Court allows property transfer claim based on divorce agreement despite defendant's refusal to sign transfer documents.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's counterclaim and granted the plaintiff's request to recognize property rights over real estate and a vehicle. Although the defendant refused to sign the transfer documents at the notary, the court ruled that the divorce agreement was valid and binding. Consequently, the court ordered the registration of the plaintiff's ownership rights and the transfer of state fees to the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 432. - 434. panti: A court may recognize property rights based on a valid settlement agreement even if the other party refuses to cooperate with the registration process.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C73253624
CA-0216-25/11
ECLI:LV:ZAT:2025:1021.C73253624.10.S
Zemgales apgabaltiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Jelgavā 2025. gada 21. oktobrī
Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis Aigars Sniedzītis, tiesnese Anita
Misiuna, tiesnese Marianna Terjuhana
ar tiesas sēdes sekretāri Annu Goļcu,
piedaloties prasītājam /Persona A/, prasītāja pilnvarotai personai zvērinātai advokātei Inesei Smilškalnei,
atbildētājai /Persona B/
izskatīja atklātā tiesas sēdē videokonferences režīmā Microsoft Teams platformā civillietu /Persona A/ prasībā
pret /Persona B/ par vienošanās izpildi, /Persona B/ pretprasībā par vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu
sakarā ar /Persona B/ apelācijas sūdzību par Zemgales rajona tiesas 2025. gada 14. maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] Prasītājs /Persona A/ cēla Zemgales rajona tiesā prasību pret atbildētāju /Persona B/ par vienošanās par
laulības šķiršanu izpildi, kurā lūdz:
1. Atzīt /Persona A/ īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Adrese A/;
2. Atzīt /Persona A/ īpašuma tiesības uz automašīnu /Transportlīdzeklis A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas
numurs/.
Prasības pieteikums satur šādus apsvērumus.
[1.1] /Datums/ starp pusēm tika noslēgta vienošanās par laulības šķiršanu, kurā tiks noteikts arī tas, kā tiek
sadalīta laulības laikā iegūtā manta.
Puses noteica, ka prasītājam paliek nekustamais īpašums /Adrese A/, un automašīna /Transportlīdzeklis A/.
[1.2] Laulība šķirta /Datums/.
[1.3] Nekustamais īpašums un automašīna reģistrēta uz atbildētājas vārda.
[1.4] Atbildētāja tika uzaicināta ierasties 2023. gada 14. novembrī plkst. 15.00 pie zvērinātas notāres Ievas
Krūmiņas /Adrese B/, lai noformētu nepieciešamos dokumentus prasītāja īpašuma tiesību reģistrācijai uz minēto
nekustamo īpašumu un automašīnu. Atbildētāja norādītajā laikā ieradās zvērinātas notāres I.Krūmiņas birojā,
taču parakstīt nostiprinājuma lūgumu un uzsākt īpašnieka maiņas procedūru Ceļu satiksmes drošības direkcijas
e-pakalpojumu portālā e.csdd.lv atteicās.
Prasība pamatota ar Civillikuma 1. pantu, 927. pantu, 987. pantu, 990. pantu, 1478. pantu, 1479. pantu, 1587.
pantu, 1588. pantu.
[2] Atbildētāja iesniegusi tiesā rakstveida paskaidrojumus par prasības pieteikumu, kuros norāda, ka prasību
neatzīst.
[3] Atbildētāja iesniedza pretprasību, kurā lūdz atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža /Datums/ starp
pusēm noslēgtās vienošanās par laulības šķiršanu 1., 2., 3. un 4.punktu.
Pretprasība satur šādu motivāciju.
Vienošanās galējo variantu atbildētāja parakstīja, redzot to kā vienīgo iespēju pārtraukt ilgstošās un vardarbīgās
laulības pastāvēšanu, taču tajā iekļautie nosacījumi, izņemot vēlmi šķirt laulību, neatbilda atbildētājas gribai un
ir pretrunā atbildētājas iepriekš paustajai vēlmei. Faktiski prasītājs izmantoja atbildētājas nepārprotami pausto
vēlēšanos šķirt laulību, lai panāktu, ka atbildētāja paraksta vienošanos ar prasītājam izdevīgiem nosacījumiem,
turklāt apzinoties, ka viņam nav objektīva pamata šādas prasības izvirzīt.
Parakstot šādu vienošanās redakciju, nevis atbildētāja rīkojās pretēji labai ticībai, bet gan prasītājs, jo viņš šādu
vienošanos panāca ar psiholoģisku atbildētājas ietekmēšanu ilgā laika periodā, savukārt no savas puses viņš to
nepilda jau kopš tās noslēgšanas brīža. To, ka sākotnējā vienošanās redakcija bija pilnīgi savādāka, apstiprina
vienošanās redakciju hronoloģiskā dinamika un citas tiesvedības.
[4] Zemgales rajona tiesa 2025. gada 14. maijā taisīja spriedumu, ar kuru prasību apmierināja, bet pretprasību
noraidīja.
Tiesa nosprieda atzīt prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, nostiprināt šīs tiesības /Struktūrvienība/
zemesgrāmatas nodalījumā, dzēšot /Persona B/ īpašuma tiesību nostiprinājumu. Atzīt /Persona A/ īpašuma
tiesības uz automašīnu /Transportlīdzeklis A/, nostiprināt šīs tiesības VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas”
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, dzēšot /Persona B/ īpašuma tiesību nostiprinājumu.
Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem.
[4.1] Lietā nav strīda par to, ka /Datums/ pie zvērinātas notāresIevas Krūmiņas puses parakstīja vienošanās par
laulības šķiršanu.
Prasība ir celta par vienošanās izpildi.
[4.2] Lietā nepastāv strīds, ka puses ir noslēgušas vienošanos par bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem, manta
sadali. Vienošanās ietverti jautājumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām.
Pēc savas juridiskās dabas vienošanās pēc būtības ir apveltīta ar izlīguma raksturu Civillikuma 1881.panta
izpratnē, jo laulības šķiršanas nolūkā puses, savstarpēji piekāpdamās, par neapstrīdamu un neapšaubāmu
pārvērtušas no vecāku tiesībām un pienākumiem izrietošu savstarpēji tiesisku attiecību.
[4.3] Nav pierādīts atbildētājas apgalvojums, ka prasītājs gribēja un uzstāja uz vienošanās saturu, visādā veidā
mēģināja atbildētāju pierunāt noslēgt vienošanos par mantas sadali tieši uz šādiem, atbildētājai neizdevīgiem
noteikumiem.
Pušu savstarpējā sarakste liecina, ka abi laulātie risinājuši sarunas par vienošanās saturu, noslēgšanas laiku
notāra kabinetā.
Nepierādīts ir fakts, ka prasītājs ar viltu, vardarbīgi ir panācis vienošanās noslēgšanu.
[4.4] Atbildētāja ir iesniegusi pretprasību par vienošanās apstrīdēšanu sakarā ar trūkumiem viņas gribas
izteikumā - vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
Atbildētāja norādījusi, ka vienošanās tika slēgta ar mērķi šķirt pušu laulību. Konstatējams, ka vienošanās ir
slēgta, lai atrisinātu jautājumus par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām, bērnu
uzturlīdzekļiem, mantas sadali pirms laulības šķiršanas.
[4.4.1] Atbildētājas prasību par vienošanās atcelšanu pieļaujams apmierināt tad, ja tiek konstatēta apstākļu
maiņa kopš vienošanās noslēgšanas. Vecāku vienošanās par bērna uzturlīdzekļiem neliedz maksājamo
uzturlīdzekļu apmēru noteikt ar tiesas spriedumu, bērna vecākam pastāv tiesības atkāpties no tiesiska darījuma
ar otru vecāku jebkurā gadījumā, kas, savukārt, ir pretrunā Civillikuma 1589.pantā noteiktajam.
Nav konstatējamas tādas apstākļu izmaiņas kopš vienošanās noslēgšanas, kuru dēļ būtu pieļaujama atbildētājas
atkāpšanās no vienošanās un vienošanās atcelšana.
Nav pamata atcelt pušu noslēgto vienošanos.
[4.4.2] Vienošanās ir abpusēji parakstīta, tā rada abām pusēm saistību, kas jāpilda atbilstoši Civillikuma
1587.pantam.
Lietā nav neviena objektīva pierādījuma, ka /Datums/, ierodoties notariāta kantorī, atbildētāja bija vardarbīgi
ietekmēta no citu personu puses vai bija tādā stāvoklī, ka bija spiesta parakstīt vienošanos. Atzīstams, ka pēc
būtības atbildētājas prasība pamatota ar apstākli, ka atbildētājai šāda līguma noslēgšana ir ekonomiski
neizdevīga.
[4.4.3] No lietā esošās pušu sarakstes secināms, ka laulātie ilgstošā laika periodā plānojuši apmeklēt notāru un
veikuši saraksti ar notāra palīdzi /Persona C/, tika sastādīti vairāki vienošanās projekti, kas neliecina par
vardarbīgu ietekmēšanu no prasītāja puses.
[4.4.4] Prasības pieteikumā ir aprakstīta pušu kopdzīve, nav konkrēti norādītas prasītāja darbības, kuras varētu
atzīt par atbildētājas prettiesīgu maldinājumu, ne arī tas, vai atbildētājai parakstot vienošanos, trūka ziņas, vai
bija tikai nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem (faktiska maldība), vai arī kādām tiesiskām
normām (tiesiska maldība).
No lietas materiāliem secināms, ka ģimenē no 2019. gada janvāra līdz 2024. gada 1. februārim pastāvēja ilgstošs
konflikts, kas ietver dažādas problēmas, nesaskaņām par ģimenes locekļu veselības jautājumiem, sadzīves
konfliktiem un fizisku vardarbību. Konfliktu risināšanā tika iesaistītas tiesībsargājošās iestādes, tai skaitā
policija un bāriņtiesa.
Apstākļi, kas norādīti pretprasības pieteikumā, nav pierādīti, daļa no šiem apstākļiem arī gadījumā, ja būtu
pierādīti, nav uzskatāmi par viltus pielietošanu no prasītāja puses, kas varēja ietekmēt atbildētājas gribu.
[4.4.5] Iepriekš norādītajos apstākļos atzīstams, ka nav pamata konstatēt, ka vienošanās veicina kaut ko
pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, proti, nav konstatējams arī Civillikuma 1592. pantā noteiktais pamats,
lai vienošanos atzītu par spēkā neesošu.
[5] Par spriedumu atbildētāja iesniedza apelācijas sūdzību, pārsūdzot to pilnā apjomā, norādot, ka tam nepiekrīt
turpmāk minēto apstākļu dēļ.
[5.1] Lietā atrodas virkne pierādījumu, kas apstiprina prasītāja vardarbīgo uzvedību pret atbildētāju gan pirms
laulības šķiršanas, gan pēc tās. Taču tiesa pilnībā ir norobežojusies no iedziļināšanās šajos apstākļos. /Datums/
vienošanos par laulības šķiršanu pirmās instances tiesa formāli izvērtējusi kā ikdienišķu darījumu, kas noslēgts
starp divām nesaistītām personām, nevis starp diviem pastāvīgi un ilgstoši konfliktējošiem laulātajiem.
[5.2] Vienošanās par laulības šķiršanu kvalifikāciju par izlīgumu tiesa ir veikusi defektīvas interpretācijas
rezultātā, ko nevar uzskatīt par tiesisku.
[5.3] Atbildētāja iesniedza tiesai pierādījumus, kas apstiprina to, ka prasītājam pēc būtības nemaz nevarēja
rasties tiesība uz šādu mantas sadali, ņemot vērā, ka viņš ģimenes budžetā pēdējo gadu laikā vispār nekādu
pienesumu nedeva, bet dzīvoja tikai uz atbildētājas rēķina. Šiem apstākļiem vajadzēja radīt tiesai šaubas par to,
cik patiesa varēja būt atbildētājas griba pēkšņi slēgt šādu, viņai pilnībā neizdevīgu darījumu, kurš iepriekš nekad
nebija apspriests.
[5.4] Ņemot vērā, ka laulāto starpā pastāvošu psiholoģisku vardarbību tiešā veidā pierādīt praktiski nav
iespējams, tad šādam apstākļu pavērsienam jau pašam par sevi bija jādara tiesu uzmanīgu un krietni rūpīgāk
jāpievēršas pierādījumu analīzei, taču tiesa pat nav aplūkojusi un iedziļinājusies vienošanās daudzajos projektos,
citādi būtu pamanījusi šo būtisko atšķirību. Minētais norāda uz tiesas virspusēju pieeju pierādījumu analīzei, kā
rezultātā pierādījumi nav novērtēti objektīvi un vispusīgi. Šāda pierādījumu analīze novedusi tiesu pie
nepamatotiem un kļūdainiem secinājumiem.
[5.5] Tiesa nav aplūkojusi atbildētājas iesniegtos pierādījumus, kas attiecināmi uz prasītāja psiholoģisko portretu
un, noraidot atbildētājas lūgumu par papildu pierādījumu iegūšanu, tiesa bez pamatojuma liedza atbildētājai
realizēt sacīkstes principu, savukārt tiesa pati šādā veidā izvairījās no pierādījumu analīzes pienākuma. Līdz ar
to, šādos apstākļos ir absurdi un prettiesiski tiesai atzīt, ka nav pamata konstatēt, ka vienošanās veicina kaut ko
pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu.
[5.6] Tiesa nav iepazinusies ar pretprasību, pretējā gadījumā tā būtu pamanījusi, ka tieši tas, ko tiesa norāda par
neesošu, pretprasībā ir norādīts, proti, pretprasībā ir lūgts atzīt par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža
vienošanās par laulības šķiršanu 1., 2., 3. un 4. punktu.
Tiesas taisītais spriedums ir nelikumīgs, jo nav taisīts atbilstoši pretprasībā ietvertajai prasībai. Turklāt, šādi
motivējot spriedumu, tiesa ir rupji pārkāpusi arī judikatūrā nostiprināto atziņu, ka prasības priekšmets nosakāms
nevis pēc prasības pieteikuma lūgumu daļā izteiktā prasījuma, bet gan pēc visa prasības pieteikuma satura,
novērtējot celtās prasības būtību.
Konkrētajā gadījumā tiesa ne tikai nav iedziļinājusies pretprasībā norādītajos apstākļos un mērķī, uz kuru vērsta
atbildētājas prasība, bet nav pamanījusi pretprasības lūgumu daļā norādīto formulējumu.
[5.7] Tiesa spriedumā pilnībā bez ievērības ir atstājusi atbildētājas tiesas sēdē sniegtos mutvārdu un rakstveida
paskaidrojumus. Tie spriedumā nav nedz atreferēti, nedz analizēti. Tas nozīmē, ka tiesa apzināti ir ignorējusi
atbildētājas argumentus, vien formāli norādot, ka tai nav pienākuma atbildēt uz visiem pušu argumentiem.
Šādam konceptam varētu piekrist tikai gadījumā, ja procesa dalībnieka argumenti ir sadrumstaloti vai neattiecas
uz izskatāmo strīda priekšmetu, taču atbildētājas tiesas sēdē sniegtie paskaidrojumi ir būtiski un norāda uz to,
kādā griezumā strīds ir izskatāms. Tiesa šim aspektam vispār nav pievērsusies.
[5.8] Tiesai bija jāizsver, ka konkrētā strīda būtība nav par klasiska līguma saistību izpildi, bet gan par laulības
šķiršanas procesā noslēgtu vienošanos. Tas nozīmē, ka tiesai šis strīds bija jāizšķir atbilstoši tiem nosacījumiem,
kas regulē laulības šķiršanu. Prasītāja celtā prasība faktiski ir par laulības laikā iegūtas mantas piederību.
Attiecīgi tiesai bija jāpārbauda, vai konkrētā manta, par ko pastāv strīds, ir laulāto kopīga manta vai, spriežot
pēc celtās prasības pamata, prasītāja atsevišķa manta, vai arī atbildētājas atsevišķa manta. Secīgi tikai pēc šī
fakta konstatēšanas, tiesa varēja izspriest, vai prasītājam ir likumīgas tiesības uz šo mantu pretendēt. Taču tiesa
šo aspektu vispār nav apsvērusi.
[5.9] Spriedumā nav arī nekādas analīzes apstāklim, ka vienošanās nav noslēgta notariāla akta veidā, līdz ar ko
tai nav leģitīma spēka, kāds piemīt likumiem, tiesas spriedumiem un notariāliem aktiem.
[5.10] Tiesa bez ievērības atstāja apstākli, ka vienošanās parakstīšanas brīdī vienlaikus netika parakstīti arī
nostiprinājuma lūgumi par nekustamā īpašuma reģistrēšanu uz tās puses, kurai laulības laikā īpašums
nepiederēja. Šķirot laulību, šādi punkti vienošanās netika iekļauti, uz to neuzstāja neviena puse, un arī zvērināts
notārs tam nepievērsa uzmanību, jo faktiski ar vienošanās tekstu pat neiepazinās.
[6] Par iesniegto apelācijas sūdzību rakstveida paskaidrojumus iesniedza prasītāja pārstāve zvērināta advokāte
Inese Smilškalne, norādot, ka tā ir nepamatota.
Paskaidrojumi satur šādus argumentus.
[6.1] Pirmās instances tiesas spriedums ir likumīgs un pamatots. Tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību
normas, nav pārkāpusi procesuālo tiesību normas, tai skaitā attiecībā uz pierādījumu novērtēšanu.
[6.2] Civilajās tiesiskajās attiecībās valda privātautonomijas jeb līgumu brīvības princips. Tā ietvaros līdzējiem
tiek atzītas plašas iespējas veidot tieši sev piemērotas un izdevīgas tiesiskās attiecības, par kurām viņi paši
uzņemas atbildību. Atbilstoši tam, puses varēja brīvi izlemt slēgt vienošanos par laulības šķiršanu vai neslēgt un,
kādu saturu tajā ietvert. Tādēļ atbildētāja nepamatoti pārmet pirmās instances tiesai neiedziļināšanos daudzajos
vienošanās projektos, lai meklētu atšķirības.
Tā kā atbildētāja, būdama profesionāla juriste, pati rakstīja vienošanās tekstu, nav pamata apšaubīt, ka viņai bija
zināms un saprotams vienošanās saturs. Nav nekādas nozīmes faktam, ka parakstītā dokumenta saturs neatbilst
iepriekš sagatavotiem dokumenta projektiem.
[6.3] Atbildētāja nav norādījusi, kādā veidā, ar kādām manipulācijām un kādām psiholoģiskās ietekmēšanas
metodēm, prasītājam būtu izdevies piedabūt atbildētāju pašai sagatavot un parakstīt dokumentu, kura saturam
viņa nepiekrīt. Arī pierādījumu visiem šiem nepatiesajiem apgalvojumiem nav.
Tas, ka vēlāk atbildētāja pārdomāja un vairs nevēlējās nodot prasītājam laulāto kopmantas daļu atbilstoši
noslēgtajam līgumam (viņa joprojām saņem telpu nomas maksu), nav uzskatāms par apstākli, kas pats par sevi
piešķir viņai tiesības uzskatīt, ka vienošanās ir atzīstama par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža.
[6.4] Lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu par
maldību, viltu vai spaidiem Civillikuma izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi. Atbildētāja nav
pierādījusi nevienu no tiem. Vien gūzma apvainojumu par situācijas izmantošanu savā labā, nenosauktas
manipulācijas, uzvedības vardarbīgas izpausmes, dažādas psiholoģiskās ietekmēšanas metodes, kas netiek ne
nosauktas, ne aprakstītas.
[6.5] Tāpat atbildētājas apgalvojums, ka laulības turpināšana prasītāja ilgstošās vardarbīgās uzvedības dēļ vairs
nebija izturama un iespējama, nav patiess. Tiesa pareizi norādīja, ka uzskata par nepierādītu faktu, ka prasītājs ar
viltu, vardarbīgi ir panācis vienošanās noslēgšanu, jo lietā šādu pierādījumu nav. Ja vienošanās atbildētājai bija
tik neizdevīga, pat pretēja viņas gribai, viņai bija tiesības to neparakstīt, bet celt prasību par laulības šķiršanu un
lūgt pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
[6.6] Šajā lietā nav nozīmes un tādēļ nav vērtējami atbildētājas apsvērumi par to, kādā veidā tika iegūta ar
vienošanos sadalītā manta. Prasītājam nav jāpierāda, kā tieši viņš finansēja konkrētās mantas iegādi, jo šī nav
lieta par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Prasītājs cēla prasību par vienošanās izpildi, bet atbildētāja par tās
atzīšanu par spēkā neesošu.
Atbildētājas pretrunīgos apgalvojumus, kas izraudzīti pretprasības pamatojumam, tiesa pareizi atzina par
nepamatotiem. Tiesa nevar dot spriedumā priekšroku pierādījumiem, kas neatrodas lietā. Pamatot savu
pretprasību un iesniegt pierādījumus bija atbildētājas pienākums, kas nav izpildīts.
[7] Ar Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneša 2025. gada 7. jūlija lēmumu lietā ierosināta
apelācijas tiesvedība, nozīmējot lietas izskatīšanu tiesas sēdē.
[8] Apelācijas instances tiesas sēdē atbildētāja pretprasību un apelācijas sūdzību uzturēja uz tajās norādītajiem
apstākļiem, prasību neatzina. Papildus norādīja, ka manta, par ko risinās strīds vienošanās - dzīvoklis un
automašīna, ir viņas ieguldītie līdzekļi un tādēļ tie būtu atstājami viņai. Uzskata, ka ekspertīze, kas tiek veikta
citā tiesvedībā, arī šajā lietā noderētu kā pierādījums, jo norādītu uz prasītāja psiholoģisko nestabilitāti.
Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja, pretprasību un apelācijas sūdzību neatzina, uzturot spēkā apelācijas
instances tiesā iesniegtos rakstveida paskaidrojumus.
Motīvu daļa
[9]Civillietu tiesas kolēģija, noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus, apsvērusi apelācijas sūdzībā un
pārsūdzētajā tiesas spriedumā norādītos argumentus, pārbaudījusi un novērtējusi lietai pievienotos pierādījumus,
atzīst, ka /Persona B/ apelācijas sūdzība un pretprasība ir nepamatota, savukārt prasība ir pamatota šādu
apsvērumu dēļ.
[10] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426. panta pirmo daļu un 430. panta trešo daļu apelācijas instances tiesa
izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā, un nepārbauda pirmās
instances tiesas konstatētos faktus, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas
instances tiesā nosaka prasības pieteikums, pirmās instances tiesas spriedums, apelācijas sūdzība.
Atbildētāja iesniegusi apelācijas sūdzību, pārsūdzot pirmās instances tiesas spriedumu pilnā apjomā, līdz ar to
apelācijas instances tiesa izskata lietu tādā apjomā, kā norādīts apelācijas sūdzībā, vērtējot tos iebildumus un
argumentus, ko savā apelācijas sūdzībā norādījusi tās iesniedzēja kopsakarā ar lietā esošajiem pierādījumiem.
[11] Civilprocesa likuma 432. panta piektā daļa noteic, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances
tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt,
ka pievienojas zemākas instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193. panta piektajā
daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Civillietu tiesas kolēģija, novērtējusi pirmās instances tiesas sprieduma argumentāciju, atzīst, ka Zemgales
rajona tiesas 2025. gada 14. maija spriedumā ietvertais pamatojums kopumā ir pareizs un pilnībā pietiekams,
līdz ar to Civillietu tiesas kolēģija saskaņā ar Civilprocesa likuma 432. panta piektās daļas noteikumiem
pievienojas pirmās instances tiesas veiktajam lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma argumentācijai, to
savā spriedumā neatkārtojot.
Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka apelācijas sūdzībā norādītie argumenti nav pamats, lai apmierinātu
atbildētājas pretprasību.
[12] Lietā nepastāv strīds par šādiem faktiem:
- Puses noslēgušas laulību /Datums/, šķīruši laulību pie notāra /Datums/;
- Puses/Datums/ parakstīja vienošanos par laulības šķiršanu;
- Pusēm ir kopīgi bērni, proti, /Persona D/, kas ir pilngadīgs un /Persona E/. Puses, noslēdzot vienošanos, bija
vienojušies par pušu bērnu kopīgu aizgādības turpināšanu un saskarsmes tiesību realizāciju. Pēc vienošanās
noslēgšanas, 2024. gada 25. martā, atbildētāja ir cēlusi tiesā prasību par bērnu dzīves vietas noteikšanu pie sevis
un uzturlīdzekļu piedziņu, lūdzot pieņemt lēmumu par pagaidu lēmuma pieņemšanu. Ir lemts jautājums par
pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Tiesvedība lietā turpinās;
- Puses vienojās par laulības laikā iegūtās reģistrējamās mantas sadali, tai skaitā par diviem nekustamajiem
īpašumiem un diviem transportlīdzekļiem, kas tiek sadalīti līdzīgi, proti, katram paliek viens nekustamais
īpašums un viens transportlīdzeklis. Atbildētāja ir atteikusies veikt darbības, lai izpildītu vienošanos šajā daļā
labprātīgi, un celta šī prasība par vienošanos izpildi;
- Puses vienojās par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu /Adrese C/. Pēc vienošanās noslēgšanas, 2024. gada 22.
janvārī, prasītājs cēla tiesā prasību par kopīpašuma izbeigšanu, kam piekrita atbildētāja. Lieta civillietā ir
izbeigta, jo puses vienojušās par kopīpašuma izbeigšanu un vienošanās ir izpildīta;
- Pušu starpā 2024. gada 12. janvārī ir noticis konflikts. Puses ir guvušas miesas bojājumus un vērsušās policijā,
ierosinātas administratīvās pārkāpuma lietvedības, nozīmētas ekspertīzes;
- Prasītājs, laika posmā no 2023. gada 20. augusta līdz 2023. gada 29. septembrim, ir atradies ārstniecības
iestādē. Ir veselības sarežģījumi;
- Atbildētāja ir bijusi tiesnese un par 2022.gadu ir deklarējusi savus ienākumus, īpašumus un cita veida
informāciju;
- Pirms laulības šķiršanas atbildētāja ir sagatavojusi un nosūtījusi saskaņošanai prasītājam vienošanās par
laulības šķiršanu un pušu starpā notikusi sarakste par šiem jautājumiem;
- Laulības laikā atbildētāja ir papildinājusi prasītāja kontu, pārskaitot uz to savus naudas līdzekļus, tai skaitā,
maksājot par uzņemtajām saistībām.
Lietā pastāv strīds par to vai pušu noslēgtā vienošanās ir spēkā esoša un izpildāma ar tiesas starpniecību vai
atzīstama par spēkā neesošu.
Atbildot uz atbildētājas apelācijas sūdzības argumentiem, Civillietu tiesas kolēģija norāda šādus apsvērumus.
[12.1] Civillietu tiesas kolēģija secina, ka no /Datums/ pie zvērinātas notāres pušu parakstītās vienošanās
apelācijas instancē strīds faktiski pastāv par šīs vienošanās 3. punktu - laulības laikā iegūtā manta, kuras
īpašuma tiesības tiek pakļautas reģistrācijai uz/Persona A/ vārda un tas ir nekustamais īpašums /Adrese A/ un
automašīna /Transportlīdzeklis A/. Kaut no pretprasības pieteikuma redzams, ka atbildētāja lūdz atzīt par spēkā
neesošu visu šo vienošanos, neskatoties arī uz to, ka pati atbildētāja 2024.gada martā rosināja lietu par
nepilngadīgā dēla dzīves vietu un uzturlīdzekļiem ceļot jaunu prasību tiesā, bet ne par vienošanās atzīšanu šajā
daļā par spēkā nesošu.
Turklāt, no pušu rīcības pēc vienošanās noslēgšanas secināms, ka faktiski visi vienošanās iekļautie jautājumi ir
pārvērtēti citās tiesvedībās, kas faktiski norāda uz to, ka pušu komunikācija nav uzlabojusies un jautājumu
risināšana tiek nodota izlemšanai tiesas ceļā, kas pats par sevi nav par pamatu vienošanās atzīšanai par spēkā
neesošu. Turklāt, pretprasība par vienošanās atzīšanu par spēkā nesošu netiek celta uzreiz pēc tās noslēgšanas,
bet tikai kā atbildes reakcija uz prasītāja celto prasību par šīs vienošanās izpildi un arī ilgu laiku pēc prasības
celšanas, proti, prasītāja prasība tiesā celta 2023.gada 28. decembrī , pretprasība 2024. gada 9. oktobrī.
[12.2] Apelatore sūdzībā norādījusi, ka viņas patiesā griba bija tikai un vienīgi šķirt laulību, kuras turpināšana
prasītāja ilgstošās vardarbīgās uzvedības dēļ vairs nebija izturama un iespējama. Taču uzskata, ka tiesa pilnībā ir
norobežojusies no iedziļināšanās šajos apstākļos, /Datums/ vienošanos par laulības šķiršanu formāli izvērtējot
kā ikdienišķu darījumu, kas noslēgts starp divām nesaistītām personām, nevis starp diviem pastāvīgi un ilgstoši
konfliktējošiem laulātajiem.
Civillietu tiesas kolēģija pilnībā nepiekrīt šim argumentam, jo lietā nepastāv strīds, ka atbildētāja pati sagatavoja
vienošanos par laulības šķiršanu (visas redakcijas, ieskaitot pēdējo, kuru abas puses parakstīja zvērināta notāra
birojā). Nav arī strīda, ka vienošanās projekta saskaņošana ilga apmēram divus gadus. Ikreiz, kad vienošanās
projekts tika papildināts, atbildētāja pati personīgi ierakstīja vienošanās projektā attiecīgus noteikumus. Tas ir
pilnīgi normāls dokumenta sagatavošanas un saskaņošanas process, sākotnēji sagatavoto dokumenta projektu
koriģēt, papildināt vairākkārt, līdz abas puses nonāk līdz saskanīgam gribas izteikumam noslēgt tieši šādu
līgumu. Tā ir līguma slēgšanas brīvības principa izpausme, nevis vienas vai otras puses mirkļa iegribas, kā to
sūdzībā norādījusi atbildētāja.
“Līguma brīvības princips ir privātautonomijas nozīmīgākā izpausme. Līgumu brīvība nozīmē to, ka līdzēji var
veidot līgumattiecības un noteikt līguma saturu uz savstarpējās saprašanās un brīvas izvēles pamata. [..] Līguma
satura izvēles brīvība sniedzas tiktāl, ciktāl to neierobežo likuma imperatīvās normas. Tā kā saistību tiesiskās
attiecības saista tikai pašus līdzējus, neskarot trešo personu tiesības un intereses, tad saistību tiesībās līguma
satura izvēles brīvība ir ļoti plaša. Līguma saturs nedrīkst būt prettiesisks” (sk. Balodis K. Ievads
civiltiesībās.Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 176., 178. lpp.).
Privāttiesiskā sfēra ir ļoti plaša, tās ietvaros pastāvošās intereses ir ārkārtīgi daudzveidīgas un niansētas, un
nekad nav tā, ka visiem gadījumiem der viens vienīgs universāls risinājums. Tādēļ līdzējiem privāttiesiskās
autonomijas un līgumu brīvības ietvaros tiek atzītas plašas iespējas veidot tieši sev piemērotas un izdevīgas
tiesiskās attiecības, par kurām viņi paši uzņemas atbildību. Atbilstoši tam puses varēja brīvi izlemt, slēgt
vienošanos par laulības šķiršanu vai neslēgt un, kādu saturu tajā ietvert. Tādēļ /Persona B/ nepamatoti pārmet
pirmās instances tiesai neiedziļināšanos vairākos vienošanās projektos, lai meklētu atšķirības.
Civillikuma 1431. un 1432. panta normas nenozīmē, ka darījumu parakstījusī persona nevar izteikt iebildumus
vai celt prasību, ar kuru piesaka strīdu saistībā ar parakstītā darījuma spēku vai tajā ietvertā gribas izteikuma
patiesumu un patiesi gribētā darījuma juridiskajām sekām (sk. Senāta 2020.gada 30.septembra sprieduma lietā
Nr. SKC-364/2020, ECLI:LV:AT:2020:0930.C30596917.9.S, 8.3.punktu). Šajā lietā ir atzīstams tas, ka puses
vēlējās šķirt laulību, vienoties par visiem no ģimenes tiesībām izrietošajiem jautājumiem, tai skaitā par mantas
sadali, tomēr abas puses pēc vienošanās noslēgšanas ir pārdomājušas un izvēlējušās jautājumus risināt tiesas
ceļā.
[12.3] Apelatorei nav izprotams loģiskais pamats tiesai izdarīt secinājumu par to, ka pēc savas juridiskās dabas
vienošanās ir apveltīta ar izlīguma raksturu Civillikuma 1881. panta izpratnē, jo laulības šķiršanas nolūkā,
puses, savstarpēji piekāpdamās, par neapstrīdamu un neapšaubāmu pārvērtušas no vecāku tiesībām un
pienākumiem izrietošu savstarpēji tiesisku attiecību.
Apelācijas instances tiesas ieskatā Zemgales rajona tiesa pārsūdzētajā spriedumā pamatoti atzinusi to, ka
vienošanās satur tās dalībnieku kopīgo mērķi izvairīties no civiltiesiska strīda, līdz ar to pamatoti atsaukusies uz
izlīguma jēdzienu, piemērojot Civillikuma 1881.pantu.
Civillikuma 1881.pants noteic, ka izlīgums ir līgums, ar kuru tā dalībnieki kādu apstrīdamu vai kā citādi
apšaubāmu savstarpēju tiesisku attiecību, savstarpēji piekāpdamies, pārvērš par neapstrīdamu un neapšaubāmu.
Minētajā pantā dotā definīcija atklāj, ka izlīgums ir iespējams tad, kad strīdu vai šaubu novēršanai puses ir
gatavas savstarpēji piekāpties. Izlīguma noslēgšana ir atkarīga vienīgi no līdzēju brīvas gribas kopīgi meklēt
strīda risinājumu.
Juridiskajā literatūrā atzīts, ka ar procesuālu izlīgumu saprotama pušu vienošanās, uz kuras pamata tiesa izbeidz
lietu par strīdīgām tiesiskām attiecībām aiz tā iemesla, ka puses savstarpēji piekāpušās. Pēc būtības procesuālais
izlīgums neatšķiras no privāttiesiskā izlīguma, un tādēļ jautājums par tā spēkā esību apspriežams pēc materiālo
tiesību normām, bet noslēgšanas forma un procesuālās sekas – pēc procesuālo tiesību normām (sk. Bukovskis V.
Civīlprocesa mācības grāmata. Rīga: Autora izdevums, 1933, 579.–580.lpp.).
Civillietu tiesas kolēģija jau konstatēja un par to nav strīda, ka puses savstarpējā komunikācijā bija panākušas
kompromisu par jautājumiem, kas viņiem laulības šķiršanās procesā bija aktuāli. Par to, ka pušu viedokļi ik pa
laikam ir bijuši mainīgi, nevar būt par pamatu pretprasības apmierināšanai, atzīstot, ka puses nebija panākušas
vienošanos un šāda vienošanās nebūtu salīdzināma ar izlīguma procesu, ko norāda pirmās instances tiesa.
Turklāt, ne tikai noslēgtā vienošanās, bet arī iepriekš piedāvāto vienošanās projekti saturēja iespējamību mantas
sadali veikt tā, ka katram paliek viens nekustamais īpašums un transportlīdzeklis.
[12.4] Noraidot atbildētājas argumentu, ka prasītājs uzstāja tieši uz tādu vienošanās saturu, kāds tika parakstīts,
visādi mēģināja atbildētāju pierunāt noslēgt vienošanos par mantas sadali tieši uz šādiem, atbildētājai
neizdevīgiem noteikumiem, sūdzības iesniedzējas ieskatā, tiesa no pušu savstarpējās sarakstes ir tikai secinājusi,
ka abi laulātie risinājuši sarunas par vienošanās saturu, noslēgšanas laiku notāra kabinetā, ka puses labprātīgi
ieradās pie notāres un parakstīja vienošanos. Līdz ar to tiesa uzskatīja par nepierādītu faktu, ka prasītājs ar viltu,
vardarbīgi ir panācis vienošanās noslēgšanu.
Civillietu tiesas kolēģija uzskata, ka Zemgales rajona tiesa pareizi secināja, ka nav pierādīts atbildētājas
apgalvojums, ka prasītājs gribēja un uzstāja uz vienošanās par laulības šķiršanu saturu, visādā veidā mēģināja
atbildētāju pierunāt noslēgt vienošanos par mantas sadali tieši uz šādiem, atbildētājai neizdevīgiem
noteikumiem, situāciju izmantoja savā labā, ar savām manipulācijām un dažādām psiholoģiskās ietekmēšanas
metodēm panāca, ka atbildētāja paraksta tikai viņam izdevīgo vienošanos.
Atbildētāja ne pirmās, ne apelācijas instances tiesā nav iesniegusi pierādījumus apgalvojumiem, ka vienošanās
ir acīmredzami nelikumīga un panākta negodīgā ceļā, ka prasītājs ir maldinājis, ar spaidiem, vai ar viltu
piedabūjis viņu sagatavot un parakstīt tieši šādu vienošanos. Pretprasībā ietverti apgalvojumi, ka situāciju
prasītājs izmantoja savā labā, lai ar savām manipulācijām, izmantojot dažādas psiholoģiskās ietekmēšanas
metodes, panāktu, ka atbildētāja paraksta tikai viņam izdevīgo vienošanos. Tomēr atbildētāja nav norādījusi,
kādā veidā, ar kādām manipulācijām un kādām psiholoģiskās ietekmēšanas metodēm prasītājam būtu izdevies
piedabūt atbildētāju pašai sagatavot un parakstīt dokumentu, kura saturam viņa nepiekrīt. Arī pierādījumi, kā jau
iepriekš norādīts, visiem šiem apgalvojumiem nav iesniegti. Tieši pretēji, kā noskaidrots tiesas sēdē, atbildētāja
netika steidzināta, piespiesta, maldināta, viņai netika draudēts, pati apstiprināja, ka vēlējās pēc iespējas ātrāk
šķirt laulību.
Atbildētājas pretprasības pieteikumā norādītie apstākļi, ka vienošanās tika parakstīta vardarbīgas maldības
rezultātā, lai ātrāk tiktu šķirta pušu laulība, arī nav pierādīti. No lietā esošās pušu sarakstes secināms, ka laulātie
ilgstošā laika periodā plānojuši apmeklēt notāru un veikuši saraksti ar notāra palīdzi /Persona C/, tika sastādīti
vairāki vienošanās projekti, kas neliecina par vardarbīgu ietekmēšanu no prasītāja puses.
Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītājs 2023. gada 29. septembrī, pēc ilgstošas ārstēšanas kursa
iziešanas, juties labi, labā noskaņojumā, spējīgs mierīgi komunicēt par situāciju ģimenē un citiem personību
raksturojošajiem kritērijiem, kas iekļauti izrakstā no stacionāra pacienta medicīniskās kartes Nr. /Numurs/.
Iespējams, ka laulības šķiršanas process un vienošanās noslēgšana /Datums/ radīja kādu pārdzīvojumu, tomēr
lietā nav iesniegti pierādījumi, ka tieši prasītāja rīcība būtu radījusi nepamatotu pamatu prasītājai parakstīt pret
viņas gribu šo vienošanos. Turklāt laulības šķiršanas apliecība tika izsniegta /Datums/un atbildētājai bija iespēja
nepiekrist laulības šķiršanai, nekavējoties reaģēt uz vienošanās prettiesisko rakstu un risināt jautājumus par
laulības laikā iegūtas mantas sadali. Skaidrojumus, kas pamatotu šādu darbību neveikšanu, atbildētāja tiesai
norādīja vispārīgu informāciju par prasītāja vardarbību laulības laikā, kas novedis atbildētāju līdz nepamatotai
vienošanās noslēgšanai, kas lietā nav guvusi pilnīgu apstiprinājumu.
[12.5] Civilprocesa likuma 178.panta otrā daļa noteic, ka pret rakstveida pierādījuma patiesīgumu nevar iebilst
persona, kas to pati parakstījusi. Šī persona var apstrīdēt šo pierādījumu, ceļot atsevišķu prasību, ja paraksts dots
vardarbības, draudu vai viltus ietekmē.
Atbildētāja ir iesniegusi pretprasību par vienošanās apstrīdēšanu sakarā ar trūkumiem viņas gribas izteikumā -
vardarbības, draudu vai viltus ietekmē. Atbildētāja pretprasību par rakstveida pierādījuma apstrīdēšanu ir
pamatojusi ar Civillikuma 1440., 1587.pantu, nevis ar augstāk minēto pantu.
Civillikuma 1587. pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne
darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no
līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Minētajā pantā ietverts „pacta sunt servanda” (līgumi ir jāpilda)
princips, ko apstiprina arī Civillikuma 1588. pantā noteiktais, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras
piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.
Papildus norādāms, ka Civillikuma 1402. pants noteic, ka saistību tiesības rodas no tiesiska darījuma, neatļautas
darbības vai pēc likuma. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1404. pantam katrā tiesiskā darījumā jāņem vērā
dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Saskaņā ar Civillikuma 1427. pantu divpusējā
darījumā, t. i., līgumā, vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Simulatīva darījuma noslēgšanas
gadījumā pastāv divi atšķirīgi gribas izteikumi.
Civillikuma 1431.pantā noteikts, ka akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo
personu, uzskatāma par piekrišanu šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā
darījumā, uz kuru akts attiecas, ir personīga interese un ierunas tiesība. Tātad ar parakstīšanu tiek nodibināta
prezumpcija, ka darījuma dalībnieks no brīvas gribas ir izteicis piekrišanu dokumentā atspoguļotajam darījuma
saturam (skat. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2016.gada 31.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC -
53/2016 12.3.punktu).
Tā kā atbildētāja, būdama profesionāla juriste, pati rakstīja vienošanās tekstu, tiesas kolēģija pievienojas
prasītāja rakstveida paskaidrojumos norādītajam, ka nav pamata apšaubīt, ka viņai bija zināms un saprotams
vienošanās saturs. Nav nekādas nozīmes faktam, ka parakstītā dokumenta saturs pilnībā neatbilst iepriekš
sagatavotiem dokumenta projektiem, jo kā atzīts iepriekš, tad pusēm ir bijusi panākta vienošanās par
svarīgākajiem jautājumiem, turpinot diskutēt par niansēm, tai skaitā par otram laulātajam izmaksājamo summu,
kas pienāktos kopīpašuma atsavināšanas gadījumā.
Tādejādi pilnīgi nepamatots ir atbildētājas arguments, ka pirmās instances tiesa šajā gadījumā pilnīgi bez
ievērības atstājusi atbildētājas argumentus par to, ka atbildētājai nebija un nevarēja būt nekādas personīgas
intereses piekrist un parakstīt darījumu, kurš ir netaisnīgs un panākts prasītāja spaidu ietekmē. Arī apelātores
norādītājai specifikai, ka vienošanās slēdzēji ir konfliktējoši laulātie, nevis savstarpēji nesaistītas personas, nav
nozīmes.
[12.6] Apelatore sūdzībā izteikusi pārmetumu pirmās instances tiesai par to, ka netika ņemts vērā viņas lūgums
noteikt prasītāja tiesu psihiatriskās un psiholoģiskās ekspertīzes atzinuma sagaidīšanu, kurā tiktu saņemta
atbilde arī uz jautājumu, vai prasītājam piemīt emocionāla vai psihiska rakstura veselības traucējumi. Uzskata,
ka tiesai būtu radies vispusīgāks priekšstats par prasītāja personību un uzvedību, kas pamato atbildētājas
apgalvojumus par vienošanās noslēgšanas apstākļiem.
Civillietu tiesas kolēģija, izskatot pieteikto lūgumu atkārtoti, nolēma to noraidīt, jo lietā nav strīda par to, ka
prasītājam bija un ir veselības traucējumi, tomēr šajā lietā šiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes jo šie
pierādījumi tika vērsti uz pušu attiecībām ar bērnu, par spējām komunicēt un citiem jautājumiem, kas nav šīs
lietas izskatīšanas objekts. Lietā atbildētāja norāda, ka viņa ir ietekmēta no prasītāja puses, tomēr pierādījumus
par savu veselības stāvokli iesniegt nevēlas. Minētais kopumā norāda uz to, ka neskatoties uz to, ka puses
ilgstošā laika posmā ir konfliktējušas, tomēr gan pirms laulības iziršanas un pēc laulības šķiršanas ir spējušas
vienoties par dažādiem jautājumiem, piemēram, kopīgas saimnieciskās darbības veikšanu, nekustamo īpašumu
un kustamas mantas iegādi, ģimenes dzīves veidošanu, bērnu audzināšanu un citiem jautājumiem. Pēc laulības
šķiršanas ir vienojušies par kopīpašuma izbeigšanu, iespējams, arī par citiem jautājumiem, kas kopumā norāda
uz to, ka puses ir spējīgas komunicēt un vienoties. Konkrētajā gadījumā lietā iegūto pierādījumu kopums, pušu
rakstura īpašības un veselības stāvoklis, liecina par to, ka atbildētāja ir apzinājusies vienošanās noslēgšanas
sekas, vēlējās to iestāšanos, tomēr vienošanās izpildes procesā nav spējusi mierīgi risināt visus jautājumus, tai
skaitā mainoties faktiskajiem lietas apstākļiem, piemēram, attiecībā ar bērniem, pušu konflikts palielinājās, un
atbildētāja vienpersoniski atkāpās no vienošanās izpildes. No lietas materiāliem izriet, ka puses konfliktēja
2024. gada 12. janvārī, kas bija krietnu laiku pēc vienošanās noslēgšanas un laulības šķiršanas.
[12.7] Apelācijas sūdzībā uzsvērts, ka pirmās instances tiesa spriedumā pilnībā bez ievērības ir atstājusi
atbildētājas tiesas sēdē sniegtos mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, norādot, ka atbildētājas tiesas sēdē
sniegtie paskaidrojumi ir būtiski un norāda uz to, kādā griezumā strīds ir izskatāms.
Tiesas kolēģija šim argumentam nevar piekrist, jo zemākās instances tiesa pareizi norādīja, ka uzskata par
nepierādītu faktu, ka prasītājs ar viltu, vardarbīgi ir panācis vienošanās noslēgšanu, jo lietā tiešām šādu
pierādījumu nav. Izskatot lietu pēc būtības apelācijas instancē, tiek ņemti vērā visi lietā iesniegtie pušu
pierādījumi, apsvērumi un apgalvojumi, lai pieņemtu lietā taisnīgu nolēmumu.
[12.8] Zemgales apgabaltiesa pievienojas prasītāja rakstveida paskaidrojumos norādītajam un atrod par
nepieciešamu atbildētājai norādīt, ka šajā lietā nav nozīmes un tādēļ nav vērtējami atbildētājas apsvērumi
apelācijas sūdzībā par to, kādā veidā tika iegūta ar vienošanos sadalītā manta. Prasītājam nav jāpierāda, kā tieši
viņš finansēja konkrētās mantas iegādi, jo šī nav lieta par laulāto kopīgas mantas dalīšanu. Atbildētāja nepareizi
norāda, ka tiesai bija jāpārbauda, vai konkrētā manta, par ko pastāv strīds, ir laulāto kopīga manta vai, spriežot
pēc celtās prasības pamata, prasītāja atsevišķa manta vai arī atbildētājas atsevišķa manta, un secīgi tikai pēc šī
fakta konstatēšanas izspriest, vai prasītājam ir likumīgas tiesības uz šo mantu pretendēt. Prasītājs cēla prasību
par vienošanās izpildi, bet atbildētāja par tās atzīšanu par spēkā neesošu, attiecīgi tiesai šis strīds nebija jāizšķir
atbilstoši tiem nosacījumiem, kas regulē laulības šķiršanu vai laulības laikā iegūtās mantas piederību.
Civillikums paredz divu veidu laulāto mantisko attiecību režīmus: laulāto likumiskās mantiskās attiecības un
laulāto līgumiskās mantiskās attiecības.
Civillikuma 89.panta otrajā daļā noteikts, ka viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem,
bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā
jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.
Tiesību doktrīnā, skaidrojot Civillikuma 89.panta otrās daļas saturu, atzīts, ka šajā normā ir regulēti kopīgās
mantas rašanās priekšnoteikumi, kā arī tās sadalījums laulāto starpā. Tādējādi pēc vispārīgā principa vienīgi tā
manta, ko laulības laikā laulātie ieguvuši atbilstoši kādam no Civillikuma 89.panta otrajā daļā paredzētajiem
līdzdalības veidiem, ir uzskatāma par viņu kopīgo mantu. Šī manta pieder laulātajiem tādās daļās, kādās viņi
kopīgi ir piedalījušies tās iegūšanā, bet tad, ja nav iespējams pietiekami precīzi noteikt katra laulātā ieguldījumu
apmēru, attiecīgā manta uzskatāma par piederošu laulātajiem vienādās daļās (sk. Kalniņš E. Privāttiesību teorija
un prakse. Raksti privāttiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 57.lpp.).
No minētā izriet, ka kopīgās mantas rašanās priekšnoteikumi ir : pirmkārt, tā iegūta laulības laikā, pastāvot
laulāto kopdzīvei un kopīgai saimniecībai; otrkārt, tā iegūta atbilstoši kādam no Civillikuma 89.panta otrajā daļā
paredzētajiem līdzdalības veidiem. Citiem vārdiem, laulāto kopīgajā mantā ietilpst laulības laikā iegūtā manta,
kuras iegūšanā tieši vai netieši ir piedalījušies abi laulātie. Nosakot kopīgās mantas sastāvu, vienlaikus jāņem
vērā, ka laulātajiem ir pienākums laulības laikā vienam par otru gādāt, kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību,
kopīgi segt ģimenes un kopīgās mājsaimniecības izdevumus (Civillikuma 84.pants). “Otra laulātā darbības
palīdzībai” Civillikuma 89.panta izpratnē nav obligāti jāizpaužas naudā novērtējama ieguldījuma veidā.
Kā jau tika atzīts iepriekš, tad atbildētājai bija tiesības celt prasību, apstrīdot vienošanos, tiesa šo atbildētājas
prasījumu izvērtētu pēc būtības, tomēr, ja atbildētāja uzskata, ka ir vēlējusies dalīt visu kopmantu, tad
prasījumam un apstākļu izvērtējumam būtu jāsatur ne tikai jautājumā par vienošanās trešajā punktā iekļauto
mantu, bet arī visu laulības laikā iegādāto kustamo un nekustamo mantu, to atzīšanu par laulāto kopmantu un to
sadali. Šādi prasījumi netika izvirzīti, tādejādi pamatoti tiek izvērtēts prasījums, kas vērsts tikai uz vienošanās
atzīšanu par spēkā neesošu.
[12.9] Turklāt, lai kādas personas izdarītu maldinājumu, kas pamudinājis otru personu noslēgt darījumu, atzītu
par maldību, viltu vai spaidiem Civillikuma izpratnē, ir obligāti jākonstatē priekšnoteikumi: 1) maldinājums, 2)
cēloņsakarība starp maldinājumu un pieviltās / piespiestās personas gribas izteikumu, 3) maldinājuma
prettiesiskums, 4) tīšs maldinājums. Ja kāds no priekšnoteikumiem nepastāv, tad nav arī maldības, viltus vai
spaidu un šai personai nav nekādu no tā izrietošu prasījumu.
Tātad, prasot vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, atbildētājai ir jāpierāda visu iepriekš norādīto
priekšnoteikumu esamība. Atbildētāja nav pierādījusi nevienu no tiem. Atbildētājas paskaidrojumi satur norādi
par situācijas izmantošanu savā labā, nenosauktas manipulācijas, uzvedības vardarbīgas izpausmes, dažādas
psiholoģiskās ietekmēšanas metodes, kas netiek ne nosauktas, ne aprakstītas.
[12.10] Nav saprotami atbildētājas sūdzībā esošie pārmetumi pirmās instances tiesai nepietiekamā pretprasības
novērtējumā. Atbildētāja esot lūgusi atzīt par spēkā neesošiem vienošanās 1., 2., 3. un 4.punktu, nevis visu
vienošanos. Civillietu tiesas kolēģija norāda, ka vienošanās satur tikai četrus punktus. Vienošanās par laulības
šķiršanu atbilstoši Civillikuma 77.pantam nevar sastāvēt tikai no viena teikuma: “laulātie vienojas šķirt starp
pusēm /Datums/ /Struktūrvienība/ dzimtsarakstu nodaļā noslēgto laulību ar šādiem nosacījumiem.” Norādāms,
ka vienošanās ir slēgta, lai atrisinātu jautājumus par kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādību, saskarsmes tiesībām,
bērnu uzturlīdzekļiem, mantas sadali pirms laulības šķiršanas.
Kolēģija secina, ka pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi, ka konkrētajā gadījumā puses noslēgušas
vienošanos, lai atrisinātu strīdus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tai skaitā par mantas sadali un
noteikušas, ka nekustamais īpašums un automašīna paliek prasītāja atsevišķā īpašumā.
Apstāklis, ka kāda no līgumslēdzējpusēm nepilda atsevišķus vienošanās noteikumus, nevar būt par pamatu citu
tiesīgi pielīgto vienošanās noteikumu nepildīšanai vai atzīšanai par spēkā neesošiem.
Pušu un trešo personu paskaidrojumi, kuri ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai
iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Tā
kā prasītājs neatzina atbildētājas sniegtos paskaidrojumus, proti, viņam ir atšķirīgs viedoklis par vienošanās
noslēgšanas faktiskajiem apstākļiem un tiesiskajām sekām, nav pamats atzīt, ka pirmās instances tiesa
spriedumā pilnībā bez ievērības atstājusi atbildētājas sniegtos mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus.
[12.11] Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka Zemgales rajona tiesa bez ievērības atstāja apstākli, ka vienošanās
parakstīšanas brīdī vienlaikus netika parakstīti arī nostiprinājuma lūgumi par nekustamā īpašuma reģistrēšanu uz
tās puses, kurai laulības laikā īpašums nepiederēja. Šķirot laulību, šādi punkti vienošanās netika iekļauti, uz to
neuzstāja neviena puse un arī zvērināts notārs tam nepievērsa uzmanību, jo faktiski ar vienošanās tekstu pat
neiepazinās.
Civillietu tiesas kolēģija piekrīt prasītāja rakstveida paskaidrojumos norādītajam, ka šajā lietā nav nekādas
nozīmes jautājumam par to, ka vienošanās parakstīšanas brīdī vienlaikus netika parakstīts nostiprinājuma
lūgums prasītāja īpašuma tiesību reģistrācijai uz nekustamo īpašumu. Tāpat nav nozīmes jautājumam par to, ka
vienošanās tekstā netika iekļauts punkts par pretenziju neesamību vienam pret otru vienošanās noslēgšanas brīdī
un turpmāk. Savukārt ir nozīme apstāklim, ka atbildētāja sniedz tiesai pretrunīgus apgalvojumus: pirmās
instances tiesai viņa paskaidroja, ka zvērināta notāre izlasīja vienošanās tekstu un lūdza laulātos to koriģēt
attiecībā uz bērnu aizgādības jautājumiem, bet apelācijas sūdzībā atbildētāja norādījusi pretējo - ka zvērināta
notāre “faktiski ar vienošanās tekstu pat neiepazinās”.
Atbildētājas pretrunīgos apgalvojumus, kas izraudzīti pretprasības pamatojumam, pirmās instances tiesa pareizi
atzina par nepamatotiem. Tiesa nevar dot spriedumā priekšroku pierādījumiem, kas neatrodas lietā. Pamatot
savu pretprasību un iesniegt pierādījumus bija atbildētājas pienākums, kas nav izpildīts.
Civillietu tiesas kolēģija atrod, ka pusēm, noslēdzot vienošanos, bija iespēja labprātīgi sagatavot nostiprinājuma
lūgumu un veikt cita veida darbības, lai izpildītu vienošanos labprātīgi. Šādu nosacījumu neesamība pati par
sevi nav pamats vienošanās atzīšanai par spēkā neesošu.
[12.12] Apkopojot iepriekš norādītos apstākļus, nav pamata konstatēt, ka vienošanās veicina kaut ko
pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, proti, nav konstatējams arī Civillikuma 1592. pantā noteiktais pamats,
lai vienošanos atzītu par spēkā neesošu. Nav pamata atzīt par spēkā neesošu arī vienošanās trešo punktu, kas
būtu saistāma ar celtās prasības priekšmetu un pamatu.
[12.13] Apgabaltiesa secina, ka lietā nav neviena objektīva pierādījuma, ka /Datums/, ierodoties notariāta
kantorī, atbildētāja bija vardarbīgi ietekmēta no citu personu puses vai bija tādā stāvoklī, ka bija spiesta parakstīt
vienošanos. Drīzāk, kā pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, pēc būtības atbildētājas prasība pamatota ar
apstākli, ka atbildētājai šāda līguma noslēgšana ir ekonomiski neizdevīga.
Tiesas kolēģijas ieskatā, izvērtējot pretprasību, ir pamats uzskatam, ka tā celta tad, kad ir izmainījies atbildētājas
nodoms attiecībā uz vienošanās noteikumiem, kuru priekšmets ir laulāto kopīgā manta, kas kā jau atzīts arī
iepriekš, nevar būt par pamatu pretprasības apmierināšanai. Turklāt atzīstams, ka faktiski vienošanās daļa no
punktiem ir jau izpildīta, daļa par jautājumiem ir tiesvedības procesā un sākotnēji noslēgtā vienošanās nav ar
kādu ietekmi uz pušu tiesiskajām attiecībām.
[12.14] Secināms, ka lietā vienošanās paraksts izdarīts bez atrunām un pauž prasītāja un atbildētājas piekrišanu
vienošanās norādītajiem apstākļiem. Atbildētāja pašrocīgi parakstot /Datums/ sastādīto vienošanos, ir
apstiprinājusi savu piekrišanu vienošanās norādītajiem faktiem papildus ar parakstu apliecinot, ka vienošanās
sagatavota un parakstīta trīs eksemplāros, no kuriem viens paliek notāram un katrai pusei. Iepriekš norādītajos
apstākļos, Civillietu tiesas kolēģija atzīst, ka nav pamata konstatēt, ka vienošanās veicina kaut ko pretlikumīgu,
netikumīgu vai negodīgu, proti, nav konstatējams arī Civillikuma 1592. pantā noteiktais pamats, lai vienošanos
atzītu par spēkā neesošu.
Gribas izteikuma izdarīšana nozīmē to, ka persona savu gribu ir izpaudusi uz ārieni, bet spēkā stāšanās brīdī
rodas gribas izteikuma tiesiskās sekas (sk. Balodis K. Ievads civiltiesībās.- Apgāds Zvaigzne ABC, 2007,
156.lpp.). Kolēģijai nerodas šaubas, ka apstrīdētā līguma noslēgšanas brīdī, rakstveidā izteiktā griba atbilda
atbildētājas patiesajai gribas un abu pušu nodomam vienošanās par laulības šķiršanu labprātīgi vienoties arī par
mantas sadali.
[12.15] Civillietu tiesas kolēģija, ņemot vērā, ka nekādi apstākļi tam, ka, noslēdzot apstrīdēto vienošanos,
prettiesiski būtu bijis ietekmēts atbildētājas gribas īstums, lietā nav nodibināti, nav konstatējams arī Civillikuma
1592. pantā noteiktais pamats, lai vienošanos atzītu par spēkā neesošu. Šādos apstākļos prasītāja rīcībā nav
konstatējams Civillikuma 1. panta pārkāpums un pretprasība ir noraidāma.
Tiesas uzdevums, izšķirot ikvienu strīdu, ir detalizēti izvērtēt, vai prasītāja norādītie apstākļi, kas ietilpst
pierādīšanas priekšmetā, guvuši apstiprinājumu, un kādas juridiskās sekas piemērojamās materiālo tiesību
normas sastāvs saista ar lietas iztiesāšanas gaitā noskaidrotiem faktiem (sk. Augstākās tiesas Senāta 2018. gada
19. februāra spriedums lietā Nr.SKC-7/2018, 2018. gada 29. marta spriedums lietā Nr.SKC-43/2018). Tomēr tas
nenozīmē, ka tiesai ir pienākums atbildēt uz jebkuru procesa dalībnieka argumentu, bet gan tikai uz tādiem, kas
attiecas uz lietu un ir nozīmīgi (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka
pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 140. lpp.).
Ievērojot minēto, Civillietu tiesas kolēģija nevērtē pārējos pušu sniegtos argumentus, kas attiecas uz pušu
esošajiem civiltiesiskajiem strīdiem, pierādījumiem un to nākotnes risināšanas iespējamību un tiesas
pieņemtajiem nolēmumiem, jo tiem nav būtiskas nozīmes šajā lietā, turklāt, citi strīdi nevar ietekmēt lietas
iznākumu šajā lietā.
[12.16] Zemgales apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa spriedumā ir izvērtējusi lietā konstatētos
apstākļus, piemērojusi faktiskajiem apstākļiem atbilstošas procesuālo un materiālo tiesību normas, nonākot pie
pamatotiem secinājumiem. Savukārt apelācijas sūdzībā norādītie argumenti apstiprinājumu nav guvuši.
[13] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2023.gada 1.decembra lēmumu apmierināts pieteikums par prasības
nodrošināšanu pirms prasības celšanas, ierakstot aizlieguma atzīmi Zemgales rajona tiesas /Struktūrvienība/
zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs/ uz nekustamo īpašumam /Adrese A/, kadastra numurs /kadastra
numurs/, nosakot, ka prasības nodrošinājums piemērojams nepārsniedzot prasības iespējamo summu
2095euroun ierakstot aizlieguma atzīmi transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, apķīlājot automašīnu
/Transportlīdzeklis A/, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 140.panta sestajai daļai Civillietu tiesas kolēģija atceļ prasības nodrošinājumu,
kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2023.gada 1.decembra lēmumu.
Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
[14] Apmierinot prasību un, noraidot celto pretprasību, izlemjams jautājums par tiesāšanās izdevumiem.
[14.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no
otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ņemot vērā minēto, no atbildētājas par labu prasītājam
piedzenami tiesas izdevumi, valsts nodeva 314,25 euro.
[14.2] Atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir
ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu, tulkošanu un
rakstveida pierādījumu atgriešanu saistītie izdevumi. Pirmās instances tiesa no atbildētājas piedzinusi par labu
valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7 euro.
[15] Prasītājam lietas izskatīšanas gaitā apelācijas instances tiesā radušies ar lietas vešanu saistītie izdevumi
2500 euro par zvērinātās advokātes Ineses Smilškalnes sniegto juridisko palīdzību, lietā iesniegts orderis Nr.
20/2025, 2025. gada 6. jūlija rēķins Nr. 72/7- 2025 par summu 2500euro.
Prasītāja prasījums ir apmierināts, proti, par vienošanās par laulības šķiršanu izpildi, kas ir mantiska prasība.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 44.panta otrajai daļai ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja
par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus
prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkts noteic, atlīdzināmie izdevumi advokāta
palīdzības samaksai prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa ir no 8501 euro līdz 57 000
euro, — to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Līdz ar to tiesas kolēģija, apmierinot šo mantiska rakstura prasību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta
pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktu, otro daļu, prasītāja radušos ar lietas vešanu saistītos izdevumus 2500
euro piespriež no atbildētājas.
[16] Atbilstoši Austākās tiesas Senāta 2024. gada 13. jūnija sprieduma 10. punktā norādītajam lietā
SKC‑53/2024, ka Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā noteiktais tiesas pienākums sprieduma
rezolutīvajā daļā norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt
procentus attiecināms arī uz tiesāšanās izdevumu piedziņu prasītāja, atbildētāja vai trešās personas labā jebkāda
veida prasības (neatkarīgi no prasības priekšmeta) pilnīgas vai daļējas apmierināšanas vai noraidīšanas
gadījumā, piedzenot valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, nosakāmas tiesības pēc sprieduma
labprātīgās izpildes termiņa beigām Civilprocesa likuma 195. panta kārtībā saņemt no atbildētājas likumiskos 6
% gadā no piedzītajiem ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.
[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas
atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 432. - 434. pantu, Civillietu tiesas kolēģija
nosprieda
Prasību apmierināt, pretprasību noraidīt.
Atzīt /Persona A/, personas kods /Personas kods /, īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /Adrese A/, kadastra
numurs /kadastra numurs/, nostiprināt šīs tiesības /Struktūrvienība/ zemesgrāmatas nodalījumā Nr./Numurs/,
dzēšot /Persona B/, personas kods /Personas kods /, īpašuma tiesību nostiprinājumu.
Atzīt /Persona A/, personas kods /Personas kods /, īpašuma tiesības uz automašīnu /Transportlīdzeklis A/,
reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, nostiprināt šīs tiesības VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas”
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, dzēšot /Persona B/, personas kods /Personas kods /, īpašuma
tiesību nostiprinājumu.
Atcelt prasības nodrošinājumu, kas noteikts ar Zemgales rajona tiesas 2023.gada 1.decembra lēmumu.
Prasības nodrošinājums saglabājas līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods /, par labu /Persona A/, personas kods /Personas kods /,
samaksāto valsts nodevu 314,25euro.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods /, par labu /Persona A/, personas kods /Personas kods /, ar
lietas vešanu saistītos izdevumus 2500euro.
Samaksa veicama /Persona A/, personas kods /Personas kods /, kontā /konta numurs/ AS Swedbank.
Piedzīt no /Persona B/, personas kods /Personas kods /, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 7euro, nosakot tiesības no šī sprieduma labprātīgas izpildes termiņa beigām līdz sprieduma izpildei
saņemt no /Persona B/, personas kods /Personas kods /, likumiskos procentus 6% gadā no piedzītajiem ar lietas
izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 7euro.
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7 euro iemaksājami: Saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR
90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22,
iemaksas mērķī norādot lietas numuru, vārdu, uzvārdu, personas kodu, mērķis – ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi.
Noteikt /Persona B/ termiņu labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās
dienas. Dokuments, kas apliecina par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams
Zemgales apgabaltiesā, vai nosūtāms pa pastu vai elektronisko pastu zemgale.apgabals@tiesas.lv, lai netiktu
uzsākta piespiedu izpilde.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas Latvijas Republikas
Senāta Civillietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Zemgales apgabaltiesā, samaksājot drošības naudu
300 euro, saņēmējs: Latvijas Republikas Augstākā tiesa, reģistrācijas Nr. 90000068892, konts
LV83TREL8280010000000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, iemaksas mērķis: F22010010, dati personas vai
lietas identificēšanai.
Spriedums sastādīts – 2025. gada 21. oktobrī.
Tiesas sēdes priekšsēdētājs tiesnesis A.Sniedzītis
Tiesnese A.Misiuna
Tiesnese M.Terjuhana
Dokuments ir elektroniski parakstīts.
Dokumenta oriģināls atrodas Tiesu informatīvajā sistēmā( pie lietas kartiņas).