Legislator Case Law & Legislation
C32153717 / C-1537-17 ECLI:LV:RZRT:2017:0912.C32153717.1.S AI generated

Court allows small claims debt collection for loan default, interest, penalty, and court costs against non-responsive defendant.

Case Number C32153717 / C-1537-17
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's lack of response and ordered the plaintiff to receive the full loan principal, interest, penalty, and court costs. The plaintiff successfully proved the debt existence and the assignment of rights through documentary evidence, while the defendant failed to provide any counter-arguments or payment records. Consequently, the court ruled in favor of the plaintiff based on the burden of proof rules and the established facts of the loan contract and subsequent assignment.

Legislator headnote

AI generated

Civil Law; Civil Procedure Law; Civil Code; burden of proof; debt collection; assignment of claims; default interest; court costs; the party asserting a fact must prove it; the court supports the claimant's request when the debt is proven and the debtor remains silent.

Keywords

AI generated
small claims procedure loan contract default assignment of claims burden of proof default interest calculation court costs allocation debt collection enforcement

Cited Legislation

AI generated
Civil Law Article 1765
Civil Law Article 1587
Civil Law Article 1589
Civil Law Article 1716
Civil Law Article 1717
Civil Law Article 1720
Civil Law Article 1753
Civil Law Article 1756
Civil Law Article 1764
Civil Law Article 1811
Civil Law Article 1828
Civil Law Article 1934
Civil Law Article 1943
Civil Law Article 1838
Civil Procedure Law Article 93

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas arhīva Nr. C-1537-17/9

ECLI:LV:RZRT:2017:0912.C32153717.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 12.septembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese S.Strakše,

rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “PlusPlus Baltic Re” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Tiesa

konstatēja:

SIA “PlusPlus Baltic Re” Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 2016.gada 19.decembrī cēlusi maza apmēra prasību pret /pers. B/ par parāda

piedziņu, norādot, ka 2008.gada 18.septembrī starp atbildētāju un AS “GE Money Bank” (iepriekš – AS “Baltic Trust Bank”) tika noslēgts Pirkuma

kartes līgums Nr.481238, kura 10.punkts nosaka, ka, ja atbildētājs nav kreditējis 5% no kredītlimita katra mēneša pēdējās kalendārās dienas beigās, tad

atbildētājs maksā kavējuma procentus, kas tiek aprēķināti ik dienas pēc likmes 48% gadā.

2013.gada 23.augustā starp AS “GE Money Bank” un ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru AS “GE Money Bank” nodevusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju. Atbildētājs par minētā cesijas līguma noslēgšanu

tika informēts 2014.gada 25.februārī, un uz cesijas līguma noslēgšanas dienu atbildētāja parāds bija EUR 948,35, kas sastāv no: neatmaksātās

pamatsummas LVL 459,11 (EUR 653,25), procentiem par aizdevuma lietošanu LVL 203,95 (EUR 290,19) un līgumsoda LVL 3,45 (EUR 4,91), kopā

LVL 666,51 (EUR 948,35).

Norāda, ka 2015.gada 2.aprīlī ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāle Latvijā noslēdza cesijas līgumu ar SIA “PlusPlus Baltic Re”,

saskaņā ar kuru prasītāja ieguvusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju. Atbildētājs par minētā cesijas līguma noslēgšanu tika

informēts 2015.gada 7.aprīlī.

Prasītāja, pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu, ir aprēķinājusi līguma nokavējuma procentus par laika periodu no līguma beigu datuma,

2013.gada 23.augusta, līdz prasības sagatavošanai 2016.gada 1.decembrī EUR 91,52 apmērā. Saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,

aprēķinātais līgumsods 2014.gada 1.janvārī tika samazināts līdz 10% apmēram no parāda pamatsummas.

Norāda, ka kopš cesijas līguma noslēgšanas atbildētājs nav veicis nevienu maksājumu, nav interesējies par savām parāda saistībām un uz

nosūtītajām vēstulēm nav sniedzis atbildes vai iebildumus.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.panta pirmo un otro daļu, 1753.pantu, 1756.pantu,

1764.pantu, 1811.pantu, 1828.pantu, 1934.pantu un 1943.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai pamatparādu EUR 653,25,

līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu EUR 290,19, likumiskos procentus EUR 91,52, līgumsodu EUR 4,91, samaksāto valsts nodevu EUR

155,98 un ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 4,70, nosakot prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no

atbildētāja 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas.

Atbildētājs/pers. B/ rakstveida paskaidrojumus prasībai tiesā nav iesniedzis, nav lūdzis tiesu noteikt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2008.gada 15.septembrī atbildētājs /pers. B/ iesniedzis AS “GE Money Bank” iesniegumu VERTO kredītkartes

izsniegšanai, klienta Nr.481238, lūdzot piešķirt kontam kredītlimitu LVL 500 (EUR 711,44) apmērā, nosakot kredītkartes konta Nr./konta numurs/.

Parakstot iesniegumu, atbildētājs apstiprinājis, ka ar AS “GE Money Bank” vispārējiem darījumu (bankas operāciju) noteikumiem un šī līguma

noteikumiem ir iepazinies, savas saistības apzinās pilnībā un apņemas pildīt.

Lietas materiāliem pievienoti VERTO kredītkartes lietošanas noteikumi, kuru 6.3.punkts nosaka, ka klienta pienākums ir līdz katra mēneša

15.datumam kreditēt kontu minimālās iemaksas apmērā – 5% apmērā no kredītlimita, kādu klients faktiski ir izlietojis katra mēneša pēdējās kalendārās

dienas beigās, kā arī no visas kredītlimita pārtēriņa summas. Savukārt noteikumu 10.punkts nosaka, ka, ja klients nav kreditējis kontu minimālās

iemaksas summas apmērā atbilstoši līgumā noteiktajam, tad, sākot ar mēneša 16.datumu, klients maksā bankai nokavējuma procentus, kas tiek

aprēķināti ik dienas pēc likmes 48% no faktiski negatīvā konta atlikuma, kāds konstatēts 15.datumā, dienas beigās.

Minēto noteikumu 6.4.punkts nosaka, ka par kredītlimita izmantošanu klients maksā bankai kredīta procentus saskaņā ar cenrādi. Noteikumu

6.6.punkts nosaka, ka kredīta procenti tiek aprēķināti no faktiski izlietotās kredītlimita summas par faktisko kredītlimita izmantošanas laiku, pieņemot, ka

gadā ir 360 dienas; 6.7.punkts nosaka, ka procentu aprēķins tiek veikts mēneša pēdējā dienā, bankai bezakcepta kārtībā debetējot kontu.

No lietas materiāliem pievienotā konta Nr./konta numurs/ izraksta par laika periodu no 2008.gada 15.septembra līdz 2013.gada 22.augustam

redzams, ka atbildētājs no konta ir izņēmis skaidru naudu un veicis maksājumus. Debeta apgrozījums kontā sastādījis LVL 736,51 (EUR 1047,96),

savukārt kredīta apgrozījums – LVL 70 (EUR 99,60), un minētā perioda beigās konta atlikums ir LVL -666,51 (EUR –948,36).

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne vēlāk

radušās izpildījuma grūtības nedod tiesību atkāpties no līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1934.pantu ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labumā lietās.

Civillikuma 1943. pantā noteikts, ka aizņēmējam jāatdot tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No 2013.gada 23.augusta cesijas līguma, kas noslēgts starp AS “GE Money Bank” un ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā,

izraksta redzams, ka cedents ir nodevis un cesionārs ir ieguvis prasījuma tiesības pret AS “GE Money Bank” parādniekiem, kas norādīti līguma pielikumā

Nr.1, tai skaitā – /pers. B/.

Saskaņā ar Civillikuma 1793.panta 3.punktu prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai

kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi. Savukārt Civillikuma 1798.pants nosaka, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi

prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības, starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un

nedroši.

Saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu cesijas līgumu starp prasījuma atdevēju - kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var

noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

No lietas materiāliem redzams, ka 2014.gada 25.februārī atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts paziņojums par cesiju, kurā atbildētājs

vienlaicīgi brīdināts par parāda esamību un saistību izpildi.

2015.gada 2.aprīlī starp ārvalsts komersanta “PlusPlus Baltic” OU filiāli Latvijā un SIA “PlusPlus Baltic Re” noslēgts cesijas līgums, saskaņā ar

kuru prasītāja ieguvusi no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

2015.gada 7.aprīlī atbildētājam ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts paziņojums par cesiju, kurā atbildētājs vienlaicīgi brīdināts par parāda esamību un

saistību izpildi.

No parāda aprēķina redzams, ka neatmaksātā aizdevuma pamatsumma sastāda EUR 653,25, līgumiskie procenti par aizdevuma lietošanu – EUR

290,19, līgumsods EUR 4,91 un likumiskie nokavējuma procenti – EUR 91,52.

Civillikuma 1946.pants nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, ka dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošana atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1764.pantu visādos mantiskos darījumos un aktos, ka nodibina pienākumu maksāt procentus, atļauts nolīgt procentus, kuru

apmēru var noteikt līdzēji savstarpēji vienojoties. Civillikuma 1765.panta pirmā daļa nosaka, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību neizpildi vispār, nepienācīgu

izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru

nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā

laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.pantu pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Neveicot samaksu, atbildētājs ir pieļāvis nokavējumu, līdz ar ko saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu viņam ir pienākums maksāt

likumiskos nokavējuma procentus, kas aprēķināti par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim, uz likuma pamata, un to

apmērs sastāda EUR 91,52.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.panta pirmo daļu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs pēc brīdinājumu saņemšanas būtu veicis maksājumus parāda samaksai.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas norādītos apstākļus, ka atbildētājam pastāv nenokārtotas saistības pret prasītāju, kā arī nav pamata apšaubīt

galvenā parāda apmēru, jo atbildētājs to nav apstrīdējis.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama parāda pamatsumma EUR 653,25, procenti

par aizdevuma izmantošanu EUR 290,19, likumiskie nokavējuma procenti EUR 91,52 un līgumsods EUR 4,91.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Līdz ar to no atbildētāja par labu prasītājai piedzenami tiesāšanās izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR 155,98 un ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi EUR 4,70.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu spriedumā nosakāmas prasītājas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja

nokavējuma procentus 6% apmērā gadā no neatmaksātās pamatparāda summas.

Pamatojoties uz minēto un vadoties no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, 93.panta pirmās daļas, 189.panta, 195.panta,

tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, neatmaksāto aizdevuma

pamatsummu EUR 653,25 (seši simti piecdesmit trīs euro divdesmit piecus centus), procentus par aizdevuma izmantošanu EUR 290,19 (divi simti

deviņdesmit euro deviņpadsmit centus), likumiskos nokavējuma procentus par laika periodu no 2013.gada 23.augusta līdz 2016.gada 1.decembrim

EUR 91,52 (deviņdesmit vienu euro piecdesmit divus centus), līgumsodu EUR 4,91 (četrus euro deviņdesmit vienu centu) un tiesāšanās izdevumus –

samaksāto valsts nodevu EUR 155,98 (viens simts piecdesmit piecus euro deviņdesmit astoņus centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR

4,70 (četrus euro septiņdesmit centus), kopā piedzenot EUR 1200,55 (viens tūkstotis divus simtus euro piecdesmit piecus centus).

Noteikt SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no /pers. B/, personas kods

/personas kods/, likumiskos procentus 6% (sešu procentu) apmērā gadā no nesamaksātās pamatparāda summas EUR 653,25 (seši simti piecdesmit trīs

euro divdesmit pieci centi).

Samaksa par labu SIA “PlusPlus Baltic Re”, reģistrācijas Nr.40103739704, veicama norēķinu kontā Nr.LV07HABA0551037623572

“Swedbank” AS.

Noteikt/pers. B/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Tiesnese S.Strakše