Court convicted defendant of evading license revocation by driving and sentenced to four months imprisonment.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of evading a license revocation sentence by driving a vehicle without the required license. Although the defendant pleaded guilty and requested no evidence examination, the court proceeded to sentence him based on the established facts. The court imposed a four-month prison term, noting the recidivism as an aggravating factor while considering the guilty plea as a mitigating circumstance.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 312. panta 2. daļa; Krimināllikuma 46. panta 1. daļa; Krimināllikuma 47. panta 2. daļa; Krimināllikuma 48. panta 1. daļa 1. punkts: Evading a license revocation sentence by driving constitutes the crime of evading execution of a sentence, punishable by imprisonment, with recidivism serving as an aggravating factor.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Atklātas lietas statuss
Lieta Nr.K73-0395-25/22
ECLI:LV:ZRT:2025:0303.19520425424.3.S
Zemgales rajona tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Bauskā /Datums I/
Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Marina Ribina,
piedaloties prokurorei Ļenai Lukinskai
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu, kurā /Persona A/, personas kods /Personas kods A/, apsūdzēts pēc
Krimināllikuma 312. panta otrās daļas.
Aprakstošā daļa
/Persona A/ izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas, šādos apstākļos:
Ar Rīgas rajona tiesas /Datums H/ spriedumu /Persona A/ atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 175. panta trešajā daļā, piemērojot Krimināllikuma 50. panta piekto daļu,
sodīts ar galīgo sodu brīvības atņemšanu uz 1 gadu 5 mēnešiem, atņemot transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz 3
gadiem 3 mēnešiem 29 dienām.
/Datums G/ plkst. 17.13, neskatoties uz aizliegumu vadīt transportlīdzekli, tiesību ierobežošanas soda
izciešanas laikā, /Persona A/ bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kas viņam ir atņemtas, vadīja citai personai
piederošo transportlīdzekli - automašīnu /Transportlīdzeklis B/, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/,
braucot Bauskā pa Plūdoņa ielu.
Ar savu rīcību /Persona A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta otrajā
daļā.
Motīvu daļa
[2] Apsūdzētais /Persona A/ atzina savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā un lūdza neizdarīt pierādījumu
pārbaudi krimināllietā. Tiesa izskaidro pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas. Apsūdzētā
lūgumam piekrita prokurore. Noklausījusies procesa dalībnieku viedokļus tiesa, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma
499. pantu, nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi lietā, jo apsūdzētais /Persona A/ atzina savu vainu viņam
izvirzītajā apsūdzībā, kā arī tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Tā kā tiesa nolēma neizdarīt pierādījumu pārbaudi, tad pierādījumu analīze un to uzskaitījums šajā
spriedumā netiek izdarīti, kā tas paredzēts Kriminālprocesa likuma 527. panta trešā daļa.
[3] Tiesa uzskata, ka apsūdzētā /Persona A/ darbības pamatoti kvalificētas pēc Krimināllikuma 312. panta
otrās daļas, jo apsūdzētais vadīja transportlīdzekli laikā, kad ar tiesas nolēmumu viņam bija atņemtas
transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, tādējādi viņš izvairījās no tiesību ierobežošanas soda izciešanas.
[4] Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmās daļas prasībām, sodu nosaka tādā apmērā, kādu par izdarīto
noziedzīgo nodarījumu paredz šā likuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās
daļas noteikumus.
Tāpat pie soda noteikšanas tiesa ņem vērā arī Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi, kas ir aizsargāt
sabiedrības drošību; atjaunot taisnīgumu; sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu; resocializēt
sodīto personu; panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu
izdarīšanas.
[5] Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ soda veidu, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta otrajai daļai, tiesa
ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.
[6] Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, /Persona A/ izdarīja mazāk smagu noziegumu, par ko
likumdevējs paredzējis sodu brīvības atņemšanas veidā, vai īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, vai ar probācijas
uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Izdarot Krimināllikuma 312. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais apdraudēja
jurisdikcijas intereses tiesas sprieduma izpildē.
[7] Pārbaudot apsūdzētā personību, konstatēts, ka /Persona A/ agrāk vairākkārt sodīts, pēc apsūdzētā
vārdiem strādā gadījuma darbus, neprecējies, apgādībā personu nav, viņam ir deklarēta dzīves vieta.
[8] Lemjot jautājumu par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu, tiesa atzīst, ka /Persona A/ nav
piemērojams sabiedrībā izciešamais sods.
Tiesa uzskata, ka ziņas par apsūdzēto nešaubīgi norāda uz viņa stabili izveidojušos tendenci izdarīt
noziedzīgus nodarījumus, neskatoties uz iepriekš piemērotajiem un izciestajiem sodiem (lietas 24.-30. lapa).
Tātad apsūdzētais savu attieksmi pret likuma ievērošanu nav mainījis, gluži pretēji – pilnībā apzinoties savu
darbību prettiesiskumu, turpina izdarīt noziedzīgus nodarījumus. Tiesa uzskata, ka apsūdzētajam ir izveidojusies
stabila tendence izdarīt likumpārkāpumus, kas norāda uz viņa nevēlēšanos resocializēties un atturēties no
noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kas savukārt liecina, ka apsūdzētais ir bīstams sabiedrībai, tādēļ /Persona A/ ir
piemērojams Krimināllikuma 312. panta otrās daļas sankcijā paredzētais sods - brīvības atņemšana, kādu lūdza
piemērot apsūdzētajam /Persona A/ arī prokurore.
[9] Nosakot apsūdzētajam /Persona A/ soda mēru, atbilstoši Krimināllikuma 46. panta trešajai daļai, tiesa
ņem vērā atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
[9.1] Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu, kā atbildību mīkstinošu apstākli /Persona A/ darbībās
tiesa vērtē to, ka apsūdzētais savu vainu atzinis, izdarīto nožēlo.
[9.2] Turklāt, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā arī apsūdzētā attieksmi pret izdarīto, to, ka saskaņā ar
Kriminālprocesa likuma 21. pantu, apsūdzētais sadarbojās ar procesa virzītāju, izvēloties vienkāršāku procesa
veidu.
[9.3] Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu, kā /Persona A/ atbildību pastiprinošu
apstākli tiesa vērtē to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu (Zemgales rajona tiesas
/Datums F/ spriedums).
Tiesas ieskatā, atbildību pastiprinoša apstākļa esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai
Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības /Persona A/ piespriest minimālo sodu, jo pēc
Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta
sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta 2006.gada 8.februāra
lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).
Tiesa uzskata, lai sasniegtu Krimināllikuma 35. pantā definēto soda mērķi, /Persona A/ nosakāms brīvības
atņemšanas sods tuvāk minimālajai robežai.
[10] Soda izciešanā /Persona A/ ieskaitāms aizturēšanā pavadītais laiks no /Datums D/ plkst. 17.34 līdz
/Datums C/ plkst. 14.05 (2 brīvības atņemšanas dienas).
[11] Piemērotais drošības līdzeklis apcietinājums, /Persona A/ saglabājams līdz spriedums stāsies spēkā.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520., 527.- 530. pantu, tiesa
nosprieda
/Persona A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 312. panta
otrajā daļā un sodīt ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem.
Soda izciešanu /Persona A/ skaitīt no sprieduma stāšanās spēkā brīža, soda izciešanā, saskaņā ar
Krimināllikuma 52. pantu, ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no /Datums D/ plkst. 17.34 līdz /Datums C/ plkst.
14.05 (2 brīvības atņemšanas dienas) un apcietinājumā pavadīto laiku no /Datums B/ līdz sprieduma spēkā
stāšanās.
Drošības līdzekli – apcietinājumu, /Persona A/ saglabāt līdz spriedums stāsies spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā, iesniedzot sūdzību
vai protestu Zemgales rajona tiesā.
Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā /Datums A/.
Tiesnese Marina Ribina