Court dismisses appeal for public funding as applicant failed to follow procurement rules and must seek recovery from contractor.

Lietas arhīva Nr. A42-00135-23/34

ECLI:LV:ADRJJTN:2023:0220.A420289421.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Jelgavā 2023. gada 20. februārī

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese L. Apšeniece,

piedaloties pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” – pārstāvim /pers. B/,

atbildētājas – Latvijas Republikas – pusē pieaicinātās iestādes Lauku atbalsta dienesta pārstāvei /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” pieteikumā par labvēlīga administratīvā akta, ar

kuru sabiedrības ar ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” maksājumus SIA “P.M.G.” atzītu par projekta “Meliorācijas sistēmu sakārtošana uzņēmumā”

attiecināmajām izmaksām un sadalītu projektu divās daļās, atļaujot iesniegt divus maksājuma pieprasījumus par projektā apstiprinātajām attiecināmajām

izmaksām pilnā apmērā, izdošanu un par labvēlīgāka administratīvā akta, ar kuru projekta “Meliorācijas sistēmu sakārtošana uzņēmumā” attiecināmās

izmaksas atzītu pilnā apmērā, izdošanu.

Aprakstošā daļa

[1] Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – dienests) Viduslatvijas reģionālā lauksaimniecības pārvalde (turpmāk – pārvalde) 2019. gada 15. janvārī

apstiprināja pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” – projekta iesniegumu Nr. 18-05-A00403-000135 “Meliorācijas sistēmu

sakārtošana uzņēmumā” (turpmāk – projekts), nosakot projekta attiecināmās izmaksas 300 000 euro un iespēju projekta īstenošanas gadījumā saņemt

publisko finansējumu 178 999,99 euro. Projekta īstenošanas termiņš noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim.

Pēc iepirkuma veikšanas 2020. gada 7. janvārī pieteicēja noslēdza būvniecības līgumu par meliorācijas sistēmu atjaunošanu ar sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “MSCO” par 174 849,61 euro. 2020. gada 5. martā pārvalde grozīja būvdarbu attiecināmo izmaksu apmēru, nosakot to

163 619,32 euro.

Pamatojoties uz pieteicējas iesniegumiem, ka būvdarbu veicējs nepilda saistības un būvdarbu pabeigšanai nepieciešams organizēt jaunu iepirkumu,

kā arī pagarināt termiņu maksājuma pieprasījuma iesniegšanai, 2021. gada 25. februārī pārvalde nolēma nesaskaņot jaunas iepirkuma procedūras

veikšanu par pabeigtajiem darbiem, kuriem nepieciešama defektu novēršana, uzdeva pieteicējai uzlabojumus veikt par saviem finanšu resursiem, kā arī

pagarināja projekta īstenošanas termiņu līdz 2021. gada 30. jūnijam.

2021. gada 30. martā pieteicēja noslēdza papildu būvniecības līgumu ar SIA “P.M.G.” un 2021. gada 30. jūnijā iesniedza dienestā maksājuma

pieprasījumu par daļu no veiktajām projekta attiecināmajām izmaksām 162 778,13 euro, bet 2021. gada 1. jūlijā lūdza dienestam atļauju projekta

publiskā finansējuma summu pieprasīt divos maksājumos, jo objekts vēl nav nodots ekspluatācijā un pieteicēja nav norēķinājusies ar būvdarbu izpildītāju

SIA “P.M.G.”.

Dienesta direktors ar 2021. gada 7. oktobra lēmumu Nr. 10.5.2-15/21/3842-e atstāja spēkā pārvaldes 2021. gada 4. augusta lēmumu atteikt

grozīt projektu, sadalot to divos maksājuma posmos, un noteica, ka izmaksas par SIA “P.M.G.” veiktajiem darbiem projektā nav attiecināmas. Savukārt

ar 2022. gada 21. februāra lēmumu Nr. 10.5.2-15/22/638-e atstāja spēkā pārvaldes 2021. gada 17. decembra lēmumu noteikt izmaksājamo publiskā

finansējuma apmēru 73 408,70 euro. Dienesta direktora lēmumos norādīti šādi apsvērumi.

[1.1] Pieteicējas nepieciešamība pēc otrā maksājuma pieprasījuma izriet no tā, ka tā rīkoja jaunu iepirkumu sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“MSCO” izpildīto darbu defektu novēršanai. Taču 2021. gada 25. februāra lēmumā pārvalde nesaskaņoja jaunas iepirkuma procedūras veikšanu

defektu novēršanas darbiem, kuru izpildei tiek piesaistīta trešā persona. Pieteicējas lūgtais projekta otrais posms ir cieši saistīts ar pārvaldes 2021. gada

25. februāra lēmumā neapstiprinātā iepirkuma veikšanu. Faktiski pieteicējas iebildumi ir par pārvaldes 2021. gada 25. februāra lēmumu, kurš ir stājies

spēkā, jo pieteicēja to neapstrīdēja.

[1.2] Eiropas Savienības publisko finansējumu nevar izmantot dubultā veiktiem darbiem. Līdz ar to uzlabojumi pieteicējai bija jāveic par saviem

finanšu resursiem.

SIA “P.M.G.” piesaiste nav pielīdzināma apakšuzņēmēja nomaiņai, jo pieteicēja nomainīja ar dienestu saskaņotajā iepirkuma procedūrā izvēlēto

būvdarbu veicēju.

Par projekta attiecināmajām izmaksām uzskata tās izmaksas, par kurām veikta atbilstoša iepirkuma procedūra un kuras ir apmaksātas bezskaidrā

naudā. Tā kā būvniecības darbus pieteicēja pilnā apmērā nepārskaitīja uz dienesta saskaņotā būvnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO”

bankas kontu, nav apmierināms pieteicējas lūgums izmaksāt publisko finansējumu par sākotnēji veiktajiem darbiem.

Izmaksas, kuras dienests nav apstiprinājis, nav attiecināmas.

[2] Pieteikumā Administratīvajai rajona tiesai pieteicēja norāda šādus argumentus.

[2.1] Nav nepieciešams pārskatīt pārvaldes 2021. gada 25. februāra lēmumu, jo tajā pārvalde nevērtēja pieteicējas 2020. gada 12. novembra

iesniegumā minēto apstākli, ka tā piemēros 2020. gada 7. janvāra būvniecības līgumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO” pielīgto tiesību

būvdarbu pabeigšanai piesaistīt trešo personu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO” rēķina, pārvalde šajā lēmumā nenorādīja, ka pieteicēja to

nedrīkst darīt. Dienests norādīja, ka izdevumu attiecināmību vērtēs pēc objekta nodošanas ekspluatācijā.

Administratīvajam aktam ir jābūt skaidram un nepārprotamam. Taču 2021. gada 25. februāra lēmumā pārvalde skaidri nenorādīja, ka tad, ja

būvdarbu pabeigšanai tiks piesaistīta trešā persona, tās būs neattiecināmās izmaksas. Tieši pretēji – ar šo lēmumu pieteicēja tika maldināta.

[2.2] Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MSCO” uzskata, ka ir izpildījusi visus būvdarbu līgumā paredzētos būvdarbus un tai pienākas visa nolīgtā

atlīdzība. Pieteicēja samaksāja sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO” 115 604,27 euro, bet 59 245,34 euro attiecās maksāt, kamēr nebūs

novērsti pieļautie defekti. Tā kā defekti netika novērsti, pieteicēja piesaistīja SIA “P.M.G.” un tai radās zaudējumi 80 255,02 euro, kas tika samaksāti

SIA “P.M.G.” par defektu novēršanu.

Neviena tiesību norma nenoteic, ka attiecināmās izmaksas ir tikai tie maksājumi, kas pārskaitīti uz iepirkuma uzvarētāja bankas kontu. Noslēgtā

būvdarbu līguma ietvaros Civillikums pieļauj ieskaitu starp pieteicēju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO”. Tā kā būvniecības līgumā pieteicējai

bija pielīgta tiesība būvdarbu pabeigšanai piesaistīt trešo personu uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO” rēķina, ja tā nenovērš konstatētos

darbu defektus, pieteicējai bija tiesības ieturēt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO” maksājamo summu un izmaksāt to trešajai personai, kas

defektus novērš.

Dienestam nav tiesību iejaukties šādā pušu izvēlētā likumīgā civiltiesiskā darījumā un tikai tādēļ, ka ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO”

piekrišanu nauda samaksāta tieši faktiskajam defektu novērsējam SIA “P.M.G.”, atzīt šos maksājumus par neattiecināmām izmaksām.

[2.3] Sākotnēji dienests akceptēja, ka projektā attiecināmās būvdarbu izmaksas varētu būt pat 290 000,00 euro. Iepirkuma uzvarētāja sabiedrība

ar ierobežotu atbildību “MSCO” bija gatava būvdarbus paveikt par ievērojami zemāku cenu 174 849,61 euro. Cenu aptaujā piesaistot SIA “P.M.G.”,

projekta būvdarbu attiecināmā summa netika palielināta, turklāt SIA “P.M.G.” ir lielāka pieredze un tā ir profesionālāka par sabiedrību ar ierobežotu

atbildību “MSCO”, kura nespēja novērst sava darba defektus.

Tādējādi normatīvā regulējuma mērķis – pēc iespējas efektīvāk izlietot Eiropas Savienības finansējumu – ir ievērots. Sākotnējā iepirkuma laikā

netika ierobežota arī konkurence, kas varētu liecināt par projekta izmaksu mākslīgu palielināšanu.

Dienestam katrā gadījumā individuāli ir jāvērtē, vai konkrētās izmaksas atbalsta saņēmējam radušās, lai sasniegtu projekta mērķi atbilstošas

iepirkuma procedūras rezultātā.

[2.4] Bez SIA “P.M.G.” piesaistes pieteicēja nevarētu projektu pabeigt, jo objekta nodošanai ekspluatācijā bija nepieciešami sertificēti

būvspeciālisti. Bet, tā kā pieteicējai bija strīds ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO”, obligāti bija nepieciešams piesaistīt citu sertificētu

būvspeciālistu.

[2.5] Pieteicējai nemaz nebija jāorganizē iepirkuma procedūra SIA “P.M.G.” piesaistei, un nebija tā jāsaskaņo ar dienestu, bet pieteicēja to darīja,

lai samazinātu savus zaudējumus – saņemtu lētāko piedāvājumu pieļauto būvdarbu defektu novēršanai.

Ar dienestu saskaņotos darbus sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MSCO” bija pabeigusi, un pieteicējai par tiem bija radušās attiecināmās

izmaksas. Pieteicēja ieturēja daļu no sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO” izmaksājamās summas savu zaudējumu segšanai par būvdarbu defektu

novēršanas darbiem. Apstāklis, ka pieteicēja veica ieskaitu, nepadara sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO” darba izmaksas par neattiecināmām

izmaksām.

Liedzot izmantot ieskaitu, pieteicējai sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO” izpildītie būvdarbi bija jāpieņem un par tiem jāsamaksā, lai gan

tie bija ar defektiem, un pēc tam zaudējumi jāpiedzen no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO”. Tas neatbilst privātpersonas tiesību ievērošanas

principam, nesamērīgi un nepamatoti ierobežo pieteicējas tiesības. Šādā gadījumā būvdarbu veicējam ir tikai jāuzvar pasākuma ietvaros rīkotā iepirkumā,

un pēc tam tas var pilnībā ignorēt atbalsta saņēmēja intereses, apzinoties, ka atbalsta saņēmējs, lai saņemtu publisko finansējumu, būs spiests pakļauties

šādai būvdarbu veicēja rīcībai.

[3] Rakstveida paskaidrojumos dienests pieteikumu neatzīst, balstoties uz Lēmumos minētajiem argumentiem. Papildus norāda šādus apsvērumus.

[3.1] Pārvaldes 2021. gada 25. februāra lēmumā skaidri un nepārprotami ir norādīts, ka dienests nesaskaņo jaunu iepirkuma procedūru, jo Eiropas

Savienības publisko finansējumu nevar izmantot par dubultā veiktiem darbiem, uzlabojumi pieteicējai ir jāveic par saviem finanšu resursiem. Līdz ar to ir

skaidri saprotams, ka gadījumā, ja būvdarbu pabeigšanai tiks piesaistītas trešās personas, izmaksas netiks atzītas par attiecināmām. Šajā lēmumā netika

lemts par projekta izmaksu attiecināmību, jo šāds lēmums var tikt pieņemts tikai pēc maksājumu veikšanas.

Dienests pieteicēju vairākkārt informēja, ka izmaksas, kas saistītas ar piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma

procedūra, ir neattiecināmas izmaksas un, izvērtējot maksājuma pieprasījumu, tās tiks izslēgtas no projekta attiecināmajām izmaksām. Dienesta rīcība nav

patvaļīga, jo tā atbilst tiesību normām.

[3.2] Izvēloties jaunu būvdarbu veicēju, pieteicēja dienestā neapstiprināja projekta izmaksu tāmi.

Jaunais iepirkums nebija paredzēts būvdarbu pabeigšanai un defektu novēršanai, jo tajā bija plānoti papildu darbi un apjomi, kas būtiski atšķīrās un

pārsniedza sākotnēji saskaņotos būvdarbus. Atsevišķus darbus bija plānots atkārtot, bet citus – veikt no jauna. Pieteicēja pati to norāda savā

iesniegumā.

Turklāt trīs institūcijas apliecina, ka būvdarbi 2020. gada jūlijā tika pabeigti un atbilst tehniskajiem noteikumiem.

[3.3] Atbalsta saņēmējam nevar rasties tiesiskā paļāvība, ka Eiropas Savienības publiskais finansējums tiks piešķirts, ja nav izpildīti visi

priekšnosacījumi.

Apstiprinot projektu, pieteicējai netika dots beznosacījuma apsolījums izmaksāt publisko finansējumu tādā apmērā, kā tā bija plānojusi.

Pretendējot uz publisko finansējumu, maksājumiem ir jābūt patiesiem un pārskatāmiem. Par to, ka projekta attiecināmās izmaksas ir apmaksātas

bezskaidras naudas norēķinu veidā, var pārliecināties bankas konta pārskatā.

[3.4] Nav pamata SIA “P.M.G.” piesaisti pielīdzināt apakšuzņēmēja nomaiņai, jo šajā gadījumā pieteicēja nomainīja ar dienestu saskaņotas

iepirkuma procedūras rezultātā izvēlētu būvdarbu veicēju.

Izmaksas, kas veiktas paša pasūtītāja izvēlētam apakšuzņēmējam, nav attiecināmas.

[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvis pieteikumu uzturēja.

Atbildētāja pārstāves tiesas sēdē pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējai ir tiesības projekta ietvaros saņemt publisko finansējumu par būvdarbiem, kurus izpildījusi SIA “P.M.G.” un

par kuriem pieteicēja ir norēķinājusies ar SIA “P.M.G.”.

[6] Dienesta 2019. gada 15. janvāra lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu (lietas 1. sējuma 46.–48. lapa, 3. sējuma 156.–158. lapa)

ir definēti kritēriji, kuri jāizpilda, lai pieteicējai rastos tiesības saņemt projekta publisko finansējumu. Proti, visa projekta īstenošana jāveic atbilstoši

Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 598 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un

uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020. gada plānošanas periodā, kā arī pārejas laikā 2021. un 2022. gadā” (turpmāk – noteikumi

Nr. 598) un Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumiem Nr. 600 “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu

projektu konkursu veidā pasākumam “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”” (turpmāk – noteikumi Nr. 600), kā arī projektā paredzētie darījumi jāveic

bezskaidras naudas norēķinu veidā. Tāpat ir paredzēts, ka dienests proporcionāli samazinās atbalsta summu, ja pieteicēja projekta īstenošanas laikā

neievēros normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Pieteicēja šim administratīvajam aktam nav iebildusi, un tas ir stājies spēkā. Līdz ar to pieteicējai ir saistoši visi šajā lēmumā ietvertie noteikumi.

Noteikumu Nr. 600 9.3.1. apakšpunkts paredz, ka pasākumā tiek atbalstīta meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana, pamatojoties uz

līgumiem ar trešajām personām, kas atbildīgas par darbu veikšanu; 53. punkts noteic, ka attiecināmas ir meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas

būvdarbu izmaksas, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām, kas ir atbildīgas par darbu veikšanu; atbilstoši 48.4. apakšpunktam neattiecināmas

ir izmaksas, kas saistītas ar jebkuru piegādi, pakalpojumu vai darbu, par kuru nav veikta atbilstoša iepirkuma procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par iepirkuma procedūras piemērošanu. Atbilstoši noteikumu Nr. 598 6.5.1. apakšpunktam, ja paredzamā līguma summa ir no 170 000 līdz

500 000 euro būvdarbu iepirkumiem, atbalsta pretendentam būvdarbu uzsākšanai piedāvājuma sagatavošanai ir jānosaka pietiekamu iesniegšanas

termiņu, kas nav īsāks par 15 darbdienām, skaitot no nākamās darbdienas pēc uzaicinājuma publicēšanas Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļa vietnē.

Tādējādi normatīvais regulējums skaidri paredz, ka meliorācijas sistēmas pārbūves un atjaunošanas būvdarbu izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja

būvniecība veikta atbilstoši saskaņotai iepirkuma procedūrai, pamatojoties uz līgumu, kas slēgts ar trešo personu.

[7] Konkrētajā gadījumā vienīgā iepirkuma procedūra, kas bija saskaņota ar dienestu, ir tā, kurā par uzvarētāju atzīta sabiedrība ar ierobežotu

atbildību “MSCO”.

Tiesa konstatē, ka 2020. gada 7. janvārī par būvdarbu veikšanu pieteicēja noslēdza līgumu (lietas 1. sējuma 74.–103. lapa, 3. sējuma 115.–

144. lapa) ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO”. Bet par sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO” neizpildīto un ar defektiem izpildīto

būvdarbu pabeigšanu pieteicēja 2021. gada 30. martā noslēdza līgumu (lietas 1. sējuma 127.–143. lapa, 3. sējuma 42.–58. lapa) ar SIA “P.M.G.” un

šobrīd vēlas, lai atlīdzību, ko pieteicēja ir samaksājusi SIA “P.M.G.”, dienests atzīst par attiecināmajām izmaksām.

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” un akciju

sabiedrības “Sadales tīkls” 2020. gada 30. jūlija atzinumi (lietas 1. sējuma 192., 193., 194. lapa) apstiprina, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“MSCO” ir pabeigusi projekta būvdarbus un objekti ir nododami ekspluatācijā. 2021. gada 28. jūlijā, 23. augustā un 14. septembrī objekts ir pieņemts

ekspluatācijā (lietas 1. sējuma 153.–156., 157.–160. lapa, 3. sējuma 26.–28., 29.–32., 37.–40. lapa). Tādējādi tiesa secina, ka kompetentas

iestādes ir atzinušas, ka sabiedrība ar ierobežotu atbildību “MSCO” ir izpildījusi projekta būvdarbus. Attiecīgi pieteicējai bija objektīvs pamats visu

dienesta apstiprināto publiskā finansējuma summu samaksāt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO”.

2020. gada 20. oktobra paziņojumā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO” (lietas 3. sējuma 86.–89. lapa) pieteicēja norāda, ka sabiedrība

ar ierobežotu atbildību “MSCO” darbus nav izpildījusi. Arī 2020. gada 4. decembrī un 2021. gada 13. janvārī pārvaldei sniegtajā informācijā (lietas

1. sējuma 167.–169. lapa, 3. sējuma 65.–67., 69. lapa) pieteicēja norāda, ka projektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti, tiek apzināts atlikušo darbu

apjoms, kuru pabeigšanai tiek plānots organizēt jaunu iepirkumu un darbu izpildē piesaistīt citu komersantu. Līguma ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“MSCO” 8.2.6. apakšpunkts paredz, ka darbu izpildes termiņu kavējuma vai darbu defektu gadījumā pieteicējai ir tiesības pašai vai piesaistot trešās

personas novērst darbu defektus vai izpildīt neizpildītos darbus, savukārt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO” ir pienākums atlīdzināt pieteicējai

visus ar to saistītos izdevumus.

Tas nozīmē, ka jau pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas

Valsts ceļi” un akciju sabiedrības “Sadales tīkls” atzinumu saņemšanas pieteicēja uzsāka privāttiesisku strīdu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību

“MSCO”, jo uzskatīja, ka projekta būvdarbi nav pabeigti līdz galam vai tajos ir defekti. Tiesa nenoliedz, ka pieteicējai bija tiesības šādu strīdu iniciēt,

taču nesaskata pamatu tajā iesaistīt arī dienestu.

2021. gada 25. februāra lēmumā (lietas 1. sējuma 123.–124. lapa, 3. sējuma 60.–62. lapa) dienests nesaskaņoja projekta sadali divās daļās un

jaunas iepirkuma procedūras veikšanu par izpildītajiem darbiem, kuriem nepieciešama defektu novēršana, turklāt noteica pieteicējai tos pabeigt par

saviem finanšu resursiem. Šo lēmumu pieteicēja neapstrīdēja, un tas ir stājies spēkā. Pašreizējie pieteicējas argumenti, ka tā nav izpratusi dienesta

2021. gada 25. februāra lēmuma būtību un iespējamās sekas, ir nepamatoti, taču jebkurā gadījumā tiesiskā noteiktība nepieļauj šīs tiesvedības ietvaros

pieprasīt spēkā esoša administratīvā akta tiesiskuma pārskatīšanu.

Tā kā pirms līguma ar SIA “P.M.G.” noslēgšanas dienests nesaskaņoja projekta sadalīšanu divās daļās un jaunas iepirkuma procedūras veikšanu

un pieteicēja šim administratīvajam aktam neiebilda, tiesa nesaskata pamatu pieteicējai šobrīd pieprasīt, lai projektā par attiecināmām atzītu izmaksas, ko

tā samaksājusi SIA “P.M.G.”, jo dienests šādu apsolījumu nekad nav devis . Pieteicējas izvēlē tai piešķirto publisko finansējumu nesamaksāt dienesta

apstiprinātajam iepirkuma uzvarētājam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “MSCO”, bet gan citam pašas izvēlētam komersantam, konkrēti –

SIA “P.M.G.”, un uzsākt privāttiesisku strīdu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO” nav pamata vainot dienestu.

Savu pārliecību par to, ka līguma slēgšanai ar SIA “P.M.G.” nav nepieciešams rīkot iepirkuma procedūru, pieteicējai bija jāpauž dienesta

2021. gada 25. februāra lēmuma apstrīdēšanas procesā, nevis šobrīd tiesā. A r ī līguma a r sabiedrību ar ierobežotu atbildību “MSCO”

8.2.6. apakšpunkts, kurš paredz pieteicējai tiesības piesaistīt citu uzņēmēju defektu novēršanai, nerada tai pamatu bez saskaņošanas ar dienestu

neievērot iepirkuma procedūru un pieprasīt publisko finansējumu par SIA “P.M.G.” samaksāto atlīdzību, tā kā izdevumus, kas pieteicējai radās saistībā

ar defektu novēršanu un darbu pabeigšanu, līgums paredz regresa kārtībā piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSCO”.

Līdz ar to SIA “P.M.G.” samaksāto atlīdzību pieteicējai nevis ir jāpieprasa dienestam, bet gan civilprocesuālā kārtībā jāvēršas pret sabiedrību ar

ierobežotu atbildību “MSCO”. Tiesa identificē, ka faktiski pieteicējai šī kārtība ir labi zināma, jo gan 2020. gada 20. oktobra paziņojumā (lietas 3.

sējuma 86.–89. lapa), gan arī 2020. gada 9. novembra paziņojumā (lietas 3. sējuma 84. lapa) pieteicēja savu darījuma partneri par to informē.

[8] Privātpersonu tiesību ievērošanas princips aizstāv privātpersonu intereses tikai tiesību un tiesisko interešu ietvaros. Tā kā šajā strīdā pieteicēja

nevēlas respektēt dienesta iepriekš izdotos spēkā esošos administratīvos aktus, šī principa piemērošana konkrētajā gadījumā rada sadursmi ar tiesiskuma

principu, proti, privātpersonu tiesību ievērošanas principu pieteicēja vēlas izmantot pretēji tiesību normām. Taču šāda pieeja ir nepamatota.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka pašreizējā strīda ietvaros pieteicēja vēlas saņemt Eiropas Savienības publisko finansējumu par dubultā veiktiem

darbiem, taču šāda tiesiskā interese nav aizstāvama. Pieteicējai ir jāapzinās, ka tiesības saņemt Eiropas Savienības atbalstu nav absolūtas, tā ir

priekšrocība, kuru var baudīt tikai pie nosacījuma, ja pretendents pēc būtības izpilda visus priekšnoteikumus.

[9] Tā kā pārējie pieteicējas argumenti nevar ietekmēt lietas rezultātu pēc būtības, tiesa tos detalizēti nevērtē.

Apkopojot visu iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka nepastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgu administratīvo aktu izdošanai. Lēmumi ir tiesiski un

pamatoti administratīvie akti.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251., 289.–291. pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

pilnībā noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, ar kuru sabiedrības ar

ierobežotu atbildību “CMC OZOLI” maksājumus SIA “P.M.G.” atzītu par projekta “Meliorācijas sistēmu sakārtošana uzņēmumā” attiecināmajām

izmaksām un sadalītu projektu divās daļās, atļaujot iesniegt divus maksājuma pieprasījumus par projektā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām pilnā

apmērā, izdošanu un par labvēlīgāka administratīvā akta, ar kuru projekta “Meliorācijas sistēmu sakārtošana uzņēmumā” attiecināmās izmaksas atzītu

pilnā apmērā, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā pasludināšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese L. Apšeniece