Court imposes administrative detention for failure to appear at home during police control checks.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of violating police control regulations by not being at home or answering calls during a check. Although the defendant did not appear in court, the court proceeded without her presence as she had been properly notified and no valid excuses were provided. Consequently, the court imposed a ten-day administrative detention rather than a fine due to the defendant's lack of independent income.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta; 2008. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 479 25. punkts: failure to remain at the designated residence or remain reachable during police control checks constitutes an administrative offense warranting administrative detention.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1-0294-17/23
ECLI:LV:RPPT:2017:0918.168029417.1.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017. gada 18. septembrī
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa,
tiesnese G.Čepule,
ar sekretāri I.Dviņinu,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, kur pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk arī LAPK)
177. panta pie administratīvās atbildības sauktas /pers. A/, personas kods /personas kods/,
Aprakstošā daļa
no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektores Ž.Smikovas sastādītā administratīvā
pārkāpuma protokola Nr.PC 194184 redzams, ka /pers. A/, pārkāpjot papildsoda noteikumus, 2017. gada 18. maijā plkst.23.50 pārbaudes laikā
neatradās savā dzīves vietā /adrese/, uz zvanīšanu durvis neatvēra, uz telefona zvaniem neatbildēja.
Ar šīm darbībām /pers. A/ pārkāpa papildsoda - policijas kontroles noteikumus, par ko paredzēta administratīvā atbildība pēc Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Uz tiesas sēdi /pers. A/ neieradās. No lietas materiāliem redzams, ka viņai nosūtīta savlaicīgi – 04.09.2017. uz 18.09.2017. plkst. 10.00, t.i.
paziņots pienācīgā kārtībā. Nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, par jebkādiem attaisnojošiem iemesliem nav ziņu. Tādā gadījumā Latvijas APK
271. panta ceturtajā daļā paredzēta iespēja lietu izskatīt bez Personas klātbūtnes, nav apstākļu, kas to liegtu. Pārbaudot lietas materiālus, konstatējams,
ka viņas vaina pilnībā pierādīta ar lietas materiāliem kopumā un savstarpējā saistībā. Nav iemeslu lietas izskatīšanas tālākai novilcināšanai, ja pati Persona
nevēlas ierasties uz sēdi. Redzams, ka /pers. A/ ir informēta par viņai uzliktiem uzvedības ierobežojumiem un iespējamām sekām to pārkāpuma gadījumā.
Izvērtējot lietas materiālus, redzams, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts Latvijas Administratīvo
pārkāpumu kodeksa 177. pantā.
Motīvu daļa
/pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma fakts apstiprinās ar lietas materiālos esošajiem dokumentiem.
2017. gada 29. augusta administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 194184, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Kurzemes iecirkņa
Kārtības policijas nodaļas inspektores Ž.Smikovas ziņojums apstiprina /pers. A/ izdarītā administratīvā pārkāpuma faktu, pārkāpjot papildsoda
noteikumus, pārbaudes laikā neatrodoties savā dzīves vietā.
/pers. A/ 2016. gada 23. novembrī tika izskaidroti policijas kontroles noteikumi, par ko parakstījusies lēmumā par policijas kontroles ierobežojumu
piemērošanu, no kuriem 1.1. pants aizliedz atstāt dzīves vietu no plkst.22.00 līdz 06.00. 2017. gada 18. maijā plkst.23.50 pārbaudes laikā nebija mājās,
durvis neatvēra u telefona zvaniem neatbildēja, attaisnojošo iemeslu nav sniegusi.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2011. gada 19. decembra spriedums apliecina, ka /pers. A/ atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma
izdarīšanā pēc Krimināllikuma 125. panta trešās daļas un sodīta ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem.
2016. gada 23. novembra lēmums par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu pierāda, ka /pers. A/ noteikts aizliegums atstāt dzīves vietu no
plkst.22.00 līdz 06.00, turklāt /pers. A/ ar savu parakstu apliecinājusi, ka lēmuma būtība ir saprotama, ir izskaidrots, ka ierobežojumu neievērošanas
gadījumā viņu sauks pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. panta.
Pārbaudot augstāk minētos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ar savām darbībām ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, kāds paredzēts
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā, proti, lai arī /pers. A/ noteikta policijas kontrole, viņa tīši pārkāpa policijas kontroles
noteikumus. Persona nav atradusies mājās noteiktā laikā, nav atsaukusies uz telefona zvaniem, tādēļ šai gadījumā nav iemesla saskatīt nepārvaramas
varas vai kādus līdzīgus ārkārtas apstākļus, kas būtu par pamatu atbrīvojumam no atbildības.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā noteikts, ka par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona,
kurai noteikta policijas kontrole uzliek naudas sodu līdz septiņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz desmit diennaktīm.
Saskaņā ar Krimināllikuma 45. pantu, policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas
vietām atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.
Latvijas Sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24. punktā ir noteikts, ka papildsodu — policijas kontrole turpina izciest personas, kurām tas
piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi, proti, personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var
piemērot šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu
izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai
reģistrētos; lai pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai,
kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc
minētās personas dzīvesvietas) priekšnieks.
Turklāt 2008. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 479 „Papildsoda - policijas kontrole - īstenošanas kārtība” 25. punkts nosaka, ka
par policijas kontroles noteikumu pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā kontrolējamā persona nav izpildījusi lēmumā par
policijas kontroles ierobežojumu noteikšanu, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos, kas reglamentē kriminālsodu izpildi, noteiktos pienākumus.
Tiesas ieskatā, /pers. A/ kā policijas kontrolei pakļautajai personai ir jāpilda un jāievēro noteiktā papildsoda nosacījumi, savukārt lietā ir konstatēta
šo nosacījumu nepildīšana. Šo nosacījumu izpildei nevar piešķirt vispārēju vai nenozīmīgu attieksmi. Tieši kontrolējamai personai ir jārūpējas par to, lai
policijas darbiniekam būtu iespēja pārliecināties, ka persona atrodas dzīvesvietā un ir sasniedzama. Tādējādi /pers. A/ bija jānodrošina, lai viņa
pārbaudes laikā būtu sasniedzama dzīvesvietā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta pirmajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka
normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem.
Savukārt, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. panta otrā daļa nosaka, ka uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja
personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Minētos apstākļus tiesa ņem vērā tādā apmērā, cik tos
lietas ietvaros iespējams noskaidrot.
Par personību noskaidrots, ka /pers. A/ dzimusi /datums/, apgādībā esošu personu nav, nestrādā, bez deklarētās dzīves vietas, administratīvi
sodīta.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. pantu, /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 34. pantu, /pers. A/ atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa uzskata, ka soda mērķis ir sasniedzams pārkāpējai /pers. A/ nosakot Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa 177. panta sankcijā paredzēto sodu – administratīvo arestu. Ievērojot to, ka /pers. A/ nav patstāvīgu ienākumu, līdz ar to viņai nebūs iespēja
noteiktā likuma termiņā samaksāt naudas sodu. Nosakot soda mēru tiesa ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un /pers. A/ personību.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177., 213., 243., 274., 275., 289 6., 289.7 ., 289.13 .,
289.16, 289.18 pantu
nosprieda
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 177. pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un sodīt piemērojot administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm.
Spriedums labprātīgi izpildāms VP RRP Rīgas Kurzemes iecirknī, Daugavgrīvas iela 34a, Rīgā.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību
iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.
Tiesnese G.Čepule