijas par darbu
kvalitāti.
Par prasītājas neizpildītajām finansiālajām saistībām sakarā ar visu darbu neizpildi un līguma darbības izbeigšanu atbildētāja saņēma no
AS “Swedbank” līguma izpildes spējas garantijas summu 45 810,78 EUR, kas ir pierādīts ar tālāk minēto.
[14.1]Viļānu novada pašvaldības 2014.gada 28.janvāra vēstulē piegādātāju apvienībai SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un
AS “Komunālprojekts” par līguma izbeigšanu norādīts, ka pašvaldība uz līguma 11.5.punkta pamata nosūta vēstuli kredītiestādei par garantijas summas
saņemšanu (lietas 1.sēj. 52.lp.).
Viļānu novada pašvaldības 2016.gada 10.augusta vēstulē SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” norādīts, ka pašvaldība piedāvā panākt
vienošanos, ka ieturēto naudu un līguma izpildes spējas garantiju pašvaldība ieskaita zaudējumu segšanai (lietas 2.sēj. 9.lp.).
Savā pretprasībā Viļānu novada pašvaldība norādīja, ka saskaņā ar līguma 11.6.punktu saņēma no AS “Swedbank” garantijas summu 45 810,78
EUR (lietas 1.sēj. 105.lp.).
Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka prasītāja noslēdza ar AS “Swedbank” līgumu par izpildes spējas garantiju, kura tika izmaksāta
atbildētājai sakarā ar līguma izbeigšanu.
[14.2]Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa konstatē, ka atbilstoši līguma 11.1.punktam prasītāja iesniedza atbildētājai līguma 11.pielikuma “Garantiju
noteikumi” 1.1.punktā norādīto līguma izpildes spējas garantiju, un saskaņā ar minētā pielikuma 1.1.2.punktu atbildētāja saņēma izpildes spējas garantijas
summu 45 810,78 EUR sakarā ar visu darbu neizpildi līguma noteiktajā termiņā un līguma izbeigšanu šī iemeslā dēļ. Atbilstoši 11.pielikuma “Garantiju
noteikumi” 11.1.punktam izpildes spējas garantija izmaksājama izpildītāja neizpildīto finansiālo saistību apjomā.
[15]No līguma 6.4.punkta norādītā, ka pusēm savstarpēji vienojoties, naudas ieturējumu uz garantijas termiņu var aizstāt ar garantijas laika garantiju
(11.pielikums “Garantiju noteikumi”), secināms, ka naudas ieturējums uz garantijas termiņu tika paredzēts garantijas laikā defektu novēršanas izmaksu
segšanai, jo saskaņā ar līguma 11.pielikuma “Garantiju noteikumi” 1.2.1.punktu garantijas termiņa garantija tika paredzēta minētajiem mērķiem. Prasītājas
pārstāvis paskaidroja, ka prasītāja nav saņēmusi no apdrošināšanas sabiedrības vai kredītiestādes garantijas termiņa garantiju (11.pielikums “Garantiju
noteikumi” 1.2.punkts), un lietā ziņu par šo faktu nav.
[16]Darbus ēkas rekonstrukcijā pabeidza cits būvdarbu veicējs un ēka nodota ekspluatācijā 2015.gada 4.augustā, kas ir pierādīts ar aktu par
objekta nodošanu ekspluatācijā (lietas 1.sēj. 53.lp.).
[16.1]SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” apelācijas sūdzībā norādīts, ka prasītāja garantijas laiku ir rēķinājusi no brīža, kad objekts nodots
ekspluatācijā. Tas neatbilst patiesībai. Prasības pieteikumā norādīts, ka 24 mēnešu darbu garantijas termiņš ir iztecējis 2016.gada 28.janvārī. Tas nozīmē,
ka prasītāja garantijas laiku ir rēķinājusi no 2014.gada 27.janvāra, tas ir, no līguma izbeigšanas dienas. Ja prasītāja būtu rēķinājusi garantijas laiku no
objekta nodošanas ekspluatācijā, tas ir, no 2015.gada 4.augusta, tad garantijas termiņš būtu izbeidzies 2017.gada 3.augustā, tas ir, pēc prasības
iesniegšanas tiesā 2016.gada 5.augustā.
[16.2]Tiesa atzīst, ka garantijas termiņš prasītājas izpildītajiem darbiem sākās no līguma izbeigšanas dienas 2014.gada 27.janvārī, jo saskaņā ar
līguma 14.2.punktu līguma izbeigšanas gadījumā pusēm bija jāparaksta darba nodošanas un pieņemšanas akts un saskaņā ar līguma 10.1.punktu garantijas
laiks skaitāms no galīga darba nodošanas un pieņemšanas akta parakstīšanas, nevis no objekta nodošanas ekspluatācijā. Darba nodošanas un pieņemšanas
akts līguma izbeigšanas gadījumā uzskatāms par galīgu darba nodošanas un pieņemšanas aktu, jo tas nav darbu daļas akts.
[16.3]Prmās instances tiesas sprieduma motīvs, ka prasītājas izpildītajiem būvdarbiem nevar būt garantijas, un secinājums par prasījuma par
garnatijas naudas piedziņu noraidīšanu ir nepamatoti. Nav pamata atbrīvot prasītāju no uzņemtajām garnatijas saistībām par izpildītājiem darbiem tikai
tāpēc, ka visi darbi nebija pabeigti. Turklāt, ja prasītājas izpildītajiem darbiem nav garntijas, tātad nav arī garantijas laika, tad atbildētājai jau no līguma
izbeigšanas dienas nebija tiesības turēt garantijas naudu, jo šis ieturējums paredzēts uz garantijas laiku.
[16.4]Saskaņā ar līguma 10.1.punktu prasītājas izpildītājiem darbiem noteikts 24 mēnešu garantijas laiks. Tas skaitāms no 2014.gada 27.janvāra,
tātad tas beidzies 2016.gada 27.janvārī.
[17]Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības saņemt uz garantijas termiņu ieturēto naudu 26 014,69 EUR, bet atbildētājai nav tiesību šo naudu paturēt, jo
tā ir prasītājas darba samaksas daļa un līguma 6.4.punktā noteiktais laiks, t.i., garantijas laiks, kad atbildētāja var turēt šo naudu, izbeidzās, izpildītajiem
darbiem defekti nav atklāti, darba defektu akti nav sastādīti, defektu novēršanas izmaksas nav pieprasītas.
[18]Ievērojot iepriekš minēto, ņemot vērā Augstākās tiesas Senāta 2013.gada 29.novembra spriedumā lietā SKC-274/2013 izteikto atziņu, ka pēc
savas būtības garantijas nauda ir nesamaksātā nauda par izpildītajiem un nodotajiem darbiem, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 2223.panta noteikumiem,
tiesa apmierina prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasījumu par garantijas naudas 52 029,37 EUR piedziņu.
[19]Pamatojoties uz Civuillikuma 1652.panta pirmās daļas trešo punktu, tiesa atzīst, ka atbildētāja nokavēja garantijas naudas (parāda) atdošanu, jo
līgumā noliktajā termiņā nav atdevusi ieturēto naudu. Līdz ar to, pamatojoties uz Civillikuma 1759.panta 1.punkta noteikumiem, ka procenti jāmaksā, arī
bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, un Civillikuma
1765.panta pirmās daļas noteikumiem, saskaņa ar kuriem, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tie ir seši procenti no simta gadā, tiesa atzīst
par pamatotu prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasījumu par likumisko nokavējuma procentu piedziņu. Ievērojot minēto, tiesa
apmierina SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasījumu par likumisko nokavējuma sešu procentu piedziņu no parāda 26 014,69 EUR par laika
periodu no 2014.gada 28.janvāra līdz 2016.gada 27.janvārim 3121,76 EUR apmērā un no parāda 26 014,69 EUR par laika periodu no 2016.gada
28.janvāra līdz 2016.gada 27.augustam 910,51 EUR.
[20]Tiesa atzīst par nepamatotu SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasījumu par pienākuma uzlikšanu atbildētājai pieņemt no prasītājas
izpildītos un apmaksātos darbus, parakstīt būvobjekta pieņemšanas un nodošanos aktu, un prasību šajā daļā noraida. Būvdarbi un objekts no prasītājas ir
pieņemti, jo par visiem būvadrbiem ir samaksāts, objekts tika nodots citam būvdarbu veicējam. Uzlikt uz atbildētāju veikt šo pienākumu atkārtoti nav
pamata. Turklāt šis prasījums nesaskaņojas ar prasītājas pārējiem prasījumiem. Uzlikt pienākumu pieņemt darbus un parakstīt aktu iespējams tikai saskaņā
ar Civilprocesa likuma 197.panta pirmo daļu, nosakot spriedumā, kādā termiņā tas ir jāizpilda. Tātad garantijas laika sākumu un darbu izpildes laika
izbeigšanu jāskaita no šī termiņa. Taču prasītāja savu prasījumu par garantijas naudas piedziņu pamato ar to, ka darbu izpildes laiks izbeidzās un garantijas
laiks sākās 2014.gada 28.janvārī.
[21]Tiesa atzīst, ka Viļānu novada pašvaldības pretprasība par zaudējuma 390 838,84 EUR piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.
[22]Saskaņā ar 2012.gada 26.septembra līguma ar piegādātāju apvienību SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS
“Komunālprojekts” 6.1.punktu (lietas 1.sēj. 22.lp.) Viļānu kultūras nama-bibliotēkas ēkas rekonstrukcijas darbu summa bija 950 925,09 EUR (ar PVN
21%).
2014.gada 30.septembrī par atlikušo ēkas rekonstrukcijas darbu izpildi tika noslēgts līgums par summu 860 982,18 EUR (ar PVN 21%) (lietas
1.sēj. 109.lp.). No līguma teksta secināms, ka šis līgums noslēgts par atlikušo rekonstrukcijas darbu izpildi, nevis par darbu labošanu, kas ir izpildīti saskaņā
ar pirmo līgumu.
[22.1]Viļānu novada pašvaldības pretprasības pieteikuma papildinājumos (lietas 2.sēj. 21.lp.) norādīts, ka Lauku atbalsta dienests 2013.gada
27.septembrī un 2014.gada 10.jūlijā veica būvdarbu gaitas un izpildīto būvdarbu apjomu pārbaudi būvobjektā, sakarā ar būvuzņēmēja maiņu īpaši
pārbaudīja gan SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, padarītos darbus, gan arī izvērtēja jaunā būvnieka pilnsabiedrības “Latgales būve” iesniegto
rekonstrukcijas darbu tāmi, lai novērstu risku par dubulto finansējumu.
[22.2]SIA “MM61” sertificēta būvinženiera /pers. J/ atzinumā norādīts, ka tehniskajam projektam pievienotajās lokālajās tāmēs iekļautās darba
izmaksas neatbislt esošajai tirgus situācijai un būvdarbu un materiālu specifikācijām, pēc iesniegtās tāmes nav iespējams pilnībā realizēt izstrādāto tehnisko
projektu un piegādātāju apvienībai SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”, SIA “DAKO” un AS “Komunālprojekts” izpildīt līgumā paredzēto darba
uzdevumu (lietas 3.sēj. 92.lp.). Minētajā atzinumā arī norādīts, ka tehniskajam projektam 05.07.2014. pievienotajā ekonomiskajā daļā (tāme) paredzētās
materiālu, tehnikas, iekārtu un pakalpojumu cenas tikai daļēji atbilst tirgus cenām, palikušajiem rekonstrukcijas darbiem piemērotas nepieciešamās cenas un
ievestas tāmes korekcijas, (..) papildus ir izstrādātas un iekļautas darbu, materiālu specifikācijas iespējamiem rekonstrukcijas darbiem, kuri nav iestrādāti
projektā, bet bez kuriem nav iespējams realizēt kopējo projektu, (..) rekomendējoši ir ieslēgt jaunā būvniecības koptāmē rezervi neparedzētiem darbiem
(..) (lietas 3.sēj. 222.lp).
[22.3]No iepriekš minētā secināms, ka otrais 2014.gada 30.septembra līgums tika noslēgts par atlikušajiem darbiem. Šo darbu izmaksas krietni
pārsniedza pirmā 2012.gada 26.septembra līguma izmaksas, jo pirmā līguma cenas neatbilda tirgus cenām, līgumā nebija iekļauti visi nepieciešamie darbi.
Par atlikušajiem darbiem Viļānu novada pašvaldība samaksāja atbilstoši 2014.gada 30.septembrī noslēgtā līguma summai.
[23]No prasības pieteikuma norādītā prasījuma un zaudējuma aprēķina ir redzams, ka Viļānu novada pašvaldība lūdz piedzīt kā zaudējumu naudas
summu, kas samaksāta par ēkas rekonstrukciju, samazinot šo summu par plānotajām budžeta izmaksām un par saņemto garantijas naudu. Tātad Viļānu
novada pašvaldība lūdz piedzīt kā zaudējumu savus izdevumus ēkas rekonstrukcijai 390 838,84 EUR apmērā.
[23.1]Pamatojoties uz Civillikuma 1770.panta noteikumiem, ka ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums, tiesa atzīst, ka minētie
izdevumi nav zaudējums, jo tie nav Viļānu novada pašvaldības mantas samazinājums, zudums, bojājums, peļņas atrāvums, papildus izdevumi un citas
mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas. Izdevumi nav mantas samazinājums, zudums, jo šo izdevumu vietā Viļānu novada pašvaldība saņēma citu
labumu - rekonstruēto ēku.
[23.2]Viļānu novada pašvaldības samaksātie 390 838,84 EUR nav papildus izdevumi, jo par prasītājas izpildītajiem darbiem nav samaksāts papildus
citam būvdarbu izpildītājam, prasītājas izpildītie darbi netika pārtaisīti vai laboti. Cits būvdarbu izpildītājs izpildīja atlikušos darbus, par kuriem samaksāts
atbilstoši 2014.gada 30.septembrī noslēgtā līguma summai. Summa 390 838,84 EUR samksāta par atlikušajiem darbiem saskaņā ar 2014.gada
30.septembrī noslēgto līgumu un tie ir nepieciešamie izdevumi. 2014.gada 30.septembrī noslēgtajā līgumā atlikušo darbu cena noteikta atbilstoši SIA
“MM61” sertificēta būvinženiera /pers. J/ atzinumam, par ko Viļānu novada pašvaldība norādīja savā apelācijas sūdzībā.
[23.3]Viļānu novada pašvaldības pretprasība par zaudējuma 390 838,84 EUR noraidāma, jo nav konstatēta zaudējuma esamība.
[24]Prasībā norādīts, ka zaudējums ir arī prasītājai pārmaksātā summa, ko veido starpība starp prasītājai samaksāto summu 589 541,44 EUR (ar
PVN 21%) un nosakāmo atlīdzību 33 491,38 EUR. Savukārt atlīdzība 33 491,38 EUR aprēķināta kā starpība starp 2012.gada 26.septembra līguma
cenu 785 888,55 EUR (bez PVN) un saskaņā ar 2014.gada 30.septembra līgumu samaksāto summu 752 397,17 EUR.
[24.1]Atbilstoši Civilprocesa likuma 192.panta un 426.panta otrās daļas noteikumiem, Civillietu tiesas kolēģijai nav pamata izskatīt jautājumu par
iepriekš minētā zaudējuma piedziņu, jo prasībā prasījums par minētā zaudējuma piedziņu nav norādīts un pirmās instances tiesā nav izskatīts.
[25]Viļānu novada pašvaldības apelācijas sūdzībā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedumā ietvertā norāde, ka starp pusēm nav strīda, ka
prasītāja saskaņā ar līgumu ir izpildījusi darbus par 66,78 %, ir nepamatota, ka jautājums, kāda ir prasītājas kvalitatīvi pabeigtā darba daļa, uz kuru
prasītājai ir tiesības, ir viens no galvenajiem strīdus apstākļiem.
[25.1]Viļānu novada pašvaldības 2014.gada 29.decembra aktā par apmaksas aprēķinu (lietas 1.sēj. 56.lp.) norādīts, ka procentuāli saskaņā ar
2012.gada 26.septembra līgumu darbi ir izpildīti par 66,78%, uz ko atsaucās savā prasībā SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”.
Viļānu novada pašvaldības pretprasības pieteikumā norādīts, ka atbilstoši izpildītāja iesniegtajiem ikmēneša darbu daļas aktiem būvdarbi objektā bija
izpildīti tikai nedaudz vairāk par pusi (lietas 1.sēj. 102.lp.).
Lauku atbalsta dienesta 25.10.2013.vēstulē Viļānu novada pašvaldībai norādīts, ka atbalsta saņēmējs (pašvaldība) uz lēmuma pieņemšanas brīdi ir
paveicis pusi no projektā paredzētajiem darbiem, proti, ir īstenojis projektu par 46% (lietas 1.sēj. 286.lp.).
[25.2]Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillietu tiesas kolēģija uzksata, ka pirmās instances tiesai bija pamats secināt, ka starp pusēm nav strīda, ka
prasītāja saskaņā ar līgumu ir izpildījusi darbus par 66,78%. Tomēr Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka šim faktam nav nozīmes lietas izskatīšanā, jo
prasītāja nepamato savu prasījumu par garantijas naudas piedziņu ar šo faktu, kā arī tas neattiecas uz prasījumu par zaudējuma 390 838,84 EUR piedziņu.
Arī apelācijas sūdzībā nav norādīts, kāda nozīme ir šim faktam attiecībā uz pieteiktajiem prasījumiem.
[26]Nav pamata apsriest Viļānu novada pašvaldības apelācijas sūdzības pārējos motīvus par zaudējuma cēloņiem, par zaudējuma atlīdzības
pienākumu, par pašvaldības rīcības pamatotību, izbeidzot līgumu, un Civillikuma 1776.panta nepareizu piemērošanu, par Civillikuma 1587.panta
piemērošanu, jo pieprasītā zaudējama 390 838,84 EUR esamība nav konstatēta.
[27]Prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” tiesas izdevumi lietā ir samaksātā valsts nodeva 1643,95 EUR par prasījumu par naudas
summas 52 029,37 EUR un 4032,27 EUR piedziņu, samaksātā valsts nodeva 71,14 EUR par prasījumu par pienākuma uzlikšanu pieņemt darbus un
parakstīt būvobjekta nodošanas un pieņemšanas aktu, samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 EUR, par apelācijas sūdzību samaksātā valsts
nodeva 1715,09 EUR.
[27.1]SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasība apmierināma pilnīgi daļā par naudas summas 52 029,37 EUR un 4032,27 EUR piedziņu.
Līdz ar to, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumiem, tiesa piespriež no atbildētājas Viļānu novada pašvaldības prasītājas
SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” labā samaksātos tiesas izdevumus par prasību par parāda piedziņu, tas ir, valsts nodevu par prasību 1643,95
EUR, par apelācijas sudzību 1643,95 EUR, un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR, kopā 3295,73 EUR.
[28]Prasītājai SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” ir izdevumi advokāta palīdzības samaksai 3630 EUR, kas ir pierādīti ar maksājuma
uzdevumiem (lietas 1.sēj. 80., 81.lp.). Ņemot vērā, ka šajā gadījumā saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas “b” apakšpunktu maksimālais
atlīdzināmo izdevumu advokāta palīdzības amaksai apmērs ir 2850 EUR, tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 44.panta otrās daļas noteikumiem,
piespriež no atbildētājas Viļānu novada pašvaldības prasītājas SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” labā izdevumus advokāta palīdzības samaksai
2850 EUR.
[29]Valstij ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 30,26 EUR pirmās instances tiesā un 1,68 EUR apelācijas insatnces tiesā, kopā 31,94 EUR.
Prasītāja, iesniedzot prasību, samaksāja ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,83 EUR apmērā. Atbildētāja, iesniedzot pretprasību, samaksāja ar lietas
izskatīšanu saistītos izdevumus 10,96 EUR. Tātad kopā valstij ir atlīdzināti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 18,79 EUR un nav atlīdzīnāti izdevumi
13,15 EUR. Tā kā SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasība par parāda piedziņu ir apmierināma pilnīgi, Viļānu novada pašvaldības pretprasība ir
noraidāma, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 42.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, tiesa tos piespriež no atbildētājas Viļānu novada pašvaldības
valsts ienākumos.
[30]Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 panta noteikumiem tiesa nosaka atbildētājai Viļānu novada pašvaldībai sprieduma par naudas summas
piedziņu labprātīgai izpildei šī likuma normas otrajā daļā paredzēto maksimālo termiņu - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
[31]Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta noteikumiem tiesa atzīst prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)
saņemt likumiskos procentus. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu šo procentu apmērs ir 6% gadā no nesamaksātā pamatparāda 52029,37
EUR.
Rezolutīvā daļa
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432., 454., 189., 190., 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
apmierināt daļēji SIA “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasību pret Viļānu novada pašvaldību.
Piedzīt no Viļānu novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90009114114, sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5”,
reģistrācijas Nr.42403006028, labā pamatparādu 52 029,37 EUR (piecdesmit divi tūkstoši divdesmit deviņi euro un 37 centi), likumiskos procentus
3121,76 EUR (trīs tūkstoši viens simts divdesmit viens euro un 76 centi) par laika periodu no 2014.gada 28.janvāra līdz 2016.gada 27.janvārim un
likumiskos procentus 910,51 EUR (deviņi simti desmit euro un 51 cents) par laika periodu no 2016.gada 28.janvāra līdz 2016.gada 27.augustam, tiesas
izdevumus 3295,73 EUR (trīs tūkstoši divi simti deviņdesmit pieci euro un 73 centi) un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 2850 EUR (divi tūkstoši
astoņi simti piecdesmit euro), kopā 62 207,37 EUR (sešdesmit divi tūkstoši divi simti septiņi euro un 37 centi).
Samaksu veikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” bankas kontā LV22NDEA0000081821305, kods
NDEALV2X, AS “Luminor Bank”.
Noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās dienas līdz
sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no pamatparāda 52 029,37 EUR.
Noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rēzeknes celtniecības ražotne Nr.5” prasību daļā par pienākuma uzlikšanu Viļānu novada pašvaldībai
pieņemt no prasītāja izpildītos darbus un parakstīt būvobjekta pieņemšanas un nodošanas aktu.
Pilnīgi noraidīt Viļānu novada pašvaldības pretprasību par zaudējuma 390 838,84 EUR piedziņu.
Piedzīt no Viļānu novada pašvaldības, reģistrācijas Nr.90009114114, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 13,15 EUR
(trīspadsmit euro un 15 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi Tiesu administrācijas, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā LV51TREL2190458019000,
maksājuma dokumentā norādot: saņēmēja iestāde Valsts kase, kods - TRELLV22, maksājuma mērķis - 21499, lieta Nr. C26210916.
Noteikt Viļānu novada pašvaldībai termiņu sprieduma par naudas summas piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas. Šajā termiņā tiesas izdevumu samaksu valsts labā apliecinošie dokumenti jāiesniedz Latgales apgabaltiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas – 2018.gada 14.septembra, Augstākās tiesas Civillietu
departamentā, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā un samaksājot drošības naudu 300 EUR.
Spriedums sastādīts 2018.gada 14.septembrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V.Sokolova
Tiesnesis J.Dimpers
Tiesnese S.Vasiļevska