Legislator Case Law & Legislation
C73597420 / C-1769-21 ECLI:LV:ZRT:2021:0415.C73597420.6.S AI generated

Court dismisses claim against individual director for advance payment loss due to insufficient evidence of personal liability.

Case Number C73597420 / C-1769-21
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the plaintiff's claim for 1,300 euros against the defendant, a physical person acting as a company director, based on insufficient evidence of personal liability. Although the plaintiff alleged a contract with the defendant and a subsequent claim against the company, the written evidence failed to prove the defendant personally received the advance payment or committed a tort. The court ruled that without clear proof of the defendant's personal fault and receipt of funds, the claim against the individual is legally unfounded.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8. un 97. panti: pierādījumiem nav pietiekami, lai apstiprinātu fiziskas personas personīgu atbildību par zaudējumiem, ja nav pierādīts, ka tieši tai tika veikta naudas pieņemšana vai nodarīta tiesību pārkāpuma darbība.

Keywords

AI generated
personal liability advance payment insufficient evidence tort claim director responsibility civil procedure loss compensation

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 9. pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civillikuma 1779. pants
Civillikuma 2217. pants 2. daļa

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1769-21/8

ECLI:LV:ZRT:2021:0415.C73597420.6.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2021. gada 15. aprīlī

Zemgales rajona tiesa: tiesnese N. Paņkiva

izskatīja rakstveida procesā vienkāršotās procedūras civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Zemgales rajona tiesā saņemts prasītāja /pers. A/ prasības pieteikums vienkāršotajā procedūrā pret atbildētāju /pers. B/ par naudas

piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1779., 2217. panta otro daļu lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam zaudējumus 1300 euro apmērā.

[1.1] Prasība motivēta ar to, ka /datums/starp prasītāju kā pasūtītāju un personu, kas uzdevās par SIA „/pers. C/” (iepriekšējais

nosaukums SIA /Nosaukums A/, reģ. Nr. /reģistrācijas numurs/), valdes priekšsēdētāju, atbildētāju, fiziski klātesot prasītājam un atbildētājam prasītāja

mājas adresē, tika panākta vienošanās saskaņā ar kuru atbildētājs apņēmies izpildīt pasūtījumu, proti, piegādāt un uzstādīt anotēta alumīnija bīdāmās

sistēmas ar rūdītu stiklu 5 mm pēc cenas piedāvājuma par kopējo atlīdzības summu 2667,60 euro.

Minētais pasūtījums atbildētājam bija jāveic prasītāja mājas adresē /adrese A/ trīs līdz četru nedēļu termiņā. Līdz šim laikam darbi nav

izpildīti pilnā apmērā.

Pasūtījuma izpildei atbildētājs pieprasīja avansa maksājumu 1300 euro. Puses vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām – piegādes

priekšmetu, cenu, pasūtījuma izpildi, par ko prasītājs un atbildētājs sastādījuši un parakstījuši apliecinājumu par avansa saņemšanu. Prasītājs samaksāja

priekšapmaksu un nodeva to atbildētājam skaidrā naudā 2019. gada 9. aprīlī, savukārt atbildētājs priekšapmaksu bez iebildumiem pieņēma.

Norāda, ka 2019.gada 29. Novembrī prasītājs nosūtīja SIA „/pers. C/” pieprasījumu par saistību atzīšanu, kurā pieprasīja SIA „/pers. C/”

sniegt paskaidrojumus par atbildētāja tiesībām pārstāvēt uzņēmumu. SIA „/pers. C/” atbildi nesniedza.

[1.2] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021. gada 20. janvāra lēmumu nolemts pārcelt civillietas /pers. A/ vienkāršotās procedūras

prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu izskatīšanu rakstveida procesā no 2021. gada 20. janvāra uz 2021. gada 23. februārī. Nolemts paziņot

prasītājam, ka iesniedzami pierādījumi apstāklim, ka starp prasītāju un atbildētāju kā fizisku personu būtu noslēgts darījums, uz kura pamata prasītājam

būtu tiesības vērsties pret atbildētāju par saistību izpildi, vai arī, prasītājam iespējams, apsverams jautājums par prasījuma vēršanu pret juridisko personu,

pamatojoties uz darījumu, kas noslēgts starp prasītāju un juridisko personu.

[1.3] Prasītājs Zemgales rajona tiesā 2021. gada 8. februārī saņemtajos papildinājumos par norādītajiem apstākļiem prasības pieteikumā,

norāda, ka ņemot vērā prasītājam sniegto informatīvo materiālu un dokumenta raksturu (apliecinājumu par naudas saņemšanu), kur atbildētājs bija

norādīts kā valdes priekšsēdētājs, kā arī norādīto kontakttālruni, e-pasta adresi, interneta vietnes adresi, kur informācija par sniegtajiem pakalpojumiem

sakrita ar uzrādītiem dokumentiem, prasītājs uzticējās atbildētājam kā personai, kas pilnvarota slēgt darījumu par sistēmas piegādi un uzstādīšanu.

Prasītājs norāda, ka ir vairākas reizes sazinājies ar atbildētāju pēc mobilā tālruņa numuru /numurs/. Turklāt, mobilā tālruņa numurs

/numurs/ir norādīts kā kontakttālrunis SIA „/pers. C/” interneta vietnē/interneta vietne/, kur tiek piedāvāti terašu un līdzīgi ierīču piegādes un uzstādīšanas

pakalpojumi.

Atbildētājs, atbildot uz sūtītām īsziņām, prasītāja zvaniem, solīja sistēmu piegādāt un veikt tās uzstādīšanas darbus, tomēr solīto nav izpildīji.

Prasītājs norāda, ka no www.firmas.lv publicētiem datiem redzams, ka atbildētājs nekad nav bijis SIA „/pers. C/” amatpersona un viņam

nebija tiesības noslēgt darījumu pārstāvot juridisku personu.

Prasītājs uzskata, ka tā kā rakstveida paskaidrojumi no atbildētāja lietā nav saņemti, tas var liecināt par argumentu neesamību vai vēlmi

novilcināt procesu.

[1.4] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2021. gada 23. februāra lēmumu nolemts pieaicināt šajā civillietā trešās personas statusā SIA

„/pers. C/”. Nolemts pārcelt civillietas izskatīšanu rakstveida procesā no 2021. gada 23. februāra uz 2021. gada 15. aprīlī.

[1.5] Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21 panta prasībām 2020. gada 3. novembrī ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētāja deklarēto

dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums ar pielikumiem un paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22

panta prasībām atbildētājam izskaidrotas procesuālās tiesības (lietas 20.-21.lapa).

Tā kā tiesas dokumenti atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi, ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā

daļā ietverto prezumpciju, secināms, ka tiesa savu paziņošanas pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka tiesas dokumenti atbildētājam ir izsniegti.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumus vai iesniegumus nav iesniedzis, lūgumus nav pieteicis, iebildumus pret prasību nav celis, kā arī nav

lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[1.6] Trešajai personai 2021. gada 24. februārī ierakstītā pasta sūtījumā uz trešās personas juridisko adresi nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapa, kā arī paziņojums, kurā atbilstoši Civilprocesa likuma 74. panta prasībām trešajai personai izskaidrotas procesuālās tiesības

(lietas 56.lapa).

Tā kā tiesas dokumenti trešajai personai tika piegādāti uz tās juridisko adresi, ievērojot Civilprocesa likuma 56.1panta otrajā daļā ietverto

prezumpciju, secināms, ka tiesa savu paziņošanas pienākumu ir izpildījusi, un atzīstams, ka tiesas dokumenti trešajai personai ir izsniegti.

Trešā persona rakstveida paskaidrojumus vai iesniegumus nav iesniegusi, lūgumus nav pieteikusi, iebildumus pret prasību nav cēlusi, kā arī

nav lūgusi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

[1.7] Ar Zemgales rajona tiesas 2021. gada 15. aprīļa saīsināto spriedumu /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. B/ par

naudas piedziņu noraidīta.

[1.8] 2021. gada 19. aprīlī Zemgales rajona tiesā saņemts prasītāja pilna sprieduma sastādīšanas lūgums, līdz ar to tiesa, saskaņā ar

Civilprocesa likuma 250.26 panta sesto daļu, sastāda spriedumu atbilstoši Civilprocesa likuma 193. pantā noteiktajam sprieduma saturam.

Motīvu daļa

[2] Novērtējusi prasības saturu kopsakarā ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem, tiesa uzskata, ka prasība ir nepamatota un

noraidāma.

[3] Lietā nodibināts, ka 2019. gada 9. aprīlī prasītājs un atbildētājs parakstījuši apliecinājumu par avansa saņemšanu, kurā apliecināts, ka

klients pasūta bīdāmo sistēmu stiklojumu ar montāžu pēc adreses /adrese B/, ka piedāvājuma kopējā summa ir 2667,60 euro, kura sastāv no

2397,60 euro par anotētā, alumīnija bīdāmajām sistēmām ar rūdīto stiklu 5 mm un montāžas izdevumiem 270 euro, apliecina, ka klients iemaksājis

avansa maksājumu 1300 euro, ka pasūtījuma izpildes laiks no 3 līdz 4 nedēļām (lietas 16.lapa).

[3.1] Tiesa konstatē, ka 09.04.2019. apliecinājumā par avansa saņemšanu ir SIA „/pers. C/” rekvizīti, juridiskas personas nosaukums,

interneta vietnes adrese, e-pasta adrese, tālruņa numurs. Pats prasītājs papildus paskaidrojumos norāda, ka ar atbildētāju sazinājās pēc mobilā tālruņa

numura /numurs/, kas kā kontakttālrunis norādīts SIA „/pers. C/” interneta vietnē /interneta vietne/, kur tiek piedāvāti terašu un līdzīgu ierīču piegādes un

uzstādīšanas pakalpojumi.

Apliecinājumu par avansa saņemšanu atbildētājs parakstījis kā SIA „/pers. C/” valdes priekšsēdētājs. Publiski pieejamā informācija

liecina, ka atbildētājs nav bijis SIA „/pers. C/” amatpersona, tomēr ņemot vērās iepriekš minēto uzskatāms, ka atbildētājs darbojies SIA „/pers. C/”

vārdā.

Prasītājs vērsies pie SIA „/pers. C/” ar pieprasījumu par saistību atzīšanu (lietas 26.-28.lapa) lūdzot sniegt atbildi vai sabiedrība atzīst

atbildētāja uzņemtās saistības uz noslēgtās vienošanās pamata atbilstoši 2019. gada 9. aprīļa apliecinājumam par avansa saņemšanu. Atbildes

nesniegšanas rezultātā prasītājas aicinājis SIA „/pers. C/” labprātīgi līdz 2019. gada 16. decembrim atmaksāt visu priekšapmaksu 1300 euro apmērā

atbilstoši apliecinājumam par avansa saņemšanu.

[3.2] Tiesa ņem vērā, ka prasītājs celto prasību pret atbildētāju pamato ar Civillikuma 1779. pantu, kas nosaku, ka katram ir pienākums

atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis, un Civillikuma 2217. panta otro daļu, kas paredz, ja pasūtījums paliek vai nu

pavisam neizpildīts vai vismaz nepabeigts, vai ir izpildīts slikti vai citādi nekā pasūtītājs norādījis, vai nav ticis laikā gatavs, kā arī ja apstrādāšanai doto

lietu pēc darba pabeigšanas neatdod, tad uzņēmējam jāatlīdzina pasūtītājam nodarītie zaudējumi.

Atbilstoši Civillikuma 1773. pantam zaudējumi var būt tieši, netieši un nejauši. Savukārt Civillikuma 1775. pants nosaka, ka katrs

zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.

[3.3] Ceļot tiesā prasību par zaudējumu atlīdzības piedziņu, atbilstoši Civilprocesa likuma 93. panta pirmās daļas nosacījumiem jāpierāda,

ka pastāv tāds pierādījumu kopums, kas apliecina likumā paredzētos zaudējumu atlīdzības pienākuma priekšnosacījumus - atbildētāja prettiesisku rīcību

(darbība vai bezdarbība) un vaina, zaudējumu esamība un to konkrēts apmērs, kā arī cēloniskais sakars starp prettiesisko rīcību un nodarītajiem

zaudējumiem.

Juridiskajā literatūrā galvenais kritērijs pierādījumu vērtēšanā ir to ticamības noteikšana, kas savukārt jāsaprot kā pierādījumu atbilstības

objektīvajai realitātei, lietas faktiskajiem apstākļiem noteikšana (sk. A. Līcis. Prasības tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā

redakcijā. Mācību līdzeklis tiesību zinātņu studentiem.- Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2003, 78. lpp.).

[3.4] Atbilstoši minētajām likuma normām, novērtējot visus lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka lietā nav neapšaubāmu pierādījumu,

tam, ka atbildētājs ir atbildīgs par nodarītajiem zaudējumiem.

Tiesa norāda, ka prasība ceļama pret atbildētāju, proti, pret personu, kas ir atbildīga par noteiktas situācijas rašanos un kurai ir pienākumi

pret prasītāju, kas radušies uz likuma, līguma vai delikta pamata.

Tiesas ieskatā tikai apstāklis, ka atbildētājs 09.04.2019. apliecinājumā par avansa saņemšanu norādīts kā SIA „/pers. C/” valdes

priekšsēdētājs, vien vēl nedod pamatu secinājumam, ka atbildētājs personīgi, savā vārdā, saņēmis avansa maksājumu 1300 euro apmērā.

[3.5] Tiesa uzskata, ka prasītāja prasība par zaudējumu piedziņu par veikto avansa maksājumu 1300 euro apmērā ir cēlis pret šķietamo

nevis īsto atbildētāju, un tā ceļama nevis pret /pers. B/, bet gan pret SIA „/pers. C/”, uz ko jau iepriekš tiesa vērsa prasītāja uzmanību.

Apkopojot spriedumā norādītos motīvus, tiesa atzīst, ka prasītāja iesniegtie pierādījumi nevar būt par pietiekamiem, neapšaubāmiem

pierādījumiem atbildētāja prettiesiskas vainojamas rīcības konstatēšanai, rakstveida pierādījumu saturs ir nepietiekams, lai apstiprinātu prasītāja norādīto

apgalvojumu par to, ka /pers. B/ kā fiziska persona būtu atbildīgs par radītajiem zaudējumiem par neuzstādīto bīdāmo sistēmas stiklojumu, nesniegtajiem

montāžas pakalpojumiem, tādējādi prasītājam zaudējot iemaksāto avansu 1300 euro apmērā, bez citiem papildus pierādījumiem lietā.

[3.6] Zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tikai tad, kad vienlaicīgi pastāv visi priekšnoteikumi jeb atlīdzības pamati, tad konstatējot, ka

zaudējumu atlīdzības prasība celta pret personu, kas nav vainojama prasītājam nodarītajā tiesību aizskārumā, pārējo zaudējumu atlīdzības

priekšnoteikumu vērtēšanai, vērtēšanai nav tiesiskas nozīmes.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasība pret /pers. B/ par naudas piedziņu ir noraidāma.

[4] Tā kā prasība tiek noraidīta, saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, tiesa atzīst, ka nepastāv pamats piedzīt no

atbildētāja prasītāja labā tiesas izdevumus.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 97. pantu, tiesa

nosprieda

noraidīt /pers. A/ vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Spriedumu, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas (2021. gada 17. maija) Zemgales

apgabaltiesai, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese N. Paņkiva