Appeal dismissed; criminal procedural acts are not administrative acts reviewable in administrative proceedings.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court dismissed the appeal against a lower court's refusal to accept a claim for damages and a finding of unlawful conduct. The appellant argued that police and prosecutor actions should be reviewable, but the court held that criminal procedural acts do not constitute administrative acts under the Administrative Procedure Law. Consequently, the court ruled that such actions fall outside the scope of administrative review and must be addressed through specific criminal procedural remedies or general constitutional guarantees.
Legislator headnote
AI generatedAdministratīvā procesa likums 1. p. 3. s. 5. punkts; 89. pants; Kaitējuma atlīdzināšanas likums 4. pants; Satversme 92. p. 3. s.: Criminal procedural acts and decisions are not administrative acts or factual actions under the Administrative Procedure Law and thus cannot be reviewed in administrative proceedings; however, general constitutional guarantees for compensation for unlawful infringement of rights apply regardless of specific statutory listing.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
Nr. A420017226
Administratīvo lietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS
Rīgā 2026.gada 7.aprīlī
[1] Senātā saņemta pieteicējas – SIA „SAIMNIEKS-SERVISS” – blakus sūdzība par Administratīvās rajona
tiesas tiesneša 2026.gada 5.marta lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt pieteicējas pieteikumu par Valsts policijas un
prokuratūras rīcības, novilcinot kriminālprocesu Nr. 11096075520 un Nr. 11096200918, atzīšanu par
prettiesisku un zaudējumu atlīdzinājumu.
Lēmumā secināts, ka policijas un prokuratūras amatpersonu darbības kriminālprocesa ietvaros nevar tikt
pārbaudītas administratīvā procesa kārtībā, jo kriminālprocesuāli lēmumi un amatpersonu darbības
kriminālprocesā nav administratīvie akti vai iestādes faktiskā rīcība. Līdz ar to tiesnesis atteica pieņemt
pieteikumu šajā daļā, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktu (lieta nav
izskatāma administratīvā procesa kārtībā). Savukārt pieteikumu daļā par zaudējumu atlīdzinājumu atteikts
pieņemt, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punktu, jo pieteicēja nav
ievērojusi lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību.
[2] Pieteicēja blakus sūdzībā norāda, ka tiesneša lēmumā nav izvērtēta pieteikumā norādītā tiesu prakse un nav
ņemts vērā tas, ka ne katra kriminālprocesā veikta vai neveikta darbība automātiski tiek izslēgta no
administratīvās tiesas kontroles. Tā kā uzraugošais prokurors ir atzinis, ka konkrētajā gadījumā nav nodrošināta
aktīva un mērķtiecīga izmeklēšana un ir saskatāma kriminālprocesa Nr. 11096075520 iespējama novilcināšana,
pieteicējas tiesību aizskārums nav pieņēmums vai subjektīvs vērtējums.
Tāpat blakus sūdzībā uzsvērts, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Kriminālprocesā un administratīvo
pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas likums) un
no tā izrietošais pienākums vērsties Ģenerālprokuratūrā kā obligāts priekšnoteikums pieteikuma iesniegšanai un
lietas izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā. Konkrētajā gadījumā zaudējumu atlīdzinājuma prasījumam ir
piemērojams Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma regulējums.
[3] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 320.1pantu senatoru kolēģija var pieņemt vienbalsīgu lēmumu par
atteikšanos izskatīt blakus sūdzību, ja tā ir acīmredzami nepamatota.
[4] No Administratīvā procesa likuma 1.panta trešās daļas 5.punktā un 89.pantā noteiktā izriet, ka
kriminālprocesā veiktās darbības un pieņemtie lēmumi nav administratīvais akts vai faktiskā rīcība
Administratīvā procesa likuma izpratnē. Tāpēc kriminālprocesa ietvaros pieņemtie lēmumi, kā arī procesuālās
darbības, kas tiek veiktas vai netiek veiktas atbilstoši Kriminālprocesa likumam, pašas par sevi neveido iestādes
faktisko rīcību un to tiesiskums atsevišķi nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā (sal.Senāta 2025.gada
25.marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-525/2025,ECLI:LV:AT:2025:0325.SKA052525.3.L, 3.punkts un
Senāta 2025.gada 22.septembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA-
813/2025,ECLI:LV:AT:2025:0922.SKA081325.5.L, 2.punkts).
Tātad tiesnesis pamatoti atteicis pieņemt pieteikumu daļā par Valsts policijas un prokuratūras rīcības, novilcinot
kriminālprocesu Nr. 11096075520 un Nr. 11096200918, atzīšanu par prettiesisku.
[5] Senatoru kolēģija nepiekrīt pieteicējas viedoklim, ka konkrētajā gadījumā ir piemērojams Valsts pārvaldes
iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Senāts jau iepriekš ir atzinis, ka atlīdzinājuma prasījums par
tādu zaudējumu vai kaitējumu, kas privātpersonai nodarīts ar kriminālprocesā veiktām izmeklēšanas iestādes
darbībām, kam piemīt kriminālprocesuāls raksturs, ietilpst Kaitējuma atlīdzināšanas likuma tvērumā (Senāta
2019.gada 18.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-1533/2019,ECLI:LV:AT:2019:1018.A420255418.13.L, 12. un
13.punkts). Šo secinājumu neietekmē tas, vai personai konkrētā kriminālprocesā ir piešķirts noteikts procesuāls
statuss.
Turklāt, atbildot uz pieteicējas apsvērumiem par to, ka konkrētajā gadījumā nepastāv neviens no Kaitējuma
atlīdzināšanas likuma 4.pantā paredzētajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem, senatoru kolēģija
norāda, ka minētajā tiesību normā noteiktie kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskie pamati
nav vienīgie gadījumi, kad personai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu. Jāņem vērā, ka Latvijas Republikas
Satversmes 92.panta trešais teikums paredz vispārēju garantiju: nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā
ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Tādējādi likumdevējs Kaitējuma atlīdzināšanas likumā ir
paredzējis tiesisko regulējumu, kas noteiktā kārtībā ļauj privātpersonai īstenot tiesisko aizsardzību arī citos –
likumā tieši neminētos – gadījumos (Senāta 2021.gada 8.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-
619/2021,ECLI:LV:AT:2021:1108.A420229019.10.L, 8.punkts). Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.pants aptver
tikai tipiskākos un būtiskākos, taču ne visus iespējamos kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzinājuma
tiesiskos pamatus (gadījumus), un atlīdzinājums var tikt piešķirts arī minētajā pantā tieši nenorādītās situācijās
(Senāta 2018.gada 14.novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1081/2018,ECLI:LV:AT:2018:1114.SKA108118.4.L, 12.
un 13.punkts).
Tādējādi tiesnesis pārsūdzētajā lēmumā pieteicējas pieteikumu daļā par pieteicējai kriminālprocesā nodarīto
zaudējumu atlīdzinājumu pamatoti vērtēja atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma regulējumam un pamatoti
secināja, ka pieteicēja nav ievērojusi šai lietu kategorijai likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas
izskatīšanas kārtību.
[6] Līdz ar to blakus sūdzība atzīstama par acīmredzami nepamatotu. Tas ir pamats atteikt blakus sūdzības
izskatīšanu.
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija
nolēma
atteikt izskatītSIA „SAIMNIEKS-SERVISS” blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša
2026.gada 5.marta lēmumu.
Lēmums nav pārsūdzams.
Senatore L. Konošonoka Senators J. Pleps Senatore R. Vīduša
2no 2