Court partially allows child support claim, setting monthly payment at 300 EUR based on prior payments and financial evidence.

ECLI:LV:LAAT:2023:0105.C12257722.17.S

Lietas Nr. C12257722

Arhīva Nr. CA-0030-24

Latgales apgabaltiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2024. gada 5. janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Valentīna Lohova, tiesneši Inguna Tabore, Ilmārs Stivriņš,

ar tiesas sēdes sekretāri Dainu Mikažāni,

piedaloties prasītājas /pers. B/ pilnvarotajai pārstāvei /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. B/ prasībā pret /pers. D/ par uzturlīdzekļu piedziņu sakarā ar /pers. D/ apelācijas sūdzību par Daugavpils

tiesas 2023. gada 14. februāra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. B/ 2022. gada 8. novembrī iesniedza tiesā prasību un, pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu, lūdza piedzīt no /pers. D/ uzturlīdzekļus

dēla /pers. E/ uzturam 500 EUR mēnesī.

[1.1] Norādīja, ka dēls piedzimis kopdzīves laikā ar atbildētāju 2009. gada 9. martā. Puses 2022. gada oktobrī ir pārtraukušas kopdzīvi, prasītāja

veic bērna ikdienas aizgādību un uzraudzību.

[1.2] Bērna izdevumus, vidēji 730 EUR katru mēnesī, veido mājokļa izdevumi, medikamentu, pārtikas iegāde, izdevumi par sporta nodarbībām,

izglītību, izklaides un attīstības pasākumiem, apģērbu un apavu iegādi, transporta izdevumi, higiēnas preces. Izdevumi šādā apmērā tika segti pušu

kopdzīves laikā, kopš tās pārtraukšanas atbildētāja mantiskais stāvoklis un iespējas nav mainījušies. Prasītāja viena šos izdevumus bērnam nespēj

nodrošināt.

[1.3] Atbildētājs ir SIA /Nosaukums/ vienīgais dalībnieks un valdes loceklis. Atbildētājam pieder vairāki nekustamie īpašumi un transportlīdzekļi.

Prasītāja pēc pušu kopdzīves pārtraukšanas ir uzteikusi darba tiesiskās attiecības ar atbildētājam piederošo uzņēmumu un nevar nodrošināt bērnam

ierastās vajadzības, šobrīd negūst ienākumus un meklē darbu. Prasītājai pieder viens nekustams īpašums, kas ir prasītājas un bērna dzīvesvieta.

[2] Atbildētājs rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka atzīst savu pienākumu piedalīties bērna uzturēšanā minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Līdz

2022. gada 31. decembrim viņš maksāja 150 EUR, bet pēc 2023. gada 1. janvāra – 186 EUR mēnesī. Starp pusēm pastāv strīds par summu 314 EUR.

[2.1] Prasītājai ir nepareizs priekšstats par atbildētāja ienākumiem. Pēdējo desmit mēnešu laikā atbildētāja alga SIA /Nosaukums/ bija tikai 500

EUR mēnesī (pēc nodokļu atskaitīšanas – 408 EUR). No 2022. gada 11. novembra viņš vairs nav šīs sabiedrības valdes loceklis.

Kopdzīves laikā puses nevarēja atļauties novirzīt 730 EUR dēla uzturam. Atbildētājs katru mēnesi maksā vēl viena nepilngadīga bērna /pers. F/

uzturēšanai 150 EUR. Prasītāja nav pierādījusi nepieciešamos izdevumus un savus ienākumus.

[2.2] Atbildētāja īpašumā esošie 16 transportlīdzekļi iegādāti par viņa tēva /pers. H/ naudas līdzekļiem un faktiski pieder tēvam. Šiem

transportlīdzekļiem ir tikai metāllūžņu cena, jo tie ir ļoti veci, izņemot automašīnu Volvo V70 (2000. gada izlaiduma), kurai nepieciešams remonts.

Uz atbildētāja vārda reģistrētie nekustamie īpašumi, izņemot īpašumu /adrese 1/, ir iegādāti pirms kopdzīves uzsākšanas ar prasītāju par atbildētāja

tēva personīgajiem līdzekļiem un ir tēva faktiskā valdījumā un īpašumā.

Atbildētājs pašlaik dzīvo mājā /adrese 2/, un viņam nav iespējas izīrēt citus uz viņa vārda reģistrētos dzīvokļus. Tie ir neapdzīvoti un nes tikai

zaudējumus, jo nav naudas līdzekļu remontam, bet jāsedz ar mājas apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un apkuri saistītie izdevumi. Dzīvokļi tiek apmaksāti,

tikai pateicoties atbildētāja tēva palīdzībai.

Atbildētājam nepieder kādas kapitāla daļas un viņš nesaņem dividendes.

[3] Prasītāja rakstveida atsauksmē norādīja, ka atbildētājs slēpj savus patiesos ienākumus. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas viņš ir atkāpies no

SIA /Nosaukums/ valdes locekļa un dalībnieka statusa.

Neatbilst patiesībai atbildētāja apgalvojumi, ka manta, kas nostiprināta reģistros uz viņa vārda, faktiski pieder viņa tēvam.

Atbildētāja spējas, izglītība un pieredze, neskatoties uz to, ka viņš šobrīd ir mākslīgi veidojis situāciju, ka oficiāli ir bez darba, neliedz viņam nopelnīt

un turpināt apgādāt bērnu ierastā apmērā. Turklāt arī atbildētāja materiālais stāvoklis ir būtiski labāks nekā prasītājai.

[4] Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2022. gada 9. decembra lēmumu daļēji apmierināts prasītājas pieteikums par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu,

piedzenot pagaidu uzturlīdzekļus bērna /pers. E/ uzturam ik mēnesi 30 % apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot ar 2022. gada

8. novembri līdz tiks pieņemts galīgais nolēmums lietā, ņemot vērā atbildētāja 2022. gadā veiktos uzturlīdzekļu maksājumus.

[5] Daugavpils tiesa ar 2023. gada 14. februāra spriedumu prasību apmierināja daļēji. Tiesa nosprieda piedzīt no atbildētāja prasītājas labā

uzturlīdzekļus bērna uzturam ik mēnesi 300 EUR, sākot ar 2022. gada 8. novembri līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā stāvokļa izmaiņām, ņemot

vērā atbildētāja šajā periodā veiktos uzturlīdzekļu maksājumus. Pārējā daļā prasība noraidīta.

No atbildētāja valsts labā piedzīta valsts nodeva 378,64 EUR.

Spriedumā norādīts šāds pamatojums.

[5.1] Tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 179.pantu, atzina, ka atbildētājam kā bērna tēvam ir pienākums samērā ar savām spējām un mantas stāvokli

uzturēt bērnu, un šis pienākums ir arī, ja atbildētājs nedzīvo kopā ar bērnu. Tiesa konstatēja, ka atbildētājs neapstrīd savu pienākumu maksāt

uzturlīdzekļus, bet pastāv strīds par dodamo uzturlīdzekļu apmēru.

Tiesa, atsaucoties uz judikatūras atziņām, norādīja, ka, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, ir: jānoskaidro, kāda ir bērna uzturam

nepieciešamā summa, lai vislabāk nodrošinātu bērna intereses; jāizvērtē vecāku mantas stāvoklis un spēja šādu summu segt; bērna uzturam noteiktā

summa jāsadala proporcionāli katra vecāka mantiskajam stāvoklim, ievērojot katra vecāka ieguldījumu bērna uzturēšanā.

[5.2] Izvērtējot prasītājas aprēķinu par bērna uzturēšanai mēnesī nepieciešamo summu 772,12 EUR, tiesa atzina, ka tajā iekļautās izdevumu

pozīcijas par pārtiku, higiēnas precēm, apģērbu neprasa pierādījumus, jo atzīstamas par vispārzināmām, tāpēc ir pamatotas.

Tiesa secināja, ka dažas pozīcijas prasītājas izdevumu aprēķinā nav pamatotas un ir nesamērīgas ar bērna vajadzībām. Komunālos maksājumus

nevar attiecināt uz bērna uzturēšanas izdevumiem, jo saskaņā ar likuma normām īres maksu un komunālos maksājumus ir jāmaksā īrniekam (vai

īpašniekam) un viņa pilngadīgiem ģimenes locekļiem. Ikmēneša aprēķinā iekļautas vairākas mainīgās pozīcijas. Piemēram, maksa par transporta

izmantošanu (degviela) 100 EUR nav pierādīta ar rakstveida pierādījumiem. Prasītāja arī nav iesniegusi rakstveida pierādījumus par to, ka kopdzīves

laikā ar atbildētāju bērna vajadzībām tika veltīti 730 EUR.

[5.3] Vērtējot atbildētāja mantisko stāvokli, tiesa konstatēja, ka viņš strādā algotu darbu un darba ienākumi 2022. gadā laikā no janvāra līdz

oktobrim ir 500 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas. No 2022. gada 11. novembra atbildētājs vairs nav SIA /Nosaukums/ valdes loceklis. Tiesa

konstatēja, ka atbildētājam pieder septiņi nekustamie īpašumi, četrpadsmit transportlīdzekļi un divi kuģošanas līdzekļi.

Pārbaudot informāciju Personu datu pārlūkā, tiesa konstatēja, ka atbildētājam ir tikai viens nepilngadīgs bērns - /pers. E/, un nav iesniegti

pierādījumi, ka viņš uztur vēl vienu nepilngadīgu bērnu.

Tiesa, ņemot vērā Senāta 2012. gada apkopojumā „Par tiesu praksi strīdu izskatīšanā par aizgādības (kopīgas, atsevišķas, ikdienas) un saskarsmes

tiesībām un uzturlīdzekļiem bērnam” izteiktās atziņas, ka, izvērtējot vecāku mantisko stāvokli, būtiski konstatēt arī personas faktisko iespēju nopelnīt jeb

darbspējas, secināja, ka atbildētājs ir darbspējīgā vecumā, strādā un ir spējīgs nodrošināt bērnam uzturlīdzekļu apjomu krietni lielāku par Ministru

kabineta noteikumos noteikto minimālo summu. Tiesa ņēma vērā apstākli, ka atbildētāja īpašumā ir vairāki nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi un viņš ir

darbspējīgā vecumā, lai gūtu ienākumus un nodrošinātu bērnam pietiekošu uzturlīdzekļu apjomu.

[5.4] Tiesa konstatēja, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par saviem ienākumiem, tādēļ nevar novērtēt viņas ienākumus un materiālo stāvokli.

Tiesa ņēma vērā apstākli, ka prasītāja pašreiz nestrādā algotu darbu, ir darba meklējumos un nespēj nodrošināt bērnam pienācīgu uzturēšanu.

[5.5] Tiesa atsaucās uz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.pantu, kas paredz, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Tiesa atzina, ka bērna uzturēšanai nepieciešami līdzekļi, kas pārsniedz valstī noteikto

minimālo uzturlīdzekļu apmēru.

Ņemot vērā, ka bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz abiem bērna vecākiem, tiesa atzina, ka no atbildētāja piedzenamo uzturlīdzekļu apmērs

nosakāms 300 EUR apmērā.

[5.6] Tiesa, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 42. panta pirmo daļu, atzina,

ka no atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva no piedzītās uzturlīdzekļu summas par gadu 378,64 EUR, ņemot vērā, ka kopējā gada summa ir

3600 EUR (300x12).

[6] Atbildētājs iesniedza apelācijas sūdzību, norāda, ka pārsūdz pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā un lūdz noraidīt prasību, jo

maksāja uzturlīdzekļus minimālā apmērā un nav konstatējami apstākļi, kas ļautu maksāt vairāk. Apelācijas sūdzībā norādīti šādi argumenti.

[6.1] Par atbildētāja mantisko stāvokli

Nav pamata secināt, ka pirms kopdzīves ar prasītāju pārtraukšanas 2022. gada oktobrī atbildētājs būtu piedalījies dēla uzturēšanā ar saviem

līdzekļiem virs minimālā uzturlīdzekļu apmēra. Līdz kopdzīves izbeigšanai un pēc tam katru mēnesi viņš novirzīja 150 EUR dēla uzturam, bet pēc

2023. gada 1. janvāra maksā uzturlīdzekļus 186 EUR, ko pierāda lietā iesniegtās maksājuma uzdevumu kopijas.

Līdz prasības celšanai atbildētāja alga bija 500 EUR mēnesī, pēc 2023. gada 1. janvāra – 620 EUR, pēc nodokļu atskaitīšanas tikai 554,90 EUR.

Tā kā no šīs summas tiek maksāti uzturlīdzekļi 186 EUR citam dēlam /pers. F/, tad atbildētājam paliek tikai 368,90 EUR. Savukārt pēc uzturlīdzekļu

piedziņas 300 EUR atbildētājam paliks tikai 68,90 EUR, ar ko nevar izdzīvot.

Atbildētājs nekustamos īpašumus iegādājās ar sava tēva līdzfinansējumu ½ daļā. Tādēļ pēc vienošanās tie visi pieder atbildētājam un viņa tēvam

vienādās daļās un ir viņu kopīga manta.

Atbildētājs pašlaik dzīvo mājā /adrese 1/, un nav iespējas izīrēt pārējos uz viņa vārda reģistrētos dzīvokļus, jo nav naudas remontam. Dzīvokļi rada

tikai zaudējumus, jo jāsedz ar apsaimniekošanu, pārvaldīšanu un apkuri saistītie izdevumi un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Atbildētājs spēj

samaksāt tikai ar tēva palīdzību.

Uz atbildētāja vārda reģistrētos 14 transportlīdzekļus viņš ir savācis pakāpeniski savas dzīves laikā, jo abi ar tēvu aizraujas ar veciem

transportlīdzekļiem. Tiem faktiski ir metāllūžņu cena, jo tie ir ļoti veci.

[6.2] Par bērnam nepieciešamajiem izdevumiem

Prasītāja nav pierādījusi un atbildētājs nepiekrīt viņas aprēķinam bērna ikmēneša uzturēšanai, uzskata, ka tas ir nepamatoti palielināts. Atbildētājs

iesniedzis savu bērna ikmēneša uzturēšanai nepieciešamo izdevumu aprēķinu.

Atbildētājs neapstrīd prasītājas norādītos nepieciešamos ikmēneša izdevumus pārtikai 152,26 EUR un higiēnas piederumiem 23,75 EUR.

Uzskata, ka sadaļā “apģērbs” vairākkārt atkārtojas ziemas jaka, ziemas džemperi, norādīta pārāk liela cena to iegādei, šajā daļā jāpaliek pie 200

EUR gadā jeb 15 EUR mēnesī. Uzskata, ka divi džinsi gadā bērnam ir pietiekoši, tādēļ to iegādei nepieciešami 6 EUR mēnesī nevis 11,66 EUR.

Nesamērīgi daudz ir 10 krekli gadā, jāsamazina līdz sešiem ar izdevumu summu mēnesī 5 EUR. Vasaras jakas cena nevar pārsniegt ziemas jakas cenu

100 EUR, tādēļ tai nepieciešami 8,50 EUR mēnesī ( nevis 25 EUR). Arī zeķēm un apakšveļai norādīta pārmērīga summa 24 EUR un 25 EUR mēnesī,

pietiekoši ir 4 EUR katrai pozīcijai.

Saistībā ar hokeja ekipējuma iegādi norādīta pārāk augsta slidu cena 600 EUR, lai gan sludinājumos www.ss.com no slavenas firmas “Bauer” tās

var nopirkt jaunā stāvoklī sporta veikalā pa 160 EUR. Lai gan hokeja nūjas iegādei paredzēti 200 EUR gadā, sludinājumos www.ss.com var atrast

nelietotu par 50 EUR, kā arī ir liels profesionālo lietoto nūju piedāvājums pa 20 EUR.

Norādot, ka hokeja tērps, slidas ir 600 EUR gadā, un hokeja ekipējums 200 EUR gadā, prasītāja mākslīgi palielina uzturlīdzekļu apmēru, jo

jēdziens “hokeja ekipējums” paredz visus priekšmetus: nūju, slidas, termotērpu, ķiveri utt. Puses hokeja ekipējumu dēlam agrāk iegādājās no iepriekšējās

komandas bērnu vecākiem par 200 EUR gadā jeb 16,66 EUR mēnesī. Noapaļojot, izdevumi ir 20 EUR mēnesī.

Prasītājas apģērbu iegādei aprēķinā norādītā kopsumma 234,46 EUR mēnesī jeb 2813,52 EUR gadā ir nesamērīga gan atbildētāja iepriekšējam,

gan pašreizējam mantiskajam stāvoklim.

Ņemot vērā atbildētāja piezīmes un tiesas secināto, ka nav pierādīti izdevumi par degvielas izmantošanu un komunālo maksājumu attiecināmību,

izdevumu apmērs, kura segšanā jāpiedalās abiem vecākiem, ir 355,42 EUR mēnesī. Tā kā atbildētājs maksā uzturlīdzekļus dēla uzturam 186 EUR, tad

viņš pilnībā izpilda savus vecāka pienākumus un vēl papildus piemaksā 8 EUR mēnesī jeb 100 EUR gadā.

[6.3] Par tiesas secinājumu

Nepiekrīt tiesas secinājumam, ka par minimālo lielāks uzturlīdzekļu apmērs nosakāms uz tā pamata, ka atbildētājs ir darbspējīgā vecumā, nav

konstatēti darbspēju ierobežojoši iemesli, tostarp veselības problēmas. Tiesa nevar ietekmēt atbildētāju meklēt un mainīt darba vietu tikai tāpēc, ka viņš ir

vesels un darbaspējīgs. Nav taisnīgi uzspiest atbildētājam pamest savu dibināto uzņēmumu, lai viņš meklētu citu darba vietu ar lielāku algu. Pašlaik

SIA /Nosaukums/ atbildētājam var izmaksāt tikai minimālo algu, kas nav ņemts vērā. Tā kā atbildētājam jāmaksā uzturlīdzekļi vēl vienam nepilngadīgam

bērnam /pers. F/, ar 182,90 EUR, kuri pēc 2023. gada 1. janvāra atbildētājam paliek pēc nodokļu atskaitīšanas un uzturlīdzekļu izmaksas katram

bērnam pa 186 EUR, ir grūti izdzīvot.

[6.4] Par līdzekļu apmēru dēla uzturam pušu kopdzīves laikā

Prasītāja sniedza nepatiesu informāciju, ka kopdzīves laikā viņi ar atbildētāju dēlam nodrošināja uzturu 730 EUR mēnesī. Līdz 2023. gada

1. janvārim pēc nodokļu atskaitīšanas atbildētāja darba alga bija tikai 408 EUR. Līdzīga situācija bija arī prasītājai, kura saņēma minimālo algu.

Atbildētājam vēl bija jāmaksā uzturlīdzekļi 150 EUR /pers. F/ uzturam. Tātad ģimenes kopīgais budžets bija 666 EUR, no kura arī pašiem sev bija

jānodrošina pārtika, zāles, apģērbs, degviela automašīnai.

[6.5] Par valsts nodevas aprēķinu

Tiesa nepamatoti aprēķināja valsts nodevu, ņemot par pamatu visu piedzīto summu 300 EUR mēnesī. Atbildētājs neapstrīd un pilda savu

pienākumu nodrošināt dēla /pers. E/ uzturam uzturlīdzekļus minimālā apmērā 186 EUR mēnesī. Tādēļ tiesai bija jāaprēķina valsts nodeva tikai no

summas, par kuru ir strīds, - 114 EUR (300 – 186) mēnesī jeb 1368 EUR gadā un saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a”

apakšpunktu no atbildētāja varēja piedzīt valsts nodevu tikai 205,20 EUR.

[7] Prasītāja iesniedza rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka apelācijas sūdzību neatzīst.

[7.1] Atbildētājs nepatiesi norādījis, ka kopdzīves laikā sedzis bērna uzturēšanas izdevumus tikai 150 EUR. Bērna uzturēšanas izdevumi bijuši

lielāki, uz ko norādīts prasības pieteikumā, un tie turpina pieaugt, par ko prasītāja pievieno papildu pierādījumus.

[7.2] Atbildētājs nepamatoti norāda uz SIA /Nosaukums/ sliktu mantisko stāvokli, jo no uzņēmuma vadības ziņojuma, kas pieejams

www.lursoft.lv, izriet, ka uzņēmuma apgrozījums un peļņa ir būtiski pieauguši. Turklāt šī gada jūnijā atbildētājs ieņēmis vēl vienu amatu – valdes loceklis

SIA /Nosaukums A/. Atbildētājs apzināti slēpj savu mantisko stāvokli un mākslīgi veido situāciju, ka oficiāli ir bez darba, lai nepiedalītos bērna

uzturēšanā. Atbildētāja spējas, izglītība un pieredze neliedz nopelnīt un turpmāk nodrošināt bērnu ierastā apmērā.

[8] Uz tiesas sēdi apelācijas sūdzības iesniedzējs /pers. D/ un viņa pilnvarotais pārstāvis neieradās. No pilnvarotā pārstāvja /pers. S/ saņemts

lūgums atzīt viņa neierašanos par attaisnojošu un atlikt lietas izskatīšanu. Lūgums pamatots ar apstākli, ka /pers. S/ lietas izskatīšanas dienā 2023. gada

7. decembrī jāpiedalās tiesas sēdē kā pilnvarotajam pārstāvim citā civillietā, kurā tiesas sēde bija nozīmēta agrāk, 2023. gada 12. oktobrī.

Tiesa konstatē, ka izskatāmajā lietā apelācijas instancē notiek otra tiesas sēde. Pirmajā tiesas sēdē 2023. gada 23. oktobrī piedalījās atbildētāja

pilnvarotais pārstāvis /pers. S/, pēc kura lūguma lietas izskatīšana tika atlikta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 210. panta pirmās daļas 4. punktu,

papildu pierādījumu iesniegšanai. Nākošās tiesas sēdes datums tika uzreiz paziņots un saskaņots ar atbildētāja pārstāvi, kuram nebija iebildumu par

nozīmēto tiesas sēdes datumu 2023. gada 7. decembrī. Ne Civilprocesa likuma 93. panta trešajā daļā paredzētajā 14 dienu pirms tiesas sēdes termiņā,

ne arī līdz tiesas sēdei nekādi papildu pierādījumi no atbildētāja vai viņa pārstāvja puses tiesā netika iesniegti.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies bez attaisnojoša iemesla, jo par tādu nevar atzīt viņa izvēli pilnvarotā pārstāvja

statusā piedalīties citā tiesas sēdē. Līdz ar to lietu var izskatīt bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes, jo nepastāv Civilprocesa likumā paredzētie pamati

lietas izskatīšanas atlikšanai.

[9] Prasītājas pilnvarotā pārstāve /pers. C/ neatzina apelācijas sūdzību, lūdza apmierināt prasību tādā apmērā, kā pirmās instances tiesas

spriedumā.

Paskaidroja, ka izdevumi bērna uzturam auguši, jo no 2023. gada augusta prasītāja ar dēlu dzīvo Rīgā, kur dzīve ir dārgāka, bērns turpina

apmeklēt hokeja skolu, nepieciešams speciāls ekipējums. Bērns ir augošs, mainās izmēri, tāpēc ekipējuma, apģērba un apavu maiņa notiek biežāk.

Atbildētājs pašlaik maksā uzturlīdzekļus minimālajā apmērā, pamatojoties uz tiesas pagaidu lēmumu. Lūdz tiesu noteikt sprieduma nekavējošu izpildi.

Motīvu daļa

[10] Noklausoties prasītājas pārstāves paskaidrojumus un novērtējot tos kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem, Latgales apgabaltiesas

Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka atbildētāja apelācijas sūdzība ir pamatota tikai daļā par no atbildētāja piedzenamās valsts nodevas noteikšanu, pārējā

daļā tā nav pamatota, un prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir apmierināma tādā apmērā, kā pirmās instances tiesā.

[11] Lietā nepastāv strīds, ka atbildētājam saskaņā ar Civillikuma 179. pantu ir pienākums samērā ar viņa spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu.

Lietā pastāv strīds par piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru, jo atbildētājs uzskata, ka viņa mantas stāvoklis ļauj maksāt uzturlīdzekļus tikai valstī noteiktajā

minimālajā apmērā, kas arī atbilst bērna vajadzībām.

Prasītāja nav pārsūdzējusi pirmās instances tiesas spriedumu un tajā izdarītos secinājumus, kā arī piedzīto uzturlīdzekļu apmēru. Līdz ar to tiesai

jānovērtē, cik pamatoti pirmās instances tiesa noteikusi no atbildētāja piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru 300 EUR mēnesī.

Pirmās instances tiesa atzina par nepierādītu bērna uzturam nepieciešamo prasītājas aprēķinā norādīto summu 772,12 EUR. Izslēdzot no bērna

uzturēšanas izdevumiem komunālos maksājumus un norādot, ka maksa par transporta izmantošanu (degviela) ir mainīga pozīcija, tiesa nav tieši

spriedumā norādījusi, kāda summa bērnam nepieciešama mēnesī, lai vislabāk apmierinātu viņa vajadzības.

Tiesa, novērtējot atbildētāja mantisko stāvokli, atzina, ka atbildētājs spēj sniegt bērnam uzturlīdzekļus lielākā apmērā par minimālajiem. Tiesa,

novērtējot prasītājas mantisko stāvokli, konstatēja, ka prasītāja nav par to iesniegusi pierādījumus, lai gan norādījusi, ka pašlaik meklē darbu. Tiesa

secināja, ka bērna uzturēšanas pienākums gulstas uz abiem vecākiem, un spriedumā nav norādīts, ka kādam no vecākiem jādod uzturlīdzekļi lielākā

apmērā nekā otram. Līdz ar to, piedzenot no atbildētāja uzturlīdzekļus 300 EUR apmērā, tiesa faktiski konstatējusi, ka bērna uzturam nepieciešamā

summa ir 600 EUR mēnesī.

[12] Apelācijas instances tiesa, ņemot vērā bērna vecumu un intereses (nodarbošanās ar hokeju), atzīst, ka, lai vislabāk apmierinātu bērna

vajadzības, bērna uzturam nepieciešamā summa atbilst pirmās instances tiesas konstatētajai 600 EUR mēnesī. Tiesa atzīst, ka atbildētāja mantas

stāvoklis, vecums un darbspēja ļauj segt pusi no bērna uzturam nepieciešamās summas, kas ir 300 EUR mēnesī, kā to pamatoti atzinusi pirmās instances

tiesa. Apelācijas sūdzībā norādītie atbildētāja argumenti nevar ietekmēt pirmās instances sprieduma tiesiskumu.

[12.1] Par atbildētāja mantisko stāvokli

Atbilstoši Valsts vienotās zemesgrāmatas publiski pieejamai informācijai uz atbildētāja vārda reģistrēti astoņi nekustamie īpašumi – pieci dzīvokļi

/pilsēta/, divas dzīvojamās mājas ar zemi un palīgēkām un viens zemes īpašums. Visi nekustamie īpašumi reģistrēti uz atbildētāja kā vienīgā īpašnieka

vārda. Līdz ar to neapstiprinās apelācijas sūdzībā norādītais arguments, ka nekustamie īpašumi atbildētājam piederētu tikai daļēji un ka tā ir viņa un tēva

kopīga manta. Bez tam, trīs no astoņiem īpašumiem atbildētājs ir ieguvis 2023. gadā, t.i., jau pēc tiesvedības uzsākšanas. No tiem divus ir saņēmis

mantojumā, bet vienu zemes īpašumu nopircis 2023. gada 10. jūlijā par 1000,00 EUR.

Kā pamatoti norādīts apelācijas sūdzībā, tad nekustamo īpašumu uzturēšana arī prasa līdzekļus. Vismaz piecos no tiem – dzīvokļos ir jāmaksā

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumi, kā arī komunālie maksājumi. Lietā nav apstiprinājuma atbildētāja norādītajam apstāklim, ka šos izdevumus

maksātu viņa tēvs. Attiecīgi secināms, ka atbildētāja rīcībā ir līdzekļi, lai uzturētu viņam piederošos nekustamos īpašumus un apmaksātu visus komunālos

maksājumus, un nav nepieciešamības kādu no tiem atsavināt vai izīrēt, lai iegūtu papildu naudas līdzekļus. Gluži otrādi, atbildētājs tiesvedības laikā ir

nopircis vēl vienu īpašumu.

No CSDD pieejamās informācijas apstiprinās, ka uz atbildētāja vārda reģistrēti 15 transportlīdzekļi, no kuriem tikai četri ir izgājuši tehnisko apskati

un kuriem ir OCTA apdrošināšana, pārējie ir salīdzinoši veci (1965.-1993.g.), bez tehniskās apskates, kā arī bez tehniskās apskates ir 2008. izlaiduma

gada motocikls. Gan tehniskās apskates, gan apdrošināšanas veiktas 2023. gada rudenī septembris-oktobris, kā arī 2023. gada 17. oktobrī ir nopirkta

automašīna VOLVO 940, 1995. izlaiduma gads, t.i., jau šīs tiesvedības laikā. Minētais, tiesas ieskatā, norāda, ka atbildētāja rīcībā bija pietiekoši naudas

līdzekļi, lai ne vien nodrošinātu samaksu par vairāku automašīnu tehnisko apskati un apdrošināšanu, attiecīgi arī ceļa nodokļa nomaksu, bet arī līdzekļi vēl

vienas automašīnas iegādei.

Kā pamatoti norādījusi prasītājas pārstāve un apstiprina lietā iesniegtās ziņas no www.lursoft.lv datu bāzes, tad atbilstoši SIA “/Nosaukums/”

vadības ziņojumam, uzņēmums 2022. gadā ir strādājis ar peļņu 571 589 EUR, kas gandrīz ir dubultā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā arī pieauguši

uzņēmuma aktīvi. Tas rada šaubas par apelācijas sūdzībā norādīto, ka uzņēmums atbildētājam var izmaksāt tikai minimālo algu. Kā redzams no

Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas, tad minētā uzņēmuma dibinātājs, vienīgais īpašnieks un valdes loceklis līdz prasības par uzturlīdzekļu piedziņu

celšanai tiesā bija atbildētājs. Savukārt no 2022. gada 11. novembra par uzņēmuma īpašnieku un valdes locekli norādīts atbildētāja tēvs, pašam

atbildētājam ieņemot /amats/ amatu. Apelācijas sūdzībā norādītais, ka atbildētājs nevēlas atstāt paša dibināto uzņēmumu, lai meklētu labāk apmaksātu

darbu, tiesas ieskatā liecina, ka faktiskais uzņēmuma īpašnieks un patiesā labuma guvējs ir tieši atbildētājs.

Bez tam, atbildētājs atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem ir arī vienīgais valdes loceklis SIA /Nosaukums A/.

Tādējādi atbildētājam piederošie nekustamie īpašumi, transportlīdzekļi, spēja tos uzturēt, maksājot ar to uzturēšanu saistītos maksājumus, spēja

iegādāties jaunu īpašumu un transportlīdzekli, kā arī dalība uzņēmējdarbībā, tiesas ieskatā, liecina par atbildētāja spēju sniegt dēlam uzturu apmērā, kas

pārsniedz valstī noteiktos minimālos uzturlīdzekļus, ko ir pienākums dot katram no vecākiem neatkarīgi no viņa ienākumiem.

[12.2] Par bērnam nepieciešamajiem izdevumiem

Atbildētājs apelācijas sūdzībā apstrīdēja prasītājas aprēķinā norādīto bērna uzturam nepieciešamo ikmēneša summu, galveno uzmanību vēršot

bērna vajadzībām, kas saistītas ar apģērba, apavu un hokeja ekipējuma iegādi.

Tiesas ieskatā, vajadzības saistībā ar apģērbu un apaviem ir mainīgas, atkarībā no bērna vecuma, kad bērns aug un apģērbs un apavi ir biežāk

jāmaina, kā arī citiem apstākļiem, piemēram, apģērbs un apavi var saplīst, mainās to cenas, atkarībā no sezonas var būt nepieciešamība iegādāties

papildu apavus un apģērbus. Pušu dēls ir pusaudža vecumā, kad cilvēka ķermenis straujāk aug un attīstās, tāpēc biežāk jāmaina apģērbs un apavi, kā arī

to cenas ir lielākas nekā mazāku bērnu apģērbiem un apaviem. Ņemot vērā dzīvē gūtus novērojumus, vecāks, ar kuru bērns dzīvo kopā, labāk pārzina

bērna ikdienas vajadzības, tāpēc taisnīgi vadīties no prasītājas norādītajiem izdevumiem apģērba un apavu iegādei.

Tāpat atkarībā no bērna auguma izmaiņām nepieciešams mainīt arī hokeja ekipējumu, ko ne vienmēr var iegādāties lietotu no citu bērnu vecākiem,

kā to norāda atbildētājs. Nenoliedzami, ka to var iegādāties arī interneta vietnēs, kur arī ir atšķirīgas cenas atkarībā no vajadzīgās preces kvalitātes.

Būtiski ir konstatēt, vai internetā vietnēs piedāvātās preces atbilst tām prasībām, kas no hokeja kluba puses izvirzītas pušu dēlam, lai viņš varētu līdzvērtīgi

piedalīties hokeja treniņu procesā. Prasītāja tiesā iesniegusi čeku par hokeja ekipējuma iegādi veikalā “Hokeja pasaule” par summu 685,90 EUR, un

tiesai nav pamata uzskatīt, ka tā būtu pārmērīga vai bērna vajadzībām neatbilstoša summa.

Prasītāja savā aprēķinā nav norādījusi, bet lietā iesniegti maksājumi par pušu dēla pāreju uz Rīgas hokeja klubu “Prizma” 125,00 EUR, kā arī par

dalību klubā divi maksājumi par 2023. gada augustu un septembri pa 220 EUR mēnesī. Minētie maksājumi nav ņemti vērā pirmās instances tiesas

spriedumā, nosakot bērna vajadzības. Tomēr tie raksturo apstākli, ka pušu dēls nodarbojas ar hokeju pietiekami augstā līmenī, kas izvirza prasības arī

attiecīgi kvalitatīva hokeja ekipējuma nodrošināšanai.

[12.3] Par tiesas secinājumu

Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteikts, ka vecākiem ir pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnus.

Pirmās instances tiesa pamatoti, vadoties no Senāta veiktās tiesu prakses un judikatūras atziņu apkopojuma, novērtēja ne tikai atbildētāja mantisko

stāvokli, bet arī viņa spēju uzturēt bērnu, konstatējot, ka viņš ir darbspējīgā vecumā un bez veselības problēmām, kas varētu ietekmēt iespējas nodrošināt

bērnu atbilstoši viņa vajadzībām.

Atbilstoši Civillikuma 177. pantam bērns līdz pilngadībai atrodas vecāku aizgādībā, kas ietver sevī pienākumu rūpēties par bērnu. Rūpes ietver sevī

arī aprūpi jeb uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās

un fiziskās attīstības nodrošināšanu, pēc iespējas ievērojot individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Tādējādi uztura došanas pienākumi neaprobežojas tikai ar uzturlīdzekļu (minimālajā apmērā, kā to vēlas atbildētājs) pārskaitīšanu bērna mātei, ar

kuru bērns dzīvo, bet arī jācenšas maksimāli iesaistīties bērna dzīves kvalitātes uzlabošanā un interešu nodrošināšanā, tajā skaitā arī materiālajā ziņā.

Apelācijas instances tiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa objektīvi novērtējusi atbildētāja spējas un materiālo stāvokli un pamatoti noteikusi

piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru 300 EUR.

[12.4] Par līdzekļu apmēru dēla uzturam pušu kopdzīves laikā

Tiesa nevar konstatēt, kādus līdzekļus atbildētājs novirzīja dēla vajadzībām pušu kopdzīves laikā, tomēr apšauba atbildētāja norādītās summas, kas

bijušas ģimenes rīcībā. Kā jau iepriekš konstatēts, tad atbildētājam īpašumā ir vairāki nekustamie īpašumi, kuru uzturēšana un apsaimniekošana arī prasa

līdzekļus, un kurus atbildētājs nav ne atsavinājis, ne izīrējis, lai gan līdzekļu trūkuma gadījumā šādas iespējas pastāv. Atbildētājam pieder 15 dažādi

transportlīdzekļi, kuri gandrīz visi iegādāti laika posmā no 2020. līdz 2023. gadam (izņemot vienu, kas iegādāts 2008. gadā). Minētais, tiesas ieskatā,

norāda, ka atbildētājs nav uzrādījis visus savus faktiskos ienākumus un tēriņus.

Atbildētājs vairākkārt norāda, ka viņa apgādībā ir vēl viens nepilngadīgs dēls /pers. F/, par ko tiesai nav iesniegti pierādījumi. Arī no tiesai

pieejamās informācijas Personas datu pārlūkā ir redzams, ka atbildētājam ir tikai viens nepilngadīgs bērns – dēls /pers. E/.

[12.5] Par valsts nodevas aprēķinu

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. pantu katra persona var vērsties tiesā, lai aizsargātu savas aizskartās tiesības. Ja otra puse zaudē procesā, tiesa

ir atzinusi, ka šī puse (atbildētājs) ir nepamatoti izvairījusies no citas personas (prasītājas) tiesību ievērošanas, ir tās aizskārusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. pantu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses tās samaksātos tiesas izdevumus (kuros

ietilpst arī valsts nodeva), bet, ja prasītājs no tiesas izdevumu samaksas pie prasības iesniegšanas bijis atbrīvots, tie saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.

pantu piespriežami no atbildētāja valsts labā proporcionāli prasības apmierinātajai daļai.

Ceļot prasību par uzturlīdzekļu bērnam piedziņu, prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punktu ir atbrīvota no valsts

nodevas samaksas, attiecīgi valsts nodeva no atbildētāja piespriežama valsts labā.

Tomēr nosakot piespriežamās valsts nodevas apmēru, būtiski konstatēt, cik lielā apmērā noticis prasītājas tiesību aizskārums no atbildētāja puses,

kas var ietekmēt piedzenamo valsts nodevas apmēru.

Uzturlīdzekļu piedziņa ir specifiska ar to, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa gribas ir pienākums dot bērnam uzturlīdzekļus to minimālajā apmērā, un

atbildētājs savos paskaidrojumos uz prasības pieteikumu un arī apelācijas sūdzībā norāda, ka pēc pušu kopdzīves izbeigšanas viņš dēla uzturam devis

līdzekļus valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Paskaidrojumiem uz prasību pievienota izdruka no atbildētāja bankas konta par uzturlīdzekļu

dēlam maksājumiem prasītājai, kurā redzams, ka veikti trīs maksājumi – 2022. gada septembrī, oktobrī, novembrī pa 150 EUR mēnesī.

Šajā laikā valstī noteiktā minimālā darba alga bija 500 EUR mēnesī, un attiecīgi minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kuru atbildētājam bija pienākums

dot dēla uzturam saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr.37, bija 150 EUR mēnesī (30 % no minimālās algas).

Tādējādi pierādīts, ka uz prasības celšanas brīdi 2022. gada 8. novembri, kad prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus 500 EUR apmērā, atbildētājs

faktiski maksā uzturlīdzekļus minimālajā apmērā, kas prasībā nav norādīts, un tiesai nav pamata uzskatīt, ka uz prasības celšanas brīdi aizskartas

prasītājas tiesības saņemt uzturlīdzekļus 150 EUR apmērā.

Lai arī pirmās instances tiesa pieņēma lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu minimālajā apmērā piedziņu no atbildētāja līdz galīgā nolēmuma

pieņemšanai lietā, tas nevar ietekmēt konstatēto faktu, ka uz prasības celšanas brīdi atbildētājs maksāja uzturlīdzekļus minimālajā apmērā. Kā apliecināja

prasītājas pārstāve apelācijas instances tiesā, tad atbildētājs turpina maksāt minimālos uzturlīdzekļus, kas no 2023. gada jau ir 186 EUR mēnesī.

Līdz ar to apelācijas instances tiesa, aprēķinot no atbildētāja valsts labā piedzenamo valsts nodevu proporcionāli prasības apmierinātajai daļai, ņem

vērā situāciju uz prasības celšanas brīdi, kad atbildētājs labprātīgi maksāja uzturlīdzekļus 150 EUR un šajā daļā prasītājas tiesības nebija aizskartas.

Strīdus summa ir 150 EUR (300-150), no kuras tad arī tiek aprēķināta no atbildētāja valsts labā piedzenamā valsts nodeva.

Attiecīgi saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 42. pantu no

atbildētāja valsts labā piedzenama valsts nodeva 270 EUR (15% no 1800 EUR), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 EUR.

[13] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpilde daļā par tiesas izdevumu

samaksu.

[14] Pēc prasītājas pārstāves lūguma saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktu nosakāms, ka spriedums daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties, attiecīgi pārtraucot uzturlīdzekļu piedziņu pēc izpildu raksta, kas izsniegts 2022. gada 9. decembrī,

pamatojoties uz Daugavpils tiesas tiesneses 2022. gada 9. decembra lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu civillietā.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 432.-434. pantu Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija

nosprieda

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērna /pers. E/, personas

kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi 300,00 EUR (trīs simti euro), sākot ar 2022. gada 8. novembri līdz bērna pilngadībai vai pušu materiālā

stāvokļa izmaiņām, ņemot vērā /pers. D/ šajā periodā veiktos uzturlīdzekļu maksājumus.

Piedzītos uzturlīdzekļus pārskaitīt uz /pers. B/ norādīto kontu AS “SEB banka”, konta Nr./konta numurs/.

Pārtraukt uzturlīdzekļu piedziņu pēc izpildu raksta, kas izsniegts 2022. gada 9. decembrī, pamatojoties uz Daugavpils tiesas tiesneses 2022. gada

9. decembra lēmumu par pagaidu uzturlīdzekļu piedziņu civillietā Nr. C12257722.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā valsts nodevu 270,00 EUR (divi simti septiņdesmit euro) un ar lietas izskatīšanu

saistītos izdevumus 7 EUR (septiņi euro).

Valsts nodeva maksājama kontā – saņēmējs Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22, konts

LV55TREL1060190911200, norādot iemaksas mērķi un lietas identifikācijas datus.

Valsts labā piedzītie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ieskaitāmi kontā: Tiesu administrācija, Valsts kase, Nr. 90001672316, BIC kods

TRELLV22, konts LV51 TREL 2190 4580 1900 0, norādot iemaksas mērķi: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi un civillietas numuru.

Maksājuma dokumenti par valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā

termiņā iesniedzami Latgales apgabaltiesā.

Noteikt /pers. D/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu samaksu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu un uzturlīdzekļu piedziņas pārtraukšanu pēc iepriekš izsniegtā izpildu raksta stājas spēkā nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Civillietu departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas 2024. gada 5.

janvāra, iesniedzot kasācijas sūdzību Latgales apgabaltiesā, prasītājai bez drošības naudas iemaksas, atbildētājam iemaksājot drošības naudu 300 EUR

kontā – saņēmēja: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, saņēmēja banka: Valsts kase, konta Nr.

LV83TREL8280010000000, ekonomiskās klasifikācijas kods: F22010010, norādot lietas numuru un personas datus.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese V. Lohova

Tiesnese I. Tabore

Tiesnesis I. Stivriņš