Court convicted defendant of illegal drug possession and use, imposing combined prison sentence and probation.

ECLI:LV:RPPT:2019:0430.11519010518.2.S

Krimināllieta Nr.11519010518/

11095181218

Arhīva Nr.K68-235-19/26

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 30.aprīlī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas

tiesnese D.Treija,

piedaloties prokurorei A.Melliņai,

aizstāvim zvērinātam advokātam R.Poļakam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā

/pers. D/, personas kods /personas kods/,

apsūdzēts Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā un 253.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā.

Aprakstošā daļa

/pers. D/ neatļautu iegādājās un glabāja narkotiskās vielas bez realizēšanas nolūka, šādos apstākļos:

Izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā 2018.gada 11.septembrī, Rīgā, no nenoskaidrotas personas /pers. D/, bez nolūka

realizēt narkotisko vielu, personīgai lietošanai neatļauti iegādājās 0,1996 g narkotisko vielu maisījumu, kas satur karfentanilu (vielu grupa “Fentanila

atvasinājumi”) jebkurā daudzumā un metadonu. Neatļauti iegādāto bēšas krāsas pulverveida vielu, safasētu divos sudraba krāsas folija vīstokļos, neatļauti

glabāja pie sevis līdz 2018.gada 11.septembrim plkst.10.28, kad viņu pie ēkas Lilijas ielā 9, Rīgā aizturēja policijas darbinieki, un, veicot /pers. D/

personas aplūkošanu un mantu apskati, minēto narkotisko vielu atrada un izņēma.

Saskaņā ar likumu par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību 2 pielikumu (likuma redakcijā līdz 21.09.2017. likuma grozījumiem,

kas stājās spēkā 16.10.2017.), kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu , kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un

psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriem, atbilstoši I sarakstam, vielas un augi (sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un

tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību) 6.punktu, 3-metilfentanils un vielu maisījums, kas satur

karfentanilu jebkurā daudzumā, ir fentanila atvasinājums, kas klasificēts par narkotisko vielu. 3-metilfentanila un vielu maisījums, kas satur karfentanilu

jebkurā daudzumā, apmērs līdz kuram daudzumi atzīstami par nelieliem 0,001 g, apmērs sākot ar kuru daudzumi atzīstami par lieliem 1 g.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. D/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti lietoja narkotiskās

vielas, šādos apstākļos:

/pers. D/, būdams brīdināts 2018.gada 3.aprīlī saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par kriminālatbildību par

narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā 2018.gada 16.aprīlī

neatļauti lietoja narkotiskās vielas – heroīnu, metadonu.

2018.gada 16.aprīlī plkst.12.20, Rīgā, Vienības gatvē 51 /pers. D/ narkotisko vielu ietekmē aizturēja policijas darbinieki.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

/pers. D/, būdams brīdināts par kriminālatbildību par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, neatļauti lietoja narkotiskās

vielas, šādos apstākļos:

/pers. D/, būdams brīdināts 2018.gada 3.aprīlī saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.pantu par kriminālatbildību par

narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu, pirmstiesas kriminālprocesā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā, bet ne vēlāk kā 2018.gada

23.augustā neatļauti lietoja narkotisko vielu – metadonu.

2018.gada 23.augustā plkst.23.05, Rīgā, Mazā Nometņu ielā 7 /pers. D/ narkotiskās vielas ietekmē aizturēja policijas darbinieki.

Ar šādām darbībām /pers. D/ izdarīja Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Motīvu daļa

Iztiesāšanas laikā apsūdzētais savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā atzina pilnībā un izdarīto nožēloja. Lūdza neveikt lietā

pierādījumu pārbaudi, norādot, ka viņam pilnībā saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas.

Prokurors un aizstāvis uzturēja apsūdzētā lūgumu – neizdarīt lietā pierādījumu pārbaudi.

Tiesa, izskaidrojot procesā iesaistītajām personām pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, atbilstoši Kriminālprocesa

likuma 499.pantam, nolēma neveikt lietā pierādījuma pārbaudi, jo apsūdzētais atzīst savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma

253.2 panta pirmās daļas un 253.panta pirmās daļas, pieteica lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu un piekrita šādas pārbaudes neizdarīšanai,

turklāt tiesai pēc krimināllietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam izvirzītajā un uzturētajā apsūdzībā.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības ir kvalificētas pareizi un viņa vainīgums ir pierādīts pilnībā, līdz ar to /pers. D/ atzīstams par vainīgu un sodāms

Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un 253.panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešās daļas nosacījumiem, pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā nav nepieciešams.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta otrās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma

raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta otro daļu /pers. D/ 2018.gada 16.aprīlī u n 2018.gada 23.augustā izdarītie noziedzīgi nodarījumi pēc

Krimināllikuma 253.2 panta pirmās daļas klasificējami kā kriminālpārkāpums.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. D/ 2018.gada 11.septembrī izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc Krimināllikuma 253.panta

pirmās daļas klasificējami kā mazāk smags noziegums.

No apsūdzības faktisko apstākļu izklāsta izriet, ka /pers. D/ noziedzīgie nodarījumi bija vērsti pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību,

neatļauti lietojot narkotiskās un psihotropās vielas. Tiesa atzīst, ka apsūdzētā neatļautās darbības ar narkotiskajām un psihotropajām vielām ir

apdraudējušas vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, jo izdarītas, neņemot vērā valstī noteikto aizliegumu attiecībā uz darbībām ar narkotiskajām un

psihotropajām vielām. Nelikumīga narkotisko un psihotropo vielu aprite jebkurā tās formā ir nosodāma, jo veicina jaunu noziedzīgu nodarījumu

izdarīšanu, apdraudot sabiedrības drošību. Vienlaikus tiesa ņem vērā, ka reāls kaitējums sabiedrības locekļiem apsūdzētā darbību rezultātā nav radīts, jo

kaitējumu viņš nodarījis savai veselībai.

Iztiesāšanas laikā, pārbaudot apsūdzētā /pers. D/ personību raksturojošos datus, noskaidrots: dzimis /datums/(lietas 50.lapa); deklarētās

dzīvesvietas nav (2.sējuma lietas 93.lapa); pēc apsūdzētā vārdiem – neprecējies, apgādībā ir viens nepilngadīgs bērns, narkotiskās vielas lieto 18 gadus;

ir diagnosticētas hroniskas saslimšanas, taču invaliditāte nav noteikta; līdz apcietinājumam neoficiāli strādāja par krāvēju; ir reģistrēti administratīvie

pārkāpumi (1.sējuma lietas 37.-38.lapa); no Sodu reģistra izziņas redzams, ka uz lietas izskatīšanas brīdi apsūdzētajam ir taisīti 10 notiesājoši spriedumi:

1. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 1998.gada 18.marta spriedumu pēc Latvija Kriminālkodeksa 139.panta pirmās daļas ar

brīvības atņemšana uz 6 mēnešiem, nosakot sodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 1 gadu. Sodāmība dzēsta.

2. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2005.gada 14.jūlija spriedumu pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem, nosakot sodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz 2 gadiem. Spriedums stājies

spēkā 2005.gada 26.jūlijā. Sodāmība dzēsta.

3. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2006.gada 14.septembra spriedumu pēc Krimināllikuma 175.panta pirmās daļas,

piemērojot Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu un 51.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 1 mēnesi. Spriedums stājies spēkā

2006.gada 17.oktobrī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2008.gada 3.jūlijā. Sodāmība dzēsta.

4. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 20.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas ar brīvības

atņemšanu uz 4 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2010.gada 9.februārī. Sodāmība dzēsta.

5. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2010.gada 28.aprīļa spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta otrās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, ar brīvības atņemšanu uz 7 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2010.gada 29.maijā. Sodāmība dzēsta.

6. Ar Rīgas apgabaltiesas 2010.gada 9.novembra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1 panta otrās daļas ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 8

mēnešiem un policijas kontroli uz 2 gadiem. Spriedums stājies spēkā 2013.gada 17.jūlija. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2013.gada 15.augusta.

Sodāmība nav dzēsta.

7. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2014.gada 3.oktobra spriedumu pēc Krimināllikuma 253.1 panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu, ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem 7 mēnešiem un policijas kontroli uz 3 gadiem. Spriedums stājies spēkā

2016.gada 16.februārī. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2017.gada 23.jūnijā. Sodāmība nav dzēsta.

8. Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 15.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 2.februārī. Sodāmība nav dzēsta.

9. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 16.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas ar īslaicīgu

brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 29.janvārī. Sodāmība nav dzēsta.

10. Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 21.janvāra spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, piemērojot

Krimināllikuma 51.pantu, ar brīvības atņemšanu uz 1 gadu 1 mēnesi 9 dienām. Spriedums stājies spēkā 2019.gada 5.februārī. Sodāmība nav

dzēsta.

Turklāt laika posmā no 2005.gada līdz 2018.gadam /pers. D/ ir sodīts par 14 administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, no kuriem 9 tieši par

nelikumīgām darbībām ar narkotiskām, psihotropām, jaunām psihoaktīvām vielām un prekursoriem, par kuru izdarīšanu ir neapmaksāti naudas sodi

686,86 EUR apmērā (1.sējuma lietas 37.-38.lapa).

Tiesas sēdē apsūdzētais, neapstrīdot savu vainīgumu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, norādīja, ka piekrīt visam apsūdzībā

norādītajam, izdarīto nožēlo. /pers. D/ paskaidroja, ka atrodoties cietumā narkotiskās vielas nelieto, kā arī vēlas dzīvot normālu, likumpaklausīgu dzīvi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem – brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Tiesa, nosakot apsūdzētajam soda veidu, ievērojot Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītos soda veidu ietekmējošos apstākļus, atzīst, ka

/pers. D/ par Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā un 253.panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nosakāma brīvības

atņemšana. Brīvības atņemšanai alternatīvo soda veidu noteikšana nesasniegs soda mērķi, ņemot vērā apsūdzētā personību. Apsūdzētais iepriekš ir sodīta

persona par dažāda rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā darbībām, kas saistītas ar narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu apriti.

Jauns noziedzīgs nodarījums šajā lietā izdarīts nedzēstas sodāmības laikā, kas ļauj izdarīt objektīvu secinājumu, ka iepriekš noteiktais kriminālsods nav

bijis pietiekami efektīvs resocializācijas pasākumu īstenošanā, tā kā Krimināllikuma vispārprofilaktiskā iedarbība nav sasniegusi Krimināllikuma 35.pantā

definētos ģenerālās un speciālās prevencijas uzdevumus, ko apstiprina soda efektivitātes kritērijs – recidīvs.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums apdraud citu sabiedrības locekļu intereses uzturēties drošā un veselā vidē, nodara

kaitējumu savai un citu sabiedrības locekļu garīgajai un fiziskajai veselībai, izraisa atkarību un veicina narkomānijas izplatību, provocē uz vardarbību un

cita veida prettiesisku uzvedību, kā arī rada sabiedrībai daudzas sociālas problēmas. Kaut ar izdarītājiem noziedzīgajiem nodarījumiem veselības

kaitējums galvenokārt tiek nodarīts pašam /pers. D/, tajā pat laikā ar šo noziedzīgo nodarījumu tiek veicināta narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga

aprite Latvijas Republikā.

Tiesa, nosakot sodu, ņēmusi vērā, ka /pers. D/ noziedzīgus nodarījumus izdarījis neizciestā papildsoda – policijas kontroles – laikā. Minētais

apstāklis norāda uz apsūdzētā nevēlēšanos laboties, to, ka viņš turpina ignorēt sabiedrībā vispārpieņemtās uzvedības normas, viņu no noziegumu

izdarīšanas nav atturējis apstāklis, ka viņš atradies Valsts policijas amatpersonu kontrolē, līdz ar to tiesa uzskata, ka noteiktais brīvības atņemšanas sods

ir atzīstams par samērīgu un atbilst Krimināllikuma 35.pantā norādītajam soda mērķim.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešās daļas prasībām, nosakot apsūdzētajam soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un nožēlojis izdarīto.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Tāpat, nosakot apsūdzētajam sodu, tiesa ņem vērā, ka /pers. D/ ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību ar

kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu, taču tas nav atzīstams par patstāvīgu atbildību mīkstinošu apstākli Krimināllikuma 47.panta izpratnē, bet tiek ņemts vērā

pie soda noteikšanas, jo atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499.pantam – viens no kritērijiem, lai krimināllietu varētu izskatīt bez pierādījumu pārbaudes, ir

apsūdzētā vainas atzīšana un izdarītā nožēlošana.

Nosakot soda apmēru, tiesa ņem vērā soda noteikšanas vispārīgos principus un Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un

Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces 2008.gada 1.jūlija lēmuma 15.punktā norādīto rekomendāciju, kas noteic, ka atbildību pastiprinošu

apstākļu esamība ir pamats bargāka soda piemērošanai salīdzinājumā ar sodu, kāds būtu piespriežams, šādus apstākļus nekonstatējot.

Ievērojot to, ka /pers. D/ katrā noziedzīgajā nodarījumā ir atzīts viens atbildību mīkstinošs apstāklis un viens atbildību pastiprinošs apstāklis, tad

tiesa secina, ka apsūdzētajam par Krimināllikumā 253.panta pirmajā daļā un 253.2 panta pirmajā daļā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir

nosakāms pantu sankcijās paredzētais sods brīvības atņemšanas veidā, pietuvinot to zemākajam apmēram, ar Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā

paredzēto obligāto papildsodu – probācijas uzraudzība, nosakot to sankcijas zemākā apmērā, ar mērķi – veicināt apsūdzētā atbildību resocializācijas

pasākumu īstenošanā un soda efektivitātes kritēriju sasniegšanā.

Krimināllikuma 50.panta pirmā daļa noteic, ja persona izdarījusi vairākus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus, tiesa, taisot spriedumu, nosaka sodu

atsevišķi par katru noziedzīgo nodarījumu, savukārt saskaņā ar minētā panta otrās daļas nosacījumiem, ja visi noziedzīgie nodarījumi, kas veido

noziedzīgu nodarījumu kopību, ir kriminālpārkāpumi vai mazāk smagi noziegumi, galīgais sods nosakāms, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi

vai daļēji saskaitot piespriestos sodus.

Ievērojot to, ka /pers. D/ ir izdarījis kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu, tad, tiesas ieskatā, sods apsūdzētajam nosakāms pēc

noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, piemērojot apsūdzētajam daļēju sodu saskaitīšanas principu,

ņemot vērā apsūdzētā noturīgo tendenci pieļaut likumpārkāpumus.

Tiesa atzīmē, ka atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada sodu piemērošanas prakses apkopojumā paustajām atziņām, ja

persona ir izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus, galīgajam sodam par tiem jābūt bargākam salīdzinājumā ar sodu, ko piespriež personai, kura

izdarījusi vienu noziedzīgu nodarījumu. Vienveidīgai tiesību normu piemērošanai soda noteikšanā, nosakot sodu par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem,

vispārējos gadījumos būtu piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana.

Saskaņā ar 52.panta piekto daļu apsūdzētā soda termiņā ieskaitāms aizturēšanas dienu 2018.gada 11.septembrī un no 2018.gada 13.novembra

līdz 2018.gada 15.novembrim.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 3.nodaļas inspektores, virsleitnantes S.Alekperovas 2018.gada

11.septembra lēmumu kriminālprocesā Nr.11519010518 /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (1.sējuma lietas

24.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Zemgales iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektores K.Timofejevas 2018.gada 15.novembra

lēmumu kriminālprocesā Nr.11095181218 /pers. D/ piemērots drošības līdzeklis – dzīvesvietas maiņas paziņošana (2.sējuma lietas 47.lapa).

Kriminālprocesa likuma 249.panta pirmā daļa noteic, ka gadījumā, ja procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas laikā ir zudis vai mainījies tā

piemērošanas pamats, mainījušies piemērošanas nosacījumi, personas uzvedība vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu līdzekļa izvēli,

procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā grozīšanu vai atcelšanu.

Tā kā lietas izskatīšanas laikā ir konstatējams fakts, ka apsūdzētais atrodas apcietinājumā kopš 2018.gada 21.decembra cita kriminālprocesa

ietvaros, un tiesai, izskatot lietu, nav pamata atzīt, ka apsūdzētais varētu izvairīties no sprieduma izpildes, tad tiesa secina, ka apsūdzētajam /pers. D/

drošības līdzekļa – nodošana policijas uzraudzībā –turpmākai piemērošanai nav pamata un piemērotais drošības līdzeklis ir atceļams.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumiem Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes

pārbaudes kārtība” 6.punktu apsūdzētajam /pers. D/ 2018.gada 16.aprīlī un 2018.gada 24.augustā veiktās medicīniskās pārbaudes, par ko sastādīts

medicīniskās pārbaudes protokoli Nr.2078 un Nr.4954 narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes (iespaida) noteikšanai ar pielikumā esošu

ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātu Nr.3177 un Nr.7067, kuras izdevumi veido 288,03 EUR (2.sējuma lietas 9.-10., 71.-72.lapa).

Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.1 punkts nosaka, ka procesuālie izdevumi ir izdevumi, kas radušies administratīvā pārkāpuma

lietā, kurā pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietvedības izbeigšanu, materiālus nododot izmeklēšanas iestādei, vai pieņemtais nolēmums ir

atcelts sakarā ar kriminālprocesa uzsākšanu vai zaudējis spēku sakarā ar personas saukšanu pie kriminālatbildības, savukārt minētā panta 7.2 punkts

noteic, ka procesuālie izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmes

konstatēšanai veiktajām pārbaudēm, kas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmās daļas definējumam ar tiesas nolēmumu ir piedzenami no

notiesātajiem.

Ievērojot to, ka uz lietas izskatīšanas brīdi tiesā nav iesniegti dokumenti, kas apliecinātu aizstāvības tiesas debatēs minēto par to, ka /pers. D/ ir

piešķirts maznodrošinātās personas statuss, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta ceturtās daļas nosacījumiem varētu būt par pamatu /pers.

D/ atbrīvošanai no procesuālo izdevumu piedziņas pilnībā vai daļēji, tiesa atzīst, ka minētie procesuāli izdevumi 288,03 EUR apmērā ir piedzenami no

apsūdzētā, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 7.1 , 7.2 punkta un 368.panta normām.

Tiesā apsūdzētā aizstāvību īstenoja zvērināts advokāts R.Poļaks, kuram saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 84.panta un Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumiem Nr. 493 „Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksu kārtību”, no valsts līdzekļiem izmaksājami 140 EUR, kuru atlīdzināšanas pienākums, atbilstoši Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta nosacījumiem, uzliekams apsūdzētajam (lietas 165.lapa).

Lietā nav cietušo, kā arī nav uzlikts arests mantai, par kuriem būtu pieņemams attiecīgs nolēmums.

Lietiskie pierādījumi – vielas iepakojums, kas iepakots aploksnē ar drošības uzlīmi D 17 0489990, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, un

0,14 g karfentanilu un metadonu saturošu vielu maisījums, kas iepakots aploksnē ar drošības uzlīmi D17-0489989, kas glabājas VP Kriminālistikas

pārvaldē narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā – iznīcināmi.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu tiesa

nosprieda

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, un noteikt sodu – brīvības atņemšana

uz 4 (četriem) mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, kas izdarīts 2018.gada 16.aprīlī, un noteikt

sodu – īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi.

/pers. D/ atzīt par vainīgu Krimināllikuma 253.2 panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma, kas izdarīts 2018.gada 23.augustā, un noteikt

sodu – īslaicīga brīvības atņemšana uz 1 (vienu) mēnesi.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, /pers. D/ noteikt galīgo sodu pēc noziedzīgo

nodarījumu kopības – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem un probācijas uzraudzību uz 1 (vienu) gadu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta piekto daļu /pers. D/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanas dienu 2018.gada 11.septembrī un no 2018.gada

13.novembra līdz 2018.gada 15.novembrim (trīs dienas).

/pers. D/ piemēroto drošības līdzekli – nodošanu policijas uzraudzībā – atcelt.

Piedzīt no /pers. D/ valsts labā procesuālos izdevumus 140 EUR (simts četrdesmit euro) par zvērināta advokāta darbu tiesā, nosakot termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei šajā daļā, – 30 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Minētos procesuālos izdevumus iemaksāt: saņēmējs – Valsts kase; reģistrācijas Nr.90000050138; konta Nr.LV68TREL1060001239300; BIC

kods TRELLV22, iemaksas mērķī norādot datus personas un krimināllietas identificēšanai.

Piedzīt no /pers. D/ valsts labā procesuālos izdevumus 288,03 EUR (divi simti astoņdesmit astoņi euro, 3 centi) apmērā par izdevumiem, kas

saistīti ar medicīnisko pārbaudi narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai, nosakot termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, – 30

dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Iemaksas rekvizīti: Saņēmējs – Valsts policija, reģistrācijas Nr.90000099040, banka – Valsts kase, bankas kods – TRELLV22, konta

Nr.LV96TREL2140091033000, maksājuma mērķī norādot personu identificējošu informāciju, kā arī ziņas medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2078

un Nr.4954 krimināllietā Nr.11519010518/11095181218.

Pēc procesuālo izdevumu nomaksas, maksājuma apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Lietiskos pierādījumus – vielas iepakojums, kas iepakots aploksnē ar drošības uzlīmi D 17 0489990, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, un

0,14 g karfentanilu un metadonu saturošu vielu maisījums, kas iepakots aploksnē ar drošības uzlīmi D17-0489989, kas glabājas VP Kriminālistikas

pārvaldē narkotisko un psihotropo vielu glabāšanas seifā – iznīcināt.

Spriedumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā, sūdzību vai protestu

iesniedzot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā.

Pilns spriedums pieejams no 2019.gada 17.jūnija.

Tiesnese D.Treija