Court grants ownership claim via acquisitive prescription after 19 years of possession and payment of taxes.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's claim for recognition of ownership rights over a specific apartment. The plaintiff argued that a 1995 agreement with the liquidated cooperative 'Kurzeme' established a valid purchase, evidenced by full payment and continuous possession since 2001. The court found all legal prerequisites for acquisitive prescription met, including good faith, uninterrupted possession, and the passage of time, thereby ruling in favor of the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivillikuma 998. panta; Civillikuma 999. panta; Civillikuma 1000.-1029. panta: Ownership may be acquired through acquisitive prescription if the subject matter is eligible, there is a legal basis, the possessor acts in good faith, possession is continuous, the statutory time limit has elapsed, and the owner has the legal capacity to dispose of the right.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. C-3529-20/29
ECLI:LV:KURT:2020:1103.C69352920.3.S
Lieta Nr. C69352920
S PR IED UM S
Latvijas Republikas vārdā
Ventspilī, 2020.gada 3.novembrī
Kurzemes rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese I.Fišere,
tiesas sēdes sekretāre E.Sēli,
piedaloties prasītāja /pers. A/ pārstāvim /pers. B/,
izskatot atklātā tiesas sēdē Ventspilī, Katrīnas ielā 14, civillietu Nr.C69352920 /pers. A/ (personas kods /personas kods/) prasībā pret Skrundas
novada pašvaldību (reģistrācijas nr.90000015912) par īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokli,
k o ns t a t ē ja
[1] 2020.gada 3.septembrī Kurzemes rajona tiesā saņemts /pers. A/ (turpmāk - prasītājs) prasības pieteikums pret Skrundas novada pašvaldību
(turpmāk – atbildētājs) par īpašuma tiesību atzīšanu uz dzīvokli.
[2] Prasības pieteikumā prasītājs, pamatojoties uz Civillikuma 999.pantu, 1000.pantu, 1007.panta 2.punktu, 1013.-1016.pantu, 1030.pantu,
2002.pantu, 1488.pantu, lūdzis atzīt /pers. A/ īpašuma tiesības uz dzīvokli Nr./adrese/, kadastra apzīmējums Nr. /numurs A/.
[3] Prasība pamatota ar argumentiem, ka
[3.1] 1995.gada 15.martā Kuldīgas rajona paju sabiedrība “Kurzeme” (turpmāk – Sabiedrība) pieņēmusi lēmumu (protokols Nr.2) prasītājam
pārdot dzīvokli /adrese A/ (adrese atbilstoši Skrundas novada pašvaldības 30.09.2010. lēmumam prot nr.16, 9.§ mainīta uz /adrese/) par kopējo
summu 68 Ls, sedzot ar pajām 44 Ls, pārējo skaidrā naudā 24 Ls.
Atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra informācijai par telpu grupu, dzīvokļa patreizējā adrese ir /adrese/, kadastra apzīmējums Nr. /numurs A/.
[3.2] 2001.gada 13.novembra izziņa notāram un kases ieņēmuma ordera kvīts Nr.1 (13. 11.2001) apliecina, ka pirkuma maksa tikusi samaksāta
pilnībā.
[3.3] Sabiedrība 10.08.2005. tikusi likvidēta, un prasītājs nav paspējis noslēgt rakstveidā dzīvokļa pirkuma līgumu.
[3.4] No norādītajiem dokumentiem izriet, ka pušu starpā ticis noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums Civillikuma 2002. panta izpratnē, t.sk.
pilnībā ir veikta samaksa par konkrētā dzīvokļa piešķiršanu.
[3.5] Prasītājam nav likumā noteiktajā kārtībā apstiprināta nostiprinājuma lūguma īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā, tāpēc nav citas
iespējas kā celt prasību tiesā par īpašuma atzīšanu uz nekustamo īpašumu.
[3.6] Atbilstoši Civillikuma 1013.-1016.pantam prasītājs atzīstams par labticīgu dzīvokļa valdītāju, jo nepārtraukti lietu valdījis un lietojis kā savu
kopš vienošanās noslēgšanas un nav bijis pamats šaubīties, ka dzīvokļa īpašumu valdītu kāda trešā persona.
[3.7] Saskaņā ar Civillikuma 1030.pantu prasītājs savu īpašuma iegūšanu pamato ar ieilgumu, norādot, ka ir maksājis visu šo laiku par dzīvokli
nekustamā īpašuma nodokli.
[4] 2020.gada 6.oktobrī tiesā saņemts atbildētāja Skrundas novada pašvaldības paskaidrojums (lietas 33.lapa), kur norādīts, ka pašvaldība
atzīst prasību uz dzīvokļa īpašumu /adrese /.
[5] Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un lūdza to apmierināt.
Tiesas sēdē atbildētāja pārstāvis nav ieradies, ziņas par neierašanās iemesliem nav saņemtas, lūgumi atlikt lietas izskatīšanu nav saņemti. Par tiesas
sēdes laiku un vietu atbildētājam pienācīgā kārtā paziņots, nosūtot tiesas pavēsti. Par neierašanās iemesliem atbildētājs tiesu nav informējis. Saskaņā ar
Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu tiesa atzīst, ka atbildētājs nav ieradies tiesas sēdē neattaisnojošu iemeslu dēļ un uzskata par iespējamu izskatīt
lietu bez viņa klātbūtnes.
[6] Pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot lietas būtību kopumā, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā šādu
apsvērumu dēļ.
[7] Kā redzams no lietas materiāliem, tad ar 1995.gada 15.marta lēmumu (protokols Nr.2) Kuldīgas rajona paju sabiedrība “Kurzeme” (lietas 14.-
15.lapas) nolēmusi prasītājam pārdot dzīvokli /adrese A/ par kopējo summu 68 Ls, sedzot ar pajām 44 Ls, pārējo skaidrā naudā 24 Ls (lietas 8.-
9.lapa).
[8] Lietā atrodas 2001.gada 13.novembra kvīts Nr.1 (lietas 10.-11.lapas), no kuras redzams, ka prasītājs par dzīvokli /adrese A/ paju sabiedrībai
“Kurzeme” ir samaksājis 24 Ls.
[9] Redzams, ka Kuldīgas rajona paju sabiedrība “Kurzeme” 2001.gada 13.novembrī ir apliecinājusi zvērinātam notāram, ka prasītājs par dzīvokli
/adrese A/ ir norēķinājies ar kapitāla daļām par summu 44 Ls un samaksājis skaidrā naudā 24 Ls (lietas 12.-13.lapa).
[10] No Skrundas novada domes 30.09.2010. protokola Nr.16, 9.§ protokola ir redzams, ka izmainīta adrese /adrese A/(kadastra apzīmējums
/numurs A/) uz adresi /adrese/ (lietas 18.-19.lapas).
[11] Kā redzams no LURSOFT datiem, tad Kuldīgas rajona paju sabiedrība “Kurzeme” ir tikusi likvidēta 2005.gada 10.augustā (lietas 22.lapa).
[12] Redzams, ka prasītājs ir nomaksājis nekustamā īpašuma nodokli par nekustamo īpašumu /adrese/ pagastā, Skrundas novadā, par visu
2016.gadu un viņam nekustamā nodokļa parāds nav (lietas 20.-21.lapas).
[13] Atbilstoši Civillikuma 998.pantam ar ieilgumu lietu iegūst par īpašumu, ja ieguvējs to ir valdījis likumā noteiktu laiku kā savu, ievērojot arī citus
likumiskus nosacījumus.
[14] Civillikuma 999.pants paredz, ka īpašuma nodibināšanai ar ieilgumu ir vajadzīgi sekojoši priekšnoteikumi: 1) priekšmets, ko var iegūt ar
ieilgumu (Civillikuma 1000.-1005. pants); 2) tiesisks pamats (Civillikuma 1006.-1012. pants); 3) valdītāja laba ticība (Civillikuma 1013.-1017. pants);
4) nepārtraukts valdījums (Civillikuma 1018,- 1022. pants); 5) noteiktā laika notecējums (Civillikuma 1023. un 1024. pants) un 6) lietas īpašnieka
tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu (Civillikuma 1025.-1029. pants).
[15] Tiesa uzskata, ka ir konstatēti visi likumā noteiktie priekšnoteikumi, lai atzītu prasītāja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, kadastra
apzīmējums Nr. /numurs A/, t.i.,
[15.1] ir priekšmets, ko var iegūt ar ieilgumu – dzīvoklis /adrese/, kadastra apzīmējums Nr. /numurs A/,
[15.2] ir tiesisks pamats – Kuldīgas rajona paju sabiedrība “Kurzeme” ir nolēmusi prasītājam pārdot minēto dzīvokli un prasītājs ir norēķinājies
par dzīvokļa iegādi,
[15.3] valdītāja laba ticība, kas balstās uz tiesiski noslēgtu darījumu,
[15.4] nepārtraukts valdījums – nodokļu apmaksa,
[15.5] noteiktā laika tecējums – gandrīz 19 gadi no valdījuma nodibināšanas
[15.6] un īpašnieka tiesiska iespēja izlietot savu tiesību uz lietu – prasības celšana tiesā, pastāvot attiecīgai tiesībspējai un rīcībspējai.
[16] Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.
[17] Tiesa atzīst, ka faktiski starp pusēm (prasītāju un atbildētāju) nav strīda par īpašuma piederību, bet prasītāja prasība pret atbildētāju ir formāla,
jo strīdus nekustamais īpašums tikai atrodas uz atbildētājam piederošas zemes, bet atbildētājs nekādā veidā nav liedzis prasītājam iegūt īpašuma tiesības
uz strīdus nekustamo īpašumu, līdz ar to, atbilstoši taisnīguma principam, kā arī Civilprocesa likuma 41.panta jēgai un mērķim, apmierinot prasību, tiesas
ieskatā, ne samaksātie tiesas izdevumi, ne ar lietas vešanu saistītie izdevumi pusēm savstarpēji nav atlīdzināmi, jo nav pamata kādu pusi uzskatīt par
procesu zaudējušu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto un vadoties no Civillikuma 998., 999., 1000.-1029.panta, Civilprocesa likuma 93., 97., 193. panta, tiesa
no s pri e da
apmierināt prasību.
Atzīt /pers. A/ (personas kods /personas kods/) īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr./adrese /, kadastra apzīmējums Nr. /numurs A/.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Kurzemes rajona tiesā 20 (divdesmit) dienu laikā
no sprieduma pieejamības dienas, t.i., 2020.gada 3.novembra.
Tiesnese I.Fišere