Court allows appeal against firearm permit revocation based on foreign conviction due to lack of domestic criminality assessment.

Lietas arhīva Nr. A42-01106-24

ECLI:LV:ADRJLTN:2024:1115.A420110624.3.S

Administratīvā rajona tiesa

Liepājas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Liepājā 2024.gada 15.novembrī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Stella Blūma,

piedaloties pieteicēja /pers. A/ pārstāvim zvērinātam advokātam Andrim Muceniekam, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās

iestādes – Valsts policijas /Reģions/ reģiona pārvaldes – pārstāvei /pers. B/,

tiesas sēdē, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču platformu, izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par

Valsts policijas /Reģions/ reģiona pārvaldes priekšnieka /datums/lēmuma Nr./numurs/ atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Valsts policijas /Reģions/ reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja priekšnieka /datums/lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk – sākotnējais

lēmums) nolemts anulēt pieteicējam /pers. A/ ieroču glabāšanas atļauju Nr./numurs/ (turpmāk – ieroču glabāšanas atļauja).

Pieteicējs sākotnējam lēmumam nepiekrita un to apstrīdēja.

Valsts policijas /Reģions/ reģiona pārvaldes priekšnieks /datums/pieņēma lēmumu Nr./numurs/ (turpmāk – pārsūdzētais lēmums) sākotnējo lēmumu

atstāt negrozītu.

Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka /datums/ Tieslietu ministrijā saņemts paziņojums no Norvēģijas karalistes par to, ka /datums//Tiesa/ rajona tiesa

sodījusi pieteicēju saistībā ar nodokļu nomaksas pārkāpumiem laika posmā no /datums/līdz /datums/, krimināllieta Nr./numurs/. Spriedums stājies spēkā

/datums/. Līdz ar to konstatēts, ka uz pieteicēju ir attiecināms Ieroču aprites likuma 23.panta 1.punktā minētais aizliegums. Minētajā normā likumdevējs

noziedzīga nodarījuma izdarīšanai nav noteicis teritoriālu piekritību, tādēļ, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Sodu reģistrā (turpmāk – Sodu reģistrs)

reģistrējot no Tieslietu ministrijas saņemtu informāciju par Norvēģijas karalistē spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā, informācija nodota Valsts

policijai, kura kompetences ietvaros pieņēma sākotnējo lēmumu. Normatīvie akti neparedz nepieciešamību Norvēģijas karalistē izdota tiesas sprieduma

atzīšanu Latvijas Republikā, lai realizētu tā izpildi, jo sprieduma izpilde ir tā izdevējvalsts kompetencē. Ieroču atļaujas anulēšana ir Latvijas Republikā

realizējams ierobežojums ikvienai krimināli sodītai personai līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai.

[2] Pieteikumā par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu, norādīts, ka pieteicējam piemērotais tiesību liegums tiek balstīts nevis uz citas valsts izdotu

nolēmumu, bet gan uz Sodu reģistrā atspoguļotu informāciju par šāda nolēmuma esību. Savukārt no Kriminālprocesa likuma C daļas „Starptautiskā

sadarbība krimināltiesiskajā jomā” normām ir secināms, ka Latvijas Republikas normatīvajā regulējumā ir nostiprināta speciāla kārtība, kas nosaka citu

valstu spriedumu atzīšanu un izpildi, kas konkrētajā gadījumā nav tikusi ievērota. Neveicot ārvalsts nolēmuma atzīšanu, nav iespējams noteikt, vai Latvijas

Republikas teritorijā citas valsts inkriminētie noziegumi vispār ir atzīstami par sodāmiem un noziedzīgiem. Bez ārvalsts nolēmuma atzīšanas nav iespējama

tā īstenošana. Informācijai Sodu reģistrā par attiecīgo Norvēģijas Karalistes nolēmumu ir tikai informatīvs raksturs un tā pati par sevi nevar radīt personai

kādu tiesību liegšanu.

[3] Paskaidrojumā tiesai atbildētāja pieteikumu uzskata par nepamatotu, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem apsvērumiem.

[4] Tiesas sēdē pieteicēja pārstāvis pieteikumu uzturēja.

Iestādes pārstāve pieteikumu neatzina.

Motīvu daļa

[5] Lietā ir strīds par to, vai, pamatojoties uz Sodu reģistrā reģistrēto informāciju par attiecībā uz pieteicēju Norvēģijas karalistē pieņemtu tiesas

spriedumu, pieteicējam pamatoti anulēta ieroču glabāšanas atļauja.

[6] Ieroču aprites likuma 23.panta 1.punkts noteic, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju,

nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju aizliegts izsniegt fiziskajai personai, kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas.

Minētā likuma 24.panta pirmās daļas 1.punkts paredz, ka Valsts policija anulē ieroča atļaujas vai nepagarina to derīguma termiņu, ja uz personu

attiecas šā likuma 23.panta 1., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētie aizliegumi.

[7] No lietas materiāliem izriet, ka /datums/stājies spēkā Norvēģijas karalistes tiesas /datums/spriedums krimināllietā Nr./numurs/, ar kuru

pieteicējam piespriests 30 dienu nosacīts sods ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem un naudas sods 765 187 NOK apmērā par pārkāpumiem, kas

izdarīti laika posmā no /datums/līdz /datums/(lietas 27.lapa). Nav strīda, ka /datums/ Tieslietu ministrija Sodu reģistrā reģistrēja paziņojumu par minēto

Norvēģijas karalistes tiesas spriedumu (lietas 31.lapa). Savukārt iestāde, konstatējot, ka par pieteicēju saņemta šāda informācija, pieņēma lēmumu par

ieroču glabāšanas atļaujas anulēšanu pieteicējam.

[8] Atbilstoši Krimināllikuma 6.pantam par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums

(darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. Turklāt noziedzīga nodarījuma juridisko kvalifikāciju

nosaka nodarījuma faktisko apstākļu (faktisko pazīmju) atbilstība Krimināllikuma panta dispozīcijā norādītajām noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm

(juridiskajām pazīmēm) (sk. Senāta Krimināllietu departamenta 2013.gada 24.janvāra lēmuma lietā Nr.SKK-15/2013).

Tas nozīmē, ka Latvijā par noziedzīgiem nodarījumiem ir atzīstamas tikai tādas darbības vai bezdarbība, kuras faktiskās pazīmes atbilst

Krimināllikumā noteikto pantu dispozīcijām. Savukārt atbilstoši Krimināllikuma 1.pantam pie kriminālatbildības saucama un sodāma tikai tāda persona,

kura ir vainīga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, t.i., kura ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarījusi Krimināllikumā paredzētu nodarījumu, kam ir

visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Persona, kura ir izdarījusi nodarījumu, kurš saskaņā ar Krimināllikumu nav kvalificējams kā noziedzīgs

nodarījums un par kuru Latvijā nevar saukt pie kriminālatbildības, nevar tikt uzskatīta par sodītu saskaņā ar Krimināllikumu.

Krimināllikuma 4.panta, kas reglamentē Krimināllikuma spēku ārpus Latvijas teritorijas, pirmā daļa noteic, ka Latvijas pilsoņi, nepilsoņi vai

ārzemnieki, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, par citas valsts teritorijā vai ārpus jebkuras teritorijas izdarītu nodarījumu

neatkarīgi no tā, vai tas izdarīšanas vietā atzīts par noziedzīgu un sodāmu, saucami pie atbildības Latvijas teritorijā saskaņā ar šo likumu.

Tādējādi secināms, ka kriminālsoda jēdziena noteikšana un piemērošana ir Latvijas Republikas valsts kompetence, kas pēc būtības nepakļaujas

citu valstu tiesību aktiem.

Detalizētu valstu savstarpējo noziedzīgo nodarījumu atzīšanas mehānismu spēkā esošais starptautiskais regulējums paredz tikai kriminālsoda izpildes

nolūkā, tostarp nosakot arī ārvalstī izdarīto noziedzīgo nodarījumu pielīdzināšanas procedūru nacionālajos tiesību aktos noteiktajam. Tā, Nolīguma starp

Latvijas Republikas valdību un Norvēģijas Karalistes valdību par tādu spriedumu krimināllietās atzīšanu un izpildi, ar kuriem tiek piespriesti brīvības

atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi (stājās spēkā 2012.gada 28.martā) 7.pantā, kas noteic sprieduma atzīšanu un soda izpildi,

paredzēts, ja soda ilgums neatbilst izpildes valsts tiesību aktiem, izpildes valsts kompetentā iestāde var nolemt sodu pielāgot, bet tikai tad, ja minētais

sods pārsniedz augstāko iespējamo sodu, kas šīs valsts tiesību aktos paredzēts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pielāgotais sods nav mazāks par

augstāko iespējamo sodu, kas izpildes valsts tiesību aktos paredzēts par līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem; ja soda veids neatbilst izpildes valsts

tiesību aktiem, izpildes valsts kompetentā iestāde var pielāgot to sodam vai pasākumam, kas paredzēts šīs valsts tiesību aktos par līdzīgiem noziedzīgiem

nodarījumiem. Šāds sods vai pasākums pēc iespējas atbilst sodam, kas piespriests sprieduma valstī, un tāpēc sodu nepārvērš par naudassodu. Minētā

nolīguma 8.pantā, kur uzskaitīti neatzīšanas un neizpildīšanas pamati, tostarp norādīts, ka izpildes valsts kompetentā iestāde var atteikties atzīt spriedumu

un izpildīt sodu, ja spriedums attiecas uz darbībām, kuras saskaņā ar izpildes valsts tiesību aktiem netiek uzskatītas par noziedzīgu nodarījumu.

Tas, ka nepieciešams veikt ārvalstī izdarīta noziedzīga nodarījuma pielīdzināšanas procedūru nacionālajos tiesību aktos noteiktajam izriet no

Kriminālprocesa likuma normām.

Kriminālprocesa likuma 749.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ārvalstī piespriesta soda izpildīšana Latvijā ir šā soda pamatotības un tiesiskuma

bezstrīdus atzīšana un izpildīšana tādā pašā kārtībā, kā tad, ja sods būtu noteikts Latvijā notikušā kriminālprocesā. Savukārt Kriminālprocesa likuma

749.panta otrā daļa paredz, ka ārvalstī piespriesta soda pamatotības un tiesiskuma atzīšana neizslēdz tā saskaņošanu ar Krimināllikumā paredzēto

sankciju par tādu pašu nodarījumu.

Turklāt Kriminālprocesa likuma 751.panta 4.punktā noteikts, ka ārvalstī piespriesta soda izpildīšanas lūgumu var atteikt, ja ārvalstī notiesāto

personu par tādu pašu nodarījumu nevarētu sodīt saskaņā ar Krimināllikumu.

Tādējādi soda atzīšanai saskaņā ar Kriminālprocesa likumā paredzēto procedūru ir tādas sekas, ka personai Latvijā tiek izpildīts ārvalstī

piespriestais sods. No iepriekš norādītā izriet, ka jebkuram galīgam krimināltiesas nolēmumam, ar ko konstatē vainu noziedzīgā nodarījumā, jārada

līdzvērtīgas tiesiskas sekas citā valstī, un šim nolūkam jāveic izvērtējums, vai attiecīgais noziedzīgais nodarījums par tādu atzīstams arī šajā valstī.

Latvijā nav spēkā citu valstu normatīvais regulējums par to, kas ir atzīstams par kriminālu noziegumu. Līdz ar to arī Ieroču aprites likuma 23.panta

1.punktā lietotais noziedzīga nodarījuma jēdziens ir izprotams Krimināllikuma izpratnē. Uz to, ka Ieroču aprites likuma regulējums ir cieši saistīts tieši ar

Krimināllikumu, norāda arī tas, ka atsevišķos 23.panta punktos ir tieša atsauce uz Krimināllikumu: Ieroču aprites likuma 23.panta 3., 4. un 5.punktā

norādīts, ka šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās atļauju, glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju un ieroču kolekcijas atļauju

aizliegts izsniegt fiziskajai personai, kura atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, - kamēr nav pagājis gads pēc attiecīgā

lēmuma stāšanās spēkā; kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.1pantu, - pirms pārbaudes laika beigām; kura

atbrīvota no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, - kamēr nav pagājis gads pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā.

Attiecīgi iestādei bija jāveic izvērtējums, vai pieteicējs ir sodīts par tādu noziegumu, kas būtu atzīstams par noziedzīgu nodarījumu Krimināllikuma

izpratnē.

Šajā gadījumā iestāde pieņēma lēmumu, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra Soda reģistrā reģistrētu informāciju.

Sodu reģistra likuma mērķis, kā to paredz likuma 1.pants, ir izveidot vienotu uzskaiti par noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus

izdarījušām personām, lai veicinātu šo nodarījumu un pārkāpumu novēršanu un atklāšanu, kā arī par tiem personai noteiktā soda izpildes un tiesību

ierobežojumu kontroli.

Atbilstoši minētā likuma 2.pantā noteiktajam Sodu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis un turētājs ir Iekšlietu ministrijas

Informācijas centrs.

Atbilstoši 2001.gada 11.oktobrī pieņemtā Sodu reģistra likuma anotācijai Sodu reģistrs tika izveidots, lai apkopotu ziņas par personas sodāmību

un lai nepieciešamības gadījumā kompetentajai iestādei vai institūcijai būtu iespēja saņemt informāciju par attiecīgās personas sodāmību. No minētā izriet,

ka Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par personas sodāmību ir tikai informatīvs raksturs. Minēto ziņu atrašanās Sodu reģistrā un to saņemšana pati par sevi

nerada attiecīgajai personai tiesiskas sekas (https://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS11.nsf/0/85775C0C5A06ED60C2257B560037A7CC?

OpenDocument).

[9] Pārsūdzētajā lēmumā norādīts, ka Norvēģijas Karalistes tiesa sodījusi pieteicēju saistībā ar nodokļu nomaksas pārkāpumiem laika posmā no

/datums/līdz /datums/. Tomēr iestādei detalizētāk nav zināma pārkāpuma būtība, kompetentajai iestādei nav pieprasīts attiecīgais spriedums, lai Valsts

policija varētu veikt izvērtējumu, vai pieteicēja pieļautie pārkāpumi ir atzīstami par noziedzīgu nodarījumu arī Latvijā. Tā kā iestāde šādu analīzi lēmumā

nav veikusi, bet ir izmantojusi ziņas no datu bāzes bez tālākas šo ziņu analīzes, šādu rīcību nevar atzīt par pareizu.

Konkrētajā gadījumā nav zināms, kā izpaudies pieļautais pārkāpums un attiecīgi, vai pieteicēja pieļautais pārkāpums ir atzīstams par noziedzīgu

nodarījumu Krimināllikuma izpratnē. Līdz ar to tiesa atzīst, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu.

Pieteicējs ir samaksājis valsts nodevu 30 euro par pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „Kārtība, kādā administratīvajā lietā iemaksā, atmaksā un atlīdzina valsts

nodevu un iemaksā un atmaksā drošības naudu” 13.punktu valsts nodevu atlīdzina mēneša laikā pēc tiesas vai tiesneša nolēmuma stāšanās spēkā no tās

iestādes budžeta līdzekļiem, kura attiecīgajā administratīvajā lietā bijusi pieaicināta atbildētāja pusē.

Tā kā pieteikums ir apmierināms, par labu pieteicējam no Valsts policijas piespriežama valsts nodeva 30 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu un 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

Apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Atcelt Valsts policijas /Reģions/ reģiona pārvaldes priekšnieka /datums/lēmumu Nr./numurs/ no tā pieņemšanas dienas.

Piespriest no Valsts policijas par labu /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajai apgabaltiesai viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā.

Tiesnese

S.Blūma

Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.