Court dismisses request to declare administrative act illegal due to procedural violations in driving exam. Appeal court rejects claim for compensation and invalidity.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr. A420315618

Lietas arhīva Nr. AA43-0299-20/21

ECLI:LV:ADAT:2021:0316.A420315618.13.S

P A P I L D S P R I E D U M S

Rīgā 2021. gada 16. martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Kristīne Kalvāne,

tiesneses Ilze Amona un Valda Zommere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. C/ pieteikumu par VAS ,,Ceļu

satiksmes drošības direkcija” 2018. gada 15. novembra lēmuma Nr. 11.11-10/2474 atzīšanu par prettiesisku, mantiskā

zaudējuma 49,98 euro un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās

rajona tiesas 2019. gada 21. jūnija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicējs /pers. C/ 2018. gada 8. septembrī VAS ,,Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – direkcija) Rīgas

nodaļā kārtoja vadīšanas eksāmenu A1 kategorijas transportlīdzekļa vadītāja tiesību iegūšanai, figūru izpildē saņemot

nepietiekamu vērtējumu. Eksāmenu vadīja direkcijas eksaminācijas inspektors /pers. B/.

Uzskatot, ka vadīšanas eksāmena norisē ir pieļauti būtiski procesuāli pārkāpumi, pieteicējs vērsās direkcijā, lūdzot atzīt

administratīvo aktu par prettiesisku, kā arī atlīdzināt pieteicējam mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu.

Direkcija 2018. gada 15. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 11.11-10/2474 (turpmāk – direkcijas lēmums), nekonstatējot,

ka vadīšanas eksāmenā būtu pieļauti pieteicēja norādītie pārkāpumi un attiecīgi būtu pamats atlīdzinājumam.

[2] Pieteicēja likumiskā pārstāve /pers. E/ vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par direkcijas lēmuma

atzīšanu par prettiesisku un mantiskā zaudējuma 49,98 euro un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 21. jūnija spriedumu pieteicēja pieteikums noraidīts daļā par direkcijas

lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atstāts bez izskatīšanas daļā par mantiskā zaudējuma 49,98 euro un nemantiskā

kaitējuma atlīdzināšanu.

Pieteicēja likumiskā pārstāve par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību.

[3] Administratīvā apgabaltiesa ar 2020. gada 18. februāra spriedumu nosprieda:

[3.1] Atcelt Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 21. jūnija spriedumā ietverto lēmumu, ar kuru atstāts bez

izskatīšanas pieteicēja pieteikums daļā par mantiskā zaudējuma 49,98 euro un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

[3.2] Noraidīt pieteicēja pieteikumu par direkcijas procesuālā pārkāpuma konstatēšanu 2018. gada 8. septembra

vadīšanas eksāmena laikā, kā arī par mantiskā zaudējuma 49,98 euro un nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

[4] Pieteicējs iesniedza kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2020. gada 18. februāra spriedumu.

Kā vienu no iebildumiem pieteicējs norāda to, ka apelācijas instances tiesa nav izlēmusi vienu no viņa prasījumiem,

proti, prasījumu par direkcijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

[5] Senāts, izskatāmajā lietā, no lietas materiāliem konstatēja, ka pieteicējs ir vērsies tiesā ar vairākiem prasījumiem,

tostarp atzīt direkcijas lēmumu par prettiesisku, kā arī atsevišķu prasījumu par minētā lēmuma izdošanas procesā pieļauto

pārkāpumu konstatēšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 18. decembra lēmumu ierosināta lieta par direkcijas

lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Lēmumā norādīts, ka, izskatot šādu prasījumu, tiek vērtēti arī administratīvā akta

izdošanas procesā pieļautie procesuālie pārkāpumi. Ar Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 21. jūnija spriedumu

citstarp tika nospriests noraidīt pieteicēja pieteikumu daļā par direkcijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku.

Savukārt Administratīvā apgabaltiesa pārsūdzētajā spriedumā secināja, ka pieteicējs piekrīt eksāmena rezultātam, bet

nepiekrīt tā norises procesuālajiem aspektiem, tāpēc uzskatīja, ka pieteikums iesniegts saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 184. panta otro daļu par procesuālu pārkāpumu konstatēšanu vadīšanas eksāmena laikā.

Tomēr kasācijas sūdzībā pieteicējs uzstāj uz to, ka nav izlemts viņa prasījums par direkcijas lēmuma atzīšanu par

prettiesisku.

Ja pieteikumā ir izteikts gan prasījums par administratīvā akta prettiesiskuma konstatēšanu, gan prasījums par šā akta

izdošanas procesā pieļauto pārkāpumu konstatēšanu, sprieduma rezolutīvajā daļā jāietver secinājums par pārsūdzētā

administratīvā akta tiesiskumu, savukārt secinājumiem par atsevišķiem procesuālajiem pārkāpumiem rezolutīvajā daļā

obligāti būtu jābūt vien tad, ja šie pārkāpumi bijuši būtiski.

Senāts norādīja, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvajā daļā nav ietverts secinājums par pārsūdzētā direkcijas lēmuma

tiesiskumu. Līdz ar to Senāts atzina, ka šis prasījums sprieduma rezolutīvajā daļā nav izspriests un saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 338. panta devīto daļu lietu nosūtīja Administratīvajai apgabaltiesai papildsprieduma

taisīšanai.

[6] Administratīvā procesa likuma 311. pants noteic, ka apelācijas instances tiesa papildspriedumu taisa šā likuma

261. pantā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

Administratīvā apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 261. panta trešo daļu jautājumu par

papildsprieduma taisīšanu izskata rakstveida procesā.

[7] Administratīvā procesa likuma 261. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka tiesa, kas taisījusi lietā spriedumu, var

pēc savas iniciatīvas vai administratīvā procesa dalībnieka pieteikuma taisīt papildspriedumu, ja nav taisīts spriedums par

kādu no prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru, ja lieta izskatīta mutvārdu procesā, administratīvā

procesa dalībnieki ir devuši paskaidrojumu.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184. panta otro daļu pieteikums par administratīvā akta atzīšanu par

prettiesisku ir pieļaujams, ja tas nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Pieteicējs norādījis, ka prasījuma mērķis ir novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Līdzīgu gadījumu novēršanas

nepieciešamības konstatēšanai noteicošais ir nevis tas, vai tiešām paredzamā nākotnē varētu atkārtoties situācija ar tādiem

pašiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, bet gan tas, vai tiesiskā strīda, par kuru iesniegts pieteikums, atrisinājums

varētu būt aktuāls citos līdzīgos (ne obligāti tādos pašos) gadījumos, kuru iestāšanās iespēja ir objektīvi ticama.

Par pieteicēja iebildumiem saistībā ar prasījumu par direkcijas lēmuma atzīšanu par prettiesisku norādāms, ka

apgabaltiesa tam novērtējumu ir sniegusi apgabaltiesas 2020. gada 18. februāra sprieduma 8. punktā.

Apgabaltiesas spriedumā, pievienojoties pirmās instances spriedumam, pēc būtības jau ir atzīts, ka eksāmena

procesuālie aspekti ir bijuši tiesiski. Tā kā lietā nav konstatējami prettiesiski procesuālie pārkāpumi pieteicēja vadīšanas

eksāmena laikā, tad lietā nav konstatējams arī prettiesisks administratīvais akts.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 261. panta pirmās daļas 1. punktu un 325. pantu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda:

Noraidīt /pers. C/ pieteikumu par VAS ,,Ceļu satiksmes drošības direkcija” 2018. gada 15. novembra lēmuma

Nr. 11.11-10/2474 atzīšanu par prettiesisku.

Papildspriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

papildsprieduma sastādīšanas dienas, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

K. Kalvāne

Tiesnese referente (paraksts)

I. Amona

Tiesneses (paraksts)

(paraksts)

V. Zommere