Administrative court dismissed appeal against event permit, citing lack of legal interest to re-evaluate prior appellate decision.

Lietas arhīva Nr. A42-00758-22/26

ECLI:LV:ADRJRIT:2022:1202.A420240421.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2022. gada 2. decembrī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis Romāns Dončenko,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par Kandavas un pagastu apvienības Publiska pasākuma

rīkošanas atļaujas izsniegšanas komisijas /datums 1/ lēmuma Nr. /numurs 1/, /numurs 2/ §, ar kuru nolemts izsniegt atļauju publiska pasākuma

/Nosaukums 1/ rīkošanai no 2021. gada /datums 2/ līdz /datums 3/ no plkst. 8.00 līdz 19.00 Kandavas kartodromā Jelgavas ielā 16, Kandavā, Tukuma

novadā, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā kaitējuma 500 euro atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kandavas un pagastu apvienības (turpmāk arī – apvienība) Publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniegšanas komisijas /datums 1/ lēmumu

Nr. /numurs 1/, /numurs 2/ § nolemts izsniegt biedrībai /Nosaukums 2/ atļauju publiska pasākuma /Nosaukums 1/ rīkošanai no 2021. gada /datums 2/

līdz /datums 3/ no plkst. 8.00 līdz 19.00 Kandavas kartodromā Jelgavas ielā 16, Kandavā, Tukuma novadā (turpmāk arī – komisijas lēmums).

Pamatojoties uz šo lēmumu, /datums 4/ biedrībai /Nosaukums 2/ izsniegta atļauja Nr. /numurs 3/ minētā pasākuma rīkošanai (turpmāk – atļauja).

[2] Pieteicēja /pers. A/ vērsās tiesā ar pieteikumu par atļaujas atzīšanu par prettiesisku un spēkā neesošu un nemantiskā kaitējuma 500 euro

atlīdzinājumu. Pieteikums un tā papildinājumi pamatoti ar turpmāk norādītajiem apstākļiem un no tiem izrietošiem apsvērumiem.

[2.1] Kandavas kartodromā uzsāktā uzņēmējdarbība ir nelikumīga. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR”

2021. gada 11. maijā pēc Veselības inspekcijas pasūtījuma sagatavotais atzinums apliecina, ka kartinga trases dienas laikā radītais troksnis telpā

pārsniedz pieļaujamo robežlielumu. Kartodroma īpašniece SIA „Kartodroms” minēto atzinumu neapstrīdēja.

[2.2] Pieteicēja 2021. gada 19. maijā lūdza Kandavas novada domi apturēt kartinga trases darbību, uz ko saņēma atbildi, ka pašvaldība nevarot

iejaukties uzņēmējdarbībā. Pieteicēja uzskata šo atbildi par formālu. Tā kā no 2021. gada 1. jūlija Kandavas novads tika pievienots Tukuma novadam,

pieteicēja 2021. gada 4. augustā vērsās ar līdzīgu lūgumu Tukuma novada pašvaldībā, kura savā 2021. gada 24. augusta vēstulē norādīja, ka nav pamata

likt šķēršļus trases turpmākajai darbībai. Pieteicēja arī šādu atbildi uzskata par formāli sniegtu. Nav ņemts vērā apstāklis, ka Veselības inspekcijas sniegtā

informācija, uz kuru atsaucas pašvaldība, ir attiecināma uz troksni publiska pasākuma laikā tā norises vietā, nevis uz blakus esošo teritoriju dzīvojamo

vidi. Atbildes saturs liecina, ka iestādes rīcība nav vērsta uz faktisko seku novēršanu, lai nepieļautu pieteicējas un citu diskomforta zonā dzīvojošo cilvēku

tiesību pārkāpumu. Līdz ar to tā ir atzīstama par iestādes tīšu bezdarbību, kas rada privātpersonu tiesību būtisku aizskārumu.

[2.3] Trokšņa monitoringa iekārtas nav uzstādītas vietās, kā to nosaka normatīvo aktu prasības. Mērierīces, kas atrodas kartinga trases teritorijā un

/Adrese 1/, ir uzstādītas uz ēku fasādēm, kuras slāpē troksni. Tāpēc SIA „Kartodroms” sniegto informāciju no tās uzstādītajām trokšņa mērīšanas

ierīcēm nevar uzskatīt par ticamu. Līdz ar to nav pamata atzīt, ka uzņēmējdarbība atbilst trokšņa noteikumu prasībām. Visas mājas /Nosaukums 3/

atrodas tuvāk par 30 metriem no stacionāriem trokšņa avotiem, tādēļ vides trokšņa robežlielumi uzskatāmi par mērķlielumiem.

[2.4] Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – noteikumi

Nr. 16) 8. punktu pašvaldība ir tiesīga ar saistošajiem noteikumiem noteikt zemākus pieļaujamā trokšņa robežlielumus. Tā vietā, lai pieņemtu šādus

noteikumus, pašvaldība atļauj nesodīti rīkot pasākumus, turklāt atļaujas tiek izsniegtas pēdējā brīdī. Atbildētājai bija jāzina, ka saskaņā ar trokšņu

mērījumiem, kas tika veikti 2008., 2010., 2011., 2014., 2016. un 2021. gadā, kartinga trases darbības radītais troksnis pārsniedz gan dienā, gan vakarā

pieļaujamos robežlielumus un tādējādi liedz tiesības dzīvot veselībai nekaitīgā vidē. Kartinga trases uzņēmējdarbības radītais troksnis ir intensīvs, ilgstošs,

agresīvs, turklāt bez trokšņa tiek radītas arī gaisa vibrācijas un piesārņojumu izraisoša nepatīkama smaka. To, ka šajā vietā kartinga trase nedrīkstētu

atrasties, apliecina arī 2017. gadā izstrādātā kartinga trases uzņēmējdarbības akustiskā diskomforta zonas karte.

[2.5] Pieteicēja atsaucas uz vides tiesību jomā atzītajiem piesardzības un preventīvās darbības principiem, kā arī tiesībām iesniegt pieteikumu vides

interešu vārdā. Pieteicēja šīs tiesības neizmanto citu ar vides aizsardzību nesaistītu mērķu sasniegšanai. Pieteicējai vienlaikus ir tiesības gan iesniegt

populārsūdzību, gan aizsargāt savas „kaimiņa tiesības”. Izskatot pieteicējas pieteikumu, ir vērtējami Latvijas Republikas Satversmes 97., 111. un

115. panta pārkāpumi.

[2.6] Kandavas kartodroms atrodas dabas parka „Abavas senleja” teritorijā, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamais dabas objekts

(Natura 2000). Atbilstoši Ministru kabineta 2008. gada 3. marta noteikumiem Nr. 133 „Dabas parka „Abavas senleja” individuālie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi” sacīkšu un treniņbraucienu rīkošanai dabas parka neitrālajā zonā nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

[2.7] Pieteicēja prasa atlīdzinājumu par nemantisko (morālo) kaitējumu 500 euro apmērā, kas pamatots ar pieteicējai radīto cilvēktiesību

aizskārumu.

[3] Rakstveida paskaidrojumos tiesai apvienība neatzīst pieteikumu un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Apvienība ļoti rūpīgi izvērtē katra publiska pasākuma atļaujas izdošanu, un tā tas bija arī konkrētajā gadījumā. Izvērtēšanā piedalījās

apvienības vadītājs, apvienības Kultūras un sporta centra vadītāja, jurists, pašvaldības policijas amatpersona. Atļauja tika izdota saskaņā ar Tukuma

novada domes 2021. gada 28. jūlija noteikumiem „Par atļaujas izsniegšanu publisku pasākumu rīkošanai”.

[3.2] Lēmums par atļaujas izdošanu tika pieņemts, pamatojoties arī uz iepriekšēju pieredzi līdzīgu pasākumu norisē. Tika ņemta vērā policijas

pārstāvja sniegtā informācija, ka 2020.–2021. gadā nav bijuši fiksēti pārkāpumi (izsaukumi, sūdzības) saistībā ar Kandavas kartodroma darbību, tai

skaitā ar troksni pasākumu laikā.

[3.3] Apvienība ņem vērā arī Veselības inspekcijas norādes par to, ka, ja publiska pasākuma norises laikā vidējais skaņas līmenis nepārsniedz

75 dB, tas nav uzskatāms par tādu, kas cilvēkiem var radīt veselības kaitējumu, un ka īslaicīgas iedarbības troksnis neatstāj tiešas negatīvas sekas uz

cilvēka veselību, kaut arī atsevišķos gadījumos tas var radīt diskomfortu. Publikai pieejamās vietās, kur ir visskaļākais troksnis, skaņas līmenim

nevajadzētu pārsniegt 115 dB. Pašvaldībā regulāri tiek iesniegti trokšņu mērījumi, kas veikti kartinga trases teritorijā. 2019.–2021. gadā veiktie mērījumi

neuzrādīja Veselības inspekcijas norādītās robežas – 75 dB – pārsniegumu. Šis apstāklis arīdzan tika ņemts vērā, pieņemot lēmumu par atļaujas

izsniegšanu.

[3.4] Atlīdzinājuma prasījums nav pamatots, jo nav iestādes prettiesiska administratīvā akta vai faktiskās rīcības. Notikušā pasākuma laikā radītais

troksnis nepārsniedza 75 dB. Par radītajām vibrācijām un piesārņojumu, kas varētu pieteicējai radīt ciešanas un zaudējumus, apvienībai informācijas nav,

un, visticamāk, ka tādas nav arī pieteicējai. Apvienība nepiekrīt pieteikumā minētajam, ka kartingu radītais troksnis publiskā pasākuma laikā ir ilgstošs vai

tāds, kas atstāj paliekošas sekas uz cilvēku veselību.

[4] Pieteicēja nav lūgusi tiesu izskatīt lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē, tādēļ saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1 panta pirmajā un

ceturtajā daļā noteikto tiesa izskata lietu rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Lieta ierosināta par atļaujas atzīšanu par prettiesisku.

Tiesa konstatē, ka ar Tukuma novada domes 2021. gada 28. jūlija lēmumu Nr. 14, 12. § ir apstiprināti noteikumi Nr. 52, kas regulē kārtību, kādā

notiek atļauju izsniegšana publisku pasākumu rīkošanai Tukuma novada pašvaldības administratīvajā teritorijā (pieejams tīmekļa vietnē:

https://www.tukums.lv/lv/media/20489/download, pēdējo reizi skatīts šā sprieduma sastādīšanas dienā). Saskaņā ar šo noteikumu 19. punktu

pašvaldības komisijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to lietā ir jāvērtē nevis pati atļauja, bet komisijas lēmums, pamatojoties uz kuru tā tika izsniegta. Ievērojot minēto, precizējams, ka prasījums

lietā ir komisijas lēmuma atzīšana par prettiesisku.

[6] Atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Publisku pasākumu likums) (šeit un turpmāk redakcijā, kas

bija spēkā atļaujas izsniegšanas brīdī) 5. panta pirmajai daļai, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai, pasākuma organizators

pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts šo pasākumu rīkot, ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotā publiskā pasākuma norises sākuma

iesniedz iesniegumu atbilstoši šā likuma 6. panta prasībām. Minētā likuma 6. pants noteic iesniegumā norādāmo informāciju un tam pievienojamos

dokumentus. Saskaņā ar minētā likuma 7. pantu pašvaldība izskata iesniegumu 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas; par iesnieguma izskatīšanas vietu

un laiku pašvaldība paziņo pasākuma organizatoram; uz iesnieguma izskatīšanu pašvaldība pieaicina policijas pārstāvjus, pēc sava ieskata var pieaicināt

arī citu valsts vai pašvaldību institūciju pārstāvjus un citus speciālistus; pašvaldība pārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma

prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko

kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, un pieņem attiecīgu motivētu lēmumu – izsniegt atļauju šā pasākuma rīkošanai, neizsniegt atļauju tā

rīkošanai vai atlikt (ne ilgāk kā uz piecām darbdienām) iesnieguma izskatīšanu lēmumā norādīto trūkumu novēršanai.

Tātad, ja pašvaldība konstatē, ka pasākuma organizators ir ievērojis Publisku pasākumu likuma prasības, pieteiktais pasākums netraucēs citu

attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību, tai

jāpieņem lēmums par atļaujas izsniegšanu. Ja pašvaldība konstatē, ka pasākuma organizators kādu prasību nav ievērojis, tad atkarībā no tā, kuru prasību

pasākuma organizators nav ievērojis, ir jāatsaka atļaujas izsniegšana vai jāatliek iesnieguma izskatīšana.

[7] No komisijas lēmuma izriet, ka biedrības /Nosaukums 2/ iesniegums atļaujas izsniegšanai saņemts apvienībā 2021. gada 15. septembrī.

Pasākuma rīkošana paredzēta no 2021. gada /datums 2/ līdz /datums 3/. Tiesa secina, ka iesniegums atļaujas saņemšanai iesniegts Publisku pasākumu

likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā.

Tiesa konstatē, ka lietā nav strīda par to, ka iesniegumā tika norādītas Publisku pasākumu likuma 6. panta pirmajā daļā noteiktās ziņas un pievienoti

šā panta pārējās daļās paredzētie dokumenti.

[8] Administratīvā procesa likuma 65. panta otrā daļa paredz: ja piemērojamā tiesību norma ļauj iestādei izlemt, vai administratīvo aktu izdot vai

neizdot, bet izdošanas gadījumā nosaka konkrētu tā saturu (izdošanas izvēles administratīvais akts), iestāde apsver izdošanas lietderību; ja iestāde secina,

ka administratīvais akts ir izdodams, tā izdod tāda satura administratīvo aktu, kāds paredzēts piemērojamā tiesību normā.

Savukārt lietderības apsvērumu saturs nosakāms atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66. pantam.

No Publisku pasākumu likuma 7. panta trešās daļas izriet, ka pašvaldībai ir tiesības izlemt, vai izsniegt atļauju pieteiktā pasākuma rīkošanai. Tas

nozīmē, ka pašvaldībai ir piešķirta administratīvā akta izdošanas rīcības brīvība.

Juridiskajā doktrīnā norādīts, ka rīcības brīvības piešķiršana ļauj ņemt vērā visus konkrētos faktiskos apstākļus un atbilstoši tiesību normas mērķim

rast konkrētajiem apstākļiem atbilstošāko (taisnīgāko un lietderīgāko) risinājumu (sk. Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās

tiesības. Mācību grāmata. Otrais izdevums. – Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2021, 29. lpp.).

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 103. panta pirmajai daļai tiesai ir jāveic kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes

faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros.

[9] Administratīvajai tiesai ir ierobežotas tiesības pārskatīt iestādes apsvērumus rīcības brīvības ietvaros. Tiesa var pārbaudīt tikai to, vai iestāde,

izmantojot savu rīcības brīvību, ir rīkojusies tiesiski. Tiesas pārbaudei nodotās iespējamās rīcības brīvības izmantošanas kļūdas ir: rīcības brīvības

neizmantošana, rīcības brīvības pārsniegšana, rīcības brīvības nepareiza izmantošana. Rīcības brīvība ir izmantota nepareizi, ja tās izmantošana ir pretrunā

ar noteikumiem, kas reglamentē rīcības brīvības pareizu izmantošanu, tas ir, ja lēmuma pieņēmējs nav metodoloģiski korekti izdarījis vispārējos lietderības

apsvērumus, nav ievērojis likuma specifiskos norādījumus, patvaļas aizlieguma principu vai procesuālā taisnīguma principus (sk. Senāta 2015. gada

17. decembra lēmuma lietā Nr. SKA?881/2015 (A420237514) 6. punktu un tajā minēto judikatūru).

[10] Apsvērumi, kas jāizdara pašvaldībai pirms atļaujas publiska pasākuma rīkošanai izsniegšanas, bija noteikti Publisku pasākumu likuma 7. panta

trešajā daļā. Proti, pašvaldībai jāpārbauda, vai pasākuma organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības, vai pieteiktais pasākums netraucēs citu

attiecīgajai pašvaldībai agrāk pieteiktu publisku pasākumu norisi, vai tas neapdraudēs sabiedrisko kārtību un drošību, cilvēku dzīvību vai veselību.

Pieteicējas iebildumi pret komisijas lēmumu un atļauju balstās pārliecībā, ka pasākumu Kandavas kartodromā radītais troksnis kaitē cilvēku

veselībai.

Līdz ar to strīda priekšmets lietā pēc būtības attiecas uz to, vai apvienība bija pienācīgi apsvērusi to, vai konkrētais pieteiktais pasākums

neapdraudēs cilvēku veselību.

[11] Tiesa konstatē, ka komisijas lēmumā nav detalizēti vērtēts jautājums par iespējamu veselības apdraudējumu saistībā ar pieteiktā pasākuma

norisi. Tomēr tiesa uzskata, ka izvērsta analīze būtu bijusi nepieciešama vien tad, ja iestādes rīcībā būtu informācija par šāda apdraudējuma potenciālu

esamību, turklāt tai jābūt balstītai nevis tīri hipotētiskos, bet reālas dabas apsvērumos.

No komisijas lēmuma satura izriet, ka sēdes dalībnieki, apspriežot atļaujas izsniegšanu, atzīmēja, ka biedrība /Nosaukums 2/ jau iepriekšējos gados

bija rīkojusi līdzīgu pasākumu. Tas nozīmē, ka komisijas lēmumā pēc būtības ir ņemts vērā apstāklis, ka pasākuma organizētājai ir bijusi pieredze šādu

pasākumu organizēšanā un ka agrāk notikušie pasākumi nav radījuši cilvēku veselības apdraudējumu.

Lai gan tas nav ticis norādīts komisijas lēmumā, tiesai sniegtajos paskaidrojumos norādīts, ka tika ņemta vērā policijas pārstāvja sniegtā

informācija, ka 2020.–2021. gadā saistībā ar Kandavas kartodroma darbību, tostarp troksni pasākumu laikā, sūdzības vai pārkāpumi nav bijuši fiksēti.

Tā kā komisijas sastāvā ir arī pašvaldības policijas amatpersona, tas ticami norāda, ka šādai informācijai arī pārējiem komisijas locekļiem bija jābūt

zināmai.

[12] Tāpat no lietas materiāliem tiesa konstatē, ka pieteicēja ar lūgumu neizsniegt atļauju vērsās pašvaldībā jau 2021. gada 5. augustā. Pašvaldība

uz to sniedza atbildi 2021. gada 24. augustā, norādot turpmāko (lietas 30. lapa). Pašvaldībai nav pamata apšaubīt administratīvās tiesas spriedumu, ar

kuru atstāts spēkā pašvaldības 2018. gada 30. augusta lēmums par kartodroma darbības atjaunošanu. Tāpat Veselības inspekcija norādījusi, ka publiska

pasākuma norises laikā vidējais skaņas līmenis nav uzskatāms par cilvēku veselībai kaitējošu, ja tas nepārsniedz 75 dB, un ka īslaicīgas iedarbības

troksnis neatstāj tiešas negatīvas sekas uz cilvēka veselību, kaut arī atsevišķos gadījumos tas var radīt diskomfortu. Publikai pieejamās vietās, kur ir

visskaļākais troksnis, skaņas līmenim nevajadzētu pārsniegt 115 dB. Pašvaldība iepazinusies ar līdz šim iesniegtajiem trases radīto vides trokšņu

mērījumiem un konstatējusi, ka nekad iepriekš, pat trasē notikušo sacensību laikā 115 dB līmenis nav ticis sasniegts. Piemēram, 2020. gada 13.–

15. augustā notikušo sacensību laikā veiktie mērījumi vidēji nepārsniedza 68,29 dB dienā un 39,5 dB vakarā. SIA „Kartodroms” regulāri iesniedz

trokšņu mērījumus gan pašvaldībai, gan Veselības inspekcijai, kas vērtējams kā atbildīga rīcība, uzņēmums ir vērsts uz pilnu sadarbību un nekad

neizvairās no konstruktīvas komunikācijas. Pašvaldībai nav tiesību izteikt minējumus vai apgalvojumus, ka nākamajās sacensībās atļautais trokšņu līmenis

tiks būtiski pārkāpts, ja līdz šim tas ne reizi nav noticis. Pašvaldībai nav pamata neizsniegt atļauju rīkot sacensības /Nosaukums 1/ 2021. gada /datums

2/–/datums 3/.

Lai gan tas nav ticis norādīts komisijas lēmumā, tiesai ir pamats uzskatīt, ka minētajā vēstulē norādītie apstākļi ir tikuši ņemti vērā, jo minēto vēstuli

sagatavojis /pers. B/, kurš ir bijis arī viens no komisijas lēmuma pieņēmējiem. Līdz ar to būtu tikai loģiski, ja viņš šos apsvērumus būtu darījis zināmus arī

pārējiem komisijas locekļiem.

[13] Arī pieteicējas lietā sniegtā argumentācija neapliecina to, ka relatīvi īslaicīgi kartinga sporta sacensību pasākumi iepriekš ir radījuši reālu

apdraudējumu cilvēku veselībai.

Pieteicēja iesniegusi Veselības inspekcijas 2021. gada 18. maija vēstuli un institūta „BIOR” 2021. gada 11. maija atzinumu Nr. A?241345?

2021.01 par 2021. gada 8. maijā veiktajiem trokšņa līmeņa mērījumiem dienas laikā dzīvojamajās telpās /Adrese 2/ (lietas 20.?21. lapa). Minētajā

atzinumā norādīts, ka trokšņa līmenis mērījumu veikšanas laikā bija 38,2 (+2,2) dB (A), kas pārsniedz pieļaujamo trokšņa robežlielumu 35 dB (A) dienas

laikā, tātad, neatbilst noteikumu Nr. 16 4. pielikuma 3. punktā noteiktajām prasībām.

Lietā ir Kandavas novada domes 2021. gada 18. jūnija vēstule, kas ir atbilde pieteicējai uz viņas 2021. gada 19. maija iesniegumu (lietas

26. lapa). Tajā norādīts, ka 2021. gada 1. jūnijā saņemta zināšanai SIA „Kartodroms” atbilde Veselības inspekcijai, kurā pausta neizpratne par veikto

mērījumu rezultātiem, ņemot vērā to, ka trases radītais troksnis 2021. gada 8. maijā dienā nepārsniedza 55 dB. Tādēļ, ja ēkai ir pienācīga skaņas

izolācija saskaņā ar attiecīgo būvnormatīvu, trokšņa līmeņa pārsniegumam dzīvojamajās telpās nevajadzētu būt. Dome norādījusi, ka uzskata minēto

SIA „Kartodroms” viedokli par loģisku un pamatotu, līdz ar to gaidīs turpmākus Veselības inspekcijas secinājumus.

Lietā ir arī SIA „Kartodroms” Veselības inspekcijai iesniegtie trokšņu mērījumu dati, kas veikti Kandavas kartodromā 2021. gada maijā un

augustā (lietas 45.?48. lapa). No tiem redzams, ka 2021. gada 19.–21. augustā, kad trasē notika sacensības, trokšņa līmenis dienā bija no 62,66 līdz

65,69 dB, bet vakarā – no 36,08 līdz 40,48 dB robežās. Tas apstiprina faktu, ka atsevišķās dienās sacensību laikā īslaicīgi tiek pārsniegti trokšņu

robežlielumi, kas paredzēti noteikumu Nr. 16 2. pielikuma 1. punktā („Vides trokšņa robežlielumi”). Taču ir jāņem vērā, ka saskaņā ar šo noteikumu

2.4. punktu šie noteikumi neattiecas uz publiskiem pasākumiem, kuri ir saskaņoti ar vietējo pašvaldību atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu

drošības likumam (saņemta atļauja). No tā būtu secināms, ka likumdevējs ar to ir pieļāvis, ka noteiktu pasākumu laikā, kuriem ir īslaicīgs raksturs, minētie

robežlielumi var tikt pārsniegti. Savukārt šo robežlielumu pārsniegums pats par sevi neapliecina, ka ar to tiek radīts apdraudējums cilvēku veselībai, jo, kā

iepriekš minēts, saskaņā ar Veselības inspekcijas norādīto, ja publiska pasākuma norises laikā vidējais skaņas līmenis nepārsniedz 75 dB, tas nav

uzskatāms par tādu, kas cilvēkiem var radīt veselības kaitējumu. Publiska pasākuma norise ir saistāma ar īslaicīgas iedarbības troksni, kas neatstāj tiešas

negatīvas sekas uz cilvēka veselību, kaut arī atsevišķos gadījumos, iespējams, var radīt apmeklētājiem diskomfortu. Savukārt Pasaules veselības

organizācijas 2018. gadā izdotajās vadlīnijās par vides troksni nav minēti konkrēti robežlielumi, kas būtu jāievēro, organizējot publiskus pasākumus

(lietas 27.?29. lapa).

Tiesas ieskatā ir jāņem vērā arī apstāklis, ka kartingu radītais troksnis ir visskaļākais pie trokšņa avota, un, jo lielāks ir attālums no trokšņa avota,

jo troksnis ir mazāks. Līdz ar to, ja trokšņa līmenis, kam pakļauti apmeklētāji, kas atrodas trasē, nepārsniedz to līmeni, kas būtu uzskatāms par cilvēku

veselībai kaitējošu (75 dB), tad apkārtnes iedzīvotāji, kas atrodas tālāk no kartinga trases, vēl jo vairāk nav pakļauti pārlieku lielam troksnim.

[14] Tiesa konstatē, ka pieteicējas argumentācija pārsvarā ir vērsta pret Kandavas kartodroma atrašanos konkrētajā vietā un tā darbību kā tādu.

Pieteicēja pēc būtības uzskata, ka kartinga trases darbības radītais troksnis nekādi nevar būt saderīgs ar tās tuvumā dzīvojošo cilvēku tiesībām uz

labvēlīgu vidi.

Tomēr tiesa norāda, ka šis strīdus jautājums jau ir atrisināts citas administratīvās lietas Nr. A420262318 ietvaros. Minētā lieta bija ierosināta,

pamatojoties uz pieteicējas pieteikumu par Kandavas novada domes /datums 4/ lēmuma Nr. /numurs 3/, /numurs 4/ § /Nosaukums 4/ atcelšanu. Minētais

iestādes lēmums atļāva Kandavas kartodroma kartingu trases darbību sakarā ar tās atbilstību konkrētajā brīdī spēkā esošajam regulējumam –

noteikumiem Nr. 16. Iestāde administratīvā akta pamatojumā norādīja, ka kartinga trase naktīs nedarbojas, tādējādi uz to ir attiecināmi noteikumos

Nr. 16 noteiktie pieļaujamie vides trokšņa dienas un vakara robežlielumi individuālo dzīvojamo māju teritorijā, ka trase ir tikusi aprīkota ar trokšņa

monitoringa iekārtu un minētajā lietā pieaicinātās trešās personas SIA „Kartodroms” iesniegtais trokšņa novērtējums apliecinājis, ka pat pie maksimālās

trases noslodzes tiek ievēroti trokšņa robežlielumi. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka trases ekspluatācija radīs trokšņa robežlielumu pārsniegumu. Ar

Administratīvās apgabaltiesas 2019. gada 12. novembra spriedumu minētajā lietā pieteicējas pieteikums tika noraidīts. Apgabaltiesas spriedums stājies

spēkā.

Tiesa norāda, ka izskatāmās lietas ietvaros tiesai nav pamata no jauna vērtēt administratīvās lietas Nr. A420262318 tiesvedības procesā izvērtētos

pierādījumus un izteikt par tiem savus secinājumus. Līdz ar to tiesa nevērtēs tos pieteikumā ietvertos apsvērumus, kas attiecas uz kartinga trases darbības

pieļaujamību kopumā. Proti, šajā lietā nav nepieciešams atkārtoti pievērsties jautājumam, vai trases darbība potenciāli radīs trokšņa robežlielumu

pārsniegumu.

[15] Pieteicēja arī vērsusi uzmanību, ka kartodroms atrodas Natura 2000 teritorijā un ka dabas parka neitrālajā teritorijā nevar tikt rīkotas auto

sacensības bez Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas.

Tiesa vērš uzmanību, ka identisks arguments no pieteicējas puses ir izskanējis iepriekš arī citas administratīvās lietas Nr. A420211419 ietvaros. Šī

lieta bija ierosināta, pamatojoties uz pieteicējas pieteikumiem par Kandavas novada domes /datums 5/ atļaujas Nr. /numurs 5/ un /datums 6/ atļaujas

Nr. /numurs 6/ atzīšanu par prettiesiskām un nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Minētās atļaujas pašvaldība bija izsniegusi publisku pasākumu –

kartinga sacīkšu – rīkošanai Kandavas kartodromā attiecīgi 2019. gada /datums 7/–/datums 8/ un /datums 9/–/datums 10/. Secināms, ka minētajā un

izskatāmajā lietā ir līdzīgi tiesiskie un faktiskie apstākļi. Ar spēkā stājušos Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 16. marta spriedumu pieteikums tika

noraidīts, atzīstot, ka pašvaldība pamatoti izsniedza atļaujas pasākumu rīkošanai. Minētajā spriedumā, vērtējot pieteicējas argumentu saistībā ar

pasākumu norisi dabas parka teritorijā, apgabaltiesa analizēja Ministru kabineta 2008. gada 3. marta noteikumu Nr. 133 „Dabas parka „Abavas senleja”

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” normas un secināja, ka pieteicējas minētais par Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas

nepieciešamību auto sacensību un to treniņu rīkošanai attiecas uz dabas lieguma zonu un dabas parka zonu, kurā kartodroms neietilpst (sk. minētā

sprieduma 18. punktu). Tiesa uzskata, ka minētajam apgabaltiesas secinājumam pieteicējai bija jābūt zināmam vismaz pieteikuma iesniegšanas brīdī.

Pieteicēja nav norādījusi uz minētā secinājuma nepareizību. Līdz ar to šajā lietā tiesa nesaskata lietderību vēlreiz pārvērtēt to pašu. Tādēļ pieteicējas

arguments ir noraidāms kā nepamatots.

[16] Apkopojot visu iepriekš secināto, tiesa ir nonākusi pie slēdziena, ka nav pamata komisijas lēmuma atzīšanai par prettiesisku. Tiesa uzskata, ka

komisija, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju un agrāko pieredzi saistībā ar līdzīgiem pasākumiem, ir pienācīgi izvērtējusi, vai konkrētais pasākums tā

radītā trokšņa dēļ neapdraudēs cilvēku veselību, kaut arī komisijas lēmumā iztrūkst šā aspekta izvērsts pamatojums. Tiesa aicina apvienību turpmāk,

pieņemot lēmumus Publisku pasākumu likuma 7. panta kārtībā, rūpīgāk izvērtēt visus atļauju publisku pasākumu rīkošanai nepieciešamos aspektus un

norādīt atbilstošus lietderības apsvērumus, jo tas, ka pamatojuma nepietiekamība administratīvajā aktā robežojas ar gadījumu, kad tas liedz saprast,

kāpēc ir ticis izdots konkrēta satura administratīvais akts, neliecina par iestādes labu praksi, bet drīzāk par šāda lēmuma sagatavotāju nepietiekamo

juridisko kvalifikāciju, un tāpat arī var novest pie šāda akta atzīšanas par prettiesisku (sal. Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 27. marta

spriedums lietā Nr. A420209718).

[17] Pieteikumā lūgts arī atlīdzināt nemantisko kaitējumu 500 euro apmērā.

Prasījums par zaudējumu atlīdzinājumu vienmēr ir pakārtots prasījumam par administratīvo aktu. Tā kā tiesa noraida prasījumu par komisijas

lēmuma atzīšanu par prettiesisku, tad prasījums par zaudējumu atlīdzināšanu ir jānoraida, sīkāk nevērtējot tā pamatotību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Kandavas un pagastu apvienības Publiska pasākuma rīkošanas atļaujas izsniegšanas komisijas /datums 1/

lēmuma Nr. /numurs 1/, /numurs 2/ §, ar kuru nolemts izsniegt atļauju publiska pasākuma /Nosaukums 1/ rīkošanai no 2021. gada /datums 2/ līdz

/datums 3/ no plkst. 8.00 līdz 19.00 Kandavas kartodromā Jelgavas ielā 16, Kandavā, Tukuma novadā, atzīšanu par prettiesisku un nemantiskā

kaitējuma 500 euro atlīdzinājumu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis R. Dončenko