Court allows insurance claim against landlord for water pipe negligence causing property damage.

Civillieta Nr. C29241321

Lietas arhīva Nr. C-1333-21/16

ECLI:LV:DAUT:2021:0430.C29241321.4.S

S P RIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

2021. gada 30. aprīlī, Krāslavā

Daugavpils tiesas

tiesnese G. Kusiņa

rakstveida procesā izskatīja civillietu ERGO Insurance SE Latvijas filiāles vienkāršotās procedūras prasība pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“Rīgas namu pārvaldnieks” par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] ERGO Insurance SE Latvijas filiāle iesniedza tiesā prasību pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Rīgas namu pārvaldnieks” par zaudējumu

piedziņu (nekustamais īpašums /adrese/), lūdzot tiesu, pamatojoties uz Civillikuma 1770., 1773., 1775., 1779. pantu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta

pirmās daļas 1. punktu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta otrās daļas 1. punkta d) apakšpunktu, Apdrošināšanas līguma likuma 54. panta

pirmo daļu, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai zaudējumus 1906,20 euro apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus. Lūdza atzīt prasītājas tiesības

saņemt no atbildētājas likumiskos procentus par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2020. gada 28. augustā /adrese/, tika saliets /pers. B/ piederošais un apdrošinātais dzīvoklis Nr. /numurs/.

2020. gada 8. septembrī SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” sastādīja aktu, kurā konstatēts, ka bojājumus izraisīja aukstā ūdens stāvvada plīsums dzīvoklī

Nr. /numurs/. Kopējais dzīvoklim Nr. /numurs/ noplūdes rezultātā nodarītais zaudējumu apjoms saskaņā ar sastādīto tāmi ir 2170,97 euro.

Pamatojoties uz negadījuma brīdī spēkā esošā privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līguma (apdrošināšanas polises Nr. 361244435)

noteikumiem, prasītāja ir izmaksājusi /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 1278,17 euro apmērā par aukstā ūdens stāvvada bojājuma rezultātā nodarīto

kaitējumu dzīvoklim.

Atbildētāja, kā dzīvojamās mājas /adrese/, pārvaldniece ir atbildīga par mājas kopīpašumā esošo daļu un kopējo inženiertehnisko komunikāciju

pienācīgu uzturēšanu un pārbaudi, kā arī par tehnisko apkopi un remontu. Ņemot vērā atbildētājas sastādīto aktu par konstatētajiem bojājumiem, ka

ūdens noplūde notika sakarā ar ūdens stāvvada bojājumu, kas ir daļa no mājas kopējām inženierkomunikācijām, atbildētāja ir pilnībā atbildīga par

notikušo ūdens noplūdi un tās rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

Prasītāja 2020. gada 4. septembrī nosūtīja atbildētājai pieprasījumu regresa kārtībā atlīdzināt zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības

1906,20 euro apmērā. Atbildētāja atbildēja uz pretenziju, norādot, ka nav pierādīta atbildētājas vainojamība zaudējumu radīšanā.

Prasītājas ieskatā dzīvojamās mājas ūdens apgādes sistēmas bojājums, kā tas secināms no atbildētājas aktā sniegtās informācijas, nav uzskatāms

par nejaušu notikumu vai nepārvaramas varas apstākli Civillikuma 1773. panta izpratnē, bet ir atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas, ūdens noplūdi

varēja novērst, ja dzīvojamās mājas kopējās inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētājas kā mājas

pārvaldnieces tiešs pienākums. Prasītājas ieskatā atbildētāja nav pienācīgi sekojusi tās apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās mājas komunikāciju

tehniskajam stāvoklim, kas rezultātā noveda pie dzīvokļa iekštelpu bojājumiem, tādējādi nodarot zaudējumus trešās personas mantai.

Prasītāja uzskata, ka ir pierādīts arī cēloniskais sakars starp atbildētājas prettiesisko rīcību un zaudējumiem, jo tieši inženierkomunikācijas avārijas

rezultātā, kam par iemeslu bija atbildētājas prettiesiska bezdarbība, tika nodarīti zaudējumi prasītājas apdrošinātajam dzīvoklim, ko sedza prasītāja

apdrošināšanas atlīdzības veidā.

[2] Atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” iesniedza tiesā paskaidrojumu, kurā norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst. Norāda, ka lietā nav

iesniegti pārliecinoši pierādījumi tam, ka būtu konstatēta atbildētājas vaina, atbildētājas darbības vai bezdarbība, kuras rezultātā notika bojājums, kā

rezultātā tika saliets apdrošinātais dzīvoklis. Prasītāja nav pierādījusi atbildētājas vainojamību zaudējumu radīšanā un cēlonisko sakaru starp zaudējumiem

un neatļauto darbību. Lai konstatētu atbildētājas vainojamību zaudējumu nodarīšanā, bija nepieciešams nekavējoties pēc avārijas pieaicināt kompetentu

speciālistu - ekspertu, kurš apsekotu dzīvoklī bojāto stāvvadu, fiksētu situāciju sabojātā stāvvada vietā; veiktu to izpēti un izdarītu slēdzienu par

konkrētas personas rīcību – darbībām vai bezdarbību, tās pieļautām kļūdām, norādot uz šīs personas pieļautiem konkrētiem normatīvo aktu

pārkāpumiem un sastādītu atzinumu, lai to iesniegtu tiesā kā pierādījumu.

Atbildētāja neapstrīd prasītājas kā apdrošinātājas tiesības izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, ja

apdrošinātājas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu šādai izmaksai, bet pats apdrošināšanas atlīdzības izmaksas fakts nevar būt par pamatu

zaudējuma piedziņai regresa kārtībā, ja netiek pierādīta trešās personas vaina zaudējuma nodarīšanā.

Ņemot vērā, ka akts sastādīts pēc apdrošināšanas gadījuma iestāšanās un tajā nav dzīvokļa īpašnieka norādes, kas liecinātu par atbildētājas

bezdarbību, šajā aktā ietvertās ziņas par notikuma raksturu nepierāda atbildētājas vainu dzīvokļa nopludināšanā. Tāpat atbildētāja pievieno 16.04.2019.

aktu Nr. 1-8/10019, kur redzams, ka pirms nopludināšanas ir bijusi vēl viena noplūde un nav zināms fakts vai šie remontdarbi tika veikti jau 2019. gadā.

[3] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.26 panta pirmo daļu tiesa, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus, iztiesā lietu tiesas sēdē, ja ir

saņemts puses pamatots lūgums un tiesa atzīst par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Ja tiesa atsaka lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, to norāda

spriedumā.

Atbildētāja pieteikusi lūgumu iztiesāt lietu tiesas sēdē, nenorādot pamatojumu. Līdz ar to tiesai nav pienākums vērtēt lietas izskatīšanas

nepieciešamību mutvārdu procesā. Ņemot vērā, ka atbildētāja ir iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā izklāstīti tās argumenti un iebildumi pret

celto prasību, tiesa atzīst par pietiekamiem lietas izskatīšanai rakstveida procesā prasības pieteikumā ietvertos prasītājas paskaidrojumus un iesniegtos

pierādījumus, kā arī atbildētājas rakstveida paskaidrojumu un iesniegtos pierādījumus.

Motīvu daļa

[4] Tiesa, izvērtējusi prasītājas prasības pieteikumā norādītos apstākļus, atbildētājas rakstveida paskaidrojumu, kā arī pārbaudījusi un novērtējusi

lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

[4.1] Lietā netiek apstrīdēts, ka starp prasītāju ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, kā apdrošinātāju, un /pers. B/, kā apdrošinājuma ņēmēju, tika

noslēgts privātpersonu īpašuma apdrošināšanas līgums (polise Nr. 361244435), saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis /adrese/. Līguma darbības

periods no 2020. gada 17. janvāra plkst. 00:00 līdz 2021. gada 16. janvārim plkst. 24:00.

Apdrošināšanas līguma darbības laikā 2020. gada 28. augustā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma /adrese A/, nopludināšana aukstā ūdens

stāvvada bojājuma dēļ. Minēto apliecina SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” 2020. gada 8. septembra akts par saliešanas gadījuma konstatētajiem

bojājumiem Nr.1-8/23194, kurā norādīts, ka komisija apsekoja 08.09.2020. dzīvokli Nr. /adrese/, apsekošanas laikā ir redzami telpu griestu, grīdas un

durvju bojājumi; bojājumus izraisīja aukstā ūdens stāvvada plīsums dzīvoklī Nr. /numurs/. Saliešana konstatēta 28.08.2020. Apsekošanas aktu

parakstījis SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Tehniskās pārvaldes Ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmu nodaļas speciālists /pers. D/ un dzīvokļa

Nr. /numurs/ īrnieks /pers. E/.

2020. gada 3. septembrī ERGO Insurance SE sastādīja apskates aktu par nolieto apdrošināto dzīvokli, konstatējot defektus aukstā ūdens

stāvvada bojājuma dēļ.

Saskaņā ar SIA “Carlstrom” dzīvokļa /adrese A/, lokālo tāmi Nr. 20-10/09/2020-E, dzīvokļa telpu atjaunošanas pēc appludināšanas tiešās

izmaksas, kas nepieciešamas nekustamā īpašuma atjaunošanai, ir 1318,17 euro.

Saskaņā ar īpašuma apdrošināšanas līgumu, ņemot vērā līgumā noteikto apdrošinātā pašrisku 70 euro no zaudējumiem, prasītāja 2020. gada

14. septembrī izmaksāja cietušajam /pers. B/ apdrošināšanas atlīdzību 1278,17 euro apmērā.

Apdrošināšanas līguma likuma 45. panta pirmās daļas regulējums paredz apdrošinātājam, kas izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, subrogācijas

tiesību.

[4.2] Starp pusēm pastāv strīds, vai dzīvoklim ar tā nopludināšanu nodarītie zaudējumi ir cēloniskā sakarā ar atbildētājas neattaisnojamu darbību

vai bezdarbību, tas ir, vai atbildētājai ir iestājies pienākums atlīdzināt šos zaudējumus.

[4.2.1] Nav apstrīdams, ka dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas (arī aukstā ūdens stāvvads), iekārtas un citi ar dzīvojamās

mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma, ietilpst dzīvojamās mājas kopīpašuma daļā.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants noteic, kādas ir dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligāti veicamās un citas pārvaldīšanas darbības.

Saskaņā ar minētā panta otrās daļas pirmā punkta “d” apakšpunktu dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) (turpmāk – uzturēšana) atbilstoši

normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā, dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, ir

obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības. No minētās likuma normas secināms, ka dzīvojamās mājas kopējo komunikāciju, tostarp ūdensapgādes

stāvvadu, tehniskā apsekošana, apkope un kārtējais remonts ietilpst pārvaldnieka – konkrētajā gadījumā atbildētājas – pienākumos, bet to atjaunošanai

vai nomaiņai atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktam tiek izmantoti mājas īpašnieka (visu dzīvokļu īpašnieku) šo

uzdevumu izpildei veiktie maksājumi.

Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 907 „Noteikumi par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo

remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” 2. punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju (turpmāk –

inženiertīkli) apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu (turpmāk – remonts) veic, lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku

saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos. Minēto noteikumu 6. punktā noteikts, ka dzīvojamās mājas, tajā esošo

iekārtu un inženiertīklu tehnisko apkopi, vizuālo apskati, tehnisko apsekošanu un bojājumu novēršanu nodrošina dzīvojamās mājas pārvaldītājs.

Atbildētāja nav iesniegusi pierādījumus, kas apstiprina dzīvojamās ēkas vizuālo apsekošanu vai dzīvojamai mājai nepieciešamo remonta darbu

apkopojumu un uzturēšanas darbu plānu. Vienlaikus atbildētājas sastādītajā aktā par konstatētajiem bojājumiem norādīts, ka atbildētāja piedāvāja

iedzīvotājiem veikt uzkrājumus aukstā ūdens stāvvada maiņai. Iedzīvotāji nav pieņēmuši lēmumu par līdzekļu uzkrāšanu.

Tiesa nepiekrīt atbildētājas iebildumam, ka par notikušo stāvvada plīsumu atbild pats dzīvokļa īpašnieks vai to kopība. Ja stāvvads nebija mainīts

kopš dzīvojamās mājas nodošanas ekspluatācijā, tad stāvvada tehniskajam stāvoklim, ņemot vērā stāvvada ekspluatācijas laiku, atbildētājai kā krietnam

un rūpīgam saimniekam bija jābūt labi zināmam, kā arī jāparedz tā izmantošanas sekas. Pārvaldniekam kā krietnam un rūpīgam saimniekam ir jārīkojas

tā, lai pēc iespējas novērstu apdraudējumu un uzturētu dzīvojamo māju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska

saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām tiek atzīta par obligāti veicamu pārvaldīšanas darbību Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta

otrās daļas izpratnē.

Dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamo remontdarbu neveikšanu nevar attaisnot vienīgi ar līdzekļu trūkumu. Nepieciešamības gadījumā

veicamam ārpuskārtas remontam, kura izmaksas sedzamas no saņemtajiem pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksājumiem, nav nepieciešams īpašs

dzīvokļu īpašnieku akcepts.

Ministru kabineta 2017. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas

noteikumi” ir tiesiskais regulējums dzīvokļu īpašnieku un dzīvojamās mājas pārvaldnieka attiecībām, veicot dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu, tajā skaitā pārvaldnieka mājas apsaimniekošanas tāmē iekļaujamās ziņas. Noteikumu 5. punktā noteikts, ka obligātos izdevumus par

dzīvojamās mājas remontu, kā arī maksājumu par turpmākajos periodos obligāto pārvaldīšanas darbību ietvaros veicamajiem dzīvojamās mājas remonta

darbiem tāmē ietver, ja vizuālajā pārbaudē vai tehniskajā apsekošanā ir konstatēti dzīvojamās mājas bojājumi.

Līdz ar to secināms, ka normatīvajā regulējumā iekļautās vizuālās pārbaudes nevar atzīt par formālu prasību, jo no šo pārbaužu veikšanas un to

saturiskās kvalitātes tiešā veidā atkarīgs, vai dzīvojamai mājai tiek veidoti uzkrājumi, kas nepieciešami, lai māju uzturēta tādā stāvoklī, ka tā ir droša ne

tikai ekspluatācijai, bet arī nerada zaudējumus.

Izvērtējot norādīto, tiesa secina, ka atbildētājai, kā dzīvojamās mājas apsaimniekotājai un pārvaldītājai, bija pienākums regulāri veikt koplietošanas

ūdens stāvvadu apsekošanu, tehnisko apkopi un vajadzības gadījumā arī remontu un nomaiņu, lai nepieļautu situāciju, kas var apdraudēt personas

dzīvību, veselību vai īpašumu, bet atbildētāja to nav darījusi.

[4.2.2] Atbildētāja ir norādījusi, ka apdrošinātajā dzīvoklī jau bija noplūde 2019. gadā, tāpēc nav zināms vai bojājumi nebija nodarīti jau tad. Lietā

iesniegts 2019. gada 16. aprīļa akts par saliešanas gadījumā konstatētajiem bojājumiem, kur cita starpā norādīts, ka dzīvokļa saliešanas iemesls nav

zināms.

Tiesa šo atbildētāja iebildumu atzīst par nepamatotu. 2019. gada 16. aprīļa aktā ir norādīts tikai viens bojājums – vannas griesti, viens

kvadrātmetrs. Savukārt 2020. gada 8. septembra aktā bojājumu uzskaitījums ir būtiski lielāks, tas ir, vannā griesti un durvis, gaitenī grīda, istabā grīda,

virtuvē grīda. Līdz ar to nav nekāda pamata uzskatīt, ka bojājumi ir saglabājušies dzīvoklī no 2019. gada, kad saliešanas iemesls netika konstatēts.

[4.2.3] Prasītāja ir cēlusi prasību par zaudējumu piedziņu no atbildētājas, kas radušies atbildētājas kā dzīvojamās mājas pārvaldnieces un

apsaimniekotājas nepienācīgas pienākumu pildīšanas dēļ.

Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu katrs zaudējums, kas nav nejaušs ir jāatlīdzina. Savukārt Civillikuma 1779. pants paredz, ka katram ir

pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas bezdarbību Civillikuma 1779. panta izpratnē un to, ka nodarītajiem zaudējumiem nebija nejaušības raksturs.

Nepamatoti ir atbildētājas iebildumi, ka atbildētāja ir veikusi visas nepieciešamās pārvaldīšanas darbības un tādēļ nav pamata zaudējumu piedziņai.

Tāpat nav pamata atzīt par attaisnojošo apstākli atbildētājas aktā norādīto, ka apsaimniekotājs nenes atbildību par avārijas sekām. Atbildētājas

pienākums uzturēt kārtībā inženiertehniskās komunikācijas, tostarp ūdens stāvvadu, ir noteikts ar likumu, noplūde nebūtu notikusi, ja šīs komunikācijas

būtu uzturētas pienācīgā kārtībā.

Līdz ar to tiesa secina, ka atbildētāja, apsaimniekojot nekustamo īpašumu, savus pienākumus veica formāli, nepievēršot lielāku rūpību savu

pienākumu pildīšanai. Tādējādi atbildētājas bezdarbība ir pierādīta, jo, rīkojoties pēc labākās gribas un kā krietns saimnieks, tas ir, veicot mājas

komunikāciju apsekošanu un vajadzības gadījumā to nomaiņu, atbildētājai bija visas iespējas nepieļaut ūdens stāvvada bojājumu un zaudējumu

nodarīšanu. Turklāt atbildētājai bija labi zināms ūdens stāvvada stāvoklis, jo atbildētāja pati aicināja dzīvojamās mājas iedzīvotājus to nomainīt. Atsauce

uz ūdens stāvvada stāvokli ietverta atbildētājas sastādītajā aktā, kas ir iesniegts lietā.

Šāda atbildētājas bezdarbība, neveicot ūdens stāvvada savlaicīgu nomaiņu, tiesas ieskatā, ir cēloniskā sakarībā ar nodarītajiem zaudējumiem

dzīvokļa īpašumam un dod prasītājai tiesību uz atlīdzību.

[4.3] Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas ūdens sistēmas bojājums, kā tas secināms no atbildētājas aktā sniegtās informācijas, nav uzskatāms par

nejaušu notikumu, kas nav jāatlīdzina Civillikuma 1775. panta izpratnē, bet ir atbildētājas prettiesiskas bezdarbības sekas. Ūdens noplūdi varēja novērst,

ja dzīvojamās mājas inženiertehniskās komunikācijas būtu uzturētas pienācīgā tehniskā kārtībā, kas ir atbildētājas kā pārvaldnieces tiešs pienākums.

Līdz ar to tiesa secina, ka lietā ir konstatēti visi civiltiesiskās atbildības priekšnoteikumi – notikušajam īpašuma bojājumam nav nejauša rakstura,

konstatējama zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp atbildētājas pienākumu pārvaldīt un apsaimniekot īpašumu, dzīvokļa appludināšanu un

konstatētajiem zaudējumiem.

Tiesa atzīst, ka prasītājai ir nodarīti zaudējumi izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā par apdrošinātajam dzīvoklim nepieciešamo remontu

1278,17 euro (prasības pieteikuma prasījumu daļā kļūdaini norādīts 1906,20 euro) un tie ir piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

[4.4] ERGO Insurance SE Latvijas filiālei nosakāmas tiesības saņemt no atbildētājas likumiskos procentus no piespriestās nesamaksātās naudas

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195. panta pirmo daļu un Civillikuma

1765. pantu.

[5] No atbildētājas par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei piespriežami tās samaksātie tiesas izdevumi, valsts nodeva 191,73 euro un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,47 euro, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193., 194., 195., 204.1 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, reģistrācijas Nr. 40103362321, par labu ERGO Insurance SE Latvijas filiālei, reģistrācijas

Nr. 40103599913, „Swedbank” AS norēķinu konts Nr. LV16HABA0551013265255, zaudējumus 1278,17 euro un tiesas izdevumus 197,20 euro,

kopā piedzenot 1475,37 euro (viens tūkstotis četri simti septiņdesmit pieci euro 37 centi).

Noteikt ERGO Insurance SE Latvijas filiālei tiesības saņemt no atbildētājas 6 % (sešus procentus) gadā no piespriestās nesamaksātās naudas

summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Noteikt SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 20 (divdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2021. gada 28.maijā.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latgales apgabaltiesā, iesniedzot

apelācijas sūdzību Daugavpils tiesā.

Tiesnese G. Kusiņa