Court dismissed appeal against building permit refusal, ruling prior owner consent binds new co-owners. New co-owners must accept existing construction plans. Discrepancies in document dates or signatures do not invalidate the permit. Court found administrative decision correct despite legal error in reasoning.

Lietas arhīva Nr. A42-00300-21/2

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0409.A420158520.4.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021. gada 9. aprīlī

Administratīvā rajona tiesa

tiesnese Ilze Andruškina,

piedaloties pieteicējas AS ,,UNISTOCK” pārstāvim /pers. D/,

atbildētājas Rīgas pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes – Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta – pārstāvim /pers. E/,

trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” pārstāvei /pers. G/,

mutvārdu procesā tiešsaistes režīmā, izmantojot aplikāciju Microsoft Teams, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz

AS „UNISTOCK” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2020. gada 17. marta lēmuma Nr. DA-20-1242-nd atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Trešā persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” 2019. gada 15. augustā

Rīgas pilsētas būvvaldē (turpmāk – būvvalde) iesniedza paskaidrojuma rakstu teritorijas labiekārtošanai nekustamajā īpašumā /adrese A/ k-1, Rīgā

(kadastra Nr. /numurs A/) un nekustamajā īpašumā /adrese B/ (kadastra Nr. /numurs B/), kas aptver I grupas inženierbūvju – sešu noliktavu

piebrauktuvju līdz 20 m2 izbūvi (turpmāk – paskaidrojuma raksts).

Paskaidrojuma raksta iesniegšanas brīdī īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese A/ k-1, Rīgā bija nostiprinātas /pers. I/ 1/3 domājamo

daļu apmērā un trešajai personai SIA ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” 2/3 domājamo daļu apmērā, bet īpašuma tiesības

uz nekustamo īpašumu /adrese B/ – /pers. I/ 1/3 domājamo daļu apmērā, trešajai personai /pers. J/ 397/600 domājamo daļu apmērā un trešajai personai

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” 3/600 domājamo daļu apmērā.

2019. gada 10. septembrī paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par būvniecības ieceres akceptu.

2019. gada 26. septembrī pieteicējai AS „UNISTOCK” zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/3 domājamo daļu no nekustamā

īpašuma /adrese A/ k-1, Rīgā un uz 1/3 domājamo daļu no nekustamā īpašuma /adrese B/, pamatojoties uz 2019. gada 16. septembra maiņas līgumu

starp pieteicēju un /pers. I/.

2020. gada 18. februārī pieteicēja vērsās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā (turpmāk – departaments), lūdzot atcelt paskaidrojuma

rakstu sakarā ar to, ka paskaidrojuma raksts nav saskaņots ar visiem kopīpašniekiem.

[2] Ar departamenta 2020. gada 17. marta lēmumu Nr. DA-20-1242-nd (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) paskaidrojuma raksts atstāts negrozīts.

Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Būvniecības iecere nebija jāsaskaņo ar pieteicēju, jo būvniecības ieceres akcepta brīdī pieteicēja nebija nekustamo īpašumu kopīpašniece.

[2.2] Paskaidrojuma raksta Ģenplāna shēmā (lapa TS-L-1) /pers. I/ saskaņojuma vietā izdarīta atzīme: „neiespējama veselības stāvokļa dēļ”.

Vērtējot, vai /pers. I/ saskaņojuma trūkums ir pamats paskaidrojuma raksta akcepta atcelšanai, norādāms, ka nekustamajos īpašumos pie noliktavu

ēkām starp dzelzceļa sliedēm izveidotas betona plātņu piebrauktuves noliktavām, katra līdz 20 m2. Piebrauktuves atrodas apmierinošā tehniskā stāvoklī

un ekspluatētas no 2010. gada, kad būvniecības procesu reglamentēja Būvniecības likums (spēkā līdz 2014. gada 1. oktobrim), uz kura pamata izdoti

Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumi Nr. 112 „Vispārīgie būvnoteikumi”. No minēto noteikumu 58. punkta izriet, ka teritorijas

labiekārtojuma elementu – noliktavu piebrauktuvju izbūvei 2010. gadā bija nepieciešama būvniecības dokumentācijas izstrādāšana. Tā izstrādāta tikai

2019. gadā. Nav konstatējams precīzs noliktavu piebrauktuvju izbūves datums, tomēr nerodas šaubas, ka nekustamo īpašumu kopīpašniecei /pers. I/

laika posmā no īpašuma domājamo daļu iegūšanas brīža 2005. gadā līdz pat atsavināšanas brīdim 2019. gadā bija zināms par patvaļīgi izbūvētajām

noliktavu piebrauktuvēm.

[2.3] Atsevišķa kopīpašnieka saskaņojuma trūkums patvaļīgas būvniecības seku novēršanai nevar radīt šķēršļus pārējiem kopīpašniekiem izstrādāt

un iesniegt kompetentajā iestādē būvniecības dokumentāciju. Patvaļīgas būvniecības seku novēršana ir sargājama kopīpašnieku tiesiskā interese gan

sabiedrības tiesību nodrošināšanas aspektā, gan kopīpašuma saglabāšanas aspektā.

[2.4] Piebrauktuvju izbūvei nepieciešams visu kopīpašnieku saskaņojums Civillikuma 1068. panta kārtībā. Tomēr jāņem vērā apstāklis, ka

nekustamo īpašumu kopīpašniece /pers. I/ savas domājamās daļas atsavināja pieteicējai, līdz ar to nav konstatējams /pers. I/ subjektīvo privāto tiesību

aizskārums. Līdz ar to nav arī pamata uzskatīt, ka /pers. I/ saskaņojums būtu nepieciešams paskaidrojuma rakstā paredzētās būvniecības ieceres

turpmākai realizācijai.

[2.5] Iegādājoties nekustamo īpašumu domājamās daļas, pieteicējai bija zināms nekustamo īpašumu stāvoklis dabā, arī izbūvētās piebrauktuves.

Lūgums atcelt paskaidrojuma rakstu būtībā ir vērsts uz kopīpašumā esošā nekustamā īpašuma stāvokļa pasliktināšanu, radot situāciju, ka pretēji pārējo

kopīpašnieku gribai noliktavu piebrauktuvju tiesiskais izbūves process tiek pārtraukts, un tām tiek atjaunots patvaļīgas būves statuss, izslēdzot būves no

nekustamā īpašuma sastāva. Arī no publisko tiesību aspekta būvniecības procesa dalībnieka darbības, kas vērstas uz apzinātu likuma prasību

pārkāpšanu, nepelna tiesisko aizsardzību. Tādējādi nav konstatējams, kādas subjektīvās pieteicējas tiesības varētu aizsargāt paskaidrojuma raksta

atcelšana.

[2.6] Nav šķēršļu būvniecības dokumentācijā jau iesniegšanas stadijā iekļaut apliecinājumu par būvdarbu atbilstību būvprojektam. Minētais

apliecinājums nekādi nevar maldināt būvvaldi vai ierobežot būvvaldes tiesības pārbaudīt būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām.

[2.7] Akcepta datuma nenorādīšana paskaidrojuma raksta būvvaldes eksemplārā pati par sevi neiznīcina dokumenta juridisko spēku. Ja

sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” paskaidrojuma raksta eksemplārā ir norādīts

akcepta datums, tad administratīvā akta adresāts var paļauties uz norādīto datumu. Ja pieteicējai ir aizdomas par dokumentu viltošanu, tā var vērsties

tiesībsargājošajās iestādēs.

[3] Pieteicēja vērsās tiesā ar pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.

Pieteikumā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[3.1] /pers. I/ nav devusi piekrišanu būvniecībai, līdz ar to būvniecības dokumentācija ir izstrādāta un iesniegta bez visu kopīpašnieku piekrišanas.

Nevar piekrist departamenta viedoklim, ka patvaļīgas būvniecības seku novēršana ir sargājama kopīpašnieku tiesiskā interese. Kopīpašniekiem ir tiesības

iebilst pret cita kopīpašnieka veikto patvaļīgo būvniecību ne tikai civiltiesiskā kārtā, bet arī nepiekrītot saskaņot patvaļīgas būvniecības legalizāciju.

[3.2] Nevar piekrist departamenta viedoklim, ka nav konstatējams /pers. I/ subjektīvo privāto tiesību aizskārums, jo apstāklis, ka pēc

paskaidrojuma raksta izstrādes un iesniegšanas būvvaldē /pers. I/ atsavināja savu īpašumu pieteicējai, neietekmē to, ka uz paskaidrojuma raksta izstrādes

un saskaņošanas brīdi /pers. I/ saskaņojumam bija jābūt.

[3.3] Departamenta secinājums, ka /pers. I/ bija zināms par patvaļīgi izbūvētajām noliktavu piebrauktuvēm, nav pamatots un ir balstīts pieņēmumos.

Atbilstoši tiesu praksei nav nozīmes tam, vai /pers. I/ bija zināms par patvaļīgo būvniecību, jo svarīgi ir konstatēt, vai /pers. I/ ir saskaņojusi

paskaidrojuma rakstu.

[3.4] Paskaidrojuma raksts, kas atrodas pie trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU

KOMPLEKSS ,,BUĻĻI””, un paskaidrojuma raksts, kas atrodas būvvaldē, atšķiras, jo būvvaldes paskaidrojuma rakstā atšķirībā no trešās personas

paskaidrojuma raksta 16. punktā „Atzīme par būvdarbu uzsākšanas brīdi” nav norādīts datums par būvdarbu pabeigšanas brīdi. Līdz ar to nav

viennozīmīgi secināms, kad būvvalde paskaidrojuma rakstā ir veikusi atzīmi par būvdarbu pabeigšanu, kas ir vēl viens būtisks trūkums.

[4] Trešās personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” un /pers. J/ paskaidrojumā

par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots. Trešās personas norāda, ka nav saprotama departamenta attaisnošanās par it kā neesošo /pers. I/

piekrišanu, jo uz 2019. gada 7. augusta ģenerālplāna ir /pers. I/ 2019. gada 15. augusta saskaņojums. Tas tika pievienots paskaidrojuma rakstam. Tas,

ka vienā dokumenta eksemplārā ir aizmirsts ielikt datumu, nepadara šo dokumentu par spēkā neesošu.

Papildus trešā persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” ir paskaidrojusi, ka

sākotnēji paskaidrojuma raksts būvvaldē iesniegts 2019. gada 14. augustā. Ievērojot /pers. I/ cienījamo vecumu, kā arī to, ka vairākkārt ar viņu nebija

iespējams sazināties, sākotnēji būvvaldē iesniegta Ģenplāna shēma bez /pers. I/ saskaņojuma. 2019. gada 15. augustā ar /pers. I/ radinieces /pers. K/

palīdzību tika saņemts /pers. I/ saskaņojums uz Ģenplāna shēmas, kas tajā pašā dienā iesniegta būvvaldē.

[5] Departaments paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir nepamatots un noraidāms. Departaments paskaidro, ka, pārbaudot

administratīvās lietas materiālus, konstatējams, ka paskaidrojuma rakstam ir pievienota Ģenplāna shēma, kurā ir /pers. I/ 2019. gada 15. augusta

saskaņojums. Minētais apstāklis ir būtisks, jo apliecina, ka nekustamo īpašumu kopīpašnieki ir vienojušies par paskaidrojuma rakstā paredzētas

būvniecības ieceres īstenošanu.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Papildus pieteicējas pārstāvis

norādīja, ka /pers. I/ pieteicējas amatpersonai ir noliegusi konkrētās būvniecības ieceres saskaņošanu, līdz ar to pieteicējas pārstāvis apšaubīja, ka /pers.

I/ paraksts uz Ģenplāna shēmas ir īsts. Pieteicējas pārstāvis pauda uzskatu, ka apstāklis, ka būvvaldes akcepts ir uz tā Ģenplāna shēmas eksemplāra, uz

kura nav /pers. I/ saskaņojuma, nozīmē to, ka būvvaldes rīcībā, akceptējot būvniecības ieceri, nebija /pers. I/ saskaņojuma. Šāds secinājums pieteicējas

pārstāvja ieskatā izriet arī no apstākļa, ka paskaidrojuma raksta 10. punktā ir norādīts, ka pielikumā ir pievienoti dokumenti uz 20 lapām, bet Ģenplāna

eksemplārs, uz kura ir /pers. I/ paraksts, pieteicējai izsniegtajā eksemplārā ir 21. lapā. Pieteicējas pārstāvis arī pauda uzskatu, ka Ģenplāna shēma ar

/pers. I/ parakstu iestādē iesniegta tikai pēc tam, kad pieteicēja apstrīdēja paskaidrojuma rakstu. Pieteicējas ieskatā trešajai personai sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” ir uzliekams pienākums saskaņot būvniecības ieceri ar pieteicēju.

Departaments pieteikumu neatzina, atsaucoties uz rakstveida paskaidrojumā norādītajiem argumentiem. Papildus departaments paskaidroja, ka,

izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, departaments kļūdījās un nepamanīja, ka lietā ir arī otrs Ģenplāna eksemplārs, kurā ir /pers. I/

saskaņojums. Kā argumentēja departamenta pārstāvis, saskaņojuma būtība ir, lai persona iepazīstas ar būvniecības ieceri, kā arī persona būvniecības

ieceri var saskaņot arī vēlākā procesā. Tas, ka /pers. I/ paraksts ir uz citas Ģenplāna shēmas, nenozīmē, ka /pers. I/ ar būvniecības ieceri nebija

iepazinusies.

Trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” pārstāve pieteikumu neatzina.

Tiesas sēdē kā lieciniece nopratināta A. Šneidere-Pavlovska.

Motīvu daļa

[7] Paskaidrojuma raksta apstrīdēšanas procesā departamentā strīds lietā bija par to, vai ir pieļaujama būvniecības ieceres akceptēšana bez viena

no kopīpašniekiem – /pers. I/ piekrišanas. Departamenta pārsūdzētajā lēmumā paustā pozīcija ir, ka trešās personas būvniecības iecere ir akceptējama

arī bez /pers. I/ piekrišanas.

Pēc lietas ierosināšanas tiesā atklājās, ka departamenta un trešo personu rīcībā tomēr bija Ģenplāna shēmas eksemplārs, uz kura ir /pers. I/

saskaņojums, bet ko departaments kļūdaini nebija pamanījis. Līdz ar to departaments tiesas sēdē argumentēja, ka būvniecības ieceri ir saskaņojuši visi

kopīpašnieki.

Pieteicējas pozīcija šajā sakarā ir, ka būvvalde paskaidrojuma rakstu ir akceptējusi, neesot /pers. I/ piekrišanai, turklāt, kā uzskata pieteicēja,

/pers. I/ paraksts nav īsts, jo pieteicējas amatpersonai /pers. I/ ir noliegusi konkrētās būvniecības ieceres saskaņošanu.

Ievērojot minēto, lietā izšķirams, vai /pers. L/ laikā, kad bija viena no nekustamo īpašumu kopīpašniecēm, saskaņoja būvniecības ieceri, tostarp,

vai viņas paraksts uz viena no Ģenplāna shēmas eksemplāriem ir īsts.

[8] Paskaidrojuma raksta akceptēšanas brīdī nekustamais īpašums /adrese A/ k-1, Rīgā piederēja /pers. I/ un trešajai personai sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI””, bet nekustamais īpašums /adrese B/ – /pers. I/, kā arī trešajām

personām /pers. J/ un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI””. Tātad nekustamie īpašumi ir

kopīpašums, un uz kopīpašniekiem ir attiecināmi kopīpašuma kā īpašuma tiesības aprobežojuma izrietošie noteikumi, tostarp, veicot būvniecību

kopīpašumā, ir jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana (Civillikuma 1068. pants).

Atbilstoši Civillikuma 1067. panta pirmajai daļai īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet

tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.

Civillikuma 1068. pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku

piekrišanu; bet ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība nevien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas

viņiem ar to nodarīti (pirmā daļa). Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu

tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kautkādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai

visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu (otrā daļa).

Kā norādīts juridiskajā literatūrā, neatkarīgi no katram kopīpašniekam piederošās domājamās daļas lieluma, ikviens no viņiem var izlietot savu

„absolūtā veto” tiesību, nepiekrītot kādai rīcībai ar kopējo lietu. Šajā ziņā izšķirošā ir nevis kopīpašnieku vairākuma griba (Civillikuma 1068. panta otrā

daļa) vai konkrētās rīcības objektīva atbilstība visu kopīpašnieku interesēm, bet gan atsevišķu kopīpašnieku subjektīvā griba (Grūtups A., Kalniņš E.

Civillikuma komentāri. Trešā dala. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 254. lpp.). Arī

Augstākā tiesa atzinusi, ka tad, ja nekustamais īpašums ir kopīpašums, būvniecība uz zemesgabala pieļaujama tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu

(Augstākās tiesas 2012. gada 16. marta sprieduma lietā Nr. SKA-49/2012 (A42569306) 10. punkts). Augstākā tiesa arī uzsvērusi, ka kopīpašnieka

piekrišana būvniecībai uzskatāma par vienu no veidiem, kādā kopīpašnieks īsteno savas īpašuma tiesības kopīpašumā. Tāpēc, administratīvā procesa

ietvaros lemjot par atļaujas izdošanu kopīpašuma apbūvei, jābūt konstatējamai visu kopīpašnieku piekrišanai (piemēram, Augstākās tiesas 2019. gada

23. septembra sprieduma lietā Nr. SKA-88/2019 (A420265615) 5. punkts un 2014. gada 18. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-102/2014

(A42925509) 9. punkts).

Tā kā izskatāmajā gadījumā ir runa par sešu noliktavu piebrauktuvju izbūvi kopīpašumā esošajā nekustamajā īpašumā, tās īstenošanai ir

nepieciešams saņemt visu kopīpašnieku, tostarp /pers. I/ piekrišanu. Minētais saistīts ar kopīpašuma tiesību būtību, proti, kopīpašuma gadījumā katram

kopīpašniekam pieder nevis reāla, bet gan noteikta domājamā daļa kopējā lietā, tādēļ viena kopīpašnieka rīcība ar kopējo lietu ietekmē arī citu

kopīpašnieku tiesību saturu, un attiecīgi šai rīcībai ir nepieciešams pārējo kopīpašnieku saskaņojums.

[9] Jautājums par īpašnieka piekrišanu apbūvēt viņa īpašumu ir civiltiesiskas dabas, kur administratīvajā procesā iestādei un tiesai jāpārbauda

vienīgi šāda fakta pastāvēšana (Augstākās tiesas 2017. gada 25. maija sprieduma lietā Nr. SKA-108/2017 (A420463813) 8. punkts).

Lietas materiālos ir Ģenplāna shēma, kurā nav /pers. I/ saskaņojuma, bet norādīts: „nepiedalījās veselības stāvokļa dēļ”. Pārējie kopīpašnieki

būvniecības ieceri saskaņojuši 2019. gada 12. augustā (lietas 62. lapa). Lietas materiālos ir arī Ģenplāna shēma, kuru 2019. gada 15. augustā ir

saskaņojusi /pers. I/ un pārējie kopīpašnieki (lietas 72. lapa).

Kā izriet no sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” paskaidrojuma tiesai,

paskaidrojuma raksts būvvaldē iesniegts 2019. gada 14. augustā. Ievērojot /pers. I/ cienījamo vecumu un to, ka ar viņu vairākkārt nebija iespējams

sazināties, būvvaldē iesniegta Ģenplāna shēma bez /pers. I/ saskaņojuma. 2019. gada 15. augustā ar /pers. I/ radinieces pers xy palīdzību tika saņemts

/pers. I/ saskaņojums uz Ģenplāna shēmas, kas tajā pašā dienā iesniegta būvvaldē (lietas 116. lapa).

Arī būvvalde tiesai ir paskaidrojusi, ka sākotnēji konstatēts, ka paskaidrojuma rakstu nav saskaņojis viens no kopīpašniekiem, tāpēc būvniecības

ierosinātāja informēta par nepieciešamību saņemt visu kopīpašnieku piekrišanu. Konstatētais trūkums novērsts, trešajai personai iesniedzot Ģenplāna

shēmu, kurā ir visu kopīpašnieku saskaņojumi. Pēc šīs informācijas saņemšanas būvvalde akceptēja būvniecības ieceri (lietas 119.-120. lapa).

Minētie paskaidrojumi saskan ar tiesas sēdē nopratinātās /pers. I/ māsas meitas A. Šneideres-Pavlovskas, kura, kā tiesai paskaidroja trešā

persona sabiedrība ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI””, palīdzēja nogādāt /pers. I/ dokumentus,

liecībām. Kā liecināja lieciniece, viņa palīdzēja /pers. I/ kārtot dažādas lietas, un tas saskan arī ar pieteicējas 2021. gada 16. februāra tiesas sēdē

paskaidroto, ka /pers. I/ radiniece (vēlāk gan pieteicēja pauda versiju, ka, iespējams, tā bijusi draudzene, tomēr šo jautājumu tālākā tiesvedības procesā

pieteicēja neprecizēja) piedalījās maiņas līguma starp pieteicēju un /pers. I/ noslēgšanā. Kā izriet no liecinieces liecībām, /pers. I/ skaidri saprata risināmo

jautājumu būtību, tomēr viņai bija nepieciešama palīdzība dokumentu apritē. Lieciniece liecināja, ka trešās personas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” amatpersona /pers. R/ sazvanījies ar /pers. I/ un lūdzis, lai viņa paraksta kādus

dokumentus. Lieciniece satikās ar /pers. R/, un viņš iedeva trīs dokumentus, kurus viņš vēlējās, lai /pers. I/ parakstītu. Lieciniece aiznesa tos /pers. I/, un

viņa vienu no tiem parakstīja. Tas, iespējams, notika augustā. Precizējot, kas tieši tie bija par dokumentiem, lieciniece norādīja, ka viens no šiem

dokumentiem, kuru /pers. I/ parakstīja, bija projekts un tajā, kā raksturoja lieciniece, bija runa par piebraucamo ceļu, rampām, kur pieved preci, kā

betonēt, asfaltēt ceļu pie rampām. Lieciniece liecināja, ka viņa redzējusi, kā /pers. I/ paraksta attiecīgo dokumentu. Otrs dokuments, kuru /pers. I/

neparakstīja, arī bija projekts, kurā bija runa par pumpi vai sūkni, bet trešā dokumenta saturu lieciniece neatcerējās.

[10] Izvērtējot liecinieces liecības kopsakarā ar trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU

KOMPLEKSS ,,BUĻĻI”” paskaidrojumiem un būvvaldes sniegto informāciju, tiesai nerodas šaubas par /pers. I/ paraksta īstumu. Pretrunas trešās

personas paskaidrojumos, liecinieces liecībās un būvvaldes sniegtajā informācijā nav konstatējamas un uz tām nenorādīja arī pieteicēja. Turklāt lieciniecei

tiesas sēdē tika izskaidrots pienākums sniegt patiesu liecību, vienlaikus brīdinot par kriminālatbildību, kas var iestāties nepatiesu liecību sniegšanas

gadījumā. Arī no liecinieces uzvedības, atbildot uz tiesas un pieteicējas pārstāvja jautājumiem, tiesai neradās priekšstats, ka lieciniece melo.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt /pers. I/ piekrišanu trešās personas būvniecības iecerei. Tiesai nerodas šaubas, ka /pers. I/

spēja izvērtēt, apzinājās un saprata konkrēti kādai būvniecībai viņa piekrīt. Pieteicējas šajā sakarā izteiktie pieņēmumi, ka Ģenplāna shēma ar /pers. I/

saskaņojumu būvvaldē iesniegta tikai pēc tam, kad pieteicēja būvniecības ieceri apstrīdēja departamentā, ir nepamatots. Šajā sakarā tiesa vērš

pieteicējas uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 161. panta pirmo daļu. Atbilstoši minētajai tiesību normai administratīvā procesa dalībnieka

paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un

novērtēti pierādījumi.

Līdz ar to, lai piešķirtu ticamību pieteicējas paustajai versijai, ka /pers. I/ laikā, kad viņa bija nekustamo īpašumu kopīpašniece, būvniecības ieceri

nav saskaņojusi, tai ir jāapstiprinās ar citiem pierādījumiem, jo procesa dalībnieka paskaidrojumi pierādījumu vērtību iegūst tikai tad, ja atbilst un saskan

ar citiem pierādījumiem lietā. Tomēr šo pieteicējas versiju neapstiprina neviens pierādījums lietā. Līdzīgi ir arī ar pieteicējas apgalvojumu, ka /pers. I/,

noslēdzot maiņas līgumu ar pieteicēju, pieteicējas amatpersonai ir noliegusi konkrētās būvniecības ieceres saskaņošanu. Arī to neapstiprina neviens

pierādījums lietā. Tieši pretēji lietā iegūto pierādījumu kopums nedot pamatu apšaubīt /pers. I/ paraksta īstumu un viņas piekrišanu būvniecībai. Līdz ar to

pieteicējas versijai par /pers. I/ paraksta viltošanu nav piešķirama ticamība, jo tā loģiski nesaskan ar lietā konstatētajiem apstākļiem un neatbilst citiem

pierādījumiem lietā.

[11] Pieteicējas uzskats, ka trešajai personai būvniecības iecere ir jāsaskaņo ar pieteicēju, ir pilnībā nepamatots.

Kā nodibināts iepriekš, būvniecības iecere ir saskaņota ar visiem tā brīža kopīpašniekiem. Jaunajam kopīpašniekam ir saistoša iepriekš dotā cita

kopīpašnieka piekrišana. Kā atzīts judikatūrā, jaunajam kopīpašniekam, kas ir stājies kāda cita vietā, ir jāsamierinās ar šo būvniecības procesu un

tādējādi tam ir saistoša arī iepriekšējā īpašnieka dotā piekrišana. Citiem vārdiem personas uzsākto tiesību īstenošanu nevar ietekmēt izmaiņas

kopīpašnieku sastāvā (Augstākās tiesas 2019. gada 5. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-30/2019 (A420426913) 11. punkts).

Līdz ar to pieteicējai ir saistoša /pers. I/ piekrišana, un nav pamata uzlikt par pienākumu trešajai personai to saskaņot ar pieteicēju. Turklāt

pieteicējai, iegūstot īpašuma tiesības uz nekustamajiem īpašumiem, bija skaidri zināms to sastāvs un situācija dabā, tāpēc /pers. I/ paraksta īstuma

apšaubīšana uz pieņēmumu pamata nevar novest pie jaunas būvniecības ieceres saskaņošanas ar pieteicēju.

[12] Pamats apšaubīt būvvaldes akcepta tiesiskumu neizriet arī no pieteicējas norādītā apstākļa, ka paskaidrojuma raksta 10. punktā ir norādīts,

ka pielikumā ir pievienoti dokumenti uz 20 lapām, bet Ģenplāna shēmas eksemplārs, uz kura ir /pers. I/ paraksts, pieteicējai izsniegtajā eksemplārā ir

21. lapā. Tas tikai loģiski izskaidro un saskan ar trešās personas sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,TIRDZNIECĪBAS NOLIKTAVU KOMPLEKSS

,,BUĻĻI”” paskaidroto un būvvaldes sniegto informāciju, ka Ģenplāna shēmas eksemplārs ar /pers. I/ saskaņojumu būvvaldē iesniegts vēlāk, un tas ir

pieļaujams. Kā to pamatoti norādīja departamenta pārstāvis, normatīvie akti nenoteic brīdi, kad kopīpašniekam ir jāsaskaņo būvniecības iecere. Tā kā

Ģenplāns ar visu kopīpašnieku saskaņojumiem būvvaldē iesniegts vēlāk, ir tikai loģiski, ka paskaidrojuma raksta 10. punktā šis dokuments nav norādīts.

Tiesa nesaskata arī pārkāpumu apstāklī, ka būvvaldes zīmogi neatrodas uz tās Ģenplāna shēmas, kurā ir /pers. I/ saskaņojums, bet gan uz sākotnēji

iesniegtās Ģenplāna shēmas, kurā nav /pers. I/ saskaņojuma. Pretēji pieteicējas uzskatam tas nav automātisks pamats secināt, ka būvvaldes rīcībā nebija

/pers. I/ saskaņojuma. Šajā sakarā būtiski ir tas, ka V. Daškova ir iepazinusies ar būvniecības ieceri un piekritusi tai, par ko liecina viņas paraksts uz

būvvaldes rīcībā esošās Ģenplāna shēmas.

Būvniecības ieceres akcepta tiesiskumu neietekmē arī apstāklis, ka vienā no paskaidrojuma raksta eksemplāriem kļūdaini nav norādīts datums par

būvdarbu pabeigšanas brīdi.

[13] Apkopojot minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata paskaidrojuma raksta atcelšanai. Līdz ar to pieteicējas pieteikums ir noraidāms.

Kaut arī pārsūdzētajā lēmumā ietvertais departamenta secinājums, ka /pers. I/ saskaņojums būvniecības ieceres saskaņošanai nav nepieciešams, ir

nepareizs, departaments tomēr ir nonācis pie pareiza lietas rezultāta, un tāpēc pārsūdzētais lēmums ir atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251. panta sesto daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt AS „UNISTOCK” pieteikumu par Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta 2020. gada 17. marta lēmuma Nr. DA-20-1242-nd

atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese I. Andruškina

DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU UN SATUR LAIKA ZĪMOGU