Court dismissed damages claim as plaintiff voluntarily halted planning approval process.

Lieta Nr. C69225819

ECLI:LV:KURT:2020:0227.C69225819.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepāja 2020. gada 27. februārī

Kurzemes rajona tiesa

tiesnese Indra Pelnēna

tiesas sēžu sekretāre Linda Frēliha

piedaloties prasītājam /pers. B/, zvērinātam advokātam Igoram Jakušonokam, atbildētāja pārstāvei zvērinātai advokātei Inai Carai,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. B/ iesniegto prasību pret Pašvaldības SIA/nosaukums A/ par zaudējumu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītājs/pers. B/ ir cēlis prasību pret atbildētāju Pašvaldības SIA /nosaukums A/ par zaudējumu piedziņu.

Pieteikumā norādīts, ka prasītājam pieder zemes gabals /adrese/, kas reģistrēts Ventspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. /numurs A/.

Atbildētājs vēlējās mainīt sadzīves kanalizācijas kolektora trasējumu prasītāja zemes gabalā, izbūvējot jaunu kolektoru. 2014. gada 8. decembrī

prasītājs ar atbildētāju noslēdzis vienošanās par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi. Saskaņā ar vienošanās 1. punktu, atbildētājs apņēmās līdz

2015. gada 1. septembrim veikt nekustamajā īpašumā /adrese A/, sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi, atbilstoši inženierkomunikāciju plānā

norādītajam, bet saskaņā ar vienošanās 2. un 5. punktiem, prasītājs apņēmās saskaņot būvprojektu un parakstīt visus nepieciešamos dokumentus, t.sk.,

servitūta par labu atbildētājam ierakstīšanai zemesgrāmatā.

Bez tam, saskaņā ar vienošanās 4. punktu, pēc noteiktā kolektora izbūves, atbildētājs apņēmās:

- veikt visu nepieciešamo, lai tiktu sagatavots un nodots /pers. B/ zemes vienības apgrūtinājuma plāns ar ietvertu jaunizbūvēto sadzīves kanalizācijas

kolektoru;

- veikt visu nepieciešamo, tai skaitā, noslēgt attiecīgu līgumu ar precizējumu detālplānojumā izpildītāju, lai atbilstoši reālajai situācijai veiktu

precizējumi detālplānojumā nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /;

- apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar noteikto precizējumu detālplānojumā izpildi;

- laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam ieskaitot, veikt nekustamajā īpašumā /adrese A/, zālāja nopļaušanu vienu reizi gadā.

Vienošanās 6. punkts paredz, ka pusēm nav tiesību atkāpties no vienošanās saistību izpildes un šīs saistības ir saistošas pušu tiesību pārņēmējiem

un mantiniekiem.

Prasītājs norāda, ka viņš savas pielīgtas saistības izpildījis godprātīgi, bet atbildētājs, neskatoties uz vienošanās 6. punktu, atsakās pildīt savas

saistības, t.i., veikt visu nepieciešamo, tai skaitā, noslēgt attiecīgu līgumu ar precizējumu detālplānojumā izpildītāju, lai atbilstoši reālajai situācijai veiktu

precizējumu detālplānojumā nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /, un apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar noteikto precizējumu

detālplānojumā izpildi.

2016. gada 4. oktobrī prasītājs iesniedzis atbildētajam vēstuli “Par vienošanās nepildīšanu” un saņēmis 2016. gada 28. oktobra atbildi

Nr. /numurs/, saskaņā ar kuru atbildētājs paziņoja, ka neatsakās pildīt 2014. gada 8. decembra noslēgtās vienošanās saistības, jo “Diemžēl šobrīd nav

spējuši panākt vienošanos par veicamajiem precizējumiem detālplānojumā, jo līgumcena ir neadekvāti augsta”.

2018. gada 19. jūnijā saņēmis atbildētāja vēstuli Nr. /numurs/ “Par nekustamā īpašuma /adrese A/, detālplānojumu”, ar kuru atbildētājs paziņoja,

ka nevar izpildīt 2014. gada 8. decembra vienošanās noteiktās saistības, jo pēdējo gadu laikā ir mainījies teritorijas plānošanas normatīvais regulējums

valstī, tādējādi, nekustamā īpašuma īpašniekam detālplānojumā izstrādei” process ir sākams no jauna.

2018. gada 27. jūlijā iesniedzis atbildētājam pirmstiesas pretenziju ar lūgumu izpildīt savas saistības, bet saņēmis atbildētāja 2018. gada 21. augusta

atbildi Nr. /numurs/, kurā atbildētājs paziņoja, ka prasītājam, kā zemes īpašniekam ir jāuzsāk detālplānojuma izstrāde un līdz ar to atbildētājs nevar

uzsākt detālplānojuma precizējumu izstrādi.

Ņemot vērā to, ka uz vienošanās noslēgšanas brīdi (2014. gada 8. decembrī) jau bija izstrādāts detālplānojums, kuram bija nepieciešams veikt tikai

precizējumus, atbildētāja bezdarbības dēļ, jau izstrādātais detālplānojums zaudēja spēku, līdz ar ko, lai uzsāktu pa jauno detālplānojuma izstrādi,

prasītājam nepieciešams pasūtīt jaunā detālplānojuma izstrādi un apmaksāt izmaksas, t.i. saskaņā ar SIA /nosaukums D/ aprēķiniem - 14931,40 EUR

apmērā.

Sakarā ar atbildētāja pielīgto saistību nepildīšanu, prasītājam ir nodarīti zaudējumi 14931,40 EUR apmērā un šī summa sastāda prasības summu.

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam nodarītos zaudējumus 14931,40 EUR, sakarā ar 2014. gada 8. decembrī parakstītās

vienošanās par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi saistību neizpildi un piedzīt no atbildētāja visus tiesāšanas izdevumus.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1., 1587., 1770.,1779.,1779.1.,1786. pantu.

Atbildētājs rakstveida paskaidrojumā uz iesniegto prasību norāda, ka Pašvaldības SIA /nosaukums A/ prasību neatzīst.

Pašvaldības SIA /nosaukums A/ un /pers. B/, kā nekustamā īpašuma /adrese A/, īpašnieks, 2014. gada 8. decembrī noslēdza vienošanos par

sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi.

Vienošanās izpildes ietvaros no atbildētāja puses tika veikts sekojošais:

1. Izbūvēts sadzīves kanalizācijas kolektors nekustamajā īpašumā /adrese A/, kas ar Ventspils pilsētas domes 2015. gada 17. novembra aktu

(kods /kods/) pieņemts ekspluatācijā (būves kadastra apzīmējums /numurs /).

2. Pēc kolektora pieņemšanas ekspluatācijā un akta saņemšanas Pašvaldības SIA /nosaukums A/pasūtīja zemes vienības apgrūtinājuma plānu, kas

tika sagatavots 2016. gada 20. maijā un 13. jūnijā reģistrēts Valsts kadastra informācijas sistēmā. Apgrūtinājuma plānā 2016. gada 27. maijā /pers. B/ ir

parakstījies, ka ir informēts par zemes kadastrālās uzmērīšanas laikā veiktajām darbībām, to rezultātiem.

Tā kā parakstot vienošanos /pers. B/ bija norādījis, ka detālplānojumu viņam izstrādā SIA /nosaukums C/, tad pēc apgrūtinājuma plāna

saņemšanas Pašvaldības SIA /nosaukums A/sazinājās ar SIA /nosaukums C/ pārstāvi /pers. E/, lai vienotos par precizējumu detālplānojumā veikšanu.

SIA /nosaukums C/ pārstāvis atbildēja, ka tikai tad, kad viņam būs samaksāts par jau paveikto detālplānojumā izstrādē (jo detālplānojumā pasūtītājs par

padarīto darbu neesot samaksājis), tad varot notikt sarunas par kaut kādu precizējumu veikšanu. Tā kā SIA /nosaukums C/ pārstāvja nosauktā summa

būtiski pārsniedza 1000 EUR (pakalpojuma saņemšanai nepieciešams veikt cenu aptauju), tad Pašvaldības SIA /nosaukums A/ ar SIA /nosaukums C/

pārstāvi sazinājās atkārtoti, lai vienotos par citu summu, taču pārstāvis savu pozīciju nemainīja.

2016. gada 4. oktobrī Pašvaldības SIA/nosaukums A/ saņēma /pers. B/ 2016. gada 4. oktobra iesniegumu “Par vienošanās nepildīšanu”.

2016. gada 28. oktobra atbildes vēstulē Nr./numurs/ Pašvaldības SIA /nosaukums A/ informēja, ka neatsakās pildīt vienošanās saistības, bet,

ņemot vērā, ka SIA /nosaukums C/nosauktā summa ievērojami pārsniedz Ventspils pilsētas domes 2015. gada 10. aprīļa lēmumā Nr.28 norādīto

līgumcenu 1000 EUR, pārsniedzot kuru, ir nepieciešams veikt cenu aptauju, Pašvaldības SIA /nosaukums A/ lūdza iesniegt iepriekš izstrādātā

detālplānojuma materiālus, lai varētu veikt cenu aptauju. /pers. B/ tikai 2018. gada 4. maijā ar pieņemšanas - nodošanas aktu nodeva Pašvaldības SIA

/nosaukums A/ detālplānojumu. Tā kā iesniegtajam detālplānojumam nebija pievienots Ventspils pilsētas domes lēmums par detālplānojuma projekta

apstiprināšanu un administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu parakstīšanu, Pašvaldības SIA /nosaukums A/ 2018. gada 30. maijā nosūtīja

pieprasījumu Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai ar lūgumu sniegt informāciju, vai nekustamā īpašuma /adrese A/

(kadastra Nr./numurs C/) detālplānojums, kuru izstrādājis SIA /nosaukums C/ saskaņā ar 2011. gada novembrī noslēgto detālplānojuma izstrādes un

finansēšanas kārtības līgumu, ir spēkā esošs.

Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa savā 2018. gada 15. jūnijā, atbildes vēstulē norādīja, ka detālplānojuma izstrāde,

saskaņā ar nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieka 2014. gada 23. oktobra vēstulē sniegto informāciju, ir pārtraukta 2014. gada otrajā pusē,

detālplānojums domē apstiprināšanai nav iesniegts, tādējādi, tas nav apstiprināts un dokuments nav spēkā esošs. Tā kā valstī ir mainījies teritorijas

plānošanas normatīvais regulējums, tad nekustamā īpašuma īpašniekam detālplānojuma izstrādes process ir uzsākams no jauna.

/pers. B/ tika nosūtīta Pašvaldības SIA /nosaukums A/ 2018. gada 19. jūnija atbildes vēstule Nr./numurs/ ar pamatojumu, kāpēc Pašvaldības SIA

/nosaukums A/ nevar izpildīt vienošanā noteiktās saistības.

/pers. B/ prasības pieteikumā norāda, ka uz vienošanās noslēgšanas brīdi (2014. gada 8. decembrī) viņam jau bija izstrādāts detālplānojums,

kuram bija nepieciešams veikt tikai precizējumus un atbildētāja bezdarbības dēļ jau izstrādātais detālplānojums zaudēja spēku. Minētais /pers. B/

apgalvojums neatbilst patiesībai un reālajai situācijai.

Pašvaldības SIA /nosaukums A/ paskaidrojumos norāda, ka visas savas darbības veica un savas saistības pildīja saskaņā ar noslēgto vienošanos.

No Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas 2018. gada 15. jūnija atbildes vēstules redzams, ka /pers. B/ jau

2014. gada 23. oktobrī ir iesniedzis domē iesniegumu par detālplānojuma izstrādes pārtraukšanu. Tas nozīmē, ka detālplānojuma izstrādes process

atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam jau 2014. gada nogalē ir ticis apturēts un nav veikts, un detālplānojums nav stājies spēkā, tas ir, pašvaldība nav

pieņēmusi lēmumu par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un vispārīgā administratīvā akta izdošanu, kuram pievienojams administratīvais līgums par

detālplānojuma īstenošanu.

No iepriekš minētā secināms, ka laikā, kad tika saņemts zemes vienības apgrūtinājuma plāns un varēja veikt precizējumus detālplānojuma atbilstoši

reālajai situācijai, detālplānojums ne tikai nebija stājies spēkā, bet pēc paša detālplānojuma izstrādes ierosinātāja vēlmes bija pārtraukta detālplānojuma

izstrāde.

Kā noteikts Teritorijas attīstības plānošanas likuma 5. panta, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas

attīstības plānošanas dokumentiem” l. punktā, tad detālplānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments.

Ja detālplānojums atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam nav izstrādāts un stājies spēkā, vai netiek veikta tā izstrāde atbilstoši

normatīvajos aktos noteiktajam, vai detālplānojuma izstrādes process ir pārtraukts, tad nav paša dokumenta - detālplānojuma. Ja nav dokumenta, tad

nav iespējama arī grozījumu vai precizējumu veikšana minētajā dokumentā.

Ņemot vērā visus ar prasības pieteikumu saistītos apstākļus un faktus, nav konstatējama un pierādīta Pašvaldības SIA /nosaukums A/ prettiesiska

rīcība (bezdarbība), līdz ar ko attiecīgi nav cēloniskā sakara starp prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

Pašvaldības SIA /nosaukums A/nevar būt vainojama par to, ka pēc detālplānojuma izstrādes procesa pārtraukšanas ir mainījies teritorijas

plānošanas normatīvais regulējums valstī, tādejādi, /pers. B/, kā nekustamā īpašuma īpašniekam, detālplānojuma izstrādes process ir uzsākams no jauna

un attiecīgi veicama samaksa par detālplānojuma izstrādi. Saskaņā ar Civillikuma 1776. pantu, zaudējumu atlīdzība pienākas cietušajam, kas ir saprātīgi

rīkojies, lai tos novērstu.

/pers. B/, pārtraucot detālplānojuma izstrādi nekustamajam īpašumam /adrese/, ar savu bezdarbību ir radījis sev zaudējumus (lietas 36.-38. lapa).

Tiesas sēdē prasītājs /pers. B/ uzturēja iesniegto prasību uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem. Uzskata, ka atbildētāja bezdarbības dēļ

viņam atkārtoti jāizstrādā detālplānojums, kas ir papildus izdevumi. Neapstrīdēja, ka 2014. gada 23. oktobrī iesniedzis domē iesniegumu par

detālplānojuma izstrādes pārtraukšanu, jo uzskatīja, ka tas turpmāk ir atbildētāja ziņā. Paskaidroja, ka nekādu pilnvarojumu detālplānojuma izstrādei viņa

vārdā atbildētājam nav izdevis. Detālplānojums bija izstrādāts, viņš savu daļu no vienošanās izpildīja. Visas darbības no atbildētāja puses sekoja pēc

atgādinājumu nosūtīšanas.

Uzskata, ka no brīža, kad tika noslēgts līgums ar atbildētāju viņu pienākums bija rūpēties par detālplānojuma kārtošanu un izmaiņu veikšanu tajā.

Atbildētājs sāka kaut ko darīt tikai pēc tam, kad viņš nosūtīja atgādinājuma vēstuli. Tad atklājās, ka mainījusies likumdošana un projekta izstrāde

uzsākama no jauna, kas rada prasītājam zaudējumus projektu izmaksas apmērā 14931,40 EUR. Paskaidroja, ka pēc ūdensvadu sistēmas

rekonstrukcijas ūdensvads vairs nešķērso viņa zemes gabalu, bet izvietots gar malu. Viņam ir iespēja zemes gabalu sadalīt un daļu pārdot, jo nav

apgrūtināts. Lūdza prasību apmierināt.

Atbildētāja pārstāve tiesas sēdē prasību neatzina, paskaidroja, ka atbildētāja rīcība nav cēloniskā sakarībā ar to, ka detālplānojums nav izstrādāts

un apstiprināts, jo tas noticis pēc prasītāja iesnieguma. Atbildētāja pienākums bija veikt korekcijas jau izstrādātā un apstiprinātā detālplānojumā, nevis

izstrādāt un apstiprināt pašu plānu, tādas pilnvaras prasītājs atbildētājam nav devis. Atbildētājam uz līguma noslēgšanas brīdi nebija informācijas, kas

notiek ar detālplānojumu, jo tā izstrādes un apstiprināšanas process bija prasītāja ziņā. Izbūvētā ūdensvadu sistēma tika nodota ekspluatācijā 2017. gada

novembrī. 2016. gada jūnijā tā tika reģistrēta kadastrā, no šī brīža arī radās nepieciešamība veikt detālplānojumā izmaiņas un veikt visus ar to saistītos

pasākumus, tanī skaitā, cenu aptauju par izmaiņu izstrādāšanu. Šajā sakarā lūdza prasītājam iesniegt izstrādāto detālplānojumu, ko viņš iesniedza pēc

apmēram pusotra gada un izrādījās, ka tas nav apstiprināts un nav spēkā. Līdz ar to, atbildētājs nevar veikt tajā grozījumus un izpildīt savu līgumā

noteikto pienākumu. Norāda, ka atbildētāja rīcība nav cēloniskā sakarībā ar faktu, ka prasītājam jāizstrādā jauns detālplānojums, jo pats prasītājs

apturēja iepriekš izstrādātā plāna apstiprināšanas procesu un šobrīd likumdošanas izmaiņu dēļ process jāuzsāk no jauna. Lūdz prasību noraidīt.

Motīvu daļa

Tiesa, uzklausījusi lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējusi rakstveida pierādījumus lietā secina, ka prasība ir noraidāma.

Lietā nav strīdu, ka prasītājam /pers. B/ pieder zemes gabals /adrese/, kadastra Nr. /numurs /, kas reģistrēts Ventspils pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr. /numurs/(lietas 8. lapa).

2014. gada 8. decembrī prasītājs ar atbildētāju noslēdza vienošanos par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi. Saskaņā ar vienošanās 1. punktu

atbildētājs apņēmās līdz 2015. gada 1. septembrim veikt nekustamajā īpašumā /adrese A/, sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi atbilstoši

inženierkomunikāciju plānā norādītajam, bet saskaņā ar vienošanās 2. un 5. punktiem, prasītājs apņēmās saskaņot būvprojektu un parakstīt visus

nepieciešamos dokumentus, t.sk., servitūta par labu atbildētājam ierakstīšanai zemesgrāmatā. Saskaņā ar vienošanās 4. punktu, pēc noteiktā kolektora

izbūves, atbildētājs apņēmās veikt visu nepieciešamo, lai tiktu sagatavots un nodots prasītājam zemes vienības apgrūtinājuma plāns ar ietvertu

jaunizbūvēto sadzīves kanalizācijas kolektoru; veikt visu nepieciešamo, tai skaitā, noslēgt attiecīgu līgumu ar precizējumu detālplānojumā izpildītāju, lai

atbilstoši reālajai situācijai veiktu precizējumi detālplānojumā nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /; apmaksāt izdevumus, kas

saistīti ar noteikto precizējumu detālplānojumā izpildi; laika posmā no 2015. gada līdz 2019. gadam ieskaitot, veikt nekustamajā īpašumā /adrese A/,

zālāja nopļaušanu vienu reizi gadā (lietas 12.,13. lapa).

Prasītājs uzskata, ka viņš savas pielīgtas saistības izpildīju godprātīgi, bet atbildētājs, neskatoties uz vienošanās 6. punktu, atsakās pildīt savas

saistības, t.i., veikt visu nepieciešamo, tai skaita, noslēgt attiecīgu līgumu ar precizējumu detālplānojumā izpildītāju, lai atbilstoši reālajai situācijai veiktu

precizējumus detālplānojumā nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /, un apmaksāt izdevumus, kas saistīti ar noteikto precizējumu

detālplānojumā izpildi.

Atbildētāja rīcība radījusi prasītājam zaudējumus, jo 2018. gada 27. jūlijā iesniedzis atbildētājam pirmstiesas pretenziju ar lūgumu izpildīt savas

saistības, bet saņēma atbildētāja 2018. gada 21. augusta atbildi Nr. /numurs/, kurā atbildētājs paziņoja, ka prasītājam, kā zemes īpašniekam ir no jauna

jāuzsāk detālplānojuma izstrāde un līdz ar to atbildētājs nevar uzsākt detālplānojuma precizējumu izstrādi.

Prasītājs norāda, ka uz vienošanās noslēgšanas brīdi ar atbildētāju (2014. gada 8. decembri) prasītājam jau bija izstrādāts detālplānojums, kuram

bija nepieciešams veikt tikai precizējumus, atbildētāja bezdarbības dēļ, jau izstrādātais detālplānojums zaudēja spēku, līdz ar ko, nepieciešams pasūtīt

jaunā detālplānojuma izstrādi un apmaksāt tā izmaksas, t.i., saskaņā ar SIA /nosaukums D/ aprēķiniem, 14931,40 EUR apmērā.

Prasītājs uzskata, ka sakarā ar pielīgto saistību nepildīšanu no atbildētāja puses viņam ir nodarīti zaudējumi 14931,40 EUR apmērā un šo summu

sastāda jauna detālplānojum izstrādes izmaksas.

2018. gada 26. jūlijā prasītājs atbildētājam nosūtījis pirmstiesas pretenziju par līgumsaistību izpildi (lietas 18. lapa). Atbildētājs uz pretenziju

norādījis uz iemesliem, kāpēc līgumu no savas puses nevar šobrīd izpildīt, bet pauž gatavību to darīt, tiklīdz būs izstrādāts detālplānojums (lietas 19. lapa).

Tiesa konstatē, ka lietā pastāv strīds par atbildētāja pienākumu atlīdzināt prasītājam zaudējumus 14931,40 EUR apmērā, ko veido jauna

detālplānojuma izstrādes izmaksas (lietas 29. lapa).

Vērtējot lietā iesniegtos pierādījumus un starp pusēm noslēgtā līguma noteikumus tiesa nekonstatē atbildētāja pienākumu atlīdzināt prasītājam

zaudējumus 14931,40 EUR apmērā.

Prasītājs savu prasījumu par zaudējumu piedziņu no atbildētāja pamatojis ar Civillikuma 1779. pantu, ka katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis un Civillikuma 1779.1 pantu, ka zaudējumu nodarītājs atlīdzina zaudējumus tādā apmērā,

kādu varēja saprātīgi paredzēt darījuma noslēgšanas laikā kā neizpildīšanas sagaidāmās sekas, ja vien neizpildīšana nav nolikusi ļauna nolūka vai rupjas

neuzmanības dēļ.

Izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos zaudējumu piedziņas pamatus tiesa secina, ka līgumiskās attiecības, uz kuru pamata prasītājs ir lūdzis

zaudējumu atlīdzību no atbildētāja un kas izriet no 2014. gada 8. decembrī noslēgtās vienošanās par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi, neparedz

atbildētāja pienākumu izgatavot un apstiprināt detālplānojumu prasītāja īpašumam un tieši šī dokumenta neesamība ir šķērslis atbildētājam izpildīt pielīgtos

pienākumus.

Tiesa konstatējusi, ka 2011. gada 29. novembrī Ventspils pilsētas dome un /pers. B/ kā izpildītājs noslēguši detālplānojuma izstrādes un

finansēšanas kārtības līgumu, saskaņā ar kuru prasītājs apņēmies veikt zemes gabala /adrese/ detālplānojuma izstrādi un nodrošināt tā izstrādes

finansēšanu (lietas 20. lapa). Minētais līgums nav apstrīdēts (lietas 20. lapa).

2011. gada decembrī prasītājs SIA /nosaukums C/pasūtījis detālplānojuma izgatavošanu un pēc tā izgatavošanas iesniedzis to Ventspils pilsētas

domei saskaņošanai un apstiprināšanai. 2013. gada 25. oktobrī Ventspils pilsētas dome pieņēmusi lēmumu par konkrētā detālplānojuma nodošanu

publiskai apspriešanai un atzinuma saņemšanai (lietas 21. lapa).

Prasītājs paskaidroja, ka 2014. gada 23. oktobrī iesniedzis domē iesniegumu par vēlmi pārtraukt detālplānojuma izstrādi, ko apliecina rakstveida

pierādījums lietā (lietas 23. lapa). Pēc minētā plāna apstiprināšanas process tālāk nav virzīts.

Ventspils pilsētas dome 2014. gada decembrī izstrādāja administratīvo līgumu par detālplānojuma /adrese/ īstenošanas kārtību un nosūtīja to

prasītājam (lietas 23.-25. lapa). Par minēto līguma redakciju puses nav vienojušās, jo līgums parakstīts netika, prasītājs atbildes vēstulē domei norādījis,

ka tiks slēgts atsevišķs līgums ar atbildētāju par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi, ietverot vienošanās konkrētus darbu izpildes termiņus,

precizējumu detālplānojumā veikšanas termiņus un apmaksas kārtību […]. Minētā pušu vienošanās neskar jautājumu par detālplānojuma izstrādi un

neietver pilnvarojumu atbildētājai rīkoties prasītāja vārdā saistībā ar viņa īpašuma detālplānojuma izstrādi, bet tikai paredz veikt korekcijas

detālplānojumā, kuru saskaņā ar likumu un noslēgto līgumu izstrādā un iesniedz apstiprināšanai prasītājs (lietas 27.,20. lapa).

2014. gada 8. decembrī noslēgta vienošanās ar atbildētāju par sadzīves kanalizācijas kolektora izbūvi, tiesa konstatē, ka arī šis līgums neparedz

atbildētāja pienākumu izgatavot un apstiprināt detālplānojumu prasītāja īpašumam, bet gan veikt tajā konkrētas izmaiņas pēc būvdarbu veikšanas.

Konkrēti, vienošanās 6. punkts paredz atbildētājam veikt visu nepieciešamo, tai skaitā, noslēgt attiecīgu līgumu ar precizējumu detālplānojumā izpildītāju,

lai atbilstoši reālajai situācijai veiktu precizējumu detālplānojumā nekustamajam īpašumam /adrese/, kadastra numurs /numurs /, un apmaksāt izdevumus,

kas saistīti ar noteikto precizējumu detālplānojumā izpildi (lietas 12. lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1775. un 1779. pantu personai ir pamats prasīt zaudējumu, kas nav nejauši, bet radušies kādas citas personas darbības vai

bezdarbības rezultātā, atlīdzību.

Tiesību teorijā atzīts, ka zaudējumu atlīdzības pienākums iestājas tad, kad vienlaicīgi pastāv šādi atlīdzības pamati - tiesību aizskārēja

neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, zaudējumu esamība un cēloniskais sakars starp

zaudējumiem un neatļauto darbību (K.Torgāns. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006, 209.lpp.).

Tādējādi prasībā par zaudējumu atlīdzību prasītājam ir jāpierāda, ka atbildētājs viņam zaudējumus ir nodarījis, kā arī konkrēts zaudējumu apmērs.

Tikai pēc tam, kad ir konstatēts zaudējumu nodarīšanas fakts, ir pamats risināt jautājumu par zaudējumu nodarītajā vainojamību un cēlonisko sakaru

starp zaudējumiem un neatļauto darbību, jo pēdējie divi juridiskie sastāvi ir līdzeklis personas atbildības noteikšanai saistībā ar zaudējumu piedziņu un ir

pakārtoti zaudējumu esamības faktam.

Prasītājs ir lūdzis atlīdzināt zaudējumus, kas radušies sakarā ar nepieciešamību izstrādāt jaunu detālplānojumu prasītāja īpašumam, jo viņa iepriekš

izstrādātais atbildētāja bezdarbības rezultātā nav apstiprināts likumā noteiktā kārtībā un sakarā ar izmaiņām likumdošanā nav derīgs un izstrādājamas no

jauna.

Tiesa konstatējusi, ka šāda situācija radusies nevis atbildētājas bezdarbības, bet paša prasītāja rīcības rezultātā, kurš nenoliedza, ka 2014. gada

23. oktobrī iesniedzis Ventspils domē iesniegumu par vēlmi pārtraukt viņa paša iesniegtā detālplānojuma izstrādi, ko apliecina rakstveida pierādījums lietā

(lietas 23. lapa).

Tiesas ieskatā, prasītājam bija savlaicīgi jāpainteresējas par viņa iesniegtā detālplānojuma tālāku virzību, jo nevienu citu personu (arī atbildētāju)

prasītājs nebija pilnvarojis savu lietu kārtošanai saistībā ar detālplānojuma izstrādi un apstiprināšanu, līdz ar to, nebija pamata paļauties, ka

detālplānojuma apstiprināšanas procesu bez prasītāja pilnvarojuma veic kāda cita persona.

Minētās prasītāja rīcības sekas ir tādas, ka plāna izstrāde nav līdz galam veikta. Pēc atbildētāja pieprasījuma prasītājs 2018. gada 4. maijā ar

pieņemšanas - nodošanas aktu nodeva Pašvaldības SIA /nosaukums A/ detālplānojumu. Tā kā iesniegtajam detālplānojumam nebija pievienots

Ventspils pilsētas domes lēmums par detālplānojuma projekta apstiprināšanu un administratīvā līguma par detālplānojuma īstenošanu parakstīšanu,

Pašvaldības SIA /nosaukums A/ 2018. gada 30. maijā nosūtīja pieprasījumu Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļai ar

lūgumu sniegt informāciju, vai nekustamā īpašuma /adrese A/ (kadastra Nr./numurs /) detālplānojums, kuru izstrādājis SIA /nosaukums C/ saskaņā ar

2011. gada novembrī noslēgto detālplānojuma izstrādes un finansēšanas kārtības līgumu, ir spēkā esošs.

Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļa savā 2018. gada 15. jūnija atbildes vēstulē norādīja, ka detālplānojuma izstrāde,

saskaņā ar nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieka 2014. gada 23. oktobra vēstulē sniegto informāciju, ir pārtraukta 2014. gada otrajā pusē,

detālplānojums domē apstiprināšanai nav iesniegts, tādējādi, tas nav apstiprināts un dokuments nav spēkā esošs.

Tā kā šobrīd valstī ir mainījies teritorijas plānošanas normatīvais regulējums, tad nekustamā īpašuma īpašniekam /pers. B/ detālplānojuma izstrādes

process ir uzsākams no jauna.

Tādējādi, izskatot lietu, tiesa zaudējumu piedziņas prasības izskatīšanas laikā nekonstatē zaudējumu nodarīšanas faktu no atbildētāja puses,

atbildētāja rīcību un tās cēlonisko sakaru ar zaudējumu nodarīšanu. No lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem konstatēts, ka atbildētājs ir gatavi savas

līgumsaistības izpildīt, tikko būs spēkā likumam atbilstošs detālplānojums.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.un 97.pantu tiesa

nosprieda:

noraidīt /pers. B/ prasību pret pašvaldības SIA /nosaukums A/, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, par zaudējumu 14931,40 EUR piedziņu.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Kurzemes rajona tiesā.

Tiesnese I. Pelnēna