Court allows insurance claim against neighbor for flood damage, ordering full compensation and court costs.

Lietas arhīva Nr. C-2572-18/49

ECLI:LV:ZRT:2018:0511.C37028918.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā, 2018.gada 11.maijā

Zemgales rajona tiesas

šādā sastāvā: tiesnese I.Mudele

ar tiesas sēžu sekretāri G.Reidi,

piedaloties prasītājas AS “Swedbank P&C Insurance” pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/, atbildētājam /pers. B/ un atbildētāja /pers. B/ pilnvarotai

pārstāvei zvērinātai advokātei I.Skaistkalnei,

izskatīja atklātā tiesas sēdē Tukumā civillietu AS “Swedbank P&C Insurance” vienkāršotās procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2018.gada 12.janvārī Tukuma rajona tiesā (no 2018.gada 1.marta – Zemgales rajona tiesa) saņemts AS “Swedbank P&C Insurance” (turpmāk

tekstā prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2013.gada 13.novembrī starp prasītāju, kā apdrošinātāju, kura interesēs un vārdā Latvijā darbojas tā filiāle-

Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāle, turpmāk tekstā- prasītāja filiāle, un /pers.Z/ kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts Mājokļa

apdrošināšanas līgums, saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis Nr.20, daudzdzīvokļu namā /adrese/. Apdrošināšanas līguma darbības periods no

21.12.2013. – 20.12.2014. Apdrošināšanas līguma noslēgšanu apliecina apdrošināšanas polise ar Nr./numurs/. Apdrošināšanas līgums tika noslēgts par

labu AS “Swedbank”, kura līgumā tika noteikta, kā apdrošinātā persona, kurai pastāv apdrošināmā interese. Apdrošināšanas polise tika noslēgta

saskaņā ar likumu ,,Par apdrošināšanas līgumu" apdrošināšanas līguma 71.pantu, izmantojot distances saziņas līdzekļus. Likuma ,,Par apdrošināšanas

līgumu" 13.pantā ir noteikts, ka, ja uz apdrošināšanas polises nav pušu parakstu, tas neietekmē apdrošināšanas līguma spēkā esību. Apdrošināšanas

līguma darbības laikā - 2014.gada 28.jūlijā /pers.Z/vērsās prasītāja filiālē ar iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu sakarā ar apdrošināšanas

gadījuma iestāšanos - apdrošinātais dzīvoklis Nr.20, pēc adreses /adrese A/, 2014.gada 21.jūlijā tika appludināts, kā rezultātā nodarīti nopietni

bojājumi dzīvoklim Nr.20. Faktisko apstākli, ka ūdens ieplūdis dzīvoklī Nr.20 no atbildētāja dzīvokļa Nr.26, radot dzīvoklim bojājumus, pierāda

21.07.2014. sastādītajā SIA "Tukuma nami" pārstāvja /pers. D/ apsekošanas aktā norādītais, ka 21.07.2014. /adrese/īpašnieki aizmirsa aizvērt ūdens

maisītāju, kā rezultātā tika nopludināti apakšstāva dzīvokļi Nr. 23, Nr.20 un Nr.17. Savā 27.11.2014. atbildē uz pretenziju atbildētājs ir norādījis, ka

ūdens noplūde bija notikusi no dzīvokļa Nr.26 virtuves krāna savienojuma, kas bija sabojājies un atdalījies karstā laika dēļ. Citi ūdens noplūdes cēloņi

nav konstatēti. Dzīvokļa Nr.26 tiesiskais lietotājs un valdītājs augstāk minētās appludināšanas brīdī bija /pers. B/ - atbildētājs lietā. Teikto apliecina

29.06.2015. pie zvērināta notāra Ināras Lielkalnes izdotajā mantojuma apliecībā norādītais, ka /pers. B/ ir mantojuma atstājējas - 23.05.2004. mirušās

dzīvokļa īpašnieces /pers.F/pirmās šķiras likumiskais mantinieks (mazdēls), kurš dzīvoja kopā ar mantojuma atstājēju. Mantinieks mantojumu ir pieņēmis

un iesniegumā norādījis mantas sastāvu - nekustamais īpašums /adrese B/, Tukuma novads. Saskaņā ar SIA "Tukuma nami" sniegto 03.12.2014. atbildi

Nr.01-10/397 maksājumus par nekustamo īpašumu /adrese B/, Tukuma novads, apsaimniekošanu un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu veic atbildētājs, kurš arī kopš 09.05.1996. deklarējis savu dzīvesvietu šajā adresē. 29.07.2014. apdrošinātāja pārstāvis /pers. F/ apsekoja

bojāto dzīvokli Nr.20, par ko sastādīts nekustamā īpašuma apsekošanas akts Nr.2014/7406, kurā konstatēts, ka dzīvoklī bojātas apvienotas telpas

Nr.2, Nr.3 un Nr.4, bojāti griesti, sienas un grīda. Saskaņā ar apsekošanas aktu, dzīvokļa telpu platību plānu un remonta darbu tāmi, ko izskatīja un

apstiprināja būvinženieris /pers. G/ (sertifikāta nr.20-6310), izdevumi, kas nepieciešami dzīvokļa atjaunošanai stāvoklī, kādā tas bija pirms

appludināšanas, sastāda EUR 1946,24, ja izmaksā atlīdzību naudā. Izmaksājot atlīdzību naudā netiek atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav radušies -

uzņēmuma virsizdevumi, peļņa, darba devēja sociālais nodoklis un PVN 21% darbam, transportam. Izpildot savas saistības, prasītāja filiāle, saskaņā ar

Mājokļa apdrošināšanas līgumu, atņemot apdrošinātā līgumā noteikto pašrisku EUR 142.29, divos maksājumos 04.08.2014. un 06.08.2014. izmaksāja

25.05.2016. apdrošināšanas atlīdzību pavisam EUR 1803,95 apmērā, pārskaitot to dzīvokļa īpašniekam /pers.Z/uz bankas kontu. Apdrošināšanas

atlīdzība tika izmaksāta saskaņā ar apdrošinātās personas - AS ,,Swedbank" akceptu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. Atbildētājs nav ar pienācīgu

rūpību un uzmanību izturējies pret savu pienākumu uzturēt dzīvokļa īpašumu pienācīgā kārtībā, kontrolēt dzīvokļa komunikācijas, lai nerastos traucējums

citam dzīvokļa īpašniekam, līdz ar to ir pieļāvis prettiesisku bezdarbību radot traucējumu citam dzīvokļa īpašniekam. Traucējums izpaudās kā ūdens

ieplūšana zemāk esošajā dzīvoklī Nr.20, bojājot šo dzīvokli, tādejādi nodarot šī dzīvokļa īpašniekam zaudējumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 691.p., 687.p., 701.p., 863.p., 876.p., 1084.p., 1402.p., 1646.p., 1649.p., 1756.p., 1759.p., 1765.p., 1773.p.,

1775.p., 1779.pantu, Civilprocesa likuma 195.pantu, likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu, Dzīvokļa īpašuma likuma 3.panta otro

daļu, 9.panta 1.punktu un 14.panta pirmo daļu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 4.panta 1.punktu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja zaudējumus

1803,95 euro apmērā un samaksātos tiesas izdevumus valsts nodevu 270,59 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro.

Paskaidrojumā par prasību atbildētājs norādījis, ka prasību neatzīst, jo tiek apšaubīta tādu zaudējumu esamība, kādus apmaksājusi apdrošināšanas

kompānija. Atbildētājs norāda, ka prasītājas norādītais likumu skaidrojums nav pamatots un nav atbilstošs likumiem un tiesu praksei. Atbildētājs norāda,

ka 2014.gada nogalē saņēmis prasītājas pretenziju regresa prasījuma apmaksai, kurā nebija norādes uz zaudējuma aprēķinu, bet tikai prasījuma summa.

Atbildētājs prasītājai nosūtījis atbildi, norādot, ka nepareizi norādīts bojājums, kā arī, ka nav bijis dzīvokļa Nr.26 īpašnieks. SIA “Tukuma nami”

2014.gada 21.jūlija aktā, uz ko atsaucās prasītāja un kuru sastādījis un parakstījis SIA “Tukuma nami” pārstāvis /pers. D/, konstatēts, ka pārbaudes

rezultātā dzīvoklī /adrese C/, plkst.:9.30, dzīvokļa Nr.26 īpašnieki aizmirsa aizvērt ūdens maisītāju, kā rezultātā nopludināti dzīvokļi Nr.23, Nr.20, Nr.17.

Atbildētājs norāda, ka iepriekš norādītie apstākļi ir pilnīgi nepatiesi un neapstiprina atbildētāja vainu bojājumu nodarīšanā. Neviena persona ne no SIA

“Tukuma nami”, ne arī citas personas nav ieradušās dzīvoklī Nr.26, un nekādas pārbaudes nav veiktas, lai varētu izdarīt šādus secinājumus. Atbildētājs

norāda, ka pie akta sastādīšanas nav piedalījies, to nav parakstījis. Ūdens noplūde iespējami notikusi no dzīvokļa Nr.26, kurā dzīvo atbildētājs, bet radās

no virtuves ūdens krāna savienojuma, kas neparedzēti bija sabojājies un atdalījies karstā laika dēļ, bet nevis tādēļ, ka atbildētājs nebūtu aizvēris ūdens

maisītāju. Atbildētājs uzsver, ka ūdens maisītāji tika aizvērti. Noplūde notikusi laikā, kad atbildētājs bijis mājās un tā nekavējoties novērsta, aizgriežot

krānu. Atbildētājs norāda, ka noplūde notikusi naktī plkst.:2.00. Pēc tam, kad tika konstatēta ūdens noplūde, nedēļu vēlāk atbildētājs apsekoja dzīvokli

Nr.20, ātrāk dzīvokli nav bijis iespējams apsekot. Apskatot bojājumus, konstatēts, ka tie ir minimāli – savienotajā virtuvē ar istabu nedaudz pie sienas

pacēlies lamināts un nedaudz atlīmējusies tapete. Pēc tam šajā dzīvoklī tika veikts remonts, kas nekādi nevar būt saistīts ar šo konkrēto gadījumu.

Atbildētājs norāda, ka dzīvoklī Nr.20 pat ir nomainītas ārdurvis. Pēc tam 2014.gada decembrī atbildētājs saņēma atkārtotu pretenziju, kurā prasījuma

summa paliek nemainīga- 1803,95 euro par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību/pers.Z/ par dzīvokļa /adrese D/ bojājumu. Iepazīstoties ar pretenzijas

saturu, atbildētājs neatklāja ticamu pamatojumu atbildētāja šaubu novēršanai par prasījuma summu, līdz ar ko atbildētājs prasījumu neatzina. Atbildētājs

norādīja, ka 1) nav skaidru pierādījumu par noplūdes rašanās apstākļiem, jo dzīvoklis /adrese/ vispār nav apsekots; 2) pierādījumi neapstiprina

zaudējumu esamību pieprasītajā apmērā, jo ne viena apsekošanas akta, ne arī no fotogrāfijām neizriet, ka ir bojāta visa dzīvokļa Nr.20 platība, kas ietver

savienoto virtuvi, koridoru un viesistabu. No fotogrāfijas redzams, ka griestu noplūde viesistabas daļā ir no ārsienas virs loga, kas šai mājā ir raksturīgi, jo

arī atbildētāja dzīvoklim ir tāda problēma. Atbildētājs norāda, ka lamināts nekādi netika bojāts visā platībā. Noplūde notika virtuves ūdens padeves

krāna rajonā, kas nav liels. Atbildētājs norāda, ka nekur nav norādīts, ka būtu apdrošināts vizuālais izskats un vizuālie defekti, svarīgs tikai lietojums

agrākā veidā. Atbildētājs norāda, ka nav pamatots prasītājas norādītais kompensācijas pamatojums un definīcija. Nav pamatoti un ne ar ko

neapstiprinās, ka dzīvoklī bija jāveic pilnīgs remonts sienām, grieztiem un jāmaina viss lamināts. Dzīvoklī arī kopš tā laika, kad tas tika iegādāts /pers.Z/

īpašumā, remonts netika veikts un 2014.gadā dzīvoklis apdzīvots tika reti. Atbildētājs norāda, ka pretēji Swedbank Mājokļa apdrošināšanas noteikumu

Nr.MA /numurs/.2.2 punktam/pers.Z/nebija iesniegumā par apdrošināšanas gadījumu norādījusi vai vēlas apdrošināšanas objektu atjaunot, vai arī tas

atjaunots netiks, kas bija obligāti, jo no tā atšķiras izmaksas vērtība un tālākā darbība apdrošināšanas objektā. Apdrošinājuma ņēmējam bija jāsniedz

patiesa informācija, un te ir jāievēro, vai dzīvoklim Nr.20 izdarītā telpu- virtuves, koridora un viesistabas savienošana bija veikta likumīgi un par to ir

saskaņots projekts. Atbildētājs papildus norāda, ka dzīvoklis Nr.26 atrodas atbildētāja īpašumā uz mantojuma pamatu, atbildētāja tiesības nostiprinātas

Zemesgrāmatā.

Prasītāja iesniegusi tiesai atsauksmi uz atbildētāja paskaidrojumiem, kurā norāda, ka atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus, kas ir nepareizi un nav

pamatoti. Atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantam atbildētājs nav pierādījis savu pamatotību. Ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīta atbildētāja

vainojamība zaudējumu nodarīšanā un zaudējumu apmērs, jo apstākli, ka ūdens noplūdes cēlonis ir no komunikācijām atbildētāja dzīvoklī pierāda

21.07.2014. sastādītajā apsaimniekotāja SIA “Tukuma nami” pārstāvja /pers. D/ apsekošanas aktā konstatēts, ka 21.07.2014 dzīvoklī Nr.26, /adrese/

tika aizmirsts aizvērt ūdens maisītāju, kā rezultātā tika nopludināti apakšstāva dzīvokļi Nr.23, Nr.20, Nr.17. Savā 27.11.2014. atbildē uz pretenziju

atbildētāja norādītais, ka ūdens noplūde notikusi no dzīvokļa Nr.26 virtuves krāna savienojuma, kas bija sabojājies un atdalījies karstā laika dēļ, teikto

papildu apstiprina atbildētāja paskaidrojumos norādītais, ka ūdens noplūde iespējami bija notikusi no dzīvokļa Nr.26, kurā atbildētājs dzīvoja, bet radās

no virtuves krāna savienojuma, kas bija sabojājies un atdalījies karstā laika dēļ. Laikā, kad notika ūdens noplūde, atbildētājs bija dzīvokļa īpašuma

tiesiskais valdītājs un lietoja nekustamo īpašumu līdz ar ko uzņēmās atbildību par tā uzturēšanu pienācīgā kārtībā. Teikto papildus apliecina 29.06.2015.

atbildētāja iesniegums mantojuma lietā zvērinātam notāram, kurā norāda, ka ir pieņēmis un pārvalda 23.05.2004. mirušās vecmātes /pers.F/ mantojumu

kā likumiskais mantinieks. Mantojumā manta norādīta- nekustamais īpašums /adrese B/. 29.06.2015. atbildētājs apstiprināts mantojuma tiesībās uz

/pers.F/mantojumu. Zaudējumu apmērs pierādīts ar lietā esošo tāmi, apsekošanas aktu, dzīvokļa platību plānu. No apsekošanas aktam pievienotajām

dzīvokļa Nr.20 telpu fotogrāfijām redzams, ka dzīvojamā istabā saliešanas rezultātā ir bojāta grīda, griesti un sienas gar logu. Apsekošanas aktā norādīts,

ka telpām Nr.2, Nr.3 un Nr.4 griestiem, sienām un grīdai nodarīti bojājumi- appludināti.

Atbildētājs ir lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Ar Tukuma rajona tiesas tiesneša 2018.gada 30.janvāra lēmumu nolemts civillietu Nr.C37028918 izskatīt tiesas sēdē.

Prasītājas pilnvarotais pārstāvis /pers. A/ tiesas sēdē prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā norādītajiem motīviem, papildus

paskaidrojot, ka tika appludināts dzīvoklis /adrese/, kā rezultātā tika bojāts griestu segums, sienas un grīdas segums, dzīvoklis bija apdrošināts, līdz ar to

prasītāja izmaksāja apdrošināšanas ņēmējam atlīdzību atbilstoši sastādītajai remontdarbu tāmei un nodarītajiem zaudējumiem. Atbildētājs nenoliedz, ka ir

notikusi ūdens noplūde viņam piederošajā dzīvoklī, tikai norāda citu noplūdes iemeslu, kas nemaina apstākli, ka dzīvoklis tika nopludināts un tika bojāti

griesti, sienas, grīda, nodarot zaudējumus. Kompensācijas apmēram ir jābūt tādam, lai varētu atjaunotu dzīvokli iepriekšējā stāvoklī, nevar atjaunot tikai

daļu no sabojātās grīdas vai griestiem, vai sienas, ir jāmaina viss segums, lai atjaunotu iepriekšējo dzīvokļa stāvokli. Dzīvoklī remonts ir veikts, izmaksātie

naudas līdzekļi ir izlietoti remontdarbu veikšanai, līdz ar to nevar apstrīdēt zaudējumu esamību un atbildētāja pienākumu segt nodarītos zaudējumus.

Atbildētāja pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte I.Skaistkalne tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka tiek apšaubīta zaudējumu esamība

un lietā nav pierādīts, ka zaudējumi ir radušies atbildētāja vainas dēļ. Atbildētāja dzīvoklis atrodas 5.stāvā, appludinātais dzīvoklis atrodas 3.stāvā, nav

ziņu vai arī 4. stāva dzīvoklis tika noplūdināts. Atbildētāja dzīvoklis netika apsekots, SIA ”Tukuma nami” darbu vadītājs /pers. D/ dzīvokli nav apsekojis

un nevarēja redzēt, ka nav aizvērts ūdens maisītājs. Noplūde varēja notikt no jumta, jo applūduši bija griesti un ārējā siena virs loga. Virtuvē plīsa ūdens

krāns 2.00 naktī, atbildētājs bija mājās un uzreiz novērsa noplūdi, atslēdza ūdens padevi, savāca ūdeni, līdz ar to nevarēja notikt noplūde līdz pat

trešajam stāvam. Apdrošināšanas atlīdzībai ir jākompensē radītie zaudējumi, bet nekur nav norādīts, ka būtu apdrošināts vizuālais izskats un vizuālie

defekti, svarīgs tikai lietojums agrākā veidā, grīdas lamināts netika bojāts visā platībā, jo noplūde notika virtuves ūdens padeves krāna rajonā, kas nav

liels, atbildētājam nav jākompensē visa grīdas seguma nomaiņa. Bez tam apdrošinātajā dzīvoklī bija veikta nelikumīga pārbūve, savienojot dzīvojamo

istabu, virtuvi un gaiteni, līdz ar to palielinājās grīdas un griestu platība, kuru nomainīja visā platībā, kaut gan noplūde bija nelielā apmērā. Lietā nav

pierādīta zaudējumu esamība un apmērs, līdz ar to nav priekšnoteikumi zaudējumu atlīdzināšanai.

Motīvu daļa

Uzklausījusi prasītājas pārstāvja un atbildētāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir

apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Savukārt saskaņā

ar šā likuma 1770. pantu, ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski novērtējams pametums.

Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājs ir dzīvokļa/adrese/Tukumā Tukuma novadā, īpašnieks.

No prasītāja izsniegtās privātpersonu īpašuma apdrošināšanas polises Nr./numurs/redzams, ka apdrošināšanas objekts ir dzīvoklis /adrese/

(lietas 9.lapa), apdrošināšanas laika posms ir no 2013.gada 21.decembra līdz 2014.gada 20.decembrim, apdrošinājuma ņēmējs ir /pers.Z/. Apdrošinātie

riski ir norādīti Mājokļa apdrošināšanas noteikumu Nr.MA0613 (lietas 10.-20.lapa) 3.2.1 punktā – Civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas daļā

apdrošinātie riski ir Apdrošināšanas līguma darbības laikā Apdrošinātā iespējamās darbības vai bezdarbības dēļ izraisīti notikumi, kā rezultātā cietušajam

ir nodarīti tieši zaudējumi, kas atlīdzināmi saskaņā ar Apdrošināšanas līguma noteikumiem. Papildus tiks segti arī zaudējumi, kurus trešajām personām

nodarījuši apdrošināšanas vietā dzīvojoši mājdzīvnieki un apdrošināšanas vietā esošā iedzīve vai sadzīves priekšmeti.

No 2014.gada 28.jūlija Atlīdzības pieteikuma mājokļa un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas redzams, ka pieteikumu sastādīja /pers.Z/.

Pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 21.jūlijā /adrese/ netika aizgriezts ūdens maisītājs, kā rezultātā tika apsludināts dzīvoklis Nr.20. Dzīvoklim Nr.20

radušies šādi bojājumi- bojāti griesti, sienas un grīdas segums.

2014.gada 29.jūlijā ir sastādīts AS “Swedbank Varakindlustus” Nekustamā īpašuma apsekošanas akts Nr. /numurs/. No šī akta redzams, ka

bojājums nodarīts piecstāvu mūra mājas trešā stāva dzīvoklim Nr.20, telpas ir reģistrētas un ir apmierinošā stāvoklī. Kā nodarīto bojājumu cēlonis

norādīts, ka dzīvokļa Nr.26 īpašnieki aizmirsuši aizvērt ūdens maisītāju, kā rezultātā noplūdis dzīvoklis Nr.20. Apskates laikā nav konstatēti bojājumi,

kas būtu radušies nesaistīti pieteiktā apdrošināšanas gadījuma rezultātā. Kā nodarītie bojājumi konstatēti- applūduši griesti, sienas un grīda.

2014.gada 21.jūlijā plkst.:9./adrese/, SIA “Tukuma nami” pārstāvis /pers. D/ sastādījis aktu par to, ka 2014.gada 21.jūlijā /adrese/ īpašnieki

aizmirsuši aizvērt ūdens maisītāju, kā rezultātā tika nopludināti apakšstāva dzīvokļi Nr.23, Nr.20 un Nr.17.

No AS “Swedbank P&C Insurance” tāmes par telpu atjaunošanas darbiem pēc negadījuma objektā /adrese/, redzams, ka kopējie tāmes izdevumi

ir 2640,87 EUR, bet tiešās izmaksas 1768,49 EUR (lietas 31.lapa). Ja atlīdzība tiek izmaksāta naudā, tad netiek atlīdzināti zaudējumi, kas vēl nav

radušies, t.i.- uzņēmuma virsizdevumi, peļņa, darba devēja sociālais nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis 21% darbam un transportam, tādejādi

kopēja summa sastāda 1946,24 euro. Ar 2014.gada 4.augusta maksājuma uzdevumu Nr.26105 redzams, ka /pers.Z/ izmaksāta atlīdzība 1466,78 euro

apmērā (lietas 56.lapa). Ar 2014.gada 6.augusta maksājuma uzdevumu Nr.26156 redzams, ka /pers.Z/izmaksāta atlīdzība 337,17 euro apmērā (Lietas

57.lapa). /pers. L/ izmaksāta atlīdzība 1803,95 euro apmērā. No summas 1946,24 euro tiek atņemts Apdrošināšanas līgumā noteiktais pašrisks 100,00

lati , jeb 142,29 euro, gala summa atlīdzības izmaksai ir 1803,95 euro.

2014.gada 1.decembrī prasītāja nosūtījusi paziņojumu par informācijas sniegšanu izmaksu lietā Nr./numurs/(lietas 34.lapa). Prasītāja lūdz SIA

“Tukuma nami” sniegt informāciju par to, kura persona regulāri apmaksā komunālos pakalpojumus par īpašumu /adrese/.

2014.gada 3.decembrī SIA “Tukuma nami” iesnieguši prasītājai atbildi (lietas 35.lapa). SIA “Tukuma nami” valdes loceklis /pers. M/ norāda, ka

maksājumus, par apsaimniekošanas un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa Nr.26, /adrese/ lietošanu veic /pers. B/. SIA “Tukuma nami” nav

informācijas par maksātāja tiesisko statusu attiecībā pret dzīvokļa īpašnieku.

2014.gada 16.oktobrī Latvijas Republikas Tukuma novada dome prasītājai iesniegusi informāciju (lietas 36.lapa), kurā norāda, ka dzīvoklis

/adrese/, ir privatizēts. Tukuma pilsētas Domes Dzīvojamo māju privatizācijas komisija 1999.gada 15.decembrī noslēgusi Pirkuma līgumu ar /pers.F/.

Tukuma novada dome informē, ka /pers.F/mirusi 2004.gada 23.maijā un pašvaldībā nav ziņu par personām, kuras manto minēto dzīvokli.

2014.gada 11.novembrī prasītāja atbildētājam nosūtījusi pretenziju izmaksu lietā Nr./numurs/(lietas 40.lapa). No pretenzijas redzams, ka prasītājs

vērsies pie atbildētāja ar lūgumu līdz 2014.gada 15.decembrim atlīdzināt zaudējumus 1803,95 EUR sakarā ar izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību par

dzīvoklim /adrese/ nodarītajiem bojājumiem.

Atbildētājs ar 2014.gada 27.novembra atbildi uz pretenziju izmaksu lietā Nr./numurs/atteicies atlīdzināt zaudējumus saistībā ar 21.07.2014.

notikušu īpašuma /adrese/ nopludināšanu, pamatojot atteikumu ar Civillikuma normām. Atbildētājs norāda, ka pretenzijā kā bojājumu rašanās cēlonis

norādīts tas, ka netika aizvērts ūdens maisītājs. Atbildētājs norāda, ka SIA “Tukuma nami” aktā norādītie apstākļi ir nepatiesi un neapstiprina atbildētāja

vainu bojājumu nodarīšanā. Atbildētājs norāda, ka neviena persona ne no SIA “Tukuma nami”, ne arī citas personas nav ieradušās dzīvoklī /adrese E/.

Pie akta sastādīšanas un parakstīšanas atbildētājs nav piedalījies. Atbildētājs uzskata, ka apšaubāma ir prasījuma summa, jo pretenzijai nav pievienotas

ne fotogrāfijas, ne tāme, ne aprēķins, kas apstiprinātu kādi konkrēti darbi tika veikti (lietas 41.lapa).

No Tukuma rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Tukuma pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.952-26 kadastra numurs /numurs A/redzams, ka

īpašums /adrese/ no 2015.gada 29.jūnija atrodas atbildētāja īpašumā pamatojoties uz Mantojuma apliecību par tiesībām uz mantojumu pēc likuma (lietas

43.lapa).

No Tukuma rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Tukuma pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma Nr.952-20 kadastra numurs /numurs B/redzams, ka

īpašums /adrese/ no 2003.gada 4.marta atrodas /pers.Z/īpašumā (lietas 44.lapa).

Lietā nav strīda par to, ka apdrošināšanas līguma darbības laikā notika apdrošinātā nekustamā īpašuma – dzīvokļa Nr.20, /adrese/ nopludināšana,

ko apstiprina lietā iesniegtais akts.

Arī atbildētājs atzīst, ka 2014.gada 21.jūlijā naktī plkst.2.00 viņa dzīvoklī notika ūdens noplūde, kas radās no virtuves ūdens krāna savienojuma,

kas neparedzēti bija sabojājies un atdalījies karstā laika dēļ, nevis tādēļ, ka nebūtu aizvērts ūdens maisītājs.

Atbildētājs apstrīd lietā iesniegtos pierādījumus – Nekustamā īpašuma apsekošanas aktu Nr.2014/7406 par dzīvojamās mājas

/adrese/apsekošanu, kur kā nodarīto bojājumu cēlonis norādīts neaizvērts ūdens maisītājs, un SIA “Tukuma nami” pārstāvja /pers. D/ sastādīto Aktu,

kurā konstatēts, ka dzīvokļa Nr.26 īpašnieki aizmirsa aizvērt ūdens maisītāju, kā rezultātā tika nopludināti apakšstāva dzīvokļi (lietas 22., 33. lapa).

Izvērtējot minētos pierādījumus, tiesa uzskata, ka neprecīzi norādītais nodarīto bojājumu cēlonis nevar būt par pamatu atzīst, ka dzīvokļa Nr.20

nopludināšana nav notikusi, un ka prasītājam nav nodarīti zaudējumi. Tiesas ieskatā nav būtiski vai ūdens maisītājs nebija aizvērts vai arī plīsa ūdens krāna

savienojums, neatkarīgi no tā dzīvoklī Nr. 26 notika ūdens noplūde, kas nopludināja apakšstāva dzīvokli Nr.20, nodarot zaudējumus, par ko ir atbildīgs

dzīvokļa Nr.26 īpašnieks.

Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 14. panta pirmo daļu, dzīvokļa īpašnieks par zaudējumu nodarīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem vai citām

personām ir atbildīgs normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos vai savstarpēji noslēgtajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta pirmās daļas 6.punktā noteikts dzīvokļa īpašnieka pienākums saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu,

ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku

drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā.

No minētā izriet arī dzīvokļa īpašnieka pienākums uzturēt kārtībā savā atsevišķā īpašumā esošās inženierkomunikācijas un to elementus, lai novērstu

iespējamu kaitējumu gan savām, gan citu personu interesēm to bojājumu rezultātā.

Tiesa uzskata, ka ir pierādīta atbildētāja kā dzīvokļa /adrese/īpašnieka vaina dzīvojamās telpas /adrese/appludināšanā.

Lieciniece /pers.Z/, dzīvokļa /adrese/, īpašniece tiesas sēdē liecināja, ka 2014.gada jūlijā tika appludināts viņas dzīvoklis, bija salieti griesti un

sienas, uz grīdas bija peļķes, bija jāatjauno griestu krāsojums, jāmaina sienām tapetes un grīdas segums - lamināts. Tika nomainīts viss grīdas segums, jo

nevar nomainīt laminātu tikai pusē no telpas. Appludināta tika dzīvojamā istaba, virtuve un koridors. Atbildētājs bija atnācis pie viņas runāt par

kompensāciju, bet viņa paskaidroja, ka dzīvoklis ir apdrošināts un zaudējumus segs apdrošinātājs.

Prasītāja kā pierādījumu prasības pamatotībai ir iesniegusi 2014.gada 29.jūnija Nekustamā īpašuma apsekošanas aktu Nr.2014/7406 un

2014.gada 4.augustā apstiprināto remontu darbu tāmi, kuru sastādījis sertificēts būvinženieris /pers. G/.

2014.gada 29.jūnija sastādīts Nekustamā īpašuma apsekošanas akts, kurā konstatēti dzīvoklim Nr./adrese/ Tukumā nodarītie zaudējumi, norādot,

ka bojāti griesti, appludināti 18,8 +7,4+ 8,3 m2 platībā, kopējā platība 34,50 m2, bojātās daļas uzbūve-apmests, krāsots; bojātas sienas, appludinātas,

bojātās daļas uzbūve – tapetes, krāsotas; bojāta grīda, appludināta, bojātās daļas uzbūve- lamināts, grīdlīstes. Telpas Nr.2, Nr.3, Nr.4 ir savienotas

(lietas 22.lapa).

Remontdarbu tāmē ir norādītas kopējās faktiskās remontdarbu izmaksas - 2182,54 euro (PVN 458,33 euro) apmērā, kopumā 2640,87 euro.

Minētajos dokumentos ir norādīts nepieciešamais darbu apjoms Dzīvoklī /adrese/telpām – virtuvei, dzīvojamai istabai un gaitenim, kuras ir

savienotas.

Lieciniece /pers.Z/, dzīvokļa /adrese/īpašniece, apliecināja, ka faktiskās remontdarbu izmaksas bija lielākas, jo viņa veica remontu visā

dzīvoklī, taču izmaksātā atlīdzība sedza appludināto telpu remontdarbu izmaksas.

2014.gada 11.novembrī prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju, kurā atbildētājs informēts par remontdarbu izmaksu apmēru un lūgts mēneša

laikā atlīdzināt izmaksas 1803,95 euro apmērā.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 35.pantu apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā

zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātājam apdrošināšanas gadījumā radītos

zaudējumus.

Tas nozīmē, ka iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst būt lielāks par zaudējumiem, kurus cietis

apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošināšanas atlīdzībai jāsedz apdrošinājuma ņēmēja patiesie zaudējumi un ar atlīdzību apdrošinājuma ņēmējs nedrīkst

iedzīvoties (sk. V.Vītiņš. Vispārējs tiesību pārskats. Rīga, 1993., 262.lpp.).

Neskatoties uz atbildētāja iebildumiem, ka veiktā remonta summa ir nesamērīgi liela un dzīvokļa pārbūve ir palielinājusi grīdas seguma platību,

palielinot remontdarb izmaksas, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt remontdarbu izdevumu summu, jo norādītie remontdarbi atbilst konstatētajiem

bojājumiem un to izvietojumam, līdz ar ko attiecīgo remontdarbu veikšanas nepieciešamība ir tiešas sekas ūdens noplūdes rezultātā radītajiem

bojājumiem. Apsekošanas aktā norādītā virsmas platība (34,50 kv.m) atbilst tāmē norādītajai griestu un grīdas platībai (34,50 kv.m), tiesas ieskatā, ir

objektīvs pamatojums, jo remontdarbu mērķis ir novērst bojājumu, ne tikai pārklājot bojājuma vietu, bet arī padarot to vizuāli neredzamu un iederīgu

kopējā telpā, kas praktiski nav iespējams, neskarot lielāku platību, ne tikai konkrēto bojājuma vietu. Tāpat tiesai nav pamata apšaubīt tāmē norādītās

materiālu un remontdarbu izmaksu apmēru. Tas apstāklis, ka, iespējams, tirgū ir pieejami arī zemākas cenas materiāli vai remontdarbu veicēji, pats par

sevi nedod pamatu apšaubīt veikto maksājumu pamatotību. Atbildētājs lietā ir izteicis formālus iebildumus par remontdarbu izmaksu apmēru, norādot uz

to nesamērīgumu, bet nav pierādījis savu iebildumu pamatotību atbilstoši Civilprocesa likuma 93.pantā noteiktajam.

Tādējādi tiesa uzskata par pierādītu un pamatotu prasītājas prasību par zaudējumu piedziņu par dzīvokļa īpašuma remontu 1803,95 euro.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants nosaka dzīvokļa īpašnieka pienākumus, t.sk., piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem

veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu element ierīkošanai

un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu, No minēto tiesību normu jēgas izriet dzīvokļu īpašnieku pienākums

rūpēties par sava dzīvokļa īpašuma un kopīpašumā esošās mājas daļas lietošanas īpašību saglabāšanu, uzliekot pienākumu dzīvokļu īpašniekiem

Konkrētajā gadījumā 2013.gada 13.novembrī starp prasītāju, kā apdrošinātāju, kura interesēs un vārdā Latvijā darbojas tā filiāle- Swedbank

P&C Insurance AS Latvijas filiāle, turpmāk tekstā- prasītāja filiāle, un /pers.Z/kā apdrošinājuma ņēmēju tika noslēgts Mājokļa apdrošināšanas līgums,

saskaņā ar kuru tika apdrošināts dzīvoklis Nr.20, daudzdzīvokļu namā /adrese/. Apdrošināšanas līguma darbības periods no 21.12.2013. – 20.12.2014.

Apdrošināšanas atlīdzība 1803,95 EUR par dzīvokļa īpašumu /adrese/ Tukumā aprēķināta sekojoši: tāmē norādītās tiešās izmaksas 1946,24 EUR

mīnus pašrisks 142,29 EUR.

Saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums, dod

tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot. Piezīme. Darbība šeit jāsaprot plašākā nozīmē, aptverot ne

vien darbību, bet arī atturēšanos no tās, tas ir, bezdarbību.

Zaudējumu atlīdzināšana ir galvenais civiltiesiskais līdzeklis tiesību aizskāruma mantisko seku novēršanai un tās mērķis ir nodrošināt pēc iespējas

pilnīgāku tāda stāvokļa atjaunošanu, kāds būtu bijis tad, ja aizskārums nebūtu noticis. Civillikuma 1779. pantā ir noteikts, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar Civillikuma 1770. pantu ar zaudējumu jāsaprot katrs mantiski

novērtējams pametums.

Ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu, zaudējumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus un citas

mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (Torgāns K., Saistību tiesības. I daļa. 2006. Rīga: TNA. 238. lpp.).

Saskaņā ar Civillikuma 1775. pantu, katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums

iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojuma darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver

arī novērtējumu no vainojamības viedokļa; 2) zaudējumu esamība; 3) cēloniskais sakars starp zaudējumiem un neatļauto darbību (Torgāns K., Saistību

tiesības. I daļa. 2006. Rīga: TNA. 209. lpp.).

Civillikuma 1772.pantā noteikts, ka jau cēlies zaudējums var būt vai nu cietušā tagadējās mantas samazinājums, vai arī viņa sagaidāmās

peļņas atrāvums. Minētās tiesību normas mērķis ir noteikt jau cēlušos zaudējumu veidus. Atbilstoši tās saturam cēlušies zaudējumi var būt divu veidu -

tagadējās mantas samazinājuma un sagaidāmās peļņas atrāvuma veidā. Tagadējās (esošās) mantas samazinājums rodas gadījumā, kad ķermeniskai lietai

tiek nodarīti bojājumi. Ķermeniskās lietas īpašnieks tā rezultātā cieš zaudējumus, jo bojājumu rezultātā attiecīgā lieta ir zaudējusi savas sākotnējās

īpašības. Nepieciešamo līdzekļu apmērs, lai bojātā lieta atgūtu savu iepriekšējo stāvokli, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir noticis

esošās mantas samazinājums, citiem vārdiem sakot, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā.

Savukārt Civillikuma 1786.pants noteic, ka novērtējot zaudējumus, jāievēro ne vien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas

netieši nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa. Atbilstoši šai likuma normai zaudējumu summu veido bojāto lietu atjaunošanas vērtība –

šajā gadījumā apdrošināšanas atlīdzības izmaksa atlīdzības saņēmējam.

Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 40.panta pirmo daļu apdrošinātājs, kas ir izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību, izmaksātās summās

apmērā pārņem apdrošinātā prasības tiesības pret personu, kas ir atbildīga par zaudējumiem. Šis izņēmums nav spēkā, ja apdrošināšanas līgumā ir

paredzēts piemērot kompensācijas principu.

Likuma „Par apdrošināšanas līgumu” 35.pantā paredzēts, ka apdrošināšanā pret zaudējumiem un bojājumiem un civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanā zaudējumus atlīdzina pēc kompensācijas principa. Izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība nevar pārsniegt apdrošinātajam apdrošināšanas

gadījumā radītos zaudējumus.

Tiesa atzīst, ka apdrošinātāja, konkrētajā gadījumā – prasītāja kompetencē ir izvērtēt, vai izmaksājamā summa atbilst zaudējumu apmēram.

Tiesa atzīst, ka prasītāja, samaksājot apdrošināšanas atlīdzību/pers.Z/, tādējādi pilnībā pārņem no /pers.Z/prasības tiesības pret atbildētāju

izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, līdz ar ko atbildētājam ir pienākums atlīdzināt prasītājai radušos zaudējumus izmaksātās apdrošināšanas

atlīdzības apmērā, kas ir 1803,95 euro. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai ir piedzenami kopsummā 1803,95 euro, t.i. prasības pieteikumā

norādītais galvenais parāds.

Tā kā atbildētājs atbilstoši Civillikuma 1838.pantā noteiktajam nav pierādījis zaudējumu atlīdzināšanas faktu, prasība atzīstama par pamatotu un

apmierināmu pilnībā, piedzenot no atbildētāja par labu prasītajai zaudējumus 1803,95 euro apmērā.

Uz likuma pamata, saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu, Civillikuma 1756., 1765. pantu, nosakāmas prasītājas tiesības saņemt likumiskos

procentus no parāda summas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai).

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt

no atbildētāja likumiskos 6% gadā no pamatparāda summas.

Apmierinot prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, no atbildētāja prasītājas labā piedzenami tiesas izdevumi, kas pierādīti ar

noteiktiem rakstveida pierādījumiem. Tiesas izdevumi piedzenami atbilstoši Civilprocesa likuma 33., 34., 35., 39. panta noteikumiem un lietā taisītajiem

izdevumiem, ko pierāda maksājuma uzdevumi – valsts nodeva 270,59 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30 euro, kopā 273,87 euro.

Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājam ir piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 270,59 euro, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,30

euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam labprātīgai sprieduma izpildei nosakāms termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Ievērojot CPL 187., 190., 193., 195.,199., 250.26 pantu, Tiesa

no s p r ie d a :

apmierināt AS “Swedbank P&C Insurance” prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Swedbank P&C Insurance”, reģistrācijas Nr.11269248, zaudējumus 1803,95

euro (viens tūkstotis astoņi simti trīs euro 95 centi), un tiesas izdevumus 273,89 euro (divi simti septiņdesmit trīs euro 89 centi), kopā 2077,84 euro

(divi tūkstoši septiņdesmit septiņi euro 84centi).

Atzīt AS “Swedbank P&C Insurance” reģistrācijas Nr.11269248, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no piespriestās,

bet neapmaksātās zaudējumu summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Samaksa veicama AS “Swedbank P&C Insurance” Latvijas filiāles norēķinu kontā Nr.LV35HABA0551024373547, AS „Swedbank”.

Noteikt /pers. A/termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma pasludināšanas dienas 2018.gada 11.maija Zemgales apgabaltiesā apelācijas kārtībā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Mudele