Court dismisses administrative penalty for unauthorized meter installation due to flawed police protocol and lack of proven violation.

Lietas arhīva Nr. 1A-0050-18/2

ECLI:LV:RPPT:2018:0712.1A68005018.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2018.gada 20.jūlijā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas tiesnese Gunta Sokolova

ar tiesas sēdes sekretāri Jeļenu Kuļimovu,

piedaloties sūdzības iesniedzējas pārstāvim /pers. A/,

Izskatot atklātā tiesas sēdē SIA “AA Īpašumi” sūdzību par Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 30.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-

18-5-1,

konstatēja:

2018.gada 11.janvārī Rīgas pašvaldības policijas vecākais inspektors Valsts amatpersona sastādīja SIA “AA Īpašumi” administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.ZV227072 par to, ka 2017.gada 21.novembrī plkst.15:00, Valgales ielā b/n, Rīgā, SIA “AA Īpašumi” pieļāva patvaļīgu abonenta

elektrosadales uzstādīšanu pie AS “Sadales tīkls” elektrosadales S-5100U, neievērojot Aizsargjoslas likuma 16.panta pirmās daļas, 35.panta sestās

daļas un 45.panta prasības.

Konstatēts, ka ir izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā arī- LAPK) 93.panta pirmajā daļā paredzētais

administratīvais pārkāpums.

2018.gada 30.janvārī Rīgas domes Administratīvās komisija pieņēma lēmumu Nr.D57-AK-18-5-1 par saukšanu pie administratīvās atbildības, ar

kuru nolēma par administratīvo pārkāpumu, par kuru atbildība paredzēta LAPK 93.panta pirmajā daļā, piemērot SIA “AA Īpašumi” naudas sodu 430

euro.

Lēmumā norādīts, ka no lietā esošā AS “Sadales tīkls” 2017.gada 30.novembra iesnieguma Nr.30EF50-15.05/3002 izriet, ka 2017.gada

21.novembrī plkst.15:00 AS “Sadales tīkls” Rīgas pilsētas Ekspluatācijas daļas Kabeļu uzraudzības nodaļas Kabeļu trašu uzraugs veica elektrisko tīklu

apskati un konstatēja, ka Valgales ielā 2A, Rīgā, patvaļīgi tika uzstādīta abonenta elektrosadale pie AS “Sadales tīkls” elektrosadales S-5100U,

nesaskaņojot projektu ar AS “Sadales tīkls” par abonenta sadales novietošanu. Netika ievērotas Aizsargjoslas likuma 16.panta pirmās daļas, 35.panta

sestās daļas un 45.panta prasības. Pārkāpuma izdarītājs nav zināms. Par konstatēto pārkāpumu tika sastādīts akts Nr.2312017 un veiktas konstatēto

vizuāli apliecinošas fotofiksācijas.

No Rīgas pašvaldības policijas amatpersonu /datums/un 2018.gada 11.janvāra ziņojumiem izriet, ka notikuma vietas adrese ir Valgales ielā 2, Rīgā

(kadastra numurs /numurs A/), nevis iesniegumā norādīta adrese Valgales ielā 2A, Rīgā, un minētā nekustamā īpašuma īpašniece ir SIA “AA Īpašumi”

(iepriekšējais nosaukums SIA “Skai Īpašumi”).

SIA “AA īpašumi” īpašuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu Valgales ielā b/n, Rīgā (kadastra numurs /numurs A/), pierāda lietā esošā

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas izdruka un informācijas par zemes vienību izdruka.

No SIA “AA Īpašumi” pārstāvja /pers. C/ 2018.gada 11.janvāra paskaidrojuma izriet, ka 2015.gadā Rīgas pašvaldībā tika saskaņota zemnieku

tirdziņa izveide nekustamajā īpašumā Valgales ielā b/n, Rīgā (kadastra numurs /numurs A/). Lai nodrošinātu elektroapgādi tirdzniecības vietai, SIA “AA

Īpašumi” vienojās par pieslēgumu ar SIA “Autofavorīts” un AS “Sadales tīkls” darbinieks nodrošināja un izveidoja elektroapgādes pieslēgumu. Skapis

bija novietots pie SIA “Autofavorīts” skapja.

Komisija atzīst AS “Sadales tīkls” par kompetentu personu, lai konstatētu pārkāpumu par Aizsargjoslu likuma prasību neievērošanu.

Vērtējot SIA “AA Īpašumi” pārstāvja /pers. C/ sniegto paskaidrojumu, proti, ka izveidotais elektroapgādes pieslēgums bija saskaņots ar AS

“Sadales tīkls”, komisija norāda, ka tas nav pierādīts ar lietiskajiem pierādījumiem.

Izvērtējot lietas materiālus, komisija guva pārliecību, ka lietā ir noteikta pareizā pie administratīvās atbildības saucamā persona, kura pieļāva

patvaļīgu abonenta elektrosadales uzstādīšanu, neievērojot Aizsargjoslas likuma 16.panta pirmās daļas, 35.panta sestās daļas un 45.panta prasības.

Komisija secinājusi, ka SIA “AA Īpašumi” izdarīja administratīvo pārkāpumu - pieļāva patvaļīgu abonenta elektrosadales uzstādīšanu pie AS

“Sadales tīkls” elektrosadales S-5100U, kas tika konstatēts 2017.gada 21.novembrī plkst. 15:00 Valgales ielā b/n, Rīgā (kadastra numurs /numurs A/).

Izdarītais pārkāpums atbilst 2018.gada 11.janvāra administratīvā pārkāpuma protokolā Nr.ZV227072 noteiktajai kvalifikācijai, jo netika ievērotas

Aizsargjoslu likuma 16.panta pirmās daļas, 35.panta sestās daļas un 45.panta prasības.

Pār pārkāpumu, kurš kvalificēts pēc LAPK 93.panta pirmās daļas, juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz četrsimt trīsdesmit euro.

Lietā netika konstatēti ne atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi.

Pārkāpuma raksturs - veicot patvaļīgus darbus aizsargjoslās, var tikt radīts apdraudējums aizsargjoslu ekspluatācijai un drošībai, radot bīstamas

situācijas, kas var ietekmēt vidi un cilvēkus (tā lēmumā).

Tiesu praksē ir atzīts, ka juridisko personu vaina ir nosakāma, ņemot vērā divus nosacījumus: pirmkārt, vai juridiskajai personai bija iespēja

nodrošināt noteikumu ievērošanu, par kuru pārkāpšanu ir paredzēta administratīvā atbildība, otrkārt, vai juridiskā persona veica nepieciešamos

pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu ievērošanu (skat. piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.05.2008.

spriedumu lietā Nr.SKA-0019/2009 18.,19.punktu.). Komisijas ieskatā nepastāvēja apstākļi, kas liegtu SIA “AA Īpašumi” nodrošināt Aizsargjoslu

likuma prasību izpildi. Pie administratīvās atbildības saucamā persona nav ievērojusi LAPK 260.panta pirmās daļas 1.punktā noteikto pienākumu

noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā, jo neieradās uz lietas izskatīšanu komisijā.

Uzliekot sodu, saskaņā ar LAPK 32.panta otro daļu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli (nav aktuāls maksātnespējas process), atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Ar mērķi īstenot LAPK 22.pantā nostiprinātos mērķus, komisijas ieskatā persona ir saucama pie administratīvās atbildības saskaņā ar kvalificēto

tiesību normu, uzliekot naudas sodu.

2018.gada 12.martā tiesā saņemta SIA “AA Īpašumi” sūdzība par iestādes lēmumu.

Sūdzībā norādīts, lai lieta tiktu izskatīta objektīvi un vispusīgi, jāņem vērā situācijas vēsturiskais atspoguļojums. Norāda, ka 2015.gadā vēlējās uz

sev piederošā zemes gabala Valgales ielā b/n, Rīgā, izveidot zemnieku tirdziņu. Lai tehniski nodrošinātu zemnieku tirdziņa darbību, konkrētajā teritorijā,

sūdzības iesniedzējai bija nepieciešams elektrības nodrošinājums.

Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējai uz tai piederošā zemes gabala nebija elektrības pieslēguma, bet uz konkrētā zemesgabala bija

konstatējama elektrības kaste, sūdzības iesniedzēja veica izpēti un sameklēja konkrētās elektrības kastes īpašnieku, jeb pārvaldnieku. Ņemot vērā to, ka

konkrētās uz sūdzības iesniedzējas zemes gabala atrodošās elektrības kastes īpašnieks izrādījās SIA “Autofavorīts”, sūdzības iesniedzēja vērsās pie tās,

lai lūgtu atļauju pieslēgties pie tai piederošā elektrības skapja. SIA “Autofavorīts” pēc būtības piekrita, ka no tai piederošās elektrības kastes sūdzības

iesniedzēja ņem elektrību. Attiecīgu piekrišanu apstiprina SIA “Autofavorīts” un sūdzības iesniedzējas mutiska vienošanās, kas ir apstiprināta ar sūdzības

iesniedzējas veiktajiem un SIA “Autofavorīts” saņemtajiem maksājumiem par elektrības patēriņu, ņemot vērā ikmēneša elektrības skaitītāja rādījumus.

Konkrētā elektrības kaste, no kā sūdzības iesniedzēja ņem elektrību, nepieder sūdzības iesniedzējai. Sūdzības iesniedzēja pati nemaz patvaļīgi

nevar pieslēgties tai, jo tādā gadījumā tā būtu elektrības zādzība.

Pēc elektrības lietošanas saskaņošanas pēc būtības ar elektrības kastes īpašnieku (pārvaldnieku) SIA “Autofavorīts”, SIA “Autofavorīts” saskaņā

ar iepriekš minēto vienošanos, radīja iespēju pieslēgties pie konkrētā elektrības skapja un sākt izmantot elektroenerģiju.

Sūdzības iesniedzējai nav zināmi visi fakti par SIA “Autofavorīts” pieslēguma atļaujas tiesiskumu un attiecībām ar AS “Sadales tīkls”, tāpēc

sūdzības iesniedzēja paļāvās uz SIA “Autofavorīts” atļauju pieslēgties tā elektrības skapim. Atceroties senos notikumus un apkopojot vēsturisko

informāciju, SIA “Autofavorīts” kā konkrētās elektrības kastes īpašniece ar AS “Sadales tīkls” pārstāvjiem saskaņoja, ka attiecīga elektrības padeve no

SIA “Autofavorīts” elektrības skapja ir iespējama. Sūdzības iesniedzējai nav konkrētu dokumentu, kas to apstiprina, jo sūdzības iesniedzējai nemaz nav

tiesiskas iespējas šādus dokumentus iegūt, bet sūdzības iesniedzēja atceras, ka SIA “Autofavorīts” attiecīgu elektrības pieslēgumu saskaņoja ar “Sadales

tīkls”. Turklāt toreiz, pirms reālas elektrības padeves uzsākšanas, atbrauca “Sadales tīkls” pārstāvis, kurš veica plombēšanas darbus, lai SIA

“Autofavorīts” būtu tiesisks pamats sūdzības iesniedzējai pieslēgties pie elektrības skapja.

Sūdzības iesniedzēja pārstāvis /pers. C/ komisijas pārstāvjiem detalizēti skaidroja šo situāciju, ko komisija savā lēmumā arī piemin, tomēr komisija

savā lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi savu apgalvojumu pamatojošos dokumentus, tādēļ attiecīgie fakti no sūdzības iesniedzējas

puses nav ņemami vērā, jo tie nav pierādīti.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā, komisijas argumentācija nav pamatota, jo sūdzības iesniedzējai nemaz nav tiesiskas iespējas šādu informāciju iegūt,

jo sūdzības iesniedzējai nav nekāda tiesiska pamata, vai piespiedu izpildes līdzekļi uzdot nedz SIA “Autofavorīts”, nedz AS “Sadales tīkls” sniegt

komisijai papildu paskaidrojumus un dokumentus, ja tādi ir. Sūdzības iesniedzējas ieskatā, ņemot vērā objektīvās izmeklēšanas principu, tikai komisijai

pašai bija iespēja pārbaudīt sūdzības iesniedzējas paskaidrojumos minēto faktu atbilstību patiesībai, proti, kam pieder, vai kā tiesiskā pārvaldībā ir

konkrētais skapis, kā arī to, vai vēsturiski AS “Sadales tīkls” šim skapim ir veikusi kādus plombēšanas darbus, saistībā ar SIA “Autofavorīts” atļauju

sūdzības iesniedzējai atļaut pieslēgties pie attiecīgā elektrības skapja.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā komisija, lemjot par administratīvā soda uzlikšanu un tā apmēru, nav ievērojusi virkni administratīvā procesa

pamatprincipus, tajā skaitā objektīvās izmeklēšanas, samērīguma, vajadzības, patvaļas un objektīvās izmeklēšanas principu.

No komisijas lēmuma nav saprotams, ka, pieņemot lēmumu par soda apmēru, komisija būtu ņēmusi vērā LAPK 32. pantā noteiktos kritērijus.

Piemēram, attiecībā uz izdarītā pārkāpuma raksturu, komisija nav vispusīgi un objektīvi vērtējusi konkrētā pārkāpuma raksturu. Sadaļā

“Pārkāpuma raksturs” komisija nav konkrēti norādījusi, kā tieši šis gadījumus ir radījis apdraudējumu aizsargjoslu ekspluatācijai un drošībai, radot

bīstamību videi un cilvēkiem. Komisija tikai norāda to, ka, veicot patvaļīgus darbus aizsargjoslās, var tikt radīts apdraudējums, nevis, ka konkrētais

gadījums ir radījis kādus konkrētus apdraudējumus. Sūdzības iesniedzēja piekrīt komisijas lēmumā minētajam, ka patvaļīgu darbu veikšana aizsargjoslās

var radīt dažādus apdraudējumus, tomēr šajā gadījumā konkrētā situācija nekādā gadījumā nav radījusi un nerada nekādu bīstamību nedz aizsargjoslai,

nedz videi. Turklāt, kā zināms, pieslēgums pie SIA “Autofavorīts” piederošā elektrības skapja ir izveidots tieši SIA “Autofavorīts” pusē, nevis AS

“Sadales tīkls” (tā sūdzības tekstā) pusē. Šis būtiskais apstāklis vispār nav ņemts vērā.

Piemērojot vislielāko iespējamo sodu, komisijai bija jāizvērtē tā lietderīgums, ņemot par pamatu objektīvus kritērijus. Šajā gadījumā, komisijas

lēmumā starp citu pieminētais pārkāpuma rakstura pamatojums ir formāls - bez objektīva satura. Attiecīgi secināms, ka maksimālais soda apmērs ir

noteikts, pamatojoties uz komisijas subjektīvu spriedumu.

Komisija, pieņemot pret sūdzības iesniedzēju visdrastiskāko soda mēru, nav ņēmusi vērā nedz sūdzības iesniedzējas personību, nedz vainas pakāpi,

nedz arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tieši otrādi, komisija savā lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzējas rīcībā nesaskata nevienu

vainu pastiprinošu apstākli.

LAPK 33.pantā noteikts, ka institūcija (amatpersona), kas izlemj administratīvā pārkāpuma lietu, var atzīt par mīkstinošiem arī apstākļus, kuri

likumā nav minēti. Pretēji samērīguma un lietderības principiem, komisija saskaņā ar savu sirdsapziņu nav saskatījusi nevienu vainu mīkstinošu apstākli,

piemērojot tādu sodu, kas drīzāk būtu piemērojams, ja persona būtu izdarījusi pārkāpumu vainu pastiprinošos apstākļos.

Kā minēts juridiskajā literatūrā, ja pastāv vairāki piemēroti līdzekļi, lai sasniegtu vajadzīgo mērķi, iestādei būtu jāvadās no “vajadzības principa”.

Saskaņā ar to no vairākiem piemērotiem līdzekļiem, kas ļautu sasniegt normatīvā tiesību akta mērķi, jāizvēlas tas, kurš rada mazāko kaitējumu

Lūdz tiesu atcelt lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.

Sūdzības iesniedzējas pārstāvis tiesas sēdē sūdzību uzturēja un papildus sūdzībā norādītajam paskaidroja, ka saskaņā ar zemesgrāmatu uz sūdzības

iesniedzējai piederošās zemes nav reģistrētas aizsargjoslas. Sūdzības iesniedzējas patērētā elektroenerģija tiek uzskaitīta ar skaitītāju un atbilstoši

skaitītājiem SIA “Autofavorīts” izraksta sūdzības iesniedzējai rēķinus.

Iestādes pārstāvis tiesas sēdē nav ieradies, rakstiski lūdzot lietu izskatīt bez iestādes pārstāvja piedalīšanās, tāpēc tiesa izskatīja lietu bez iestādes

pārstāvja piedalīšanās.

Tiesnese, uzklausījusi sūdzības iesniedzējas pārstāvja paskaidrojumus un pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka sūdzība ir

pamatota.

LAPK 93.panta pirmajā daļā ir paredzēta administratīvā atbildība par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu

elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslā.

Lai konstatētu šo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt, ka notikuma vieta ir elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjosla un ka ir pārkāptas normatīvo

aktu prasības un aprobežojumi elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslā.

Uz sūdzības iesniedzējai piederošās zemes, kur fiksēts pārkāpums, zemesgrāmatā nav reģistrēta aizsargjosla.

Aizsargjoslas likuma 16.panta pirmā daļa paredz, ka aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un

būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

Aizsargjoslas likuma 33.panta devītā daļa paredz, ka šā likuma 16.pantā (izņemot 16.panta otrās daļas 2.1 punktu) noteiktās aizsargjoslas robežu

grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 6.panta pirmā daļa paredz, ka informācijas sistēma automātiski attēlo apgrūtinātās teritorijas

robežu, ja Informācijas sistēmā ir iekļauti objekta dati un ja apgrūtinātās teritorijas lielums Aizsargjoslu likumā vai citos attiecīgajos normatīvajos aktos ir

noteikts precīzi un bez papildu nosacījumiem.

Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likuma 8.panta 7.punkts nosaka, ka datu sniedzēji par objektiem un to robežām sniedz šādus datus-

licencēti pārvades un sadales tīklu operatori — par elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm.

Valsts zemes dienesta izdrukā par zemi Valgales ielā 2, Rīgā, ar kadastra numuru /numurs A/, nav norādīts, ka uz šī zemes gabala ir aizsargjosla.

Ministru kabineta 2006.gada 05.decembra noteikumu Nr.982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 17.punkts

paredz, ka aizsargjoslas dabā apzīmē ar īpašām informatīvām zīmēm (1.pielikums). Par informatīvo zīmju izvietošanu paredzētajās vietās un saglabāšanu

ir atbildīgs elektrisko tīklu īpašnieks vai valdītājs.

Lietas materiāli nesatur pierādījumus par informatīvo zīmju izmantošanu.

Sūdzības iesniedzējas pārstāvis 2018.gada 11.janvārī savā paskaidrojumā norādījis, ka viņam nav zināms, ka sūdzības iesniedzējai piederošais

zemes gabals ir apgrūtināts ar aizsargjoslu.

Sūdzības iesniedzējas pārstāvja paskaidrojumi šajā daļā nav iestādes lēmumā vērtēti un lietā nav iegūti pierādījumi, ka uz strīdus zemes gabala ir

aizsargjosla, kas izveidota atbilstoši citēto normu prasībām.

Ievērojot minēto, tiesnese atzīst, ka lietā nav pierādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokolā norādītā pārkāpuma vieta ir aizsargjosla.

AS “Sadales tīkls” darbinieks 2017.gada 21.novembrī sastādījis aktu par aizsargjoslas pārkāpumiem Nr. 2312017. Aktā aprakstīts pārkāpums-

Valgales ielā 2a, Rīgā, patvaļīgi tika uzstādīta abonenta elektrosadale pie AS “Sadales tīkls” elektrosadales S-5100u.

No aktam pievienotajiem fotoattēliem redzams, ka viens otram līdzās ir novietoti divi sadales skapji.

Aizsargjoslas likuma 35.panta sestā daļa, kas norādīta, kā pārkāptā norma, paredz, ka juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus,

kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc

saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai -pēc

savstarpējas vienošanās - objekta īpašnieks vai valdītājs.

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka sūdzības iesniedzēja pieļāva patvaļīgu abonenta elektrosadales uzstādīšanu pie AS “Sadales tīkls”

elektrosadales.

Tā kā protokolā nav norādīts, ka sūdzības iesniedzēja veica aizsargjoslā darbus, bet tikai pieļāva tos, tiesnese atzīst, ka šī norma nav pārkāpta, jo

LAPK 93.panta pirmā daļa neparedz šādu administratīvo pārkāpumu.

Attiecībā par to, ka protokolā kā pārkāpuma laiks norādīts 2017.gada 21.novembris plkst. 15.00, tiesnese norāda, ka no lietā esošajiem

pierādījumiem nav redzams, ka šajā laikā pie sadales skapjiem notika kādas aktivitātes, tai skaitā, sadales skapja uzstādīšana.

Kā redzams no sūdzības iesniedzējas iesniegtajiem rēķiniem un maksājuma uzdevumiem kopsakarā ar paskaidrojumiem par to, ka sadales skapis ir

uzstādīts pirms protokolā norādītā laika, jau 2016.gada janvārī šāds sadales skapis ir eksistējis un sūdzības iesniedzēja par elektroenerģiju uzrāda

skaitītāju rādījumus un maksā par elektroenerģiju SIA “Autofavorīts”.

Tiesnese saprot, ka 2017.gada 21.novembrī plkst. 15.00 pārkāpums ir fiksēts, bet konstatē, ka lietā nav pierādījumu, ka 2017.gada 21.novembrī

plkst. 15.00 ir noticis pārkāpums, kā tas norādīts protokolā.

Aizsargjoslas likuma 45.pants, kas norādīts, kā pārkāptā norma, paredz, ka aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, izņemot aizsargjoslas gar

elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu līdz 20 kilovoltiem, ja tās šķērso meža teritoriju, kur aprobežojumi noteikti tikai elektrolīniju

trasē,-papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kokmateriālu un citu veidu materiālu

un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu

un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas

un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, pārbūvēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un

meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar

izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas,

pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku;

12)aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt energoapgādes uzņēmuma darbiniekus, kuri aizsargjoslā veic ekspluatācijas, remonta, pārbūves, avāriju

novēršanas vai to seku likvidācijas darbus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

13) aizliegts audzēt kokus un krūmus meža zemēs — platībās, kuras norādītas aizsargjoslu noteikšanas metodikā, ārpus meža zemēm — visā

aizsargjoslas platumā. Ārpus meža zemēm zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs aizsargjoslā var audzēt kokus un krūmus, ja par to noslēgta rakstveida

vienošanās ar elektrisko tīklu īpašnieku.

Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas

elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

Administratīvā pārkāpuma protokolā nav norādīts, kura tieši citētā panta norma ir pārkāpta, pie tam, neviens no šī panta punktiem neaizliedz

abonenta elektrosadales uzstādīšanu.

LAPK 248.panta pirmā daļa nosaka, ka protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku,

pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

No citētās LAPK normas secināms, ka administratīvā pārkāpuma protokols ir dokuments, kurā kompetenta amatpersona rakstveidā fiksē kādas

personas prettiesiskas darbības. Faktiski šī amatpersona atzīst, ka ar protokolā konstatētajām darbībām persona ir izdarījusi pārkāpumu, par kuru

paredzēta administratīvā atbildība. Šis dokuments kā sākotnēja apsūdzība ir pamats turpmākai lietvedībai administratīvā pārkāpuma lietā.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 07.oktobra spriedumā lietā Nr.2010-01-01 “Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

286.14 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 92.pantam” norādīts, ka Tieslietu ministrija informējusi Satversmes tiesu, ka 2007. gada

28. novembrī izveidojusi darba grupu, kuras uzdevums bija izstrādāt LAPK grozījumus. Darba grupa esot konceptuāli vienojusies, ka administratīvo

pārkāpumu lietas pēc būtības ir “mazās krimināllietas”.

Tātad administratīvā pārkāpuma protokola saturs pēc savas būtības pielīdzināms apsūdzībai.

Līdz ar to, no vienas puses, tiesa, kuras kompetencē ir pieņemt lēmumu šajā lietā, izvērtē protokolā izteiktā atzinuma pamatotību, proti, vai persona

par protokolā fiksētajām darbībām ir saucama pie administratīvās atbildības. Savukārt, no otras puses, personai, par kuras darbībām protokols sastādīts,

ir iespēja pienācīgi īstenot procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar protokolā norādīto pārkāpumu (piemēram, sagatavot savus argumentus,

iesniegt pierādījumus) (skatīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 25.aprīļa spriedumu lietā Nr. SKA-157/2006).

Tiesneses ieskatā pārkāpums administratīvā pārkāpuma protokolā nav formulēts atbilstoši LAPK 248.panta pirmās daļas prasībām un LAPK

93.panta pirmajā daļā paredzētajam pārkāpuma aprakstam, kā arī nav pierādīts, ka notikuma vieta ir aizsargjosla un ka sūdzības iesniedzēja ir pieļāvusi

Aizsargjoslas likuma 16.panta pirmās daļas, 35.panta sestās daļas un 45.panta prasību pārkāpumu.

Minēto iemeslu dēļ tiesnese atzīst, ka nav bijis notikums, par ko sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

LAPK 239.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar uzsākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav

bijis notikuma

Līdz ar to lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

Ņemot vērā minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 pantu, tiesnese

nosprieda:

apmierināt SIA “AA Īpašumi” sūdzību.

Atcelt Rīgas domes Administratīvās komisijas 2018.gada 30.janvāra lēmumu Nr.D57-AK-18-5-1 un administratīvā pārkāpuma protokolu

Nr.ZV227072.

Izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Spriedums pārsūdzams 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese G.Sokolova