Court allows compensation for criminal process termination and applies inflation coefficient to damages.

Lietas Nr. A420239324

A42-00105-26/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0130.A420239324.5.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026.gada 30.janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere,

piedaloties /Persona A/ pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Aināram Vīnkalnam, atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Ģenerālprokuratūras pārstāvei prokurorei Dainai Stirānei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/ pieteikumu par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru /Persona A/ tiktu atlīdzināti kriminālprocesā Nr. 16870003218

nodarītie zaudējumi 8271 ASV dolāri jeb 7740,03euro, tiem papildus piemērojot inflācijas koeficientu, kopējā

summa 9968,35 euro.

Aprakstošā daļa

[1] Kriminālprocesa Nr. 16870003218 virzītājs – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk –

birojs) amatpersona Andrejs Lisenko – 2020.gada 31.martā pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret

pieteicēja /Persona A/ tēvu /Persona C/, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377. panta 5. punktu. 2021.gada

25.martā procesa virzītājs lēmumu atcēla un pieņēma lēmumu par pieteicēja iesaistīšanu kriminālprocesā mirušā

tēva reabilitācijai. 2023.gada 25.maijā procesa virzītājs, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 392. panta otro

daļu, pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret pieteicēja tēvu uz reabilitējošiem apstākļiem.

Pieteicējs, pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma

atlīdzināšanas likumu (turpmāk – Kaitējuma atlīdzināšanas likums), vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par

kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ar Ģenerālprokuratūras 2024.gada 16.februāra lēmumu pieteicēja iesniegums noraidīts. Lēmumā norādīts,

ka kaitējuma atlīdzināšanu var prasīt pati persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts nereabilitējošu apstākļu dēļ,

bet ne šīs personas tuvinieki.

[2] Pieteicējs nepiekrita minētajam lēmumam un vērsās Administratīvajā rajona tiesā. Ar tiesneša 2024.gada

5.aprīļa lēmumu pieteikumu atteikts pieņemt. Atteikums pamatots ar Administratīvā procesa likuma 191. panta

pirmās daļas 8. un 11. punktu, jo pieteicējs atkārtoti vērsies ar pieteikumu, kura pieņemšanu tiesnesis jau atteicis,

un pieteicējam nav subjektīvo tiesību prasīt tēvam nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteicējs par tiesneša lēmumu

iesniedza blakus sūdzību.

Ar Senāta 2024.gada 30.oktobra lēmumu lietā Nr. SKA-595/2024 atcelts Administratīvās rajona tiesas

tiesneša 2024.gada 5.aprīļa lēmums daļā, ar kuru atteikts pieņemt pieteicēja pieteikumu par kriminālprocesā

nodarīto zaudējumu 8271 ASV dolāru jeb 7740,03 euro atlīdzināšanu, un jautājums par pieteikuma virzību šajā

daļā nodots jaunai izskatīšanai Administratīvajai rajona tiesai. Pārējā daļā 2024.gada 5.aprīļa lēmums atstāts

negrozīts. Senāta lēmumā norādīti turpmāk minētie apsvērumi.

Pirmkārt, personai ir tiesības lūgt zaudējumu atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kaitējuma atlīdzināšanas

likuma 2. panta otro daļu, ja kriminālprocesā personai tiek izņemta manta, pēc tam tā tiek atdota un tiek konstatēts,

ka šī manta kriminālprocesā ir sabojāta. Persona, kurai ir tiesības lūgt atlīdzināt zaudējumus, var arī nebūt tā

persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Tā var būt jebkura persona, kurai kriminālprocesā tiek izņemta un

sabojāta manta.

Otrkārt, apstāklim, ka izņemtie naudas līdzekļi piederējuši pieteicēja tēvam, nevis pašam pieteicējam, nav

izšķirošas nozīmes, vērtējot pieteicēja subjektīvās tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, jo procesa virzītāja

2022.gada 7.janvāra lēmums par naudas atdošanu adresēts pieteicējam un izpildīts attiecībā pret pašu pieteicēju.

Minētajā lēmumā norādīts, ka naudas līdzekļi atdoti pieteicējam kā personai, kas iestājusies kriminālprocesā sava

tēva reabilitēšanai un bauda no likuma izrietošās tiesības. Attiecīgi zaudējumi, ja tādi ir, nodarīti pašam pieteicējam.

Tādēļ uz pieteicēja tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu jāraugās atsevišķi iepretim pieteicēja tiesībām prasīt

atlīdzināt citai personai kriminālprocesā nodarīto kaitējumu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2024.gada 12.novembra lēmumu pieņemts pieteicēja pieteikums par

labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu atlīdzināti kriminālprocesā Nr. 16870003218

nodarītie zaudējumi 8271 ASV dolāri jeb 7740,03 euro.

[3] Administratīvā rajona tiesa skata lietu attiecīgajā daļā, ņemot vērā Senāta paustās atziņas. Attiecībā uz

konkrēto lietas daļu, pieteicējs pieteikumu pamatojis ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] Pieteicēja ieskatā nepastāv strīds, ka kriminālprocess Nr. 16870003218 izbeigts uz pieteicēja tēva

reabilitējoša pamata, kas saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 1. panta pirmo daļu un 4. panta pirmās daļas

2. punktu ir pamats prettiesiski nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanai. Kriminālprocesa likuma 77. panta

trešā un ceturtā daļa paredz personai, kura iestājusies par mirušās personas reabilitāciju, Kriminālprocesa likumā

paredzētās tiesības. Kriminālprocesa likuma 612. panta pirmā daļa paredz, ka personas reabilitācijas gadījumā

kriminālprocess notiek, ievērojot Kriminālprocesa likumā noteikto vispārējo kārtību, tajā skaitā aptverot tiesības

saņemt atlīdzinājumu par kriminālprocesā nodarīto zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanu. Pieteicēja ieskatā ir

secināms, ka tēvam ir bijis tiesiskais pamats saņemt atlīdzinājumu, jo neviena tiesību norma neparedz situāciju,

kurā personai būtu liegtas iespējas saņemt attiecīgu atlīdzinājumu.

[3.2] Kriminālprocesa ietvaros par zaudējumiem cita starpā atzīstami arī sabojātie skaidras naudas līdzekļi

8271 ASV dolāru jeb 7740,03 euro apmērā, kā sakarā neviena valsts institūcija nav pielikusi nekādas pūles, lai

risinātu šo jautājumu. Nav strīda, ka tēvam ar kriminālprocesu nodarīti zaudējumi. Ja tēvs būtu dzīvs, viņam

pienāktos zaudējumu atlīdzinājums, tādējādi palielinot viņa mantu, kuru ir mantojis pieteicējs.

[4] 2024.gada 12.decembrī Ģenerālprokuratūra sniegusi paskaidrojumu par pieteikumu. Ģenerālprokuratūra

paskaidrojumā pieteikumu neatzīst un lūdz to noraidīt, norādot turpmāk minēto.

[4.1] Ģenerālprokuratūras ieskatā jautājums par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināts pareizajā kārtībā,

proti, konkrētajā gadījumā nav pamata iesniegumu skatīt Kaitējuma atlīdzināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Prettiesiska rīcība jākonstatē tajā procesā, kurā ir radies kaitējums. Atkāpes no minētā pieļaujamas, ja

tiesiskais regulējums neparedz objektīvu iespēju personai panākt kaitējumu izraisošās rīcības prettiesiskuma

izvērtējumu pamatprocesā (sk. Senāta 2021.gada 8.novembra lēmums lietā Nr. SKA-619/2021,

ECLI:LV:AT:2021:1108.A420229019.10.L).

Kriminālprocesā iesaistītajai personai Kriminālprocesa likumā ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību par

kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību vai nolēmumu. Līdz ar to kriminālprocesā ir paredzēts mehānisms,

kā panākt kaitējuma izraisošās rīcības prettiesiskuma izvērtējumu.

[4.2] Jautājums saistībā ar sabojāto naudu bija risināms Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā,

izmantojot tās tiesības, kas pieteicējam bija piešķirtas kā personai, kas iestājās procesā mirušas personas

reabilitācijai. Lēmumu, ar kuru bojātās naudas zīmes tiktu aizvietotas vai pārskaitītas bezskaidrā naudā, var

pieņemt tikai procesa virzītājs kriminālprocesā.

[4.3] Kriminālprocesa likuma 240. panta piektajā daļā noteikta procesa virzītāja rīcība ar lietiskajiem

pierādījumiem, aptverot arī gadījumus, kad lietisko pierādījumu nav iespējams atdot. Tiesību normas jēga ir

atjaunot situāciju, kāda pastāvējusi pirms iestāde veica privātpersonai piederoša īpašuma izņemšanu. Principi, kas

aptver šos jautājumus, būtu attiecināmi arī uz gadījumiem, kad konkrētai mantai nav noteikts lietiskā pierādījuma

statuss.

Ja lietisko pierādījumu nevar atgriezt īpašniekam, procesa virzītājs: 1) veic nepieciešamās darbības

ekonomiskajā apgrozībā neizmantojamo naudas zīmju apmaiņai pret derīgām naudas zīmēm, tas ir, atgriež tādas

pašas sugas un kvalitātes priekšmetu; 2) ja apmaiņa nav iespējama, samaksā mantas vērtību, kāda pastāvēja

atlīdzināšanas dienā. Kārtība, kā atlīdzināt naudas summu personai euro, ja naudas zīmes nevar ieskaitīt deponēto

līdzekļu kontā un tās nav derīgas apmaiņai vai norēķiniem, noteikta 2011.gada 27.decembra Ministru kabineta

noteikumos Nr. 1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” (turpmāk – noteikumi

Nr. 1025).

[5] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis prasību uzturēja, norādot uz pieteikumā ietverto argumentāciju,

vienlaikus grozīja prasījumu, lūdzot 8271 ASV dolāriem piemērot inflācijas koeficientu, tādējādi kopējā

atlīdzināmā summa ir 9968,35 euro. Pieteicēja pārstāvis tiesas sēdē uzrādīja tiesai bojātās naudas zīmes. Savukārt

atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde prasību neatzina, minot rakstveidā sniegto pamatojumu. Papildus norādot, ka

nav pamats piemērot inflācijas koeficientu, jo bojātās naudas zīmes ir uzskatāmas par mantu, līdz ar to nav pamats

piemērot Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sesto daļu.

Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks – A. Lisenko.

Motīvu daļa

[6] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 249. pantam tiesa taisa spriedumu par pieteicēja norādīto

pieteikuma priekšmetu, nepārsniedzot prasījuma robežas. Pieteicējs ir prasījis atlīdzināt kriminālprocesā nodarītos

zaudējumus 9968,35 euro, ko veido kriminālprocesuālo darbību rezultātā izņemtās un ekspertīzes rezultātā

sabojātās naudaszīmes 8271 ASV dolāri jeb 7740,03 euro un inflācijas izraisītais naudas vērtības kritums.

[7] No lietas materiāliem konstatējams, ka birojā 2018.gada 12.novembrī tika uzsākts kriminālprocess Nr.

16870003218, kura ietvaros pieteicēja tēvs /Persona C/ tika atzīts par aizdomās turēto. 2018.gada 11.decembrī

/Persona C/ dzīves vietā tika veikta kratīšana, kuras laikā cita starpā tika izņemti 8271 ASV dolāri. Kriminālprocesa

ietvaros ASV dolāru banknotēm tika veikta kompleksā DNS un daktiloskopiskā ekspertīze. Ekspertīzes veikšanai

iesniegtās banknotes tika apstrādātas ar ninhidrīna šķīdumu (Ninhidrīna metode), kā rezultātā uz naudas zīmēm

esošie sviedru-tauku uzslāņojumi iekrāsojās violetā krāsā, iekrāsojot arī naudas zīmes tumši purpursarkanā krāsā.

Pēc /Persona C/ nāves kriminālprocesa virzītājs A. Lisenko 2021.gada 26.martā pieņēma lēmumu atzīt pieteicēju

par personu, kura iestājas par mirušas personas /Persona C/ reabilitāciju (lietas 88. lapa), un 2022.gada 7.janvārī

pieņēma lēmumu atdot pieteicējam kratīšanas laikā izņemtos 8271 ASV dolārus (lietas 59.­60. lapa). Pēc tam, kad

vairākas kredītiestādes atteicās pieteicējam izsnigtos 8271 ASV dolārus apmainīt preteuro valūtu, norādot, ka tās ir

bojātas, pieteicējs vērsās birojā ar lūgumu izsniegt kratīšanas laikā izņemtos dolārus tādās naudas vienībās, kas var

būt apgrozāmas ekonomiskajā apritē (lietas 89. lapa). Kriminālprocesa virzītājs pieteicēja iesniegumu 2022.gada

8.februārī pārsūtīja izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai, kura atbilstoši Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 17.panta

pirmās daļas 1.punktam ir atbildīgā lēmējiestāde (lietas 83.-84. lapa). Ģenerālprokuratūra 2022.gada 9.maijā

nekonstatē pamatu atlīdzinājuma piešķiršanai, jo daktiloskopiskās ekspertīzes veikšanā nav pieļauti pārkāpumi

(lietas 57.-58. lapa). 2023.gada 25.maijā kriminālprocess tiek izbeigts (lietas 9.­12. lapa). 2023.gada 17.novembrī

pieteicējs atkārtoti vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu,

tostarp lūdzot atlīdzināt biroja amatpersonu prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītos zaudējumus 8271 ASV dolārus

(lietas 23.­29. lapa). Ar Ģenerālprokuratūras 2024.gada 16.februāra lēmumu (lietas 6.lapa) pieteicēja iesniegums

noraidīts.

[8] Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantu ikviens var aizstāvēt savas

tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta

saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Satversmē noteiktās tiesības uz

atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai

administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ

(likuma 1. panta pirmā daļa).

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šā likuma noteikumi piemērojami arī šajā

likumā tieši neminētos gadījumos, ja kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma lietvedībā privātpersonai

nodarīts kaitējums iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas rīcības dēļ.

Senāts šajā lietā lemjot par prasījuma pieļaujamību ir atzinis, ka ja kriminālprocesā personai tiek izņemta

manta, pēc tam personai tā tiek atdota un tiek konstatēts, ka kriminālprocesā šī manta ir sabojāta, tad personai ir

tiesības lūgt zaudējumu atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 2. panta otro daļu. Turklāt

persona, kurai ir tiesības lūgt atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti ar kriminālprocesā izņemtās un pēc tam atdotās

mantas sabojāšanu, var arī nebūt tā persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess. Tā var būt jebkura persona, kurai

kriminālprocesā tiek izņemta un sabojāta manta (sk. Senāta 2024.gada 30.oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-595/2024,

ECLI:LV:AT:2024:1030.SKA059524.3.L, 14. punktu).

Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka pieteicēja gadījumā ir iestājies Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4. panta

pirmās daļas 2. punktā minētais kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats. Proti, lietā nav strīda par to, ka

kriminālprocesa ietvaros veiktās kratīšanas laikā izņemtie 8271 ASV dolāri tika sabojāti, veicot komplekso DNS un

daktiloskopisko ekspertīzi. SIA “Tavex” un AS “Industra Bank” atteica pieteicējam kratīšanā izņemtos 8271 ASV

dolārus samainīt preteiro, norādot, ka naudas zīmes ir bojātas. Arī tiesa 2026.gada 9.janvāra tiesas sēdē, apskatot

bojātās naudas zīmes, pārliecinājās, ka uz tām ir plankumi sarkanā krāsā (audio protokols no 00:06:48­00:07:24).

Kriminālprocesa virzītājs A. Lisenko 2022.gada 8.februāra vēstulē, ar kuru pieteicēja sākotnējais iesniegums par

bojāto naudas zīmju apmaiņu pret derīgām naudas zīmēm tika pārsūtīts Ģenerālprokuratūrai, ir apstiprinājis, ka

visticamāk ekspertīzes rezultātā banknotes tika sabojātās un kredītiestādes tās nepieņem, līdz ar to lūdz

Ģenerālprokuratūru apmierināt pieteicēja lūgumu un pārskaitīt pieteicējam8271 ASV dolārus vai arī to ekvivalentu

eiro.

[9] Rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem ir regulēta Kriminālprocesa likuma 240. pantā. Minētā panta trešā

daļa nosaka, ka, ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, procesa virzītājs ne

vēlāk kā 14 dienu laikā pēc sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu stāšanās spēkā par to paziņo

lietiskā pierādījuma īpašniekam vai likumīgajam valdītājam un iestādei, kas nodrošina lietiskā pierādījuma

glabāšanu.

Kriminālprocesa likuma 240. panta piektā daļā nosaka, ja lietiskais pierādījums ir jāatdod tā īpašniekam vai

likumīgajam valdītājam, taču to izdarīt nav iespējams, īpašniekam atlīdzina ar tās pašas sugas un tādas pašas

kvalitātes priekšmetu vai arī samaksā tā vērtību, kāda pastāv atlīdzināšanas dienā.

Norma īsteno Latvijas Republikas Satversmes 92. pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantā minēto īpašuma tiesību aizskāruma novēršanas pienākumu.

Atbilstoši vispārējam principam katrs zaudējums ir atlīdzināms tādā apmērā, lai pēc iespējas atjaunotu iepriekšējo

stāvokli (gan efektivitātes, gan līdzvērtības ziņā) (sk. Senāta 2016.gada 14.septembra sprieduma lietā Nr. SKA-

1012/2016 8. punktu).

Minētās normas jēga ir pēc iespējas atjaunot to situāciju, kāda pastāvējusi, pirms valsts pārvalde veica

privātpersonai piederoša īpašuma izņemšanu. Tāpēc atlīdzināmajai vērtībai ir jābūt tādai, kas atlīdzināšanas dienā

ļauj personai iegādāties tādas pašas sugas, kvalitātes un apjoma preci, kāda tikusi izņemta kriminālprocesa ietvaros.

Līdz ar to, nosakot šo vērtību, uzmanība pievēršama visiem izņemto lietisko pierādījumu raksturojošajiem

apstākļiem, jo tikai tā iespējams nodrošināt, ka atlīdzinājuma piešķiršana pēc iespējas atjauno iepriekšējo stāvokli

(sk. Senāta 2019.gada 30.augusta sprieduma lietā Nr. SKA-603/2019, ECLI:LV:AT:2019:0830.A420525913.9.S, 4.

punktu).

Saskaņā ar noteikumu Nr. 1025 9. punktu procesa virzītājs uzskaita lietisko pierādījumu un ir atbildīgs par

tā saglabāšanu līdz lietiskā pierādījuma nodošanai glabāšanā aģentūrai, citai personai vai iestādei vai līdz lietiskā

pierādījuma iznīcināšanas beigām. Savukārt noteikumu Nr. 1025 38. punkts nosaka, ka, ja lietiskais pierādījums ir

iznīcināts, tā īpašniekam vai likumīgajam valdītājam atlīdzina no deponēto līdzekļu konta lietiskā pierādījuma

vērtību atlīdzināšanas dienā vai atlīdzina ar tādas pašas sugas un tādas pašas kvalitātes priekšmetu, ņemot vērā

lietisko pierādījumu, arestētās mantas vai mantas, kurai atcelts arests, aprakstes un novērtējuma aktā norādīto

novērtējumu (neatskaita izdevumus, kas saistīti ar attiecīgā lietiskā pierādījuma uzglabāšanu un iznīcināšanu).

Līdz ar to tiesa secina, ka procesa virzītājs ir atbildīgs par lietisko pierādījumu glabāšanu līdz tā atdošanai

īpašniekam. Ja tiek konstatēts, ka lietiskais pierādījums ir sabojāts, tad īpašniekam ir jāatlīdzina tā vērtība.

No kriminālprocesa virzītāja A. Lisenko 2026.gada 7.janvāra tiesas sēdē sniegtās liecības izriet, ka šāds

gadījums, kad īpašniekam tiek atgriezti izņemtie dolāri, viņa praksē bija pirmā reize. Viņš uzsvēra, kaeuro

banknotes parasti bankas pieņem un apmaina. Līdz ar to nebija šaubu, ka konkrētajā gadījumā dolāru naudas zīmes

pieteicējs varēs apmainīt. Birojam nebija tādas informācijas, ka nauda varētu tikt nepieņemta. A. Lisenko redzēja,

ka banknotes ir apstrādātas un tās vairs nevar izmantot. Ņemot vērā, ka kriminālprocess tika pabeigts un 8271 ASV

dolārunaudas zīmes tika atdotas pieteicējam, A. Lisenko vairs nebija pamats lemt par bojāto naudas zīmju vērtības

atlīdzināšanu.A. Lisenko pieteicēja lūgumu pārvirzīja biroja juridiskajai nodaļai, lai tā izlemtu, vai birojs var

izmaksāt naudas līdzekļus no biroja budžeta līdzekļiem. Birojs norādīja, ka nevar izmaksāt, jo nav konstatēta

nekāda nelikumīga rīcība no procesa virzītāja un biroja, šis jautājums lemjams Ģenerālprokuratūrai. Līdz ar to A.

Lisenko pārsūtīja pieteicēja iesniegumu Ģenerālprokuratūrai (ieraksta 00:11:09-00:14:27).

Konkrētajā gadījumā kriminālprocesa virzītājam – biroja amatpersonai A. Lisenko –, redzot, kakratīšanas

laikā izņemtās 8271 ASV dolāru naudas zīmes ir sabojātas, nevajadzēja 2022.gada 7.janvārī pieņemt lēmumu atdot

tās pieteicējam, bet gan vajadzēja atlīdzināt to vērtību. Procesa virzītājs nezināšanas dēļ paļāvās, ka ASV dolāru

naudas zīmes pieteicējam būs iespējams apmainīt kādā no Latvijas kredītiestādēm. Procesa virzītājs pieļāva kļūdu,

bet šāda kļūda nevar liegt pieteicējam saņemt atlīdzinājumu, par viņam piederošo naudas zīmju sabojāšanu.

[10] Tiesa piekrīt Ģenerālprokuratūrai, ka lūgums par bojāto naudas zīmju vērtības atlīdzināšanu bija jālej

procesa virzītājam atbilstoši Kriminālprocesa likumam un noteikumiem Nr. 1025. Neskatoties uz minēto, iepriekš

teiktais nevar atbrīvot no atbildības Ģenerālprokuratūru, ja procesa virzītājs un birojs nav rīkojušies atbilstoši

normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 10. pantu persona var paļauties, ka iestādes rīcība

ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt

privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Pieteicējam tiktu atlīdzināta bojātās naudas vērtība, ja procesa virzītājs

nepieņemtu lēmumu par bojāto naudas zīmju atdošanu pieteicējam. Iestādes kļūda un lēmumu pieņemšanas secība

nevar radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Līdz ar to Ģenerālprokuratūrai bija jālabo procesa virzītāja pieļautā

kļūda un jāatlīdzina pieteicējām bojāto naudas zīmju vērtība.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka pieteicējam ir atlīdzināma kratīšanas laikā izņemtās un ekspertīzes laikā bojātās

8271 ASV dolāru naudas zīmju vērtība.

[10] Pieteicējs lūdz 8271 ASV dolāriem piemērot inflācijas koeficientu.

Saskaņā ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sesto daļu zaudējuma atlīdzībai, kas nav atlīdzība par

mantai nodarītiem zaudējumiem, piemēro Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu.

Analizējot Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas praksi lietās par zaudējumu

atlīdzinājuma piešķiršanu, ir secināms, ka Eiropas Savienības Tiesas praksē ir noteiktas personu tiesības uz

kompensācijas procentiem. Šis procentu veids ir saistīts ar naudas vērtības kritumu, t. sk. vērtības kritumu, kuru ir

izraisījusi inflācija un kuru mērķis ir kompensēt laiku, kas ir pagājis no zaudējumu rašanās brīža līdz zaudējuma

apmēra novērtējumam. Tomēr vienlaikus ir norādāms, ka ne no vienas sprieduma atziņas neizriet, ka šāds papildu

atlīdzinājums (kompensācijas procenti) būtu obligāti jāaprēķina, līdz ar to var secināt, ka šāda atlīdzinājuma

prasīšana ir paša cietušā izvēle (sk. Senāta 2021.gada 15.decembra sprieduma lietā Nr. SKA­68/2022,

ECLI:LV:AT:2022:1215.A420340217.20.S, 27. punktu).

Konkrētajā lietā pieteicējs ir izvēlējies prasīt 8271 ASV dolāriem piemērot inflācijas koeficientu.

[11] Ģenerālprokuratūra uzskata, ka nav pamats piemērot inflācijas koeficientu, jo bojātās naudas zīmes ir

uzskatāmas par mantu, līdz ar to nav pamats piemērot Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 12. panta sesto daļu.

Tiesa šādam viedoklim nepiekrīt. Naudas banknotes ir finanšu līdzekļi un tā nav manta Kaitējuma

atlīdzināšanas likuma 12. panta sestās daļas izpratnē. Zaudējumus naudas vērtības krituma dēļ ir jāskata plašāk un

tiesa tos saista ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta

pārkāpumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir risinājusi jautājumu par inflācijas koeficienta aprēķināšanu lietās saistībā ar

zemes piespiedu atsavināšanu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1997.gada 9.jūlija sprieduma lietā „Akkus v. Turkey”,

iesniegums Nr. 19263/92; 1998.gada 23.septembra spriedums lietā „Aka v. Turkey”, iesniegums Nr. 19639/92).

Abās šajās lietās valsts no iesnieguma iesniedzējiem atsavināja zemesgabalus sabiedrības vajadzībām, tomēr

kavējās ar kompensāciju par atsavināto zemju izmaksāšanu. Laikā, kad iesniedzējiem netika izmaksāta

kompensācija, Turcijā bija inflācija aptuveni 60–70 % apmērā (atkarīgs no lietas un laika posma), tomēr Turcija,

izmaksājot iesniedzējiem kompensācijas, piemēroja tikai 30 % lielus nokavējuma procentus. Tā rezultātā abi

pieteicēji piedzīvoja zaudējumus naudas vērtības krituma dēļ. Abās šajās lietās Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina,

ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. panta pārkāpums, un

noteica papildu zaudējumu atlīdzību.

Tātad inflācija ir uzskatāma par zaudējumu sastāvdaļu, kuru var kompensēt, lai novērstu sekas, kad personai

samazinās atlīdzinājums naudas vērtības krituma dēļ (turpat 28.punkts).

Inflācijas apmērs Latvijā ir uzskatāms par tādu, kuru var objektīvi pierādīt, jo inflācijas līmeni Latvijā

aprēķina Centrālā statistikas pārvalde un inflācijas apmēru var noteikt, izmantojot tās izveidoto inflācijas

kalkulatoru. Veicot aprēķinus, tiesa konstatēja, ka inflācijas koeficients no 2022.gada 7.janvāra līdz šīm brīdim ir

paaugstinājies par 30 % (https://tools.stat.gov.lv/cpi_calculator/lv/2022M01-2025M12/0/100).

Līdz ar to ir pamats atlīdzināt arī 8271 ASV dolāriem papildus piemēroto pieteicēja prasīto inflācijas

koeficientu.

[12] Apkopojot spriedumā norādīto, pieteicēja pieteikums ir apmierināms un pieteicējam ir atlīdzināmi

kriminālprocesā Nr. 16870003218 nodarītie zaudējumi 9968,35 euro.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji

apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr. 85 “Kārtība, kādā

administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.

punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc pieteicēja iesnieguma saņemšanas iestādē Administratīvā procesa

likuma 126. pantā minētajos gadījumos no tās iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā

bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tiesa konstatē, ka pieteicējs par lietas ierosināšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro. Ievērojot to,

ka pieteicēja pieteikums ir apmierināms, no atbildētājas par labu pieteicējam piespriežama samaksātā valsts nodeva

30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246.­251., 289.-291. pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/ pieteikumu;

uzlikt par pienākumu Ģenerālprokuratūrai viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas atlīdzināt

/Persona A/mantiskos zaudējumus 9968,35 euro;

piespriest no atbildētājas Latvijas Republikas par labu /Persona A/ (personas kods /Personas kods A/)valsts

nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas

dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere