Legislator Case Law & Legislation
1A33014418 / 1A-0144-18 ECLI:LV:RIRT:2018:1015.1A33014418.3.S AI generated

Court dismisses appeal against administrative fine for breach of insolvency representative duties, upholding the 140 euro penalty as proportional.

Case Number 1A33014418 / 1A-0144-18
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the applicant's appeal against a 140 euro administrative fine imposed for failing to fulfill insolvency representative duties. The applicant argued the agency ignored their complaints and refused further communication, but the court found the fine proportional to the breach. Consequently, the agency's original decision was upheld as legally sound and fully justified.

Legislator headnote

AI generated

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36.pants; 32.pants: The court must assess whether the administrative fine is proportional to the circumstances of the breach and the offender's characterization; if the agency's reasoning is correct and sufficient, the court may simply join the agency's motivation without detailed argumentation.

Keywords

AI generated
administrative fine insolvency representative proportionality principle breach of duty appeal dismissal administrative code legal reasoning

Cited Legislation

AI generated
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 246.pants
Maksātnespējas likuma 70.panta otra daļa
Maksātnespējas likuma 71.panta pirmā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13.panta trešā daļa
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.1.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12.panta otrās daļas 1.punkts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.pants
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.17.pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. 1A-0144-18/22

ECLI:LV:RIRT:2018:1015.1A33014418.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jūrmalā 2018.gada 15.oktobrī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese Ingrīda Bite

rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzībā par Maksātnespējas administrācijas

2018.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.1-17/2018/4.

Aprakstošā daļa

2018.gada 22.janvārī Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulte /pers. B/ saskaņā ar Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa 246.pantu sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu MA Nr.000274 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.50/2017 par to, ka

2017.gada 10.novembrī konstatēts, ka /pers. A/ ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 70.panta otro daļu un 71.panta pirmo daļu, līdz ar ko izdarīts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36pantā paredzētais administratīvais pārkāpums (lietas 50.lapa).

Administratīvā pārkāpuma protokolā norādīts, ka /pers. A/ vairāk nekā septiņus mēnešus, t.i., ilgstoši nav pildījis savus Maksātnespējas likuma 70.

un 71.pantā noteiktos parādnieka pārstāvja pienākumus.

Ar Maksātnespējas administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsultes /pers. B/ 2018.gada 21.februāra lēmumu Nr.3-12/2018/9,

atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36pantam, /pers. A/ uzlikts naudas sodu 140,00 euro apmērā (lietas 60.-64.lapa).

Par minēto lēmumu /pers. A/ iesniedza sūdzību Maksātnespējas administrācijas direktoram (lietas 66.-67.lapa).

Ar Maksātnespējas administrācijas direktores /pers. C/ 2018.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.1-17/2018/4 atstāts negrozīts Maksātnespējas

administrācijas Pirmā uzraudzības departamenta 2018.gada 21.februāra lēmums Nr.3-12/2018/9, bet /pers. A/ sūdzība noraidīta (lietas 69.-72.lapa).

2018.gada 2.maijā Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Maksātnespējas administrācijas 2018.gada

4.aprīļa lēmumu Nr.1-17/2018/4 (turpmāk – Lēmums) (lietas 2.-3.lapa).

Sūdzībā norādīts, ka Lēmumā nav ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.panta otrā daļa, nav ņemti vērā un ir ignorēti sūdzības

iesniedzēja 2018.gada 8.marta sūdzībā izklāstītie iebildumi un argumenti.

Norādīts, ka pēdējā dokumentu nodošanas reizē maksātnespējas procesa administratore Sandra Poļanska, atbildot uz sūdzības iesniedzēja

jautājumu par nākamo dokumentu nodošanas reizi atkal pēc nedēļas, nepārprotami norādīja uz vēlmes trūkumu un to, ka turpmāk ar sūdzības iesniedzēju

nodarbošoties citur.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt Lēmumā norādītajam, ka viņam kā personai, kuru administratore ir noteikusi par parādnieka pārstāvi, kura bijusi

informēta par pienākumiem, kā arī saņēmusi vairākus administratores pieprasījumus vēl pirms administratores 2017.gada 19.maija lēmuma Nr.105/42-nd

pieņemšanas par parādnieka pārstāvja noteikšanu, ir jāapzinās administratīvā pārkāpuma lietas Nr.50/2017 ietvaros pārkāptajās tiesību normās

paredzēto pienākumu nozīme, kā arī šo pienākumu neizpildes kaitīgums, jo lēmuma neizpilde nav bijusi atkarīga no viņa.

Norāda, ka administratore telefona sarunā par dokumentu nodošanas uzsākšanu 2017.gada 2.jūnijā (kā sūdzības iesniedzējs bija apņēmies

2017.gada 25.maija vēstulē), savas nepieejamības dēļ piedāvāja pārcelt dokumentu nodošanu uz vēlāku laiku.

Sūdzības iesniedzējs nepiekrīt jebkāda administratīvā soda piemērošanai, jo visi viņa bankas konti un īpašumi ir apķīlāti un viņš nav darba

tiesiskajās attiecībās, lūdz atcelt Lēmumu.

Ar Rīgas rajona tiesas 2018.gada 14.maija lēmumu ierosināta tiesvedība /pers. A/ sūdzībā par Maksātnespējas administrācijas 2018.gada 4.aprīļa

lēmumu Nr.1-17/2018/4. Līdz tiesas noteiktajam termiņam – 2018.gada 30.maijam – no lietas dalībniekiem nav saņemti lūgumi izskatīt lietu tiesas sēdē,

nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

2018.gada 23.maijā Rīgas rajona tiesā saņemti Maksātnespējas administrācijas (turpmāk – iestāde) paskaidrojumi. Iesniegtajos paskaidrojumos

norādīts, ka iestāde uztur Lēmumā ietverto motivāciju. Paskaidrots, ka sūdzības iesniedzējs ir uzsācis atsevišķu parādnieka dokumentu nodošanu tikai

2017.gada 6.jūnijā, tādējādi pārsniedzot Sandras Poļanskas 2017.gada 19.maija pieprasījumā Nr.105/43-nd un Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā

daļā noteikto termiņu, kā arī, pārsniedzot termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs ir pats apņēmies nodot dokumentus Sandrai Poļanskai adresētajā

2017.gada 25.maija vēstulē. Tādēļ pat, ja izrādītos patiesībai atbilstošs sūdzībā norādītais fakts, ka Sandra Poļanska pēdējā dokumentu nodošanas reizē

nav izrādījusi vēlmi sadarboties, jāņem vērā, ka sūdzības iesniedzēja bezdarbība veido Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36pantā

paredzēto administratīvo pārkāpumu, pārsniedzot termiņu dokumentu nodošanai jau pirmajā dokumentu nodošanas reizē 2017.gada 6.jūnijā, kā arī,

nenododot visus parādnieka dokumentus līdz 2017.gada 21.jūnijam. Pat, ja uzskatītu, ka atbilst patiesībai sūdzībā norādītais, ka Sandra Poļanska pēdējā

dokumentu nodošanas reizē sūdzības iesniedzējam būtu norādījusi, ka nodarbosies ar viņu citur, šādas atbildes saņemšana pati par sevi nerada pamatu

turpmākajai bezdarbībai vai nepienācīgai parādnieka pārstāvja pienākumu veikšanai. Sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis dokumentus, no kuriem būtu

konstatējams, ka pēc 2017.gada 21.jūnija būtu vērsies pie Sandras Poļanskas, sakārtojis dokumentus atbilstoši Maksātnespējas likuma prasībām,

tostarp nav iesniedzis dokumentu pieņemšanas un nodošanas aktu vai saraksti ar administratori pēc 2017.gada 21.jūnija. Ja pastāvēja situācija, ka

Sandra Poļanska nepamatoti atteicās pieņemt parādnieka dokumentus, sūdzības iesniedzējam nebija šķēršļi par to nekavējoties informēt Maksātnespējas

administrāciju, taču Maksātnespējas administrācijā šāda informācija nav saņemta. Norādīts, ka konkrētajā lietā sūdzības iesniedzējs pārkāpumu pilnībā

nav pārtraucis, kā arī sūdzības iesniedzēja attieksme un izpratne par izdarīto pārkāpumu visā administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā nav

mainījusies. Pastāvot šādiem apstākļiem, joprojām nav šaubu, ka sūdzības iesniedzējam uzliktais naudas sods ir piemērots un nepieciešams administratīvā

soda mērķa sasniegšanai, tostarp, lai nepieļautu līdzīgu pārkāpumu izdarīšanu nākotnē. Maksātnespējas administrācija neatzīst sūdzību un lūdz to noraidīt.

2018.gada 12.oktobrī sūdzības iesniedzējs iesniedza paskaidrojumus, kurus tiesa nepieņem, jo nav ievērots paskaidrojumu iesniegšanas termiņš,

kā tas norādīts 2018.gada 14.maija lēmumā, kurš sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts 2018.gada 14.maijā.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietas materiālus, izvērtējot sūdzībā un Maksātnespējas administrācijas paskaidrojumā norādītos apstākļus un lietā esošos pierādījumus,

tiesa atzīst, ka Lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzības iesniedzēja sūdzība ir noraidāma.

Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā daļā noteikts, ka parādnieka pārstāvis ar pieņemšanas un nodošanas aktu nodod administratoram visu

parādnieka mantu, organizatoriskos, personāla un grāmatvedības dokumentus, rīkojumus, izziņas, pārskatus un saraksti, kā arī parādnieka zīmogu un

spiedogu administratora noteiktajā termiņā, kas nevar būt īsāks par trim dienām un garāks par 10 dienām pēc juridiskās personas maksātnespējas

procesa pasludināšanas dienas. Parādnieka pārstāvja pienākums ir sagatavot nododamās parādnieka mantas un dokumentu sarakstu. Parādnieka

pārstāvis dokumentus administratoram nodod, sakārtojis tos atbilstoši lietvedības noteikumiem.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 71.panta pirmo daļu parādnieka pārstāvim ir pienākums tiesas vai administratora pieprasītās ziņas par

parādnieku sniegt nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc pieprasījuma nosūtīšanas dienas.

No lietas materiāliem izriet, ka ar Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama 2017.gada 30.marta spriedumu pasludināts SIA “KOLUMBA NAMI”,

vienotais reģistrācijas Nr.40003616456 (turpmāk – Parādnieks), juridiskās personas maksātnespējas process un par Parādnieka maksātnespējas

procesa administratori iecelta Sandra Poļanska, maksātnespējas procesa administratora sertifikāta Nr.00288.

Ar Sandras Poļanskas 2017.gada 19.maija lēmumu Nr.105/42-nd sūdzības iesniedzējs iecelts par Parādnieka pārstāvi maksātnespējas procesā

(lietas 14.lapa), par ko lietā strīda nav.

Lietā pastāv strīds par to, vai, pildot parādnieka pārstāvja pienākumus, sūdzības iesniedzējs ir pārkāpis Maksātnespējas likuma 70.panta otrās

daļas un 71.panta pirmās daļas noteikumus, izdarot administratīvo pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

166.36pantā.

Vērtējot lietā iegūtos pierādījumus – administratīvā pārkāpuma protokolu MA Nr.000274 (lietas 50.lapa), sertificētas maksātnespējas procesa

administratores Sandras Poļanskas 2017.gada 19.maija lēmumu Nr.105/42-nd (lietas 14.lapa), sertificētas maksātnespējas procesa administratores

Sandras Poļanskas 2017.gada 19.maija pieprasījumu Nr.105/43-nd (lietas 13.lapa), sertificētas maksātnespējas procesa administratores Sandras

Poļanskas 2017.gada 10.novembra iesniegumu Nr.105-7/112-nd (lietas 34.lapa), Maksātnespējas administrācijas 2018.gada 23.maija paskaidrojumus

(lietas 83.lapa), kopsakarā ar pārējiem lietas materiāliem, tie nepārprotami liecina par to, ka sūdzības iesniedzējs, kā parādnieka pārstāvis

maksātnespējas procesā, neievēro Maksātnespējas likuma 70.panta otrās daļas un 71.panta pirmās daļas noteikumus, par ko sūdzības iesniedzējs

pamatoti saukts pie administratīvās atbildības, piemērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36pantu.

Maksātnespējas likuma 70.panta otrajā daļā ir noteikti parādnieka pārstāvja pienākumi. Maksātnespējas likuma 71.panta pirmajā daļā ir noteikts

parādnieka pārstāvja pienākums sniegt ziņas administratoram un tiesai. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.36pantā paredzēta atbildība par

maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, proti, šī pārkāpuma sastāvs ir saistīts ar maksātnespējas procesa

noteikumu pārkāpšanu, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 70.panta otrās daļas un 71.panta pirmās daļas noteikumus.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka sūdzības iesniedzēja norādītie iebildumi un argumenti nav pamatoti. No minētajām tiesību normām nepārprotami

izriet sūdzības iesniedzēja kā Parādnieka pārstāvja pienākumi, t.sk., sniegt ziņas administratoram. Sūdzības iesniedzēja norādītā maksātnespējas procesa

administratores Sandras Poļanskas vēlme nesadarboties nevar tikt uzskatīts par nozīmīgu argumentu attiecībā uz noteikto pienākumu neizpildi. Ar

2017.gada 19.maija lēmumu ieceļot sūdzības iesniedzēju par Parādnieka pārstāvi maksātnespējas procesā, uz sūdzības iesniedzēju attiecas visi noteiktie

Parādnieka pārstāvja pienākumi, un tie ir izpildāmi neatkarīgi no sūdzībā norādītajiem apstākļiem.

Turklāt no lietas materiāliem secināms, ka 2018.gada 25.janvārī, kā minēts Maksātnespējas administrācijai adresētajā Sandras Poļanskas

paziņojumā Nr.105-7/12-nd, sūdzības iesniedzējs kā Parādnieka pārstāvis vēl joprojām nebija izpildījis savus pienākumus un nodevis administratorei

savā rīcībā esošos Parādnieka dokumentus un mantu. Līdz ar minēto tiesas ieskatā sūdzības iesniedzēja norādītie argumenti un iebildumi attiecībā uz

noteikto pienākumu neizpildi ir nepamatoti.

Tiesa atzīst, ka iestāde savā Lēmumā ir atsaukusies un izvērtējusi visus lietā iegūtos pierādījumus un pamatoti konstatējusi, ka ir objektīvi

apstiprināts administratīvā pārkāpuma izdarīšanas fakts un tā izdarīšanas apstākļi, kā arī pilnībā pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Par lietā apskatāmo pārkāpumu uzliek naudas sodu no 70,00 līdz 700,00 euro, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt

noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Sūdzības iesniedzējam par šo pārkāpumu uzlikts naudas sods 140,00 euro apmērā.

Tiesa atzīst, ka iestāde, nosakot soda apmēru, ir pamatoti izvērtējusi pārkāpuma raksturu un tā izdarīšanas apstākļus, kā arī izvērtējusi pārkāpēju

raksturojošās ziņas.

Soda apmēram ir jābūt pārkāpuma apstākļiem un pārkāpēju raksturojošām ziņām atbilstošam un proporcionālam, lai tādējādi sasniegtu soda

mērķi, kas ietver gan sodošu, gan preventīvu funkciju, lai pārkāpējs turpmāk nepieļautu šādus pārkāpumus.

Tiesas ieskatā sūdzības iesniedzējam soda mērķa sasniegšanai ir piemērots samērīgs un pārkāpuma un pārkāpēju individuāli raksturojošam ziņām

proporcionāls soda apmērs. Soda apmērs ir noteikts saprātīgā robežā un atbilst soda mērķim. Sods 140,00 euro apmērā nepārsniedz soda sankcijā

paredzēto vidējo soda apmēra robežu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32.pantā ir noteikti soda piemērošanas kritēriji, kurus izvērtējot, arī

tiek noteikts soda apmērs, kas konkrētajā gadījumā ir pamatoti uzlikts 140,00 euro apmērā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu, ja tiesnesis, izskatot sūdzību, atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais

pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, viņš par sūdzību pieņemtā nolēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas iestādes nolēmuma motivācijai.

Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Tiesa pilnībā pievienojas Lēmuma motivācijai, kuru uzskata par pareizu, pamatotu un pilnībā pietiekamu.

Nevienu citu jaunu apstākli vai pierādījumu, kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem un būtu par pamatu iestādes lēmuma atcelšanai,

sūdzības iesniedzējs nav norādījis. Fakts, ka persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, pauž atšķirīgu viedokli un nonāk pie citiem

secinājumiem, pats par sevi nevar kalpot par pamatu, lai atceltu iestādes lēmumu, savukārt sūdzības iesniedzēja nepiekrišana iestādes pierādījumu

vērtējumam nevar tikt uzskatīta par likuma normu pārkāpumu un būt par pamatu lēmuma atcelšanai.

Vērtējot sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešams detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie

nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varētu ietekmēt pieņemamo nolēmumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka iestādes lēmums ir tiesisks un pamatots, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantu, 243.1pantu, 244.pantu, 289.6pantu, 289.12panta otrās daļas 1.punktu,

289. pantu, 289.17pantu, tiesa

nosprieda

Maksātnespējas administrācijas 2018.gada 4.aprīļa lēmumu Nr.1-17/2018/4 atstāt negrozītu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas

sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā, Jūrmalā.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2018.gada 15.oktobrī.

Tiesnese Ingrīda Bite