Court allows damages for unfair tender winner selection due to disproportionate profit margin and cost mixing.

Lietas arhīva Nr. A42-00277-19/28

ECLI:LV:ADRJRIT:2019:0614.A420157018.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019.gada 14.jūnijā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese T.Jefremova,

piedaloties pieteicējas SIA „Reklāmas aģentūra „Adell”” pārstāvim /pers. A/ un atbildētājas AS „Rīgas Centrāltirgus” pārstāvei /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc SIA „Reklāmas aģentūra „Adell”” pieteikuma par AS “Rīgas Centrāltirgus”

2018.gada 10.janvāra lēmuma, ar kuru AS “Rīgas Centrāltirgus” rīkotajā iepirkumā “AS “Rīgas Centrāltirgus” mārketinga un komunikācijas

pakalpojumi” (identifikācijas Nr.RCT 17-31-I) līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “Cocoon”, atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu

9471,34 euro atlīdzinājumu.

Aprakstošā daļa

[1] AS “Rīgas Centrāltirgus” rīkoja iepirkumu – atklātu konkursu AS ”Rīgas Centrāltirgus” mārketinga un komunikācijas pakalpojumi” (id.

Nr.RCT 17-32-I) (turpmāk – iepirkums). Iepirkumā paredzēts iepirkt trīs pakalpojuma veidus:

1) AS “Rīgas Centrāltirgus” mārketinga un komunikācijas stratēģijas 2018. – 2022. gadam izstrādi (turpmāk – Mārketinga stratēģija);

2) AS „Rīgas Centrāltirgus” Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi (turpmāk – Tūrisma attīstības koncepcija);

3) mārketinga un komunikācijas konsultāciju pakalpojumus (turpmāk – konsultācijas).

Piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - pieteicēja un SIA “Cocoon”. Pieteicēja, atsaucoties uz izsludināto Iepirkumu, atbildētājai pakalpojumus

piedāvāja īstenot par šādām cenām (neietverot pievienotās vērtības nodokli): Mārketinga stratēģijas izstrādi veikt par 6000,00 euro, Tūrisma attīstības

koncepcijas izstrādi atbilstoši par 3000,00 euro, bet konsultāciju vienas stundas cenas ietvarā sniegt par 37,00 euro. Savukārt SIA “Cocoon”

(neietverot pievienotās vērtības nodokli) Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi piedāvāja veikt katru par 200 euro, bet

konsultāciju vienas stundas ietvarā sniegt par 200 euro.

Ar AS “Rīgas Centrāltirgus” 2018.gada 10.janvāra lēmumu par iepirkuma uzvarētāju tika atzīta SIA “Cocoon” un tai tika piešķirtas līguma

slēgšanas tiesības.

[2] Nepiekrītot atbildētājas 2018.gada 10.janvāra lēmumam, ar kuru iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “Cocoon”, pieteicēja to

pārsūdzēja tiesā, lūdzot atlīdzināt zaudējumus 5400,00 euro un piedzīt pieteicējas samaksāto valsts nodevu par pieteikuma iesniegšanu tiesā 30 euro.

Pieteikumā norādīti šādi argumenti.

[2.1] Atbildētājai vajadzēja rasties šaubām, vai iepirkuma uzvarētājas piedāvājums nav nepamatoti lēts. Kā rezultātā atbildētājai bija jāpiemēro

Publisko iepirkumu likuma 53.pants, kas nosaka kārtību, kādā pasūtītājs pārliecinās, ka pretendenta piedāvājums nav nepamatoti lēts. Paskaidrojumu

nepieprasīšana gadījumos, ja pretendenta piedāvājums objektīvi šķiet nepamatoti lēts, būtu pretrunā gan ar Publiskā iepirkuma likuma 2.pantā noteikto

likuma mērķi - nodrošināt piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī nodrošināt pasūtītāja līdzekļu efektīvu

izmantošanu, maksimāli samazinot tā risku, gan ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

Šaubām vajadzēja rasties, jo SIA “Cocoon” piedāvāja Mārketinga stratēģijas izstrādi veikt par 200 euro, kas nav iespējams, ņemot vērā Valsts

ieņēmuma dienesta sniegto informāciju par augsti kvalificētu reklāmas un mārketinga speciālistu vidējo atalgojumu. Minēto speciālistu piesaiste iepirkuma

pakalpojumu izstrādē ir nepieciešama saskaņā ar iepirkuma nolikuma 2.pielikuma Tehniskā specifikācija/tehniskais piedāvājums 1.3.punktā noteikto

darba apjomu. Turklāt pēc satura līdzīgos iepirkumos līgumi ir noslēgti par daudzkārt augstākām cenām. Tāpat objektīvām šaubām par piedāvājuma

nopietnību vajadzēja rasties, skatot SIA “Cocoon” piedāvāto konsultāciju par 200 euro stundā likmi, jo, lai gan var pieņemt, ka konkrētā likme nav

attiecināma, aprēķinot Mārketinga stratēģijas vai Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi, tā norāda uz SIA “Cocoon” speciālistu cenu līmeni. Ņemot vērā

minētās konsultācijas stundā likmi, var nonākt pie secinājuma, ka SIA “Cocoon” piedāvā izstrādāt Mārketinga stratēģiju un Tūrisma attīstības koncepciju

vienas darba stundas ietvaros.

[3] Atbildētāja tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā

minētajiem argumentiem, papildus norādot sekojošo.

[3.1.] Atbildētāja objektīvi nesaskata, ka SIA “Cocoon” piedāvājuma noteiktās cenas ir nepamatoti lētas. Piedāvāto pakalpojumu cenas nebija

jāpārbauda, jo saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, uz kuriem norāda arī pieteicēja, Mārketinga stratēģijas izstrādei būtu

pieejamas ne vairāk kā 19 stundas. Šāds izstrādes laiks būtu pieejams, ja piesaistīti tiktu tikai augsti kvalificēti reklāmas un mārketinga speciālisti, kuru

vidējais samaksas likmes atbilstoši minēto Valsts ieņēmumu dienestu apkopotajiem datiem ir no 10,48 euro līdz 15,01 euro.

Tā kā Iepirkuma nolikuma tehniskās specifikācijas nenosaka konkrētu darba apjomu vai stundu skaitu, kas ir jāiegulda, lai izstrādātu stratēģiju vai

koncepciju, tehnisko darbu veikšanai var piesaistīt reklāmas speciālistus un projektu vadītājus, kuru atalgojums attiecīgi ir 8,12 euro stundā. Tādējādi

Mārketinga stratēģijas izstrādei būtu pieejams vairāk kā 19 stundas, kas kopā ar Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi būtu aptuveni viena darba nedēļa,

proti, 40 stundas. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, izstrādājot stratēģijas un koncepcijas, atbildētājs uzskata, ka minētais laiks ir pietiekams, lai SIA

“Cocoon” varētu sastādīt dokumentus, kas atbilst iepirkuma nolikuma nosacījumiem.

[3.2.] Kā skaidrots Augstākās tiesas prakses apkopojumā publisko iepirkumu lietās par 2004. – 2017.gadu, pieteicēja norādītais Publiskā

iepirkuma likuma 53. pants ir vērsts uz to, lai pretendents varētu sniegt paskaidrojumus par piedāvājuma cenas nopietnību un īstumu, gadījumos, kad

pretendentam draud izslēgšana no dalības iepirkumā. Tādējādi nav pamatoti secināt, ka piedāvājums tiktu noraidīts, ja tiktu realizēta Iepirkuma likuma

53. pantā norādītā procedūra.

[3.3] Pieteicējas norādītā zaudējuma apmērs 60% no atlīdzības, kas, atzīstot SIA “Cocoon” piedāvājumu par nepamatoti lētu un piešķirot līguma

slēgšanas tiesības pieteicējai, būtu 5400,00 euro, neatbilst pieteicējas 2016. gada pārskata finanšu rādītājiem. Turklāt pieteicējas iespējamās peļņas

aprēķins, kas atbilst 60% no atlīdzības, uzņēmējdarbībā atzīstams par neierasti lielu.

[3.4] Kā norādīts Augstākās tiesas prakses apkopojumā publisko iepirkumu lietās par 2004. – 2017.gads, cenas pamatotības izvērtēšanā, ja

pārbaude tiek veikta arī pēc Iepirkuma līguma noslēgšanas, tad vērā ņemams ir apstāklis, ka pretendenti līgumu par attiecīgajām cenām ir veiksmīgi

pildījuši. Līdz ar to jāņem vērā, ka līdzšinējā sadarbībā ar SIA “Cocoon” nekas neliecina, ka nolīgto pakalpojumu izpilde netiks veikta.

[4] Pieteicējas tiesā iesniegtajos papildu paskaidrojumos citstarp tiek norādīts, ka ekonomiskā ieguvuma izvērtēšanā ir jāskata visi iepirkuma

pakalpojumi kopumā, nevis tikai dažu pakalpojumu cenas. Tādējādi pieteicējas piedāvājums ir atzīstams par izdevīgāku, ņemot vērā, ka piedāvājumā

noteikto konsultāciju skaits, salīdzinot ar SIA “Cocoon”, būtu pieejams daudz lielāks.

[4.1] Atbildētājas sniegtajos paskaidrojumos, kuros tiek norādīts, ka Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei būs

iespējams veltīt 40 stundas, netiek ņemts vērā, ka izmaksu kopsummā tiek ietvertas tikai personāla darba algas, bet netiek ietvertas citas izmaksas, bez

kurām pakalpojumu sniegšana nav iespējama.

[4.2] Atbildētājas arguments, ka līdzšinējā sadarbībā ar SIA “Cocoon” nekas neliecina par to, ka iepirkuma noteiktie pakalpojumi netiks izpildīti,

nevar tikt atzīts par pamatotu, lemjot, vai SIA “Cocoon” piedāvājums ir nepamatoti lēts. Līguma sekmīgu nosacījumu pildīšanu piedāvājuma vērtēšanas

procesā atbildētājs nevarēja zināt.

[5] 2019.gada 15.maija tiesas sēdē pieteicēja iesniedza pieteikuma grozījumus, ar kuriem papildus lūdza piedzīt tiesu arī mantiskos zaudējumus

4071,34 euro par neiegūto peļņu par nesniegtajām konsultācijām.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja pieteikumu uzturēja uz tajā norādīto argumentu pamata. Atbildētāja pārstāvji pieteikumu neatzina uz pārsūdzētajā lēmumā

un paskaidrojumā tiesai norādīto argumentu pamata.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, secina, ka pieteikums ir

apmierināms.

[8] Publisko iepirkumu likuma 9.panta pirmā daļa paredz, ja publiska piegādes līguma vai publiska pakalpojuma līguma paredzamā līgumcena ir 10

000 euro vai lielāka, bet mazāka par 42 000 euro un publiska būvdarbu līguma paredzamā līgumcena ir 20 000 euro vai lielāka, bet mazāka par 170

000 euro, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Iepirkuma līgumcena šajā iepirkumā nepārsniedz 39 999 euro, tādējādi iepirkuma procedūrai ir piemērojams Publisko iepirkumu likuma 9.pants.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 53. panta pirmo daļu, ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam

pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām.

Minētā panta ceturtā daļa paredz pasūtītāja pienākumu noraidīt piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta

piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba

aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.

Arī tādi iepirkumi, kuru vērtība nesasniedz noteikto robežvērtību, nevar būt patvaļīgi un tajos jāievēro preču brīvas aprites, tiesības veikt

uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības, proporcionalitātes un savstarpējas

atzīšanas principi (sk. Skaidrojošā paziņojuma par Kopienas tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību piešķiršanā, uz ko neattiecas

vai tikai daļēji attiecas publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi, Nr.2006/C 179/02 1.1.punktu,

pieejams:http://iub.gov.lv/files/upload/ftp/item_file_2127_lexuriserv_lv.pdf).

Tādējādi tiesa uzskata, ka Publisko iepirkumu likuma 53.panta pirmās daļas prasības ir piemērojamas arī tā sauktajiem “mazajiem” iepirkumiem, jo

arī tajos ir piemērojams pārskatāmības un vienlīdzības princips.

[9] Publiskā iepirkuma procedūras mērķis ir, no vienas puses, aizsargāt pretendentu tiesības uz brīvu konkurenci un vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi

pret tiem, no otras puses – pasūtītāja intereses iegūt izdevīgāko, tostarp lētāko, piedāvājumu, vienlaikus gādājot par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Jāņem

vērā, ka līdzekļu efektīva izmantošana neietver vienīgi lētākā piedāvājuma izvēli, bet arī droša un nopietna piedāvājuma izvēli. Tādēļ, ja pasūtītājam ir

šaubas par pirmajā mirklī šķietami finansiāli pievilcīga piedāvājuma īstumu, pirms tam pārbaudot piedāvātās cenas pamatojumu, pasūtītājs no tā var

atteikties jeb noraidīt to (Senāta 2014.gada 31.marta sprieduma lietā Nr. SKA-26/2014 (A420541511) 8.punkts).

Piedāvātās cenas pamatotības pārbaudes mērķis ir noskaidrot, vai piedāvājumu par piedāvāto cenu var kvalitatīvi izpildīt. Tas atbilst gan publiskā

iepirkuma jēgai un mērķim, proti, gan brīvai pretendentu konkurencei, gan pasūtītāja interesēm uz izdevīgāko (tostarp lētāko) piedāvājumu. Kā norādījusi

Eiropas Savienības Tiesa, ziņu jeb skaidrojuma pieprasīšana no pretendenta ir vērsta uz to, lai dotu iespēju pretendentam pamatot, ka viņa piedāvājums,

lai arī tā cena ir zema, ir nopietns un īsts, un lai iepirkumu komisija kļūdaini nenoraidītu objektīvi izdevīgāko piedāvājumu. Nepamatoti lētu piedāvājumu

pārbaudes procedūra ir obligāti vajadzīga, lai publiskā iepirkuma līguma slēgšanā panāktu reālu konkurenci (Augstākās tiesas 2014.gada 15.aprīļa

sprieduma lietā Nr. SKA-24/2014 (A420472212) 7.punkts).

Ja nolikumā paredzēts, ka kāda pakalpojuma komponente ir jāizceno atsevišķi, un šai cenai ir nozīme saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēlē,

tad pasūtītāja rīcība, akceptējot piedāvājumu, kurā attiecīgā cena faktiski iekļauta citā pozīcijā, var radīt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu.

Tāpat šādu pārkāpumu var radīt pasūtītāja rīcība, patvaļīgi pieņemot, ka finanšu piedāvājuma pozīcijā, kurā ir norādīta zema cena, pakalpojumu

sniegšanas izmaksas varētu segt no citās pozīcijās paredzētajiem līdzekļiem (Senāta 2017.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-776/2017

(A420188416) 8.punkts).

Tādējādi, lai ievērotu vienlīdzības principu un lai spētu objektīvi salīdzināt piedāvājumus, piedāvājumos katra no pozīcijām ir jānorāda, nav

pieļaujama vienas pozīcijas izmaksu iekļaušana citas pozīcijas izmaksās.

[10] Iepirkuma nolikuma Tehniskās specifikācijas 1.1.-1.4.apakšpunkts nosaka, ka pretendentam ir jānodrošina Mārketinga stratēģijas izstrādi

atbilstoši uzņēmuma vidēja termiņa attīstības stratēģijai. Mārketinga stratēģijas izstrādē jāizmanto dažādus izstrādes veidus atkarībā no uzņēmuma

īpatnībām un marketinga stratēģijas izstrādi ir jābalsta uz šādām fāzēm:

- 1.fāze ir mērķu noteikšana, kurā ir jāveic šādi posmi: jānosaka uzņēmuma misija un jānosaka uzņēmuma stratēģiskie mērķi;

- 2.fāze ir situācijas analīze, šajā fāzē ir jāveic mārketinga audits, jāveic SVID analīze un, balstoties uz iegūto informāciju, ir jāveic pieņēmumi;

-3.fāze ir stratēģijas formulēšana, šajā fāzē ir jāveic šādi posmi: jāizvirza mārketinga stratēģiskie mērķi, jāveic iespējamo rezultātu aprēķins,

jāidentificē alternatīvie plāni un miksi;

- 4.fāze ir resursu sadale un monitorings, šajā fāzē ir jāizstrādā mārketinga budžets, jāizstrādā detalizēts marketinga stratēģijas ieviešanas plāns.

Mārketinga stratēģijā skaidri jādefinē mērķi, uz kuriem tiekties.

Tehniskās specifikācijas 1.6.apakšpunkts nosaka pretendenta pienākumu nodrošināt AS “Rīgas Centrāltirgus” Tūrisma attīstības koncepcijas

izstrādi, nenosakot detalizētās prasības Tūrisma attīstības koncepcijas saturam.

[11] Pieteicēja ir piedāvājusi veikt AS “Rīgas Centrāltirgus” Mārketinga stratēģijas izstrādi par cenu 6000 euro, savukārt uzvarētāja SIA

“Cocoon” – par 200 euro. Tūrisma attīstības koncepciju pieteicēja ir piedāvājusi izstrādāt par 3000 euro, savukārt uzvarētāja SIA “Cocoon” – par 200

euro, tādējādi SIA “Cocoon” ir piedāvājusi izstrādāt Mārketinga stratēģiju 30 reizes lētāk nekā pieteicēja, bet Tūrisma attīstības koncepciju 15 reizes

lētāk nekā pieteicēja.

Atbildētāja, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta sniegto kopsavilkumu par algu līmeni konkrētajā profesijā, ir aprēķinājusi, ka Mārketinga

stratēģijas vai Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei ir nepieciešamas tikai 19 stundas katrai. Tādējādi atbildētāja uzskata, ka Mārketinga stratēģijas un

Tūrisma attīstības koncepcijas izstrāde varētu tikt izdarīta 38 cilvēkstundu laikā un SIA “Cocoon” piedāvātā cena sedz minēto dokumentu izstrādes

izmaksas.

[12] Tiesa, izvērtējot Tehniskajā specifikācijā iekļautās prasības, secina, ka tās prasa veikt patstāvīgu un aktuālu pētījumu Mārketinga stratēģijas un

Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei, nevis sagatavot agrāk veiktu pētījumu kompilāciju, tādēļ tiesas ieskatā katra minētā dokumenta izstrāde saprātīgā

kvalitātē acīmredzami varētu prasīt vairāk kā 19 cilvēkstundas.

Mārketinga stratēģijas izstrāde prasa veikt mārketinga auditu un SVID analīzi, mārketinga stratēģisko mērķu izvirzīšanu, iespējamo rezultātu

aprēķina veikšanu, alternatīvo plānu un miksu identificēšanu, turklāt ir jāizstrādā arī mārketinga budžets un detalizēts mārketinga stratēģijas ieviešanas

plāns. SVID analīze tiesas ieskatā ietver sevī nevis pieņēmumus, bet konkrēti pastāvošus faktus vai arī iespējamus faktus un apstākļus, kuru iestāšanās

iespējamība un to sekas ir jānoskaidro ar maksimāli iespējamu precizitāti. Tā, piemēram, ja kā drauds tiek identificēta Rail Baltic izbūve, tad konkrētajā

laika posmā saprātīgi ir jāuzzina konkrētākas ieceres vai ieceru variantus, kādā veidā ir plānots virzīt dzelzceļa līniju un citu infrastruktūru gar Rīgas

centrāltirgu un kāda ir minētā aspekta ietekme uz Rīgas centrāltirgu un tūrisma attīstību tajā. Tiesa norāda, ka stratēģijas un koncepcijas formulēšana

prasa ne tikai mehānisku stratēģijas uzrakstīšanas darbu, bet arī zināmu laiku stratēģijas un koncepcijas formulēšanai.

Tiesa, ņemot vērā to analīzes apjomu, kuru pieprasa Mārketinga stratēģija un Tūrisma attīstības koncepcija, uzskata, ka Mārketinga stratēģijas un

Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādes laikam saprātīgi jābūt lielākam, nekā 38 cilvēkstundas, tādējādi tiesa uzskata, ka šajā lietā pasūtītājas pienākums

bija prasīt no SIA “Cocoon” skaidrojumu par piedāvāto cenu un pasūtītājas rīcība, neveicot šādu pārbaudi, ir bijusi acīmredzami kļūdaina. Tiesa, ņemot

vērā Tehniskajā specifikācijā noteiktās prasības Mārketinga stratēģijas izstrādei un dzīvē gūtos novērojumus, uzskata, ka Mārketinga stratēģijas

kvalitatīvai izstrādei ir nepieciešamas vismaz 120 cilvēkstundas, bet koncepcijas izstrādei – vismaz 80 cilvēkstundas. Tiesa uzskata, ka pieteicējas

norādītie aprēķini par nepieciešamo laiku Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei atbilst laikam, kas reāli var būt nepieciešams,

lai izstrādātu minētos dokumentus.

[13] SIA “Cocoon” 2018.gada 11.oktobrī paskaidroja tiesai, ka SIA “Cocoon” šajā iepirkumā izvēlējās tādu savu pakalpojumu pārdošanas

stratēģiju, kā piedāvāt Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi par salīdzinoši mazu samaksu, lai tādējādi iegūtu iespēju sniegt

konsultācijas par salīdzinoši lielāku samaksu (lietas 1.sējuma 98.lapa).

2019.gada 20.martā SIA “Cocoon”, atbildot uz tiesas informācijas pieprasījumu, norādīja, ka Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības

koncepcijas izstrādes izmaksas pilnībā tika segtas. Tomēr, pat pēc tiesas vairākkārtējiem pieprasījumiem (lietas 1.sējuma 97., 146., 148., 153.lapa)

SIA “Cocoon” nav iesniegusi nevienu pierādījumu, kas pamatotu minēto apgalvojumu (lietas 1.sējuma 98.-99., 147., 149., 154.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa ir ieguvusi informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par SIA “Cocoon” veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas

obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu

attiecīgajā laika periodā (lietas 1.sējuma 159.-201.lapa), kā arī Lursoft datu bāzē ir pieejams SIA “Cocoon” 2017. un 2018.gada pārskats.

Tādējādi tiesas rīcībā ir informācija, kas ļauj spriest par SIA “Cocoon” darbaspēka izmaksām un par to, kāda ir SIA “Cocoon” sniegto

pakalpojumu izmaksu vidējā proporcija attiecībā uz tās neto apgrozījumu. Ņemot vērā to, ka Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati par SIA Cocoon”

darbinieku darba samaksu ir SIA “Cocoon” komercnoslēpums, tiesa spriedumā neatspoguļo SIA “Cocoon” izmaksu konkrētas skaitliskās vērtības.

Tiesa konstatē, ka SIA “Cocoon” vienīgā darbinieka, kurš acīmredzami ir veicis Mārketinga stratēģijas un Tūrisma koncepcijas izstrādi,

cilvēkstundas izmaksas 2017.gada decembrī, kā arī 2018.gadā (ņemot vērā SIA “Cocoon” ziņojumā Valsts ieņēmumu dienestam norādīto darbinieka

darba samaksu un darba devēja maksājamo VSAOI daļu (24,09 procenti), kā arī nostrādāto stundu skaitu mēnesī), kā arī tiesas secinājumus par laika

periodu, kas ir nepieciešams stratēģijas kvalitatīvai izstrādei, nesedz Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei nepieciešamās

darbaspēka izmaksas. Tiesa ņem vērā arī to, ka no SIA “Cocoon” 2017.gada pārskata izriet, ka SIA “Cocoon” pakalpojumu sniegšanas izmaksas veido

68,67 procentus no SIA “Cocoon” ieņēmumiem no saimnieciskās darbības (neto apgrozījuma), savukārt no 2018.gada pārskata izriet, ka 2018.gadā

SIA “Cocoon” pakalpojumu sniegšanas izmaksas veido 52,87 procentus no SIA “Cocoon” neto apgrozījuma. Ņemot vērā SIA “Cocoon” Valsts

ieņēmumu dienestam deklarētās darbaspēka izmaksas, kā arī SIA “Cocoon” 2017. un 2018.gada pārskatu datus (pakalpojumu sniegšanas izmaksas),

tiesa secina, ka vidēji pakalpojumu sniegšanā SIA “Cocoon” bez darbaspēka izmaksām pastāv arī vēl būtisks apjoms citu izmaksu. Tiesa ņem vērā, ka

dažādu pakalpojumu sniegšanas izmaksas var atšķirties, taču arī Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādes izmaksas ietver

noteiktu daļu SIA “Cocoon” biroja uzturēšanas un sakaru izmaksu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka SIA “Cocoon” piedāvājums Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei par 200 euro

par katru ir uzskatāms par nepamatoti lētu, jo tas nesedz minēto dokumentu izstrādes izmaksas.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka lēmums ir prettiesisks gan tāpēc, ka atbildētāja neveica pārbaudi, vai SIA “Cocoon” piedāvājums attiecībā uz

Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādes cenu nav uzskatāms par nepamatoti lētu, gan arī tāpēc, ka SIA “Cocoon” piedāvājums

daļā par Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi ir nepamatoti lēts, jo ar piedāvāto cenu nav iespējams segt Mārketinga

stratēģijas un Tūrisma attīstības stratēģijas izstrādes izmaksas. Tiesas ieskatā pastāvēja acīmredzamas pazīmes, kas norādīja, ka atbildētājai bija jāveic

pārbaude, vai piedāvājums minētajā daļā nav uzskatāms par nepamatoti lētu, proti, iepirkumā SIA “Cocoon” piedāvāja vairākas reizes zemāku cenu,

nekā to piedāvāja otrs iepirkuma pretendents, kā arī SIA “Cocoon” piedāvāja vairākas reizes augstāku konsultācijas sniegšanas cenu, nekā to piedāvāja

otrs pretendents.

[14] Pieteicēja lūdz piedzīt no atbildētājas zaudējumus 9 471,34 euro apmērā, kurus veido pieteicējas negūtā peļņa par Mārketinga stratēģijas un

Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādi 5400 euro un negūtā peļņa par konsultāciju sniegšanu 4071,34 euro.

[14.1] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarītu zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmo daļu iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību,

izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski

nav rīkojusies.

Minētā likuma 7.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas

cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto

peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

Ņemot vērā to, ka tiesa šajā lietā ir konstatējusi, ka lēmums ir bijis prettiesisks, tad pastāv juridisks pamats, lai varētu spriest par zaudējumu

atlīdzinājumu.

[14.2] Iepirkumā tika saņemti divi piedāvājumi: pieteicējas un SIA “Cocoon” (lietas 1.sējuma 10.-11.lapa), abu pretendentu piedāvājumi tika

atzīti par atbilstošiem iepirkuma nolikuma prasībām un vērtēti (lietas 1.sējuma 17.-19.lapa). Tādējādi, notikumu tiesiskās un parastās attīstības gaitā

SIA “Cocoon” piedāvājums bija jāatzīst par nepamatoti lētu un SIA “Cocoon” jāizslēdz no dalības iepirkumā, un par iepirkuma uzvarētāju bija jāatzīst

pieteicēja.

Pieteicēja ir iesniegusi tiesai aprēķinus Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādes pašizmaksu un konsultāciju sniegšanas

pašizmaksu, lūdzot tiesai atlīdzināt negūto peļņu.

Pieteicēja ir iesniegusi pierādījumus, kas pamato tās izmaksas par 2018.gada janvāri-jūniju, tiesa uzskata minētos datus uzskata par piemērotiem un

reprezentabliem, lai varētu pārbaudīt pieteicējas prasītā atlīdzinājuma pamatojumu. Ņemot vērā to, ka pieteicējas sniegtie dati par tās izmaksām ir

pieteicējas komercnoslēpums, tiesa spriedumā neatspoguļos pieteicējas izmaksu konkrētas skaitliskās vērtības.

Tiesa, iepazīstoties ar pieteicējas sniegtajiem pamatojuma dokumentiem un aprēķiniem, secina, ka pieteicēja ir kļūdījusies valsts sociālās

apdrošināšanas iemaksu (turpmāk – VSAOI) aprēķinos tajā daļā, ko maksā darba devējs (24,09 procenti), jo aprēķinājusi VSAOI darba devēja

maksājamo daļu no Valsts ieņēmumu dienestam deklarētajām VSAOI iemaksām 35,09 procentu apmērā, lai gan darba devēja maksājamā daļa ir

jārēķina no visiem darba ienākumiem, tiesa arī konstatē, ka nav pierādījumu par pieteicējas grāmatvedības izmaksām paskaidrojumos norādītajā apmērā,

tās tiesa nosaka, attiecīgā konta pārskatā norādīto grāmatvedei laika periodā no 2018.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam samaksāto summu (lietas 2.sējuma

24.lapa) dalot ar seši.

Tiesa saskaitīja pieteicējas deklarētās darbinieku nostrādātās darba stundas (lietas 2.sējuma 6.-17.lapa), tādējādi iegūstot lielāku cilvēkstundu

skaitu, nekā tas ir norādīts pieteicējas 2018.gada 1.novembra paskaidrojumos, kā arī ņēma vērā teorētisko atvaļinājuma laiku, gan pieņemot, ka gada

septītajā mēnesī pieteicējas darbinieki ir atvaļinājumā, tādējādi dalot pieteicējas darbinieku nostrādāto stundu skaitu gada pirmajos sešos mēnešos ar

septiņi, gan arī pieņemot, ka jūlijā tiek nostrādāts uz pusi mazāk darba stundu, nekā vidēji mēnesī 2018.gada pirmajā pusgadā un dalot iegūto summu ar

septiņi, bet arī pēc minētajiem aprēķiniem tika iegūts lielāks cilvēkstundu skaits, nekā tas ir norādīts minētajos pieteicējas paskaidrojumos. Pieteicēja

savos 2018.gada 1.novembra paskaidrojumos ir norādījusi arī darbinieku skaitu, kurš tiek iesaistīts pieteicējas pakalpojumu sniegšanā. Tiesa, pārbaudot

pieteicējas sniegto izmaksu pamatojumu (lietas 2.sējuma 52.-58.lapa., 32.-33.lapa), uzskata, ka ir pamatotas pieteicējas 2018.gada 1.novembra

paskaidrojumos norādītās izmaksas par biroja nodrošinājumu, precēm, administratīvajiem pakalpojumiem, kā arī sakaru un transporta pakalpojumiem,

kā arī ir pamatotas 2019.gada 14.maija paskaidrojumos norādītās pieteicējas izmaksas par biroja telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem. Tomēr,

pārbaudot pieteicējas sniegto zaudējumu atlīdzinājuma prasījuma pamatojumu, un veicot aprēķinus, tiesa konstatē, ka pieteicējas darbinieku

cilvēkstundas izmaksas ir zemākas, nekā to norāda pieteicēja savos 2018.gada 11.novembra paskaidrojumos, kas faktiski nozīmē, ka pieteicējai ir

radušies lielāki zaudējumi nekā pieprasītā zaudējumu atlīdzinājuma summa. Tomēr, lai arī ir konstatētas nesakritības starp pieteicējas sniegtajiem datiem

par pakalpojuma sniegšanas pašizmaksu un to pamatojumu, tomēr tiesai nav tiesību pārsniegt prasījuma apmēru un lemt par lielāka atlīdzinājuma

piešķiršanu. Kā jau tiesa norādīja iepriekš, tiesa atzīst par pamatotiem pieteicējas aprēķinus attiecībā uz cilvēkstundu skaitu Mārketinga stratēģijas un

Tūrisma attīstības koncepcijas izstrādei, tādējādi tiesa secina, ka minētie dati ir izmantojami, nosakot pieteicējas negūto peļņu iepirkumā.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējai ir piešķirams atlīdzinājums par negūto peļņu par Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības

koncepcijas izstrādi 5400 euro apmērā.

[14.3] Pieteicēja lūdz atlīdzināt arī negūto peļņu par konsultāciju sniegšanu 4071,34 euro, norādot, ka SIA “Cocoon” ir sniegusi atbildētājai

minētās konsultācijas 182 stundu apjomā, tādējādi arī tad, ja iepirkumā būtu uzvarējusi pieteicēja, tā būtu sniegusi konsultācijas minētajā apjomā. Tiesa

secina, ka konsultācijas atbildētājai tika sniegtas jau sākot ar 2018.gada janvāri krietni pirms Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas

nodošanas, tādējādi minētās konsultācijas nav saistāmas ar izstrādāto Mārketinga stratēģiju un Tūrisma attīstības koncepciju. Ņemot vērā minēto, tiesai

ir pamats uzskatīt, ka parastās notikumu attīstības gaitā arī pieteicējai būtu iespēja sniegt atbildētājai minētās konsultācijas 182 stundu apmērā.

Tiesa, pārbaudot pieteicējas aprēķinus, secina, ka tie matemātiski atbilst aprēķinam (pieteicējas piedāvātā konsultācijas cena mīnus pieteicējas

aprēķinātā vienas cilvēkstundas pašizmaksa reizināta ar 182). Kā jau tiesa konstatēja iepriekš, pieteicējas norādītā vienas cilvēkstundas pašizmaksa ir

augstāka nekā tiesas aprēķinātā pieteicējas darbinieku vienas cilvēkstundas pašizmaksa, kas nozīmē to, ka faktiski pieteicējai nodarīto zaudējumu summa

ir lielāka par prasīto, taču tiesai nav tiesību pārsniegt prasījuma robežas, un tādējādi tiesa secina, ka ir pamatoti pieteicējai atlīdzināt negūto peļņu par

konsultāciju sniegšanu 4071,34 euro apmērā.

[14.4] Atbildētāja paskaidrojumos tiesas sēdē iebilda tam, ka pieteicēja prasa atlīdzināt negūto peļņu, kas sastāda 60 % no iepirkuma piedāvājuma

cenas, paskaidrojot, ka šāda peļņas norma ir pārmērīgi augsta un nav atlīdzināma.

Tiesa savukārt secina, ka, pat, ja uzskata, ka pieteicējas piedāvājuma cenā iekļautā peļņas norma ir nesamērīga, pieteicējas piedāvājums

iepirkumā ir bijis atbilstošs iepirkuma nolikuma prasībām un tas tika vērtēts, un, pastāvot notikumu parastajai attīstības gaitai, pieteicējai bija jāuzvar

iepirkumā un jāsaņem no atbildētājas konkrētais pasūtījums un minētās naudas summas. Tādējādi augsta peļņas norma šajā lietā nav pamats, lai

nepiešķirtu atlīdzinājumu par iepirkumā neiegūto peļņu. Tiesas ieskatā minētā atbildētājas argumenta kontekstā ievērību pelna arī tas, ka, iepirkumā

uzvarot SIA “Cocoon”, atbildētāja par iepirkuma priekšmetu ir samaksājusi 2,34 reizes vairāk, nekā tas būtu tad, ja iepirkumā būtu uzvarējis pieteicējas

piedāvājums.

Tiesa arī norāda, ka fakts, ka Mārketinga stratēģija un Tūrisma attīstības koncepcija šajā lietā tika izstrādātas un nodotas pieteicējai, šīs lietas

faktiskajos apstākļos nenozīmē, ka lēmums ir tiesisks, jo SIA “Cocoon” piedāvātā Mārketinga stratēģijas un Tūrisma attīstības koncepcijas cena nesedz

to izstrādes izmaksas un pastāv pazīmes, ka to izstrādes izmaksas ir segtas no konsultāciju sniegšanas izmaksām. Kā tiesa jau norādīja iepriekš, lai

ievērotu vienlīdzības principu un lai spētu objektīvi salīdzināt piedāvājumus, nav pieļaujama vienas pozīcijas izmaksu iekļaušana citas pozīcijas izmaksās.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicējas pieteikums daļā par mantisko zaudējumu negūtās peļņas apmērā ir apmierināms un pieteicējai ir

piešķirams mantisko zaudējumu atlīdzinājums 9471,34 euro apmērā.

[15] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas

1.sējuma 9.lapa). Ņemot vērā, ka pieteikums tiek apmierināts, no atbildētājas par labu pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246. – 251.pantu, 285.– 287.pantu, 329. un 331.pantu, Publisko iepirkumu

likuma 72.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt pilnībā SIA „Reklāmas aģentūra „Adell”” pieteikumu.

Atzīt par prettiesisku AS “Rīgas Centrāltirgus” 2018.gada 10.janvāra lēmumu, ar kuru AS “Rīgas Centrāltirgus” rīkotajā iepirkumā “AS “Rīgas

Centrāltirgus” mārketinga un komunikācijas pakalpojumi” (identifikācijas Nr.RCT 17-31-I) līguma slēgšanas tiesības piešķirtas SIA “Cocoon” un

atlīdzināt SIA „Reklāmas aģentūra „Adell”” mantiskos zaudējumus 9471,34 euro apmērā.

Piespriest no AS “Rīgas Centrāltirgus” par labu SIA „Reklāmas aģentūra „Adell”” (/reģ.Nr./) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese T.Jefremova