Court dismisses fine against municipal administration for lack of administrative offense subject status. The court ruled the municipal administration is not a legal person. Consequently, the administrative offense elements are missing. The court annulled the fine and closed the case. This decision clarifies the legal personality of municipal bodies. The court rejected the police's argument regarding the precedent. The ruling emphasizes strict statutory interpretation of offense subjects. The outcome protects the municipal administration from liability. The case establishes that only legal persons can be fined. The court found the administrative act void due to subject error.

Lietas arhīva Nr. 1A-0083-18/23

ECLI:LV:ZRT:2018:0503.1A10000318.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Bauskā 2018.gada 3.maijā

Zemgales rajona tiesa,

tiesnese Lilita Kosoja

piedaloties sūdzības iesniedzēja pārstāvim /pers. B/

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes pārstāvei /pers. C/

2018.gada 23.aprīlī atklātā tiesas sēdē Bauskā, Zaļā ielā 12, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta pēc

Bauskas novada domes, reģistrācijas Nr.90009116223, sūdzības par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /valsts amatpersona/ 2017.gada 21.decembra lēmumu Nr.1744.

Aprakstošā daļa

Zemgales rajona tiesā 2018.gada 24.janvārī saņemta Bauskas novada domes, reģistrācijas Nr.90009116223, turpmāk

arī – sūdzības iesniedzējs, sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes

priekšnieka /valsts amatpersona/ 2017.gada 21.decembra lēmumu Nr.1744 (turpmāk arī – pārsūdzētais lēmums).

Ar Bauskas rajona tiesas ( pēc 2018.gada 1.marta tiesu reorganizācijas - Zemgales rajona tiesa) tiesneses

2018.gada 30.janvāra lēmumu sūdzība pieņemta, ierosināta tiesvedība administratīvā pārkāpuma lietā un lieta nozīmēta

izskatīšanai mutvārdu procesā.

No lietas materiāliem redzams, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības

pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas vecākais inspektors

Valsts amatpersona (turpmāk – vecākais inspektors) sastādījis administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PF 767535 par to,

k a 2017.gada 27.oktobrī plkst.12.00, Bauskā, Zaļajā ielā 12 veicot Bauskas novada pašvaldības, Bauskas novada

administrācijas pārbaudi, kas saistīts ar iestādē strādājošo transportlīdzekļu vadītāju darbu un atpūtas laiku uzskaiti, klātesot

pilnvarotai personai /pers. E/, pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēja kontroles aktu UP 500080, tika konstatēts, ka

iestādē tiek nepilnīgi veikta transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika datu un dokumentu uzskaites un glabāšanas

noteikumu ievērošana. Bauskas novada administrācija sodīta pēc LAPK 149.38 panta 23.daļas ar naudas sodu 140,00 euro

apmērā.

Nepiekrītot 2017.gada 27.oktobra lēmumam sūdzības iesniedzējs 2017.gada 13.novembrī to pārsūdzējis augstākā

iestādē.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /valsts

amatpersona/ 2017.gada 21.decembra lēmumu Nr.1744 vecākā inspektora Valsts amatpersona 2017.gada 27.oktobra

lēmums Nr. PF 767535 atstāts negrozīts. Bauskas novada domes sūdzība noraidīta.

Nepiekrītot lēmumam sūdzības iesniedzējs to pārsūdzējis tiesā, lūdzot pārsūdzēto lēmumu atcelt un lietu

izbeigt.

Sūdzības iesniedzējs norādījis, ka:

1 . Lēmumā nav dots vērtējums attiecībā uz pie administratīvās atbildības sauktās iestādes „Bauskas novada

administrācija" atbilstību LAPK definētajam administratīvā pārkāpuma subjektam. Uzskata, ka ir izvērtējams jautājums par

to, vai vispār pie administratīvās atbildības ir saucamas publisko tiesību juridiskās persona. Uzskata, ka atbildīga nav ne

iestāde „Bauskas novada administrācija", ne arī Bauskas novada pašvaldība kā atvasināta publiska persona. Latvijas/pers.

F/ Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis vairākkārt savās zinātniskajās publikācijās ir norādījis, ka

publisko tiesību juridiskā persona nav administratīvās atbildības subjekts (skat., piemēram, Danovskis E. Administratīvā

pārkāpuma subjekta noteikšanas problēmas. Grām.: Tiesību efektivitāte postmodernā sabiedrībā: Latvijas Universitātes

73.zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2015, 53.-60. lpp.). Arī Latvijas Universitātes

74.zinātniskās konferences rakstu krājumā docents Edvīns Danovskis ir analizējis šo jautājumu. Minēto zinātnisko

publikāciju redkolēģiju sastāvos ietilpst tiesību zinātnē atzīti speciālisti — tajā skaitā asociētie profesori. Docents

E.Danovskis savas atziņas šajā jautājumā skaidro ar to, ka valsts pārvalde nevar sodīt pati sevi un šis apsvērums atrodams

vienā no Krimināllikuma grozījumu likumprojekta anotācijām un LAPK lietotais termins ,juridiskā persona" reducējams

atbilstoši likuma jēgai un tiesību sistēmai, proti, tikai attiecībā uz privāto tiesību juridiskajām personām. Turklāt,

Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta, kas Saeimā šobrīd jau ir izskatīts divos lasījumos, 8.panta trešajā daļā

paredzēts, ka par pārkāpumiem, kurus izdarījusi publisko tiesību juridiskā persona, pie administratīvās atbildības sauc

publisko tiesību juridiskās personas amatpersonu, ja tā nav pildījusi vai ir nepienācīgi pildījusi kādu uz amatpersonu

attiecināmu pienākumu, par kura nepildīšanu vai nepienācīgu pildīšanu likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos ir

paredzēta administratīvā atbildība.

Piebilst, ka Krimināllikuma 70.1 pants nosaka, ka par šā likuma sevišķajā daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu privāto

tiesību juridiskajai personai, tai skaitā valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībai, kā arī personālsabiedrībai, tiesa vai likumā

paredzētajos gadījumos prokurors var piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli, ja nodarījumu juridiskās personas

interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījusi fiziskā persona, rīkodamās

individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālās institūcijas loceklis.

2. Bauskas novada pašvaldība kā pašpārvadājumu veicēja pasažieru pašpārvadājumus ar autobusiem veic atbilstoši

Autopārvadājumu likumam. Šā likuma 51.panta otrā daļa noteic, ka kārtību, kādā veicami pasažieru un kravas

pašpārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets 2004.gada 20.aprīlī izdeva noteikumus Nr.327 „Kārtība, kādā

veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi". Vērš tiesas uzmanību tam, ka atbildību par pārkāpumiem, par kuriem

pašpārvadājumu veicēji var tikt saukti pie administratīvās atbildības saistībā ar pašpārvadājumu veikšanu, nosaka LAPK

149.36 pants, nevis LAPK 149.38 pants.

3. Administratīvā pārkāpuma lietas materiālos atrodas saimnieciskās darbības veicēja kontroles akts Nr.UP500080,

kurā norādīts, ka iestāde „Bauskas novada administrācija" 2017.gadā ir izdarījusi 27 ļoti nopietnus pārkāpumus, kā arī

ietverta prasība iekšzemes pašpārvadājumos lietot tahogrāfus un veikt no tiem datu lejupielādes. Sakarā ar sastādīto

administratīvā pārkāpuma protokolu, Bauskas novada pašvaldība vērsās pārvadājumu nozares atbildīgajā institūcijā —

Satiksmes ministrijā, uz ko saņēma atbildi, no kuras nepārprotami izriet tas, ka Regulas Nr.561/2006 5.-9.panta normu

piemērošanas izņēmumi attiecināmi ne tikai uz valsts iestāžu, bet arī uz pašvaldības iestāžu veiktajiem pārvadājumiem.

Motīvu daļa

Tiesā sūdzības iesniedzējs uzturēja sūdzībā norādītos argumentus. Iestādes pārstāvis tos neatzina un lūdza

pārsūdzēto lēmumu atstāt negrozītu, sūdzību noraidīt.

Uzklausot sūdzības iesniedzēja un iestādes pārstāvja paskaidrojumus, novērtējot

lietā esošos pierādījumus tiesa atzīst sekojošo.

Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa (LAPK) 289.6 panta devītā daļa nosaka, ka izskatot sūdzību

administratīvā pārkāpuma lietā, tiesai jāizlemj vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo

pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai.

LAPK 243.pantā noteikts, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā

iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās

personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un

noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Norādītā panta ceturtajā daļā noteikts, ka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez

papildus procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma

konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

2017.gada 27.oktobrī vecākais inspektors, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.767535, pie

administratīvās atbildības par LAPK 149.38 panta 23.daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu saucis un piemērojis

naudas sodu Bauskas novada pašvaldības Bauskas novada administrācijai.

Lai atzītu, ka persona izdarījusi administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt visus administratīvā pārkāpuma

sastāva elementus- subjekts, subjektīvā puse, objekts un objektīvā puse.

Vispārzināms, ka par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu pie atbildības var

saukt ne tikai fiziskas personas, bet arī juridiskas personas (subjekts), jo LAPK 14.1 pantā noteikts, ka LAPK un

pašvaldības domju izdotajos saistošajos noteikumos īpaši paredzētajos gadījumos par administratīvajiem pārkāpumiem pie

atbildības ir saucamas juridiskas personas.

LAPK 149.38 panta 23.daļā paredzēta atbildība par transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika datu un

dokumentu uzskaites un glabāšanas noteikumu neievērošanu uzņēmumā. No tā secināms, ka par norādīto pārkāpumu pie

atbildības var saukt juridisku personu, bet personai, kura veic komercdarbību, bet nav juridiskā persona, par

administratīvo pārkāpumu jāatbild tāpat kā juridiskai personai.

Bauskas novada pašvaldības Bauskas novada administrācija nekādā gadījumā nav uzskatāma par fizisku personu.

Savukārt juridiska persona ir uzņēmums, iestāde vai organizācija, kas, pildot kādas funkcijas, rīkojas savā vārdā kā

patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts. Juridiskai personai ir sava rīcībspēja. Tā savā vārdā var iegūt tiesības un

uzlikt pienākumus. Tai ir savs īpašums, un tā ir atbildīga par savām saistībām.

Saskaņā ar Komerclikumu uzņēmuma juridiskā forma ir komercsabiedrība. Norādītā likuma 18.pantā noteikts, ka

uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība. Uzņēmumā ietilpst komersantam piederošas ķermeniskas un

bezķermeniskas lietas, kā arī citi saimnieciski labumi (vērtības), kurus komersants izmanto komercdarbības veikšanai. Zināms,

ka uzņēmumu dibina fiziskas vai juridiskas personas, vai reģistrētas komercsabiedrības, vai citas juridiskas personas (komersanti) uzņēmējdarbības veikšanai un peļņas

gūšanai. Katra komercsabiedrība ir jāreģistrē komercreģistrā.

Kā norādīts juridiskajā literatūrā – Mag.jur. Edvīna Danovska, Dr.jur. Jautrītes Briedes publikācijā „ Publisko

tiesību subjektu civiltiesiskais statuss” (Jurista Vārds 2012.gada 14.februāris, Nr. 7(706)), atšķirībā no iestādēm,

atvasinātas publiskas personas ir tiesību subjekti (tiem piemīt tiesībspēja). To, vai pārvaldes institūcijai jābūt atvasinātai

publiskai personai (juridiskai personai), nosaka likumdevējs.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 2.punktā noteiktajam, pašvaldība ir atvasināta publiska

persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai

var būt sava manta. Tādējādi juridiska persona ir Bauskas novada pašvaldība un tai saskaņā ar likumu ir tiesības izveidot iestāžu tīklu- pašvaldības policiju, izglītības

iestādes, kultūras iestādes u.c., kuras nav tiesību subjekti, bet kuras juridiskās darbības veic attiecīgās atvasinātās publiskās personas vārdā.

Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma

28.pantu, Bauskas novada dome 2013.gada 28.novembrī apstiprinājusi Bauskas novada pašvaldības iestādes “Bauskas

novada administrācija” nolikumu.

Nolikuma 1.punktā noteikts, ka Bauskas novada pašvaldības iestāde “Bauskas novada administrācija” ir Bauskas

novada domes izveidota iestāde, kas nodrošina domes pieņemto lēmumu izpildi, kā arī tās darba organizatorisko un

tehnisko apkalpošanu. Tā ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāja reģistrā, savā darbībā izmanto

administrācijas zīmogu ar Bauskas novada ģerboņa attēlu, tai ir noteikta parauga veidlapas un tā izmanto atvērtos kontus

Valsts kasē un kredītiestādēs. Nolikumā ir ietvertas administrācijas kompetences, darba organizācija un pamatā kompetence

saistīta ar Bauskas novada domes (pašvaldības) darbības nodrošināšanu, uzdevumu un lēmumu izpildi.

Tādējādi tiesa piekrīt sūdzības iesniedzējam, ka Bauskas novada pašvaldības iestāde Bauskas novada administrācija

nav juridiska persona un tā nav LAPK paredzētā administratīvā pārkāpuma subjekts.

Tā kā iztrūkst viens no administratīvā pārkāpuma sastāva elementiem, tad tiesa uzskata, ka nav analizējami

pārsūdzētajā lēmumā un sūdzībā ietvertie argumenti par to, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kura

saukta pie administratīvās atbildības ir sodāma u.c. LAPK 289.6 panta devītajā daļā ietvertie jautājumi.

Tiesa kā nepamatotu atrod iestādes atsauci uz spēkā stājušos Daugavpils tiesas 2017.gada 8.jūnija spriedumu lietā

1A12000817 par Kalkūnes pagasta pārvaldes saukšanu pie administratīvās atbildības un sodīšanu pēc LAPK 149. 38 panta

14.daļas.

Tiesa uzskata, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams, jo Bauskas novada pašvaldības Bauskas novada administrācijas

darbības nesatur LAPK 149.38 panta 23.daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāvu (LAPK 239.panta 1.punkts) un

administratīvā pārkāpuma lieta izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Vadoties pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.panta 1.punkta, 289.12 panta otrās daļas 2.punkta,

289.13 panta, 289.17 panta, 289.18 panta Zemgales rajona tiesa

nos prieda

Atcelt Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka /valsts

amatpersona/ 2017.gada 21.decembra lēmumu Nr. 1744 “Par pārsūdzēto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā

Nr.PF767535”.

Administratīvā pārkāpuma lietu Nr.PF 767535 izbeigt.

Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas

tiesas kancelejā, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales rajona tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams Zemgales rajona tiesas kancelejā Bauskā, Zaļā ielā 12, 2018.gada 3.maijā.

Tiesnese Lilita Kosoja