Appeal court dismissed appeal and allowed management company's claim for unpaid property management fees and interest.

Lietas arhīva Nr. CA-2137-18/37

ECLI:LV:RAT:2018:1105.C68453417.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 5.novembrī

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja Olita Blūmfelde,

tiesneses Milda Zelmene un Lidija Pliča,

ar sekretāri Daci Indāni,

piedaloties prasītājas pilnvarotajam pārstāvim /pers. A/ un atbildētāja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. C/ apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 23.februāra spriedumu civillietā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasībā pret

/pers. C/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu un likumisko procentu piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (turpmāk - prasītāja) 2017.gada 10.augustā iesniedza Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā prasību pret /pers. C/ (turpmāk - atbildētājs) par dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu un likumisko procentu piedziņu, lūdzot piedzīt no /pers. C/ par labu prasītājai pamatparādu 2677,34 EUR, likumiskos procentus 619,59 EUR,

prasītājas samaksātos tiesas izdevumus un atzīt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% gadā par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasība pamatota ar Dzīvokļa īpašuma likuma 8.panta otro daļu, 10.pantu, likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.panta septīto daļu, Civillikuma

1034.,1651.pantu, 1652.panta trešo daļu, 1662., 1683., 1716., 1720., 1759.panta 1.punktu, 1762., 1763., 1765., 1779., 1828.pantu, Civilprocesa likuma 26.panta pirmo daļu, 41.panta

pirmo daļu, 127.pantu.

[2] Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2018.gada 23.februāra spriedumu (lietas 54.-60.lapa) prasība apmierināta.

Tiesa nosprieda piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 2677,34 EUR apmērā par laika periodu no 2012.gada 28.oktobra līdz 2014.gada 28.augustam, likumiskos procentus

619,59 EUR par laika periodu no 2012.gada 3.novembra līdz 2017.gada 31.jūlijam un tiesas izdevumus 369,82 EUR apmērā, pavisam kopā 3666,75 EUR, noteiktas prasītājas tiesības līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos 6% gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Ar spriedumu atbildētājam noteikts termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[2.1.] Tiesa noskaidrojusi, ka lietas materiāliem pievienotā Rīgas pilsētas Vidzemes tiesas Zemesgrāmatu nodaļas informācija norāda, ka /pers. D/ no 2007.gada 21.augusta tika

reģistrētas īpašumtiesības uz dzīvokli Nr.14 /adrese/

2012.gada 28.oktobrī /pers. D/ mirusi. 2014.gada 21.maijā izdota mantojuma apliecība, no kā izriet, ka mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu ir apstiprināts /pers. C/.

Tiesa konstatējusi, ka no iepriekšminētā izriet, ka dzīvokļa īpašnieks ir /pers. C/.

Tiesa norādījusi, ka atbildētājam, atbilstoši Civillikuma 1587.pantā noteiktajam, ir jāpilda no dzīvojamās telpas īres līguma izrietošie pienākumi, t.i., bija jāveic līgumā paredzētie

maksājumi atbilstoši prasītājas sniegtajiem pakalpojumiem un piestādītajiem rēķiniem.

[2.2.] Tāpat tiesa noskaidrojusi, ka no lietas materiālos esošā kopējā parāda atšifrējuma izriet, ka pamatparāds par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem sastāda 2677,34

EUR, bet likumiskie procenti 619,59 EUR.

Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1828.pantu, kas noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma

1832.pantu izpildījumam vajadzīgs, lai saistības priekšmets būtu izpildīts pilnīgi. Tādēļ kreditoru nevar piespiest saņemt ne daļas izpildījumu, ne kādu citu priekšmetu tā vietā, kuru viņam tiesība

prasīt.

[2.3.] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka atbildētājs savos paskaidrojumos norādījis, ka prasībai nepiekrīt un uzskata, ka prasītāja nav tiesīga prasīt parāda piedziņu par laika posmu

no 28.10.2012.-21.05.2014, jo mantojuma apliecība tika saņemta 21.05.2014. Līdz tam prasītājai bija iespēja sniegt kreditoru pretenziju par parāda apmaksu no /pers. D/.

Tāpat konstatēts, ka Prasītāja savā atsauksmē norādījusi, ka parādu, kas izveidojies /pers. D/ dzīvai esot, no atbildētāja nelūdz piedzīt, tāpēc kreditora pretenziju nebija pamata sniegt.

Prasītāja uzskata ka atbildētājam ir pienākums kā mantiniekam norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem par laika posmu no /pers. D/ nāves dienas, tas ir no 28.10.2012.

Tiesa atsaukusies uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 29.februāra spriedumu, kurā norādīts, ka “(..) saskaņā ar Civillikuma 1034.pantu ar īpašnieka nāvi

īpašuma tiesība pāriet uz viņa mantiniekiem. Atbilstoši Civillikuma 388.pantam, mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma

pieņemšanai (687.pants). Ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz

mantojuma atklāšanās momentu- pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.

Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanās momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka tiesības un pienākumi (..)”.

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiesa secinājusi, ka mantojuma pāreja nepieļauj iespēju, kuras laikā mantojumam nav īpašnieka, mantojuma iegūšana saistīta ar gribas izteikšanu pieņemt

mantojumu. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu, pieņemamais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.

Tāpat tiesa secinājusi, ka ievērojot minēto, dzīvokļa īpašnieks no 2012.gada 28.oktobra ir /pers. C/, un viņam ir pienākums apmaksāt komunālos pakalpojumus atbilstoši Dzīvokļa

īpašuma likuma 10.pantam.

[2.4.] Pirmās instances tiesa konstatējusi, ka no lietas materiāliem pievienotā parāda un likumisko procentu aprēķina izriet, ka no 2012.gada 28.oktobra līdz 2014.gada 28.augustam

atbildētāja parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir 2677,34 EUR.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka prasītāja ir pierādījusi savu prasījumu par pamatparāda piedziņu. Tāpat tiesa atzinusi, ka nav pamata apšaubīt to, ka pēc prasības iesniegšanas un

līdz lietas izskatīšanas dienai parāds nav samaksāts, tādēļ prasība par galvenā parāda piedziņu apmierināma pilnībā, piedzenot no atbildētāja prasītājas labā pamatparādu par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem 2677,34 EUR.

[2.5] Tiesa atsaukusies uz Civillikuma 1759.pantu, kas noteic, ka par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā nokavējuma

procenti, Savukārt Civillikuma 1765.pants noteic, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6% no kapitāla gadā.

Prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus no 2012.gada 3.novembra līdz 2017.gada 31.jūlijam-619,59 EUR.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzinusi, ka prasījums par likumisko procentu 619,59 EUR apmērā piedziņu ir apmierināms.

Atbilstoši Civillikuma 1765.pantam, tiesa noteikusi Prasītājai tiesības līdz sprieduma izpildei ( izsoles dienai) saņemt 6% gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 2677,34 EUR.

[2.6] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājai piedzīti tiesas izdevumi: valsts nodeva 366,62 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,20 EUR, kopā 369,82 EUR.

[3] Par pirmās instances tiesas spriedumu atbildētājs iesniedzis apelācijas sūdzību (lietas 63.lapa), pārsūdzot spriedumu pilnā apjomā.

Apelācijas sūdzībā norādīts uz šādiem iebildumiem.

[3.1] Apelators norādījis, ka šajā civiltiesiskajā strīdā starp pusēm nepastāv domstarpības par lietas faktiskajiem apstākļiem, proti, ka 2012.gada 28.oktobrī mirusi /pers. D/, kurai uz

miršanas brīdi piederēja nekustamais īpašums /adrese /. Uz mirušās mantojumu kā vienīgais likumiskais mantinieks pieteicās atbildētājs un zvērināta notāre L.Balode 2014.gada 10.februārī

izsludināja mantojuma atklāšanos un uzaicinājumu pieteikties visiem kreditoriem. Notāra noteiktajā termiņā prasītāja kā kreditors savas pretenzijas nepieteica. 2014.gada 21.maijā atbildētājam

tika izsniegta mantojuma apliecība uz minēto mantojumu ar piezīmi, ka atbilstoši Civillikuma 705.pantam sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru

prasības tiek dzēstas.

[3.2] Apelators iebildis, ka pirmās instances tiesa ar 2018.gada 23.februāra spriedumu, neatceļot iepriekšējo spēkā esošo tiesību aktu, ir taisījusi jaunu tiesību aktu ar pretēju saturu

spēkā esošajam. Tādējādi uz doto brīdi ir divi tiesību akti ar savstarpēji izslēdzošu saturu, no kuriem viens vēl nav stājies likumīgā spēkā un ir pretējs spēkā esošajam, kurš nav apstrīdēts.

[3.3] Apelatora ieskatā mantojuma atklāšanās laiks ir 2014.gada 10.februāris, kad zvērināta notāre ievietoja sludinājumu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izkāra paziņojumu

savā prakses vietā. Mantojuma apliecība atbildētājam izdota 2014.gada 21.maijā. Tātad uz šo mantojuma atklāšanās un pieņemšanas laika periodu darbojās jau grozījumi Civillikuma

705.pantā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

Atsaucas uz Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 26.maija spriedumu lietā SKC-168/2017, kurā cita starpā norādīts, ka “uzaicinājuma izsludināšana par mantojuma

atklāšanos un attieksmes izteikšana pret mantojuma pieņemšanu ir saistīta ar preklūziju”.

Vērš tiesas uzmanību, ka prasītāja pirmās instances tiesas sēdē atzina, ka kreditora prasījumu netika sniegusi vispār, līdz ar ko uzskatāms, ka prasītāja zaudējusi jebkādu pamatu kaut ko

prasīt nākotnē.

[4] Par atbildētāja iesniegto apelācijas sūdzību Prasītāja iesniegusi paskaidrojumus, lūdzot apelācijas sūdzību noraidīt.

[4.1] Prasītāja norādījusi, ka atbildētājs ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašnieks no 2012.gada 28.oktobra un atbildētājam ir pienākums apmaksāt pārvaldīšanas un komunālos

pakalpojumus par minēto dzīvokļa īpašumu no /pers. D/ nāves brīža, tas ir, 2012.gada 28.oktobra.

Apelācijas sūdzībā norādītais attiecas uz kreditora pretenzijām, ko jāiesniedz par mirušās atstātajiem parādiem, tas ir, līdz viņa nāves dienai, ko prasītāja nelūdz piedzīt.

[5] Tiesas sēdē prasītājas pārstāvis uzturēja prasību, apelācijas sūdzību neatzina. Uzturēja iesniegtos paskaidrojumus par apelācijas sūdzību.

Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis uzturēja apelācijas sūdzību uz tajā norādītajiem argumentiem, prasību neatzina.

Motīvu daļa

[6]] Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies pušu pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, atzīst, ka atbildētāja

apelācijas sūdzība nav pamatota un prasība apelācijas instances tiesā uzturētajā apjomā ir apmierināma.

[7] Civilprocesa likuma 426.panta pirmajā daļā noteikts, ka apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā,

kā lūgts šajās sūdzībās.

Apelators ir pārsūdzējis pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā, līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija izskata lietu pēc būtības.

[8] Civilprocesa likuma 430.panta trešā daļa noteic, ka fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

[8.1] Lietā nav strīda par šādiem apstākļiem.

[8.1.1] Laikā no 2014.gada 23.maija līdz 2014.gada 10.septembrim atbildētājam bija nostiprināta īpašuma tiesība zemesgrāmatā uz dzīvokļa īpašumu Nr.14, /adrese/, (lietas 25.lapa),

savukārt prasītāja saskaņā ar 2011.gada 5.jūlija dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu (lietas 9.-18.lapa) apsaimniekoja dzīvojamo māju /adrese/.

[8.1.2] Mantojuma atstājēja /pers. D/ no 2007.gada 21.augusta līdz 2012.gada 28.oktobrim bija dzīvokļa īpašuma Nr.14, /adrese/, īpašniece. /pers. D/ ir mirusi 2012.gada 28.oktobrī.

/pers. C/ 2014.gada 21.maijā izdota mantojuma apliecība, ar kuru pierādīts, ka viņš ir apstiprinājies mantojuma tiesībās uz /pers. D/ atstāto mantojumu. Atbildētāja īpašumtiesības izbeigtas,

pamatojoties uz 2014.gada 29.augusta pirkuma līgumu.

[9] Lietā ir strīds par mantojuma atklāšanās brīdi.

[10] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa noteic, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākas instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā

sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma motivācijai. Šajā gadījumā Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma

motīvu daļā var nenorādīt.

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi atbilst lietā iesniegtajiem pierādījumiem, pirmās instances tiesa strīda izšķiršanai ir

piemērojusi atbilstošas tiesību normas, pārsūdzētajā spriedumā izdarītie secinājumi ir pareizi un pietiekami, līdz ar to apelācijas instances tiesa pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma

motivācijai un tos pašus motīvus atkārtoti nenorāda.

[11] Izvērtējot apelācijas sūdzības argumentus, apelācijas instances tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka tie nedod pamatu pārskatīt pirmās instances tiesas sprieduma motīvus un

noraidīt prasību.

[11.1] Civillietu tiesas kolēģija nepiekrīt apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka mantojums ir atklājies 2014.gada 10.februārī, kad zvērināts notārs ievietoja sludinājumu

oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izlika paziņojumu prakses vietā, jo saskaņā ar likumu mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi.

Civillikuma 655.pants noteic, ka mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi (..).

Saskaņā ar Civillikuma 1034.pantu īpašuma tiesības pāriet uz viņa mantiniekiem ar īpašnieka nāvi.

Arī tiesību doktrīnā norādīts, ja mantinieks mantojumu pieņem, mantojums pāriet viņa īpašumā jau ar mantojuma atstājēja nāvi. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz

mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika. Ar to tiek nodrošināta īpašuma tiesību nepārtrauktība

(sk.Z.Gencs. Mantojuma kārtošana, R., 1996,34.lpp; Civillikuma komentāri; Īpašums. Sastādījis A.Grūtups.-R.:Mans Īpašums, 1996, 116.lpp.). Mantojuma pāreja nepielaiž iespēju,

kuras laikā mantojumam nav īpašnieka.

[11.2] Civillikuma 701.pantā noteic, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās nebeidzas ar viņa personu, pāriet uz viņa

mantinieku.

Civillikuma 705.panta pirmā daļa noteic, ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpm.p.), arī visas viņa saistības, izņemot tīri

personiskās.

Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir pieņēmis /pers. D/ mantojumu. Saskaņā ar Civillikuma 684.pantu mantiniekam ir pienākums atlīdzināt ar mantojuma uzturēšanu saistītos nepieciešamos

izdevumus.

No minētajām likuma normām nepārprotami izriet mantojumu pieņēmušās personas pienākums atlīdzināt izdevumus, kas saistīti ar šī mantojuma uzturēšanu lietošanai derīgā stāvoklī. Līdz

ar to nav šaubu, ka, pieņemot /pers. D/ mantojumu, kurā ietilpst prasībā norādītais dzīvokļa īpašums, atbildētājam ir pienākums apmaksāt šī īpašuma apsaimniekotāja izrakstītos rēķinus.

[11.3] Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Puses nav noslēgušas Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (apsaimniekošanas) līgumu.

Šādos apstākļos prasītājai prasījuma tiesības radās uz Dzīvokļa īpašuma likuma pamata.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta noteikumiem dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus,

norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana).

[11.4] Kā pamatoti norādīts pirmās instances tiesas spriedumā, atbildētājs bija dzīvokļa Nr.14 /adrese/ īpašnieks no 2012.gada 28.oktobra un viņam bija pienākums apmaksāt

komunālos pakalpojumus atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantam.

[11.5] Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs nav cēlis iebildumus par parāda aprēķinu ne pirmās instances tiesā, ne apelācijas instances tiesā, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, līdz ar to

nav pamata uzskatīt, ka apsaimniekošanas maksa vai maksa par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķināta nepareizi vai neatbilstoši normatīvajam regulējumam.

Lietā nav pierādījumu, kas dotu pamatu apšaubīt prasītājas pārstāvja apgalvojumu, ka atbildētājam bija nodrošināti apsaimniekošanas un ar dzīvokļa lietošanu saistītie pakalpojumi.

[11.6] Ievērojot minēto, atbildētājam kā dzīvokļa Nr.1 4 /adrese/ īpašniekam uz likuma pamata bija pienākums norēķināties par saņemtajiem ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem

pakalpojumiem un mājas apsaimniekošanas izdevumiem par laiku no 2012.gada 28.oktobra līdz 2014.gada 28.augustam. Parāda aprēķins apstiprina, ka atbildētājam uzkrājies parāds

2677,34 EUR.

[12] Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no nesamaksātās parāda summas (Civillikuma 1765.panta otrā daļa) par periodu no 2012.gada

3.novembra līdz 2017.gada 21.jūlijam 619,59 EUR.

[12.1] Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar

viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1756.panta noteikumiem pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likuma pamata.

Likumiskie nokavējuma procenti aprēķināmi 6% gadā no nesamaksātās parāda summas (Civillikuma 1765.panta otrā daļa).

[12.2] No parāda aprēķina izriet, ka atbildētājs maksājumus nav veicis, pieļaujot parādnieka nokavējumu.

Pārbaudījusi parāda aprēķinu, Civillietu tiesas kolēģija konstatējusi, ka par laiku no 2012.gada 3.novembra līdz 2017.gada 21.jūlijam maksājami likumiskie procenti 619,59 EUR.

[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei no saņemt no atbildētāja likumiskos sešus procentus gadā no parāda

samaksas nokavējuma.

[14] Civillietu tiesas kolēģijas ieskatā nav pamatots apelācijas sūdzības iebildums, ka prasītāja zaudēja prasījuma tiesību, jo nav pieteikusi kreditora prasījumu mantojuma lietas ietvaros.

Ar lietas materiāliem pierādīts, ka prasītāja lūgusi piedzīt parādu par laiku no 2012.gada 28.oktobra (no /pers. D/ nāves dienas) līdz 2014.gada 28.augustam (īpašumtiesību izbeigšanās

brīdim). Parādu, kas izveidojies /pers. D/ dzīvai esot, prasītāja no Atbildētāja nelūdz piedzīt, tādējādi, apelatora iebildums par kreditora pretenzijas nepieteikšanu nav pamatots.

[15] Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas instances tiesā apelācijas sūdzībā norādītie iebildumi nav guvuši apstiprinājumu, līdz ar to apelācijas sūdzība ir atzīstama par nepamatoti

iesniegtu, bet pirmās instances tiesas spriedums atstājams negrozīts.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta

daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta (..).

Prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu par prasības celšanu 366,62 (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR (lietas 8.lapa) kopā 369,82 EUR . Tā kā

prasība ir apmierināta pilnībā, tad prasītājas samaksātie tiesas izdevumi ir piedzenami no atbildētāja.

Atbildētājs ir samaksājis valsts nodevu 366,82 EUR (lietas 64.lapa) apmērā par apelācijas sūdzības iesniegšanu.

Tā kā apelācijas sūdzība ir atzīta par nepamatotu, atbildētāja samaksātie tiesas izdevumi netiek atlīdzināti.

[18.1] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam un valsts AS „Latvijas Pasts” tarifiem ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi) šajā lietā ir 4,13 EUR (3,01 EUR pirmās instances tiesā un 1,12 EUR apelācijas instances tiesā), ko apliecina informācija uzziņas lapā

par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem (lietas 2.lapa).

Tā kā prasītāja ir samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 EUR, tad valsts ienākumos nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 0,93 EUR (4,13-3,20=0,93),

kas piedzenami no atbildētāja.

[19] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu un 434.panta ceturto daļu nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par naudas summu piedziņu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 430., 432.-434.pantu un 454.pantu, Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

apmierināt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” prasību pret /pers. C/ par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas, komunālo pakalpojumu un likumisko procentu piedziņu.

Piedzīt no /pers. C/ /personas kods/par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” reģistrācijas Nr.40103362321, parādu 2677,34 EUR (divi tūkstoši seši simti septiņdesmit septiņi euro un

34 centi) apmērā par laika periodu no 2012.gada 28.oktobra līdz 2014.gada 28.augustam, likumiskos procentus 619,59 EUR (seši simti deviņpadsmit euro 59 centi) par laika periodu no

2012.gada 3.novembrim līdz 2017.gada 31.jūlijam un tiesas izdevumus 369,82 EUR (trīs simti sešdesmit deviņi euro 82 centi) apmērā, pavisam kopā 3666,75 EUR (trīs tūkstoši seši simti

sešdesmit seši euro 75 centi).

Samaksa veicama vienā no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” norēķinu kontiem:

LV98HABA0551030734837 AS Swedbank; LV65UNLA0050017186820 AS SEB banka; LV83PARX0013044380019 AS Citadele banka; LV57NDEA0000083069550

Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle; LV63RIKO0002013197596 AS DNB banka.

Atzīt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” Nr.40103362321, tiesības saņemt no /pers. C/ /personas kods/, likumiskos procentus 6(sešus) procentus gadā no nenomaksātā parāda

pamatsummas 2677,34 EUR par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Piedzīt no /pers. C/ /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 0,93 EUR (nulle euro 93 centi).

Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksa valstij veicama kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija/ Konta Nr.LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316/ Saņēmēja banka: Valsts kase/ Kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

Civillietā Nr.C68453417, Prasītāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”/ Atbildētājs/pers. C/.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti, kas apliecina maksājumu izdarīšanu valsts ienākumos iesniedzami Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas kancelejā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa laikā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Civillietu departamentā 30 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Rīgas

apgabaltiesā. Pilns spriedums sastādīts 2018.gada 5.novembrī.

Tiesnese

Olita Blūmfelde

Tiesnese

Milda Zelmene

Tiesnese

Lidija Pliča