Court partially allowed appeal, voiding 150 euro fine for AML law breach but upheld sanctions for sanctions law violation.

Lietas arhīva Nr. A42-01744-20/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2020:1202.A420174420.2.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2020.gada 2.decembrī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,BKG Finance & Audit” pieteikumu par Valsts ieņēmumu

dienesta 2020.gada 8.aprīļa lēmuma Nr.30.8-22.13/1373 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) 2020.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.30.8-22.13/1373 kā galīgo administratīvo aktu pieteicējai

SIA ,,BKG Finance & Audit” par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk –

Novēršanas likums) 6.panta pirmajā daļā, 7. un 9.pantā noteikto pienākumu pienācīgu nepildīšanu piemērota soda nauda 150 euro, kā arī par

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma (turpmāk – Sankciju likums) 13.2pantā noteikto pienākumu nepildīšanu piemērota soda

nauda 150 euro.

Attiecībā uz pirmo soda naudu norādīts, ka pieteicēja uz sākotnējās pārbaudes brīdi – 2019.gada 18.jūliju –, lai arī par to iepriekš ir tikusi

brīdināta, nav uzrādījusi klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu, tādējādi neievērojot Novēršanas likuma 6.panta pirmo daļu. Savukārt uzrādītajā

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas iekšējās kontroles sistēmā (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma) ir

konstatētas vairākas nepilnības (nav iekļauta kārtība, kā tiek iznīcināta klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtā informācija; iekšējās kontroles sistēmā

nav aktualizēti un iekļauti uz to brīdi aktuālie Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr.281 ,,Noteikumi par neparastu darījuma pazīmju sarakstu

un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” (turpmāk – noteikumi Nr.281)), tādējādi pieteicēja nav ievērojusi

Novēršanas likuma 7.panta pirmās daļas 5. un 7.punkta prasības. Tāpat pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nav uzrādījusi dokumentus (darbinieku

apmācības reģistrācijas žurnālu), kas apliecinātu darbinieku veikto apmācību, tādējādi pārkāpjot Novēršanas likuma 9.panta prasības.

Attiecībā uz otro soda naudu norādīts, ka pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nav izstrādājusi kārtību, kādā tiek novērtēts starptautisko un

nacionālo sankciju risks, kā to paredz Sankciju likuma 13.1pants, kas atbilstoši pārejas noteikumiem stājās spēkā 2019.gada 1.maijā un attiecīgi minētajā

termiņā arī bija izpildāms.

Konstatētie pārkāpumi līdz pārbaudes pabeigšanai 2019.gada 10.septembrī novērsti, kas lēmumā vērtēta kā sadarbošanās ar dienestu. Vienlaikus

norādīts, ka soda naudas piemērošana ir nepieciešama, lai veicinātu pieteicējas, kā arī citu likuma subjektu likumā noteikto pienākumu efektīvu izpildi,

kas ir būtiska sabiedrības interese.

[2] Pieteicēja dienesta lēmumu pārsūdzēja tiesā, norādot, ka soda naudas uzlikšana konkrētajā gadījumā ir nesamērīga, jo pārbaudē konstatēti vien

formāla rakstura pārkāpumi, kurus pieteicēja līdz pārbaudes beigām ir novērsusi.

Attiecībā uz laikus neiesniegto klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu pieteicēja paskaidro, ka dokumenti atradās pieteicējas struktūrvienībā

„Arhīvs” Ventspilī (kas nav pārkāpums), un bija domāts, ka ar tiem iepazīsies dienesta Ventspils nodaļas darbinieki. Savukārt atsauci uz iepriekšējo

Ministru kabineta noteikumu redakciju iekšējās kontroles sistēmā pieteicēja bija iekļāvusi tādēļ, ka minētie noteikumi zaudēja spēku vien 2019.gada

29.jūnijā, dienests tika informēts par atbildīgās personas prombūtni laikā no 2019.gada 25.jūnija līdz 17.jūlijam un iekšējo kontroles sistēmu bija

paredzēts aktualizēt līdz 2019.gada 16.augustam. Turklāt dienesta pārbaude tika veikta par laika posmu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2019.gada

31.maijam, līdz ar to iesniegtie dokumenti pilnībā atbilda tanī laikā spēkā esošajai Ministru kabineta noteikumu redakcijai. Pieteicēja pēc būtības ir

ievērojusi normatīvo aktu prasības, tādēļ samērīgāks līdzeklis konkrētajā gadījumā būtu bijis izteikt pieteicējai brīdinājumu.

[3] Paskaidrojumā tiesai dienests pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.

Attiecībā uz pārsūdzētā lēmuma samērīgumu dienests papildus norāda, ka pārkāpumu novēršana ir vērtējama vien kā sadarbība ar dienestu, kas

var tikt ņemta vērā, nosakot pieteicējai sankciju. Visiem dokumentiem, kas apliecina Novēršanas likuma prasību izpildi ir jābūt pirms pārbaudes

veikšanas, kas apliecina, ka pieteicēja ir rīkojusies atbilstoši likumā noteiktajam un savlaicīgi izpildījusi normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Konkrētajā gadījumā nav cita pieteicējas tiesību mazāk ierobežojoša līdzekļa, kas liktu pieteicējai un citām personām atturēties no līdzīgu pārkāpumu

pieļaušanas nākotnē un šādi mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, tādēļ dienestam bija pienākums piemērot

pieteicējai soda naudu.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112. 1panta pirmo un ceturto daļu pirmās instances tiesā administratīvās lietas izskatīšana notiek

rakstveida procesā, izņemot, ja lietas izskatīšanu mutvārdu procesā tiesas sēdē lūdzis pieteicējs. Ņemot vērā, ka pieteicēja šādu lūgumu tiesai nav

izteikusi, tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par pieteicējai piemēroto sankciju – soda naudu. Pieteicēja uzskata, ka, ņemot vērā dienesta konstatēto nepilnību raksturu un

apstākli, ka līdz pārbaudes beigām pieteicēja tās ir novērsusi, pieteicējai nebija pamata piemērot soda naudu.

Ņemot vērā, ka soda nauda ir atsevišķi piemērota par Novēršanas likumā un Sankciju likumā ietverto tiesību normu pārkāpumu, tiesa turpmāk

pieteicējai piemērotās sankcijas aplūkos atsevišķi.

I

soda nauda saskaņā ar Novēršanas likumu

[6] Saskaņā Novēršanas likuma 2.pantu likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas

finansēšanu.

No Novēršanas likuma sākotnējā ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā)

(http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/736D7AA29B15CCDBC22573B500478ABE?OpenDocument, aplūkots 2020.gada

30.novembrī) un 2018.gada 22.jūnija Latvijas Nacionālā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā

(https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/nra_lv_final_2.pdf, aplūkots 2020.gada 30.novembrī) norādītā izriet, ka valsts līmenī efektīva noziedzīgi

iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas sistēma pastāvēs tikai tad, ja politiskie lēmumi tiks iedzīvināti arī privātajā sektorā, tam

ieviešot un īstenojot atbilstošas iekšējās kontroles procedūras. Nodokļu konsultanti un ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzēji darbojas vidēji augstā

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska līmenī. Nodokļu konsultācijas bieži vien tiek sniegtas vispārīgā veidā, nekonkretizējot faktiskos lietas

apstākļus, iesaistītos uzņēmumus un pakalpojumu/produktu apjomu. Ņemot vērā nozaru profesionāļu padziļinātās zināšanas normatīvajos aktos un

ekonomikā, pastāv risks, ka tie tiks izmantoti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, tai skatā neapzināti (sk. iepriekš minētā ziņojuma 4.5.244.punktu).

Ņemot vērā minēto, nodokļu konsultanti un ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji ir atzīti par Novēršanas likuma subjektiem

(likuma 3.panta pirmās daļas 3.punkts), kuriem ir jāievēro šajā likumā noteiktās prasības, tostarp pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot

iekšējās kontroles sistēmu (likuma 6. un 7.pants), kā arī veikt darbinieku apmācību saistībā ar minētajiem jautājumiem (likuma 9.pants).

Lietā nav strīda, ka pieteicēja ir uzskatāma par likuma subjektu.

[7] Lai nodrošinātu Novēršanas likuma prasību izpildi, dienestam ir piešķirtas uzraudzības un kontroles tiesības (likuma 45.panta otrā daļa). Šī

uzdevuma ietvaros dienestam cita starpā ir tiesības apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās

telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes (likuma 47.panta panta pirmās daļas 1.punkts); pieprasīt no

uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un

saņemt to kopijas vai norakstus (likuma 47.panta pirmās daļas 2.punkts); sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem

saistītos faktus (likuma 47.panta pirmās daļas 3.punkts); kā arī piemērot sankcijas, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā (likuma 77.panta pirmā daļa).

Saskaņā ar Novēršanas likuma 78.panta pirmo daļu par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par aizdomīgiem

darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Finanšu izlūkošanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu

iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr.2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var

piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību,

piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu

pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

Savukārt atbilstoši šā panta trešajai daļai uzraudzības un kontroles institūcija, nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem

vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp:

1) pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu;

2) fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

3) fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai atbildīgās juridiskās personas kopējo

gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus);

4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt;

5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt;

6) to, cik lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju;

7) fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas

novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

[8] Konkrētajā gadījumā pieteicējai saskaņā ar iepriekš minēto normu ir piemērota soda nauda 150 euro par šādu dienesta identificēto pārkāpumu

kopumu:

[8.1] pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdi – 2019.gada 18.jūlijā – nav uzrādījusi klientu risku novērtēšanas dokumentēšanu, tādējādi neievērojot

Novēršanas likuma 6.panta pirmās daļas prasības, kas paredz, veikt risku izvērtēšanu un dokumentēt klienta izpētes pasākumus;

[8.2.] pieteicējas sākotnējās pārbaudes brīdī uzrādītajā iekšējās kontroles sistēmā konstatēti šādi trūkumi:

1) nav iekļauta kārtība, kā tiek iznīcināta klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtā informācija, kā to paredz Novēršanas likuma 7.panta pirmās

daļas 7.punkts;

2) iekšējās kontroles sistēmā nav aktualizēti un iekļauti uz to brīdi aktuālie noteikumi Nr.281, kā to paredz Novēršanas likuma 7.panta pirmās daļas

5.punkts;

[8.3] pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nav uzrādījusi dokumentus (darbinieku apmācības reģistrācijas žurnālu), kas apliecinātu darbinieku

veikto apmācību, tādējādi pārkāpjot Novēršanas likuma 9.panta prasības, kas paredz darbinieku regulāru apmācības pienākumu.

[9] Attiecībā uz sākotnējās pārbaudes brīdī neiesniegtajiem dokumentiem tiesa norāda, ka ir nošķirama dokumentu neiesniegšana par kādu faktu

no šī fakta esības vai neesības.

Proti, tas ka pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī (sk. pārbaudes aktu lietas 96.–103.lapā) nav uzrādījusi klientu risku novērtēšanas

dokumentēšanu (šā sprieduma 8.1.punkts) un darbinieku apmācības reģistrācijas žurnālu (šā sprieduma 8.3.punkts), pats par sevi nenozīmē, ka

attiecīgās darbības kā tādas nav veiktas. Konkrētajā gadījumā lietā nav strīda, ka pieteicēja vēlāk dienesta pieprasītos dokumentus ir iesniegusi, savukārt

dienests nav apšaubījis, ka tie atbilst pieteicējas faktiski īstenotajiem pasākumiem (tātad nav apšaubīts, ka pieteicēja ir veikusi klientu risku novērtēšanas

dokumentēšanu un darbinieku apmācību). Tādējādi dienests šajā sakarā pieteicējas rīcībā nepamatoti konstatēja Novēršanas likuma 6.panta pirmās

daļas un 9.panta pārkāpumu.

Konkrētajā gadījumā varētu būt runa par informācijas nesniegšanu dienesta noteiktajā termiņā, kas arī saskaņā ar Novēršanas likuma 78.panta

pirmo daļu ir uzskatāms par pārkāpumu, par kuru var piemērot sankciju. Pieteicēja par pārbaudes veikšanu bija informēta (sk. dienesta vēstuli lietas

44.–45.lapā), līdz ar to pieteicējai uz pārbaudes brīdi bija nepieciešams sagatavot visu dienesta lūgto informāciju, neskaidrību gadījumā par pārbaudes

veikšanas vietu un nepieciešamo dokumentu apjomu sazinoties ar dienesta pārstāvi. Savlaicīgi neiesniedzot pieprasīto informāciju, tiek apgrūtināta un

kavēta efektīva dienesta uzdevumu izpilde, kā arī pastāv risks, ka pieprasītie dokumenti tiek noformēti vēlāk, kas neatbilst Novēršanas likuma mērķim.

Vienlaikus no šāda aspekta dienests pieteicējas rīcību nav vērtējis, līdz ar to tiesa attiecīgos apstākļus nevar ņemt vērā, novērtējot pieteicējai piemēroto

soda naudu.

[10] Attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmā konstatētajām neatbilstībām (šā sprieduma 8.2.punkts) tiesa norāda turpmāko.

Novēršanas likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmas atbilstība normatīvo aktu prasībām ir būtiska noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanas jomas sastāvdaļa. Proti, tas ir priekšnoteikums efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un

proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas procedūru īstenošanai praksē.

Lietā nav strīda, ka pieteicējas sākotnējā pārbaudes brīdī uzrādītajā iekšējās kontroles sistēmā nebija ietverta kārtība, kā tiek iznīcināta klienta

izpētes un uzraudzības gaitā iegūtā informācija, kā to paredz Novēršanas likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts. Tādējādi, neskatoties uz to, ka minētais

trūkumus vēlāk novērsts, uz sākotnējās pārbaudes brīdi tas ir uzskatāms par pārkāpumu, savukārt pieteicējas sadarbošanās atbilstoši Novēršanas likuma

78.panta trešās daļas 6.punktam ir ņemama vērā, nosakot piemērojamo sankciju.

Kā otru trūkumu dienests ir identificējis, ka iekšējās kontroles sistēmā nav aktualizēti un iekļauti uz to brīdi aktuālie noteikumi Nr.281, kas stājās

spēkā 2019.gada 2.jūlijā. Nav noliedzams, ka Novēršanas likuma subjektam ir pienākums regulāri sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām un attiecīgi

atbilstoši tām aktualizēt savu iekšējo kontroles sistēmu (Novēršanas likuma 8.pants). Vienlaikus no pārsūdzētā lēmuma neizriet, kādas būtiskas

izmaiņas saistībā ar noteikumu Nr.281 spēkā stāšanos nav ieviestas pieteicējas iekšējās kontroles sistēmā (nav izvērtēts pārkāpuma būtiskums un

ietekme), jo sevišķi ņemot vērā, ka iepriekš spēkā esošie Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.674 ar tādu pašu nosaukumu un uz

pārbaudes veikšanas brīdi aktuālie noteikumi Nr.281 pēc satura ir līdzīgi un, kā izriet no noteikumu Nr.281 anotācijas, tad vienīgais iemesls to

pieņemšanai bija redakcionālas izmaiņas Novēršanas likuma deleģējuma normā (sk. noteikumu projekta dokumentāciju

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475057, aplūkota 2020.gada 30.novembrī). Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa norāda, ka dienests nav

pietiekami apsvēris konstatētā pārkāpuma nozīmību, lai būtu pamats par to pieteicējai piemērot sankciju.

[11] Dienestam piemērojamās sankcijas izvēlē ir rīcības brīvība, lai nodrošinātu gan soda individualizāciju, gan nepieciešamību piemēroties valsts

politikai attiecīgajā nozarē.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 103.panta pirmo daļu tiesa administratīvajā procesā veic kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta

tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Ņemot vērā dienestam piešķirto rīcības brīvību sankcijas izvēlē, tiesa, veicot pārsūdzētā

lēmuma tiesiskuma kontroli, nevar novērtēt pārkāpumu (noteikt soda veidu) iestādes vietā. Proti, tiesas veiktās kontroles apjoms attiecībā uz rīcības

brīvības izmantošanu ir ierobežots, jo tiesas funkcija ir kontrolēt valsts pārvaldes darbības tiesiskumu, nevis valsts pārvaldes vietā pieņemt lēmumu par

lietderību.

Kā jau konstatēts iepriekš, pieteicējai piemērota soda nauda 150 euro par dienesta identificēto pārkāpumu kopumu, atsevišķi nesadalot soda

naudu par katru konstatēto pārkāpumu atsevišķi. Pilnībā apstiprinoties tikai vienam no dienesta identificētajiem pārkāpumiem, savukārt attiecībā uz

pārējiem konstatējot, ka tie neapstiprinās (tādā veidā, kā tas norādīts pārsūdzētajā lēmumā) vai dienesta izvērtējums par pārkāpuma nozīmīgumu ir

nepietiekams, tiesa nevar atzīt pieteicējai piemēroto soda naudu par samērīgu un atbilstošu dienesta identificēto pārkāpumu raksturam un būtībai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pārsūdzētais lēmums šajā daļā ir atzīstams par prettiesisku un ir atceļams ar tā pieņemšanas dienu.

[12] Tiesa konkrētajā gadījumā neuzskata par nepieciešamu uzdot dienestam par pienākumu atceltā administratīvā akta vietā izdot jaunu

administratīvo aktu (Administratīvā procesa likuma 253.panta sestā daļa), jo pārkāpums ir konstatēts un novērsts, kā arī procesam iestādē un tiesā,

ievērojot šajā un arī turpmākajā sadaļā norādīto, ir audzinoša rakstura nozīme attiecībā uz pieteicējas pienākumu apzināšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, kā arī sankciju risku pārvaldības jomā.

II

soda nauda saskaņā ar Sankciju likumu

[13] Arī Sankciju likums ir vērsts uz privātā sektora iesaisti sankciju risku uzraudzībā, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un

starptautiskās sankcijas, kas tostarp var būt vērstas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanu.

Lai to nodrošinātu, Sankciju likuma 13.1pants paredz, ka uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska

pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras (panta pirmā daļa). Iekšējās kontroles

sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus

resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību

pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes (panta otrā daļa). Ieviešot attiecīgo regulējumu, norādīts, ka tieši klientu izpētes un darījumu

uzraudzības ietvaros var konstatēt aizdomīgus darījumus, kas liecina par iespējamo starptautisko sankciju pārkāpšanu vai apiešanu (sk . 2018.gada

21.jūnija likuma grozījumu anotāciju: http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/906F4D1AB618293BC22582AA00485779?

OpenDocument, aplūkota 2020.gada 1.decembrī).

Minētais pants Sankciju likumā ietverts ar 2018.gada 21.jūnija grozījumiem, savukārt, ņemot vērā pārejas noteikumu 3.punktu, tas stājās spēkā

2019.gada 1.maijā, tādējādi uzraudzībā esošajām personām bija pietiekams laiks, lai izveidotu starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas

iekšējās kontroles sistēmu.

[14] Lietā nav strīda, ka pieteicēja sākotnējās pārbaudes brīdī nevarēja uzrādīt izstrādātu starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas

iekšējās kontroles sistēmu, tādējādi dienests pamatoti pieteicējas rīcībā konstatējis Sankciju likuma 13.1panta pārkāpumu.

Pieteicējai kā uzraudzības subjektam, kas darbojas grāmatvedības un nodokļu konsultāciju jomā, ir pienākums regulāri sekot līdzi normatīvo aktu

izmaiņām un attiecīgi tās ieviest savā ikdienas darbā. Kā jau konstatēts iepriekš, ikvienai uzraudzības iestādei bija dots pietiekams pārejas periods, lai

izstrādātu starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējo kontroles sistēmu un ieviestu procedūras praksē, tostarp paredzot tam

atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību. Attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās brīdī – 2019.gada 1.maijā – šai sistēmai jau bija pilnvērtīgi

jāfunkcionē, tādējādi pieteicējas pieļautais pārkāpums uzskatāms par būtisku.

[15] Saskaņā ar Sankciju likuma 13.2panta otro daļu par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu

attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību dienesta uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;

5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās;

6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

Konkrētajā gadījumā par attiecīgā pienākuma neizpildi pieteicējai ir piemērota soda nauda 150 euro, kas tiesas ieskatā nav vērtējams kā

nesamērīgs sods. Dienests pārsūdzētajā lēmumā ir izdarījis atbilstošus lietderības apsvērumus, turklāt sankcija ir pat mazāka par dienesta izstrādātajās

sankciju noteikšanas vadlīnijās par Novēršanas likuma un Sankciju likuma pārkāpumiem paredzēto minimālo sankciju par šāda rakstura pārkāpumu –

3 0 0 euro (https://www.vid.gov.lv/sites/default/files/sankciju_noteiksanas_vadlinijas_10102019.pdf, aplūkotas 2020.gada 1.decembrī) . Ir

atzinīgi vērtējams, ka pieteicēja īsā laika periodā minēto trūkumu novērsa, tomēr persona nevar paļauties, ka tā ikreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas

varēs sakārtot dokumentāciju un palikt par to nesodīta, tādējādi soda naudai konkrētajā gadījumā ir audzinošs raksturs. Turklāt iekšējās kontroles

sistēmas kā dokumenta izstrādāšana pati par sevi nav pašmērķis, ir svarīgi, ka uzraudzības subjekts ir gatavs to īstenot.

Ņemot vērā minēto pārsūdzētais lēmums šajā daļā ir atzīstams par tiesisku un atstājams negrozīts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.–251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.–291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

Daļēji apmierināt SIA ,,BKG Finance & Audit” pieteikumu.

Atcelt ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta 2020.gada 8.aprīļa lēmumu Nr.30.8-22.13/1373 daļā par soda naudu 150 euro, kas

piemērota saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

Pārējā daļā SIA ,,BKG Finance & Audit” pieteikumu noraidīt.

Piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu SIA ,,BKG Finance & Audit” (reģ. Nr.40103752702) samaksāto valsts nodevu 30 euro,

kas ir atlīdzināma no atbildētājas pusē pieaicinātās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta – budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Putniņa