Landlord wins eviction and debt collection case against tenant for unpaid rent and utilities.

Lietas arhīva Nr. C-4776-18/27

ECLI:LV:ZRT:2018:1220.C73477618.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Dobelē, 2018.gada 20.decembrī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese R. Krasovska,

protokolē tiesas sēžu sekretārs D. Vāvers,

piedaloties prasītāja pārstāvei /pers. C/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” prasībā pret /pers. D/ par izlikšanu no dzīvojamām

telpām un parāda piedziņu,

Aprakstošā daļa

[1] 2018.gada 8.oktobrī sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Dobeles namsaimnieks” (turpmāk tekstā - prasītājs) cēlis tiesā prasību pret

/pers. D/ (turpmāk tekstā atbildētājs) par izlikšanu no dzīvojamām telpām un parāda piedziņu.

[1.1]Prasības pieteikumā norādīts, ka 2017.gada 27.jūnijā prasītājs ar atbildētāju noslēdza Dzīvojamās telpas īres līgumu Nr.TĒ37A-13/D/2017

(turpmāk - līgums), līgums tika noslēgts uz laiku līdz 2017.gada 31.decembrim.

Saskaņā ar minēto līgumu prasītājs izīrēja un nodeva atbildētājam lietošanā pašvaldībai piederošo dzīvokli Nr.13, /adrese/, ar kopējo platību 43,82

m. 2

Līguma 1.2. punktā noteikts, ka dzīvojamās telpas atbildētājs lietos kopā ar ģimenes locekļiem, dēlu - /pers. D/, personas kods /personas kods/,

meitu - /pers. E/, personas kods /personas kods/ (turpmāk - nepilngadīgie ģimenes locekļi).

Saskaņā ar līguma 3.1., 3.2., 3.5.punktos noteikto, atbildētāja pienākums bija ik mēnesi maksāt prasītājam īres maksu un maksāt par saņemtajiem

komunālajiem pakalpojumiem, ko atbildētājs nedarīja, tāpēc prasītājs 2018.gada 12.jūlijā nosūtīja 2018.gada 11.jūlija uzteikumu Nr.7-10/537 “Par

dzīvojamās telpas īri”, ar kuru aicināja līdz 2018.gada 20.augustam izīrēto dzīvokli atbrīvot atbilstoši likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajai

daļai, kā arī samaksāt parādu. Parāds nav samaksāts.

Atbildētājs savas saistības nepildīja, tāpēc prasītājs 2018.gada 12.jūlijā tiesā iesniedza pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma

kārtībā.

2018.gada 22.augustā Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese nolēma atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, jo atbildētājas pieteikumu

nav saņēmis, jo beidzies glabāšanas termiņš.

Lai gan līgums ir izbeidzies, atbildētājs kopā ar nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem turpina lietot dzīvojamās telpas un vairāk kā trīs mēnešus pēc

kārtas nepilda savas saistības pilnā apmērā, neapmaksā prasītāja izsniegtos rēķinus, tāpēc atbildētājam pret prasītāju ir izveidojies parāds par īri un

komunālajiem pakalpojumiem 558,97 euro, kas sastāv no pamatparāda 539,93 euro par laiku no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 1.oktobrim un

likumiskiem nokavējuma procentiem 19,04 euro par laiku no 2018.gada 1 janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim.

Prasītājs likumiskos procentus aprēķinājis atbilstoši Civillikuma 1759.panta 1.punktam un 1765.pantam. Aprēķinot likumiskos nokavējuma

procentus, prasītājs vadījies no formulas - galvenais parāds (mēnesī) x kavēto dienu skaits (vidējais dienu skaits mēnesī - 30 dienas) x 0,01644/100.

Ņemot vērā augstāk minēto, prasītājs vēršas tiesā, prasot pamatparādu un likumiskos nokavējuma procentus, kas kopā sastāv no 558,97 euro

piedziņu no atbildētāja, kā arī atbildētāja un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no dzīvojamām telpām /adrese/, Dobeles novads atbilstoši likuma

„Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajai daļai.

Atbildētājam ir neizpildītas saistības pret prasītāju, tāpēc nepietiekamo naudas līdzekļu dēļ prasītājs nespēj pienācīgi pildīt savus pienākumus

dzīvojamās mājas apsaimniekošanas adresē /adrese/, kā arī nespēj veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem pilnā apmērā, no kā cieš gan pārējie

mājas iedzīvotāji, gan pakalpojumu sniedzēji.

Mediāciju izmantot prasītājs nevēlas, jo strīds nav atrisināms bez tiesas iesaistīšanas.

[1.2] Ņemot vērā visu iepriekš minēto, pamatojoties uz Civillikuma 1511., 1587., 1759.panta 1.punktu., 1765., 2112., 2141.pantu, likuma „Par

dzīvojamo telpu īri” 11., 12., 28., 28.2 panta pirmo un otro daļu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 23., 24., 26., 34.panta pirmās daļas 1.punkta a)

apakšpunktu un 4.punktu, 127., 128., 406.8 panta trešo daļu, prasītājs lūdz tiesu:

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, nepilngadīgos ģimenes locekļus - /pers. D/ personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas

kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām, /adrese/, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu S1A „Dobeles namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, parādu 558,97 euro (pieci

simti piecdesmit astoņi euro 97 centi), kas sastāv no pamatparāda 539,93 euro (pieci simti trīsdesmit deviņi euro 93 centi) par laiku no 2017.gada

1.jūlija līdz 2018.gada 1.oktobrim un likumiskos nokavējuma procentus 19,04 euro (deviņpadsmit euro 04 centi) par laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz

2018.gada 1.oktobrim.

Atzīt SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, ar sprieduma pasludināšanas dienu tiesības saņemt likumiskos procentus - 6 % (seši

procenti) no simta gadā no pamatparāda summas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „Dobeles namsaimnieks", reģ. nr. 48503021348, lietā samaksāto valsts nodevu

153,85 euro (viens simts piecdesmit trīs euro 85 centi), kā arī ar lietas izskatīšanu saistītos izdevums.

Noteikt, ka piedzīto maksājumu samaksa veicama SIA „Dobeles namsaimnieks”, reģ. nr. 48503021348, AS “SEB banka” norēķinu kontā Nr.

LV91UNLA0006000508407.

[2] 2018.gada 9.oktobrī atbildētājam uz viņa deklarēto dzīves vietas adresi, nosūtīts prasības pieteikums, izskaidrotas Civilprocesa likumā

noteiktās tiesības un pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts

atbildētājam (lietas 23.lapa).

Atbildētāja paskaidrojumi tiesas noteiktajā termiņā nav saņemti.

[3] Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un noteiktajā apjomā.

[4] Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdi atbildētājam paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā. Civilprocesa likuma 56.1

panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā norādīto papildu adresi,

fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai

dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas trešo

punktu tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[5] Tiesa nesaskata Civilprocesa likuma 209., 210.pantā noteiktos lietas atlikšanas iemeslus un nolēma lietu skatīt bez atbildētāja piedalīšanās

tiesas sēdē.

Motīvu daļa

[6] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, noklausoties prasītāja pārstāvja argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma.

[6.1] Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. Saskaņā ar

Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

[6.2] Lietas materiāliem pievienots 2017.gada 27.jūnija dzīvojamās telpas īres līgums Nr. TĒ37A-13/D/2017, kur norādīts, ka līgums noslēgts uz

laiku līdz 2017.gada 31.decembrim (lietas 13.-15.lapa). Līguma 3.punkts un tā apakšpunkti nosaka atbildētāja pienākumu veikt īres maksas un maksas

par pakalpojumiem maksājumus. Lietā nepastāv strīds, ka prasītāja ir dzīvojamās ēkas /adrese/, kopīpašumā esošās daļas un teritorijas apsaimniekotājs.

Īres līguma 3.5.punktā norādīts, ka īres maksu par katru norēķina mēnesi un līguma 3.2.punktā noteiktos maksājumus atbildētājs maksā saskaņā ar

prasītāja izsniegtu rēķinu līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

[6.3] Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmajā daļā noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā

ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumos, ja 1) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā

dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem

aktiem; 2) īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem (saskaņā ar likuma 11. 3panta pirmās daļas 1.punktu tie ir: apkure, aukstā

ūdens piegāde, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana), lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās

telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrā daļa nosaka, ka izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina

īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu; gadījumos, kad izīrētājam nav zināma īrnieka atrašanās vieta, prasību tiesā var celt, ja mēnesi

iepriekš laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” ir publicēts brīdinājums.

Prasības pieteikumam pievienots 2018.gada 11.jūlija prasītājas uzteikums par nodomu vērsties tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas

bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas (lietas 17.lapa). Līdz ar to tiesa atzīst, ka prasītāja ievērojusi likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta otrās

daļas noteikumus par īrnieka brīdināšanu par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu vismaz mēnesi pirms prasības celšanas tiesā.

Uzteikumā prasītājs ir norādījis parāda summu, prasību par izīrētā dzīvokļa atbrīvošanu, kā arī sekas dzīvokļa neatbrīvošanas un parāda

nenomaksāšanas gadījumā – vēršanos tiesā ar prasību par izlikšanu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasības pieteikumā ietverts lūgums izlikt atbildētāju kopā ar nepilngadīgiem bērniem – /pers. D/ un /pers. E/.

Saskaņā ar Par dzīvojamo telpu īri 36.2 pantu, 2018.gada 9.oktobrī par lietas ierosināšanu paziņots attiecīgajai bāriņtiesai.

2018.gada 11.oktobrī tiesā saņemta informācija no Dobeles novada bāriņtiesas, kurā norādīts, ka kopš 2015.gada 28.aprīļa atbildētājam ir

pārtrauktas aizgādības tiesības par bērniem /pers. D/ un /pers. E/, un minētie bērni nekad nav dzīvojuši adresē /adrese/, Dobeles novadā (lietas 27.lapa).

Pārbaudot 2017.gada 27.jūnija dzīvojamās telpas īres līgumu Nr. TĒ37A-13/D/2017, tiesa konstatē, ka līguma 1.2.punktā norādīts, ka ar

atbildētāju kopā dzīvokli lieto atbildētāja ģimenes locekļi, proti, /pers. D/ un /pers. E/.

Tiesa uzskata, ka konstatētie fakti – īres un saņemto pakalpojumu parāda esamība, īrnieka brīdināšana likumā noteiktajā kārtībā – veido likumīgu

un pietiekošu pamatu atbildētāja kopā ar nepilngadīgiem bērniem izlikšanai no dzīvojamās telpas /adrese/, Dobeles novadā ar visām piederošajām

mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Atbildētājs savus pienākumus, kas norādīti īres līgumā, nepilda, par īres maksu un saņemtajiem pakalpojumiem nenorēķinājās, piestādītos rēķinus

neapmaksā (lietas 10.lapa).

No parāda aprēķiniem izriet, ka atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par īrēto dzīvojamo telpu un pakalpojumiem par laika periodu no 2017.gada

1.jūlija līdz 2018.gada 1.oktobrim un parāds sastāda 539,93 euro, kas pārsniedz trīs mēnešu vidējo maksājumu kopsummu (lietas 10.lapa).

Ar Dzīvojamās telpas īres līguma 3.4.punktu pierādīts, ka īres maksu atbildētājs nomaksā līdz norēķina mēneša pēdējam datumam.

Atbildētājs savus pienākumus nepildīja, neveica komunālo un apsaimniekošanas maksas maksājumus, līdz ar to prasītājs 2018.gada 12.jūlijā vērsās

Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā pret atbildētāju. 2018.gada 22.augustā

Zemgales rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese pieņēma lēmumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas (lietas 19.lapa).

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 12.pantu, dzīvojamās telpas īres maksa maksājama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, maksājama normatīvajos aktos vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos

termiņos un kārtībā.

[7] Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti; samaksas saņēmējs nedrīkst atteikties to izdot parādniekam. Kvīti var izrakstīt vai nu uz paša

parāda akta, ja tāds ir, vai atsevišķi.

Atbildētājs savas procesuālās tiesības nav izmantojis - iebildumus pret prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteicis, pierādījumus nav apstrīdējis, ka

savas saistības pret prasītāju būtu pilnībā izpildījis un parādu būtu samaksājis, pierādījumus tiesai nav iesniedzis.

Tāpat atbildētājs nav iesniedzis pierādījumus, kas liecinātu, ka apsaimniekotājs, t.i., prasītāja, pilnībā vai arī kādā daļā nebūtu izpildījusi savas

saistības, proti, nebūtu nodrošinājusi atbildētāju ar komunālajiem pakalpojumiem vai arī nebūtu veikusi dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un uzturēšanu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama parāda pamatsumma.

Tiesa norāda, ka puses ir vienojušās par īres maksas un maksas par komunālajiem pakalpojumiem samaksu un tās apmēru, saistības izriet kā no

līgumiska tā arī no tiesiska darījuma, tādējādi atbildētājam jāpilda minētās saistības.

[8] Prasītājs lūdz piedzīt likumiskos procentus 19,04 euro apmērā, ka aprēķināti par laika periodu no 2018.gada 1.janvāra līdz 2018.gada

1.oktobrim, kas aprēķināti saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu un 1765.pantu.

Civillikuma 1759.panta 1.punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti

likumiskie procenti (1765.p.).

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu, gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka likumiskie nokavējuma procenti ir aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Prasītājs prasa no atbildētāja piedzīt tikai tiešos zaudējumus, tiesas ieskatā prasītāja prasījuma apmērs ir samērīgs ar atbildētāja rīcības rezultātā

radīto zaudējumu, līdz ar to prasība ir apmierināma.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības ar sprieduma pasludināšanas dienu līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas

likumiskos 6% procentus no simta gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. 1754.pants noteic, ka procentiem vienmēr nepieciešams galvenais parāds jeb

kapitālparāds. 1757.pants noteic, ka, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta pirmo daļu, 1760.pantu un 1765.pantu un izveidojušos tiesas praksi (Augstākās tiesas Senāta Civillietu

departamenta 2008.gada 16.aprīļa lēmums lietā Nr.SPC-30) prasītājam ir tiesības saņemt arī likumiskos nokavējuma 6% procentus gadā no galvenā

parāda līdz nolēmuma izpildei.

Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas piedziņu, tiesa rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un piedzenamo

summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei

(izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā

nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto

termiņu.

Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības sākot no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

likumiskos sešus procentus no neatmaksātā galvenā parāda.

[10] Pie prasības celšanas tiesā prasītājs nomaksājis valsts nodevu 162,68 euro apmērā.

Pārbaudot lietas materiālos pievienotus maksājuma uzdevumus, tiesa konstatē, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

a) apakšpunktu, par prasību, kas novērtējama naudas summā līdz 2134 euro - valsts nodeva maksājama 15 procenti no prasības summas, bet ne mazāk

par 70 euro. Līdz ar to, par prasības summu 558,97 euro apmērā jāmaksā valsts nodeva 83,85 euro apmērā(558,97 X 15% = 83,85)

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 4.punktu, par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē valsts

nodeva maksājama 70 euro apmērā.

Tiesa secina, ka par abiem prasījumiem valsts nodeva maksājama 153,85 euro apmērā.

[10.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu, samaksātā valsts nodeva atmaksājama pilnīgi vai daļēji, ja iemaksāta

lielāka nodeva, nekā to nosaka likums. Līdz ar to, ir pamats valsts nodevas pārmaksātajā apmērā, t.i. 8.83 euro apmērā atmaksai.

[11] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Prasītājs nomaksājis valsts nodevu 153,85 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,34 euro apmērā, kas piedzenami no

atbildētāja.

[12] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 37., 41., 97., 190., 195.pantu, 204.1pantu, tiesa

n o s p r i e d a

prasību apmierināt pilnībā.

Izlikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, nepilngadīgos ģimenes locekļus – /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. E/, personas

kods /personas kods/, no dzīvojamās telpas adresē /adrese/, Dobeles novadā, bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, pamatparādu

539,93 euro (pieci simti trīsdesmit deviņi euro 93 centi), likumiskos procentus 19,04 euro (deviņpadsmit euro 04 centi) par laiku no 2018.gada

1.janvāra līdz 2018.gada 1.oktobrim, nomaksāto valsts nodevu 153,85 euro (viens simts piecdesmit trīs euro 85 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos

izdevumus 7,34 euro (septiņi euro 34 centi), nosakot, ka piedzītie naudas līdzekļi pārskaitāmi uz norēķinu kontu LV91UNLA0006000508407 – SEB

banka AS.

Atzīt SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģistrācijas Nr. 48503021348, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz tiesas sprieduma

izpildei saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas, nosakot, ka procentu pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu

daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu.

Atmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem SIA “Dobeles namsaimnieks”, reģ. Nr. 48503021348, 2018.gada 14.oktobrī Valsts kases kontā

Nr.LV55TREL1060190911200 pārmaksāto valsts nodevu 8,83 euro (astoņi euro 83 centi) apmērā, kur maksājuma mērķī norādīts – valsts nodeva par

prasības pieteikumu pret /pers. D/ (/adrese/, Dobeles nov.), pārskaitot to uz SIA “Dobeles namsaimnieks” reģ. Nr. 48503021348, norēķinu kontu

LV91UNLA0006000508407, AS “SEB banka”.

Noteikt /pers. D/, personas kods /personas kods/, termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Zemgales apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese R. Krasovska