Court dismisses appeal against traffic fine, ruling special road toll laws override general administrative code notification rules.

Lietas arhīva Nr. 1A-0021-20/18

ECLI:LV:DAUT:2020:0203.1A12009219.3.S

Lieta Nr.1A12009219

SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Krāslavā 2020. gada 3. februārī

Daugavpils tiesas tiesnese I.Stivriņa

rakstveida procesā izskatīja sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RENEM” sūdzību par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2346.

Aprakstošā daļa

2019. gada 4. jūlijā plkst.15.08 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošs transportlīdzeklis MERSEDES BENZ ATEGO 1217,

valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, kam nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas apmaksa, tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas

robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km.

Ar minēto rīcību sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RENEM” neievēroja Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta prasības, un izdarīts Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Pārkāpuma fiksēšanā izmantoti tehniskie līdzekļi -

kontroles sistēma Tollchecker Freelow Nr.742029.

2019. gada 23. augustā par minēto pārkāpumu tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.CN00002862, un sūdzības

iesniedzēja SIA “RENEM” saukta pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzēto

administratīvo pārkāpumu, uzlikts naudas sods 500 euro.

Minētais protokols - lēmums tika pārsūdzēts Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšniekam.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-

2346 sūdzība tika noraidīta, bet 2019. gada 23. augusta lēmums - protokols CN00002862 administratīvā pārkāpuma lietā atstāts spēkā.

2019. gada 28. novembrī Daugavpils tiesā saņemta SIA “RENEM” sūdzība par Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes

drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2346. Sūdzības iesniedzēja norāda, ka sabiedrībai kā īpašniekam pieder

transportlīdzeklis MERSEDES BENZ ATEGO 1217, ar valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Sūdzības iesniedzēja norāda, ka SIA “RENEM” 2019. gada 23. augusta protokols - lēmums paziņots, pārkāpjot Paziņošanas likuma 8.panta

pirmās daļas 1.punktu, saskaņā ar kuru dokumentu paziņo slēgtā aploksnē, vēstuļu korespondences veidā, tai skaitā, arī kā vienkāršu pasta sūtījumu.

Sūdzības iesniedzējas ieskatā dokuments paziņots, rupji pārkāpjot dokumenta paziņošanas kārtību, tas ir, nosūtot uz papīra lapas, kas salocīta un

vienlaikus tiek uzskatīta gan par dokumentu, gan par aploksni, tādēļ uzskatāms par nepaziņotu.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka protokols-lēmums neatbilst Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.panta otrajā un trešajā daļā

noteiktajam.

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9.1 panta piektajā daļā noteikts minimālais informācijas apjoms, kas obligāti jānorāda protokolā - lēmumā, bet

tas nenozīmē, ka, sastādot protokolu un pieņemot lēmumu, nav jāievēro Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa noteikumi attiecībā uz pārkāpuma

konstatēšanu un lietas izskatīšanu pēc būtības.

Ņemot vērā, ka ne protokolā - lēmumā, ne Valsts policijas lēmumā nav norādīta informācija, kad valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības

direkcija” apstrādāja informāciju, sagatavoja un nosūtīja Valsts policijai protokola - lēmuma projektu, nav iespējams pārbaudīt, vai tika ievērots Latvijas

Administratīvo pārkāpumu kodeksa 238.1panta pirmajā daļā noteiktais termiņš. Tāpat netika ievērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

248.panta piektā daļa, jo sūdzības iesniedzējai netika izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

260.pantā, ar ko ignorētas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt informētai par savām tiesībām un liegts sūdzības iesniedzējai šīs tiesības izmantot atbilstoši

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajam.

Valsts policija lēmumā neizvērtēja, vai pārkāpuma fiksēšanā izmantotais tehniskais līdzeklis atbilst prasībām, ko nosaka normatīvie akti, bet vien

norādīja, kāds normatīvais akts regulē līdzīgu tehnisko līdzekļu izmantošanu, kā tas darbojas un kur šis tehniskais līdzeklis atrodas. Līdz ar to nav

iespējams gūt pārliecību, ka iespējamais pārkāpums konstatēts ar tehnisko līdzekli, kas atbilst noteiktajām prasībām, attiecīgi uzstādīts un var tikt

izmantots pārkāpumu konstatēšanā, tādēļ nav apstiprināts šā līdzekļa izmantošanas tiesiskums, kam ir nozīme lietas izskatīšanā.

Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka ne protokolā - lēmumā, ne augstākas iestādes lēmumā iestāde nav pierādījusi sūdzības iesniedzējas vainu, nav

konstatēts un pierādīts, vai iespējamais pārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu vai aiz neuzmanības, kā arī netika vērtēti citi faktiskie apstākļi, kurus

sūdzības iesniedzēja norādījusi savā sūdzībā par protokolu - lēmumu.

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.1pantu, sūdzības iesniedzēja lūdz pilnīgi atcelt Valsts policijas Galvenās kārtības

policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2346 un izbeigt administratīvo lietvedību.

Iestāde rakstveida paskaidrojumu par sūdzību nav sniegusi.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka pārsūdzētais iestādes lēmums atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.6panta septīto daļu tiesa, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, izlemj šādus

jautājumus: 1) vai ir noticis administratīvais pārkāpums; 2) vai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma

izdarīšanā; 3) vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu; 4) vai ir apstākļi, kas pastiprina vai mīkstina atbildību; 5) kāds administratīvais

sods piemērojams personai; 6) vai apmierināms pieteikums par zaudējumu atlīdzību [..].

2019. gada 23. augustā Valsts policijā sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.CN00002862 par to, ka 2019. gada 4. jūlijā

plkst.15.08 sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošs transportlīdzeklis MERSEDES BENZ ATEGO 1217, valsts reģistrācijas

Nr./reģistrācijas numurs/, tika vadīts Rēzeknes novadā, autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi)

(A13) 81,8 km, neievērojot Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta prasības. Pārkāpuma fiksēšanā izmantoti tehniskie līdzekļi. Ar šīm darbībām tika

izdarīts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otrajā daļā paredzētais administratīvais pārkāpums. Par minēto administratīvo

pārkāpumu 2019. gada 23. augustā SIA “RENEM” tika uzlikts naudas sods 500 euro.

Ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2346 Valsts

policijas 2019. gada 23. augusta lēmums administratīvā pārkāpuma lietā Nr.CN00002862 tika atstāts negrozīts, bet SIA “RENEM” sūdzība tika

noraidīta.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pantu nodevu maksā par šā likuma 1.pielikumā noteikto valsts galveno un reģionālo autoceļu

posmu lietošanu (izņemot to šķērsošanu krustojumos un lietošanu apdzīvotās vietās [..] ar kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3000

kilogramiem, un kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem).

Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikumā noteikts, ka par valsts galvenā autoceļa (A-13) Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-

Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) lietošanu no 9,9.kilometra līdz 163,4.kilometram maksājama nodeva.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta ceturto daļu nodevas maksāšanas pārkāpumu var fiksēt ar Valsts policijas vai šā likuma

5.panta pirmajā daļā minēto institūciju, kuras administrē nodevu, rīcībā esošiem tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Kārtību, kādā

izmanto tehniskos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

Konkrētajā gadījumā pārkāpums likumā noteiktā kārtībā fiksēts ar autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmu Tollchecker Freelow

Nr.742029.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 15. aprīļa noteikumu Nr. 200 “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”

8.punktu, uzstādot tehnisko līdzekli, attiecīgi Valsts policija vai valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” sagatavo dokumentu, kurā

fiksē uzstādīšanas faktu. Tajā norāda precīzu tehniskā līdzekļa atrašanās vietu, uzstādīšanas datumu un laiku, tehniskā līdzekļa ražotāja tehniskajā

dokumentācijā norādītos tehniskā līdzekļa parametrus un darbības nosacījumus, kā arī Valsts policijas norādītos pārkāpumus ceļu satiksmē, kurus ir

paredzēts fiksēt ar konkrēto tehnisko līdzekli.

Ar administratīvā lietā esošo autoceļa lietošanas nodevas samaksas kontroles sistēmas vietas pasi Nr.01/01 pierādīts, ka Rēzeknes novadā,

autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km darbojās kontroles sistēma TOLLCHECKER

FREELOW Nr.742029, kas uzstādīta 2019. gada 10. maijā un fotofiksē tuvojošos transportlīdzekļus no priekšpuses. Sistēma tika uzstādīta autoceļu

lietošanas nodevas samaksas kontrolei.

Līdz ar to sūdzības iesniedzējas sūdzībā izklāstītos iebildumus attiecībā uz protokolā-lēmumā norādīto transportlīdzekļa fotofiksēšanas tiesiskumu

un ticamību tiesa uzskata par nepamatotiem un atzīst par pierādītu, ka 2019. gada 4. jūlijā Rēzeknes novadā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-

Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km ar tehnisko līdzekli TOLLCHECKER FREELOW Nr.742029 likumā noteiktā kārtībā

ir fiksēts Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta pārkāpums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “RENEM” piederošam transportlīdzeklim

MERSEDES BENZ ATEGO, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/.

Sūdzības iesniedzēja neapstrīd, ka transportlīdzeklis MERSEDES BENZ ATEGO, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, pieder SIA

“RENEM”. Tāpat lietā nav strīda, ka minētais transportlīdzeklis atradās administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumu Nr.272 ,,Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas

kārtība” 2.punktu nodevas maksājumu veic pirms likuma 1.pielikumā noteiktā valsts galvenā vai reģionālā autoceļa posma lietošanas uzsākšanas. Līdz ar

to nodevai ir jābūt samaksātai ikreiz pirms likumā noteiktā autoceļa lietošanas uzsākšanas.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka 2019. gada 4. jūlijā, transportlīdzeklim MERSEDES BENZ ATEGO, valsts reģistrācijas Nr./reģistrācijas

numurs/, pirms autoceļa, kur tika fiksēts pārkāpums – Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 81,8 km,

lietošanas uzsākšanas bija samaksāta autoceļu lietošanas nodeva.

Līdz ar to tiesa atzīst par pierādītiem 2019. gada 23. augusta administratīvā pārkāpuma protokolā-lēmumā norādītos faktus par izdarīto

pārkāpumu.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40panta otro daļu par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu

lietošanas nodeva nav samaksāta, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt astoņdesmit līdz trīssimt sešdesmit euro, bet pārvadātājam - no

piecsimt līdz tūkstoš euro, bet saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta otro daļu par pārkāpumu, kas fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, šā panta pirmajā daļā minētajai personai uzliek minimālo naudas sodu, kāds par attiecīgo pārkāpumu pārvadātājam paredzēts

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Tādējādi tiesa atzīst, ka SIA “RENEM” ar savām darbībām – izmantojot transportlīdzekli, kam nebija veikta autoceļu lietošanas nodevas

apmaksa, - pārkāpa Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pantu un izdarīja pārkāpumu, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu

kodeksa 149.40 panta otrajā daļā.

Tiesa konstatē, ka sods par izdarīto pārkāpumu uzlikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.40 panta otrās daļas sankcijas robežās, kā

arī ievērojot speciālajā likumā - Autoceļu lietošanas nodevas likumā – noteikto.

Saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.panta piekto daļu informāciju, kas saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, nodod apstrādei valsts

akciju sabiedrībai “Ceļu satiksmes drošības direkcija”. Valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistrā apstrādā minēto informāciju, sagatavo šā likuma 9.1panta piektajā daļā minētā protokola-lēmuma projektu un nosūta to Valsts policijai

izvērtēšanai un lēmuma par administratīvā soda piemērošanu pieņemšanai, bet pēc minētā Valsts policijas lēmuma pieņemšanas protokolu-lēmumu nosūta

šā likuma 9.1panta septītajā daļā minētajai personai, kā arī veic atsevišķas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktās darbības, kas saistītas

ar uzlikto naudas sodu izpildi. Autoceļu lietošanas nodevas likuma 9. 1panta piektā daļa nosaka, ja pārkāpums fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem,

neapturot transportlīdzekli, par to bez šā panta pirmajā daļā minētās personas klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols-lēmums.

Protokolā-lēmumā norāda šādu informāciju: protokola-lēmuma sastādīšanas datumu; institūciju, kuras amatpersona piemērojusi administratīvo

sodu; pārkāpuma konstatēšanas datumu un laiku; pārkāpuma izdarīšanas vietu; transportlīdzekļa marku un valsts reģistrācijas numuru; norādi uz

pārkāptajām tiesību normām (normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu); lēmumu par naudas soda uzlikšanu un naudas soda apmēru;

personu, kurai piemērots administratīvais sods; naudas soda samaksas termiņu; maksājuma uzdevuma rekvizītus un institūcijas, kurās naudas sodu

iespējams samaksāt; pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību; informāciju par sekām, kādas iestājas, ja naudas sods netiek samaksāts; fotogrāfiju, kurā

redzams pārkāpumu izdarījušais transportlīdzeklis un šā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme. Savukārt, šā panta devītā daļā paredz, ka

protokols-lēmums ir derīgs bez administratīvo sodu piemērojušās amatpersonas paraksta.

Tiesa atzīst, ka 2019. gada 23. augusta administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums atbilst visiem Autoceļu lietošanas nodevas likuma iepriekš

minētajiem noteikumiem.

Tiesa uzskata, ka nav apšaubāms, ka Autoceļu lietošanas nodevas likuma normas ir speciālās normas attiecībā uz Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa normām, kas nosaka administratīvā pārkāpuma fiksēšanas kārtību, protokola - lēmuma sastādīšanas kārtību, soda uzlikšanas un

lēmuma paziņošanas kārtību.

Savukārt, sūdzības iesniedzējas norādi, ka Valsts policija nav ievērojusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274., 238.1 un 272.pantu,

tiesa atzīst par nepamatotu, jo iepriekš minēto iemeslu dēļ šajā gadījumā ir piemērojamas Autoceļu lietošanas nodevas likuma normas.

Vienlaikus tiesa uzskata par nekonsekventiem un neloģiskiem sūdzības iesniedzējas argumentus, ka Paziņošanas likuma 1., 3. un 8.pantā noteiktā

neievērošana, kas izpaužas kā atsevišķas aploksnes, kurā būtu ielikts protokols - lēmums, iztrūkums, ietekmēja dokumenta paziņošanas faktu, ar ko

protokols - lēmums uzskatāms par nepaziņotu. Ar pašas sūdzības iesniedzējas sūdzības saturu pierādīts, ka sūdzības iesniedzēja ar pasta sūtījumu

saņēma 2019. gada 23. augusta administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu, ko pārsūdzēja likumā noteiktā kārtībā un termiņā, tādējādi realizējot

savas likumā noteiktās tiesības.

Vienlaikus tiesa atzīst, ka Valsts policijas 2019. gada 24. oktobra lēmumā Nr.20/3/3-2346 ietvertais pamatojums ir pareizs, tādēļ tiesa pievienojas

Valsts policijas lēmuma motivācijai.

Tiesa nesaskata, ka pastāv kādi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 239.pantā minētie apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā

pārkāpuma lietā, tādēļ nepastāv pamats lietas izbeigšanai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.13panta trešo daļu tiesa atzīst, ka iestādes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un

pilnībā pietiekams, tādēļ tiesa pievienojas iestādes lēmuma motivācijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otro daļu tiesa secina, ka Valsts policijas Galvenās kārtības policijas

pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmums Nr.20/3/3-2346 ir atstājams negrozīts, bet sūdzība ir noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13panta sesto daļu, 289.18panta pirmo daļu,

tiesa

nosprieda:

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes 2019. gada 24. oktobra lēmumu Nr.20/3/3-2346, ar kuru

atstāts negrozīts 2019. gada 23. augustā pieņemtais lēmums par administratīvā pārkāpuma protokolu – lēmumu Nr.CN00002862, atstāt negrozītu, bet

sabiedrības ar ierobežotu atbildību ,,RENEM”, reģistrācijas Nr.41503035452, sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma sastādīšanas un pieejamības dienas tiesas kancelejā, iesniedzot

sūdzību Daugavpils tiesā. Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020. gada 3. februārī.

Tiesnese I.Stivriņa