Appeal dismissed for failure to exhaust administrative remedies before seeking data deletion.

ECLI:LV:AT:2024:0627.SKA059724.8.L

Nr. 670005724, SKA-597/2024

Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Senāts

RĪCĪBAS SĒDES LĒMUMS

Rīgā 2024.gada 27.jūnijā

[1] Senātā saņemta pieteicēja /pers. A/ blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 10.aprīļa lēmumu, ar kuru atteikts

pieņemt pieteicēja pieteikumu.

[2] No tiesneša lēmuma izriet, ka pieteicējs ar iesniegumu vērsās Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju

dienestā izmeklēšanas prokuratūrā, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un lūdza izvērtēt Mākslu izglītības kompetences centra

„Nacionālā Mākslu vidusskola” struktūrvienības „Rīgas Baleta skola”, kuras audzēkne ir pieteicēja meita, amatpersonu un darbinieku rīcības atbilstību

iespējamajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārsūtīja iesniegumu pēc piekritības Izglītības kvalitātes valsts

dienestam, kas iesniegumu izvērtēšanai un atbildes sniegšanai nosūtīja Kultūras ministrijai. Ministrija izvērtēja iesniegumā norādīto informāciju un par to

nosūtīja pieteicējam vēstuli. Saistībā ar ministrijas rīcību pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā.

Tiesnesis konstatēja, ka pieteicējs ar prasījumu uzdot Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras centram dzēst iegūtos pieteicēja meitas

datus, kā arī aizliegt turpināt personas datu apstrādi bez juridiska pamata, nav vērsies iestādē un tādējādi nav ievērojis normatīvajos aktos noteikto lietas

ārpustiesas izskatīšanas kārtību (Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 5.punkts). Savukārt prasījumus atzīt par prettiesisku Kultūras

ministrijas rīcību – iesnieguma izskatīšanu, ziņu sagrozīšanu, vēstules nosūtīšanu citām iestādēm un izglītojamās mātei – un atsaukt vēstulē norādītās ziņas

tiesnesis atzina par tādiem, kas nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā (Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punkts).

[3] Pārbaudot pārsūdzēto rajona tiesas tiesneša lēmumu un blakus sūdzību, senatoru kolēģija atzīst, ka tiesnesis pamatoti atteicis pieņemt

pieteikumu.

[4] Pieteicējs blakus sūdzībā norādījis, ka nav pareizs tiesneša secinājums, ka pieteicējam jāvēršas iestādē ar iesniegumu, kurā izteikti iebildumi par

personas datu apstrādi un izteikts prasījums par datu dzēšanu. Šis prasījums izriet no ministrijas faktiskās rīcības, apstrādājot pieteicēja meitas īpašu

kategoriju personas datus, ko pieteicējs lūdzis atzīt par prettiesisku. Pieteicējs norāda, ka nepastāv tāda ārpustiesas izskatīšanas kārtība, kuru pieteicējs

nebūtu ievērojis.

Senatoru kolēģija konstatē, ka pieteicējs pieteikumā skaidri norādījis prasījumu: uzdot Kultūras ministrijai un Latvijas Nacionālajam kultūras

centram dzēst prettiesiski iegūtos pieteicēja meitas datus, kā arī aizliegt turpināt personas datu apstrādi bez juridiska pamata. Rajona tiesas tiesnesis šo

prasījumu ir izlēmis, norādot, ka pieteicējs ar šādu prasījumu nav vērsies vispirms iestādē.

Senatoru kolēģija norāda, ka lietas iepriekšējā ārpustiesas izskatīšana ir obligāta pirmstiesas procedūra. Tādēļ pieteikuma pieņemšana un

izskatīšana tiesā nav pieļaujama, ja strīdus jautājumu ir paredzēts nodot, bet tas nav nodots izskatīšanai iestādē (Senāta 2016.gada 30.novembra

sprieduma lietā Nr. SKA-713/2016, A420480513, 7.punkts). Rajona tiesas tiesnesis no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas

(ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā

datu aizsardzības regula) 17. un 21.panta pamatoti izdarījis secinājumu, ka pieteicējam ar prasījumu aizliegt turpināt personas datu apstrādi un dzēst

iegūtos datus vispirms bija jāvēršas attiecīgajā iestādē, lai tā varētu šos prasījumus izvērtēt un pieņemt lēmumu. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas ir

iespējama administratīvās tiesas kontrole Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā nav strīda, ka pieteicējs ar šādu prasījumu

iestādē nav vērsies. Pieteicēja blakus sūdzībā norādītie argumenti, ka pieteicēja bērna datu apstrāde nav saistāma ne ar pieteicēja bērna subjektīvo

interešu, ne būtisku sabiedrības interešu aizskārumu, pārsniedz Senāta vērtējamo jautājumu, vai rajona tiesas tiesnesis pamatoti atteicis pieņemt

pieteikumu sakarā ar to, ka nav ievērota lietas iepriekšējā ārpustiesas izskatīšanas kārtība. Šie argumenti vērsti uz minēto prasījumu izskatīšanu pēc

būtības tad, ja lieta tiktu ierosināta.

[5] Pieteicējs blakus sūdzībā arī norādījis, ka tiesnesis ignorējis faktu, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārsūtīja iesniegumu nevis

Kultūras ministrijai, bet gan Izglītības kvalitātes valsts dienestam. Ministrijai neesot ar likumu piešķirta kompetence īstenot kriminālprocesu vai

administratīvā pārkāpuma procesu. Pieteicējs arī norādījis apsvērumus par to, ka ministrija vēstulē izplata nepatiesas ziņas, radot pieteicēja subjektīvo

interešu aizskārumu, proti, pieteicējs uzskata, ka neatkarīgi no tā, kādā veidā ziņas ir iegūtas un kas ir šo ziņu sniedzējs, ministrija vēstulē nepārprotami

apstiprina šīs ziņas, nesniedzot pierādījumus konkrētu ziņu patiesumam.

Senatoru kolēģija vispirms norāda, ka Kultūras ministrija konkrētajā gadījumā ir sniegusi savu vērtējumu saistībā ar pieteicēja iesniegumā

norādītajiem apstākļiem, jo Izglītības kvalitātes valsts dienests tai bija pārsūtījis no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja saņemto pieteicēja

iesniegumu. Ministrijai pieteicēja iesniegums tika nosūtīts izvērtēšanai un atbildes sniegšanai kā Mākslu izglītības kompetences centra „Nacionālā Mākslu

vidusskola” struktūrvienības „Rīgas Baleta skola” dibinātājai, kuras kompetencē saskaņā ar Izglītības likuma 29.panta 1. un 4.punktu ir pārraudzīt

normatīvo aktu ievērošanu un novērtēt izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību. Attiecīgi ministrija reaģēja uz saņemtajām ziņām un veica pārbaudi

saistībā ar iesniegumā norādītajiem apstākļiem par iespējamiem pārkāpumiem tās padotībā esošajā izglītības iestādē. Par pārbaudi un tās rezultātiem

ministrija informēja iesaistītās personas un iestādes.

Līdz ar to Kultūras ministrija iesniegumu ir izvērtējusi savas kompetences ietvaros, veicot uzraudzību pār tās padotībā esošo izglītības iestādi, kam

nav saistības nedz ar administratīvā pārkāpuma procesu, nedz kriminālprocesu. Rajona tiesas tiesnesis, citstarp sagatavošanas tiesas sēdē skaidrojot, ko

pieteicējs uzskata par ministrijas īstenotu faktisko rīcību (paskaidrojumu pieprasīšana, ziņu sagrozīšana, vēstules nosūtīšana izglītojamās mātei, pārbaudes

rezultātu apkopošana), pamatoti atzina, ka pieteicēja norādītās ministrijas darbības ir uzraugošās iestādes veikta iekšējā pārbaude un tās rezultātu

apkopšana vēstulē, kas nav uzskatāma par faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē. Proti, šāda uzraugošās iestādes pārvaldes darbība nav

vērsta pret pieteicēju un viņa meitu kā iestādes faktiskā rīcība Administratīvā procesa likuma izpratnē, jo tā nerada faktiskas sekas. Tādēļ arī prasījums

saistībā ar šīs vēstules saturu nav pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā. Savukārt pieteicēja argumenti, kas attiecas uz to, vai citas iestādes, kurās

pieteicējs vērsies ar mērķi saukt noteiktas personas pie kriminālatbildības, ir izvērtējušas pieteicēja norādītos apstākļus, nav saistāmi ar aplūkojamo

jautājumu par Kultūras ministrijas rīcības kontroli tiesā.

[6] Ievērojot minēto, senatoru kolēģija atzīst, ka blakus sūdzība ir acīmredzami nepamatota.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 320.1pantu un 338.panta astoto daļu, senatoru kolēģija

nolēma

atteikt izskatīt /pers. A/ blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2024.gada 10.aprīļa lēmumu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Senatore I. Meldere Senatore Dz. Amerika Senatore I. Višķere