Legislator Case Law & Legislation
19520425424 / K73-0395-25 ECLI:LV:ZRT:2025:0303.19520425424.3.S AI generated

Court convicted defendant of evading license revocation by driving and sentenced to four months imprisonment.

Case Number 19520425424 / K73-0395-25
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court convicted the defendant of evading a license revocation sentence by driving a vehicle without the required license. Although the defendant pleaded guilty and requested no evidence examination, the court proceeded to sentence him based on the established facts. The court imposed a four-month prison term, noting the recidivism as an aggravating factor while considering the guilty plea as a mitigating circumstance.

Legislator headnote

AI generated

Krimināllikuma 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 46. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta 1. daļa 1. punkts: Evading a license revocation sentence by driving constitutes the crime of evading execution of a sentence, punishable by imprisonment, with recidivism serving as an aggravating factor.

Keywords

AI generated
evading sentence execution license revocation evasion criminal recidivism imprisonment sentence guilty plea mitigation

Cited Legislation

AI generated
Krimināllikuma 312. panta 2. daļa
Krimināllikuma 46. panta 1. daļa
Krimināllikuma 47. panta 2. daļa
Krimināllikuma 48. panta 1. daļa 1. punkts
Krimināllikuma 52. pants
Kriminālprocesa likuma 499. pants
Kriminālprocesa likuma 520. pants
Kriminālprocesa likuma 527. pants
Kriminālprocesa likuma 530. pants

Cited Case Law

AI generated
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06
ECLI:LV:ZRT:2025:0303.19520425424.3.S
Court convicted defendant of evading license revocation by driving and sentenced to four months imprisonment.
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Atklātas lietas statuss

Lieta Nr.K73-0395-25/22

ECLI:LV:ZRT:2025:0303.19520425424.3.S

Zemgales rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā /Datums I/

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Marina Ribina,

piedaloties prokurorei Ļenai Lukinskai

atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc

Krimināllikuma 312. panta otrās daļas.

Aprakstošā daļa

/Persona A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, šādos apstākļos:

Ar Rīgas rajona tiesas /Datums H/ spriedumu /Persona A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma

izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 50. panta piekto daļu,

sodīts ar galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 1 gadu 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3

gadiem 3 mēnešiem 29 dienām.

/Datums G/ plkst. 17.13, neskatoties uz aizliegumu vadīt transportlīdzekli, tiesību ierobežošanas soda

izciešanas laikā, /Persona A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas viņam ir atņemtas, vadīja citai personai

piederošo transportlīdzekli - automašīnu /Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,

braucot Bauskā pa Plūdoņa ielu.

Ar savu rīcību /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta otrajā

daļā.

Motīvu daļa

[2] Apsūdzētais /Persona A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neizdarīt pierādījumu

pārbaudi krimināllietā. Tiesa izskaidro pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Apsūdzētā

lūgumam piekrita prokurore. Noklausījusies procesa dalībnieku viedokļus tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

499. pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, jo apsūdzētais /Persona A/ atzina savu vainu viņam

izvirzītajā apsūdzībā, kā arī tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Tā kā tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, tad pierādījumu analīze un to uzskaitījums šajā

spriedumā netiek izdarīti, kā tas paredzēts Kriminālprocesa likuma 527. panta trešā daļa.

[3] Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /Persona A/ darbības pamatoti kvalificētas pēc Krimināllikuma 312. panta

otrās daļas, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli laikā, kad ar tiesas nolēmumu viņam bija atņemtas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, tādējādi viņš izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.

[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto

noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās

daļas noteikumus.

Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt

sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt

sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanas.

[5] Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai, tiesa

ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /Persona A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, par ko

likumdevējs paredzējis sodu brīvības atņemšanas veidā, vai īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, vai ar probācijas

uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Izdarot Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais apdraudēja

jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildē.

[7] Pārbaudot apsūdzētā personību, konstatēts, ka /Persona A/ agrāk vairākkārt sodīts, pēc apsūdzētā

vārdiem strādā gadījuma darbus, neprecējies, apgādībā personu nav, viņam ir deklarēta dzīves vieta.

[8] Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa atzīst, ka /Persona A/ nav

piemērojams sabiedrībā izciešamais sods.

Tiesa uzskata, ka ziņas par apsūdzēto nešaubīgi norāda uz viņa stabili izveidojušos tendenci izdarīt

noziedzīgus nodarījumus, neskatoties uz iepriekš piemērotajiem un izciestajiem sodiem (lietas 24.-30. lapa).

Tātad apsūdzētais savu attieksmi pret likuma ievērošanu nav mainījis, gluži pretēji – pilnībā apzinoties savu

darbību prettiesiskumu, turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam ir izveidojusies

stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas norāda uz viņa nevēlēšanos resocializēties un atturēties no

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas savukārt liecina, ka apsūdzētais ir bīstams sabiedrībai, tādēļ /Persona A/ ir

piemērojams Krimināllikuma 312. panta otrās daļas sankcijā paredzētais sods - brīvības atņemšana, kādu lūdza

piemērot apsūdzētajam /Persona A/ arī prokurore.

[9] Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai, tiesa

ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.

[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu, kā atbildību mīkstinošu apstākli /Persona A/ darbībās

tiesa vērtē to, ka apsūdzētais savu vainu atzinis, izdarīto nožēlo.

[9.2] Turklāt, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, to, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 21. pantu, apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju, izvēloties vienkāršāku procesa

veidu.

[9.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, kā /Persona A/ atbildību pastiprinošu

apstākli tiesa vērtē to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Zemgales rajona tiesas

/Datums F/ spriedums).

Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai

Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības /Persona A/ piespriest minimālo sodu, jo pēc

Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta

sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra

lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Tiesa uzskata, lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi, /Persona A/ nosakāms brīvības

atņemšanas sods tuvāk minimālajai robežai.

[10] Soda izciešanā /Persona A/ ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no /Datums D/ plkst. 17.34 līdz

/Datums C/ plkst. 14.05 (2 brīvības atņemšanas dienas).

[11] Piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums, /Persona A/ saglabājams līdz spriedums stāsies spēkā.

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520., 527.- 530. pantu, tiesa

nosprieda

/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta

otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.

Soda izciešanu /Persona A/ skaitīt no sprieduma stāšanās spēkā brīža, soda izciešanā, saskaņā ar

Krimināllikuma 52. pantu, ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no /Datums D/ plkst. 17.34 līdz /Datums C/ plkst.

14.05 (2 brīvības atņemšanas dienas) un apcietinājumā pavadīto laiku no /Datums B/ līdz sprieduma spēkā

stāšanās.

Drošības līdzekli – apcietinājumu, /Persona A/ saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību

vai protestu Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā /Datums A/.

Tiesnese Marina Ribina