Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu

Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu, lai aizsargātu nodarbināto drošību un veselību pret risku, kas rodas vai var rasties, darba vietā saskaroties ar azbesta vai azbestu saturoša materiāla putekļiem (turpmāk — azbesta radīts risks).

Darbs ar azbestu ir azbestu saturošu materiālu demontāža (būves vai tās daļas nojaukšana, azbestu saturošo daļu nomontēšana no būves, instalācijas vai iekārtas aizvākšana un aizvešana), transportēšana, glabāšana, azbestu saturošu materiālu atkritumu apsaimniekošana un darbi ar azbestu saturošiem materiāliem, ja tie ir marķēti normatīvajos aktos par ķīmisko vielu marķēšanu noteiktajā kārtībā.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Azbests ir šķiedrveida silikātu minerāls tīrā veidā vai azbesta šķiedras saturošs materiāls, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006, VI pielikuma 3. daļā noteiktajiem 1. A kategorijas kancerogēnu klasifikācijas kritērijiem. Azbesta galvenie veidi ir azbesta aktinolīts (CAS Nr. 77536-66-4), azbesta gruenerīts (amozīts) (CAS Nr. 12172-73-5), azbesta antofilīts (CAS Nr. 77536-67-5), krizotils (CAS Nr. 12001-29-5), krokidolīts (CAS Nr. 12001-28-4) un azbesta tremolīts (CAS Nr. 77536-68-6). Azbesta šķiedra ir tāda azbesta šķiedra, kuras platums nepārsniedz 0,2 mikrometrus, garums pārsniedz piecus mikrometrus un garuma un platuma attiecība ir lielāka nekā 3:1.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā; prasības, kas noteiktas punktā par azbesta šķiedras platumu, stājas spēkā 21.12.2029., sk. 51.1 punktu)

Darba devējs nodrošina, lai azbests netiktu lietots darbos, kuros izmanto izsmidzināšanas metodi, un darbos, kuros izmanto azbestu saturošus zema blīvuma (mazāk nekā 1 g/cm3) izolācijas vai skaņu necaurlaidīgus materiālus, kā arī lai nenotiktu azbesta ieguve, azbesta izstrādājumu ražošana un pārstrāde vai tādu izstrādājumu ražošana un pārstrāde, kuru sastāvā ir apzināti pievienots azbests, izņemot gadījumu, ja normatīvajos aktos par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā tiek apstrādāti un nodoti atkritumos tādi izstrādājumi, kuri radušies demontāžas un azbesta aizvākšanas darbos.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs nodrošina, lai darba procesā netiktu izmantots azbests vai azbestu saturoši materiāli, pēc iespējas aizstājot tos ar materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai.

Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija.

Azbesta radīta riska novērtēšanu darba devējs nodrošina saskaņā ar uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides riska novērtēšanas prasībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos. Plānojot darbības, kas var būt saistītas ar nodarbinātā pakļaušanu azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu iedarbībai, darba devējs novērtē riskus, nosakot azbesta vai azbestu saturošu materiālu putekļu iedarbības raksturu un pakāpi uz nodarbināto un piešķirot prioritāti azbesta vai azbestu saturošu materiālu aizvākšanai, nevis citām darbībām ar azbestu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs nodrošina azbesta radītā riska novērtēšanu un pirmreizējos azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus darba vides gaisā (azbesta šķiedru daudzums noteiktā gaisa tilpuma vienībā (šķiedras/cm3)) visās darba vietās, kur pēc sākotnējās darba vietu pārbaudes konstatēts, ka tajās ir vai ir iespējama saskare ar azbestu.

1 Pamatojoties uz sākotnējā riska novērtējuma rezultātiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu prasībām, darba devējs mēra azbesta šķiedru koncentrāciju darba vides gaisā konkrētu darbības posmu laikā un regulāros intervālos.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Veicot azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus darba vides gaisā, nosaka vidējo azbesta šķiedru ekspozīciju, kuras iedarbībai astoņu stundu darba dienā ir pakļauts nodarbinātais (turpmāk — faktiskā aroda ekspozīcija).

Azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus veic akreditētas laboratorijas, izmantojot elektronmikroskopiju vai citu alternatīvu metodi, kas sniedz līdzvērtīgus vai precīzākus rezultātus.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā; sk. 51.2 punktu)

Atkārtotus azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus veic

12.1. pēc četriem mēnešiem, ja faktiskā azbesta ekspozīcijas vērtība pārsniedz pusi no aroda ekspozīcijas robežvērtības, bet nav lielāka par aroda ekspozīcijas robežvērtību;

12.2. pēc 32 nedēļām, ja darba procesā un iekārtās nav būtisku izmaiņu un faktiskā azbesta ekspozīcijas vērtība ir lielāka par vienu ceturtdaļu no aroda ekspozīcijas robežvērtības, bet nepārsniedz pusi no aroda ekspozīcijas robežvērtības;

12.3. pēc 64 nedēļām, ja darba procesā un iekārtās nav būtisku izmaiņu un faktiskā azbesta ekspozīcijas vērtība nepārsniedz vienu ceturtdaļu no aroda ekspozīcijas robežvērtības.

Azbesta radīto risku novērtē ne retāk kā reizi gadā. Papildus azbesta radīto risku novērtē un azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumus veic

13.1. ja radīta jauna darba vieta vai notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, mainās darba procesi, metodes, aprīkojums), kas azbesta radīto risku varētu palielināt;

13.2. pēc darba aizsardzības pasākumu veikšanas, lai pārliecinātos, vai azbesta radītais risks ir novērsts vai samazināts līdz pieļaujamam līmenim;

13.3. ja nodarbinātajam konstatēti veselības traucējumi, ko izraisījusi azbesta ietekme;

13.4. pēc nodarbināto vai uzticības personu pieprasījuma, ja ir pamats domāt, ka azbesta koncentrācija darba vides gaisā ir paaugstinājusies un tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība.

Ja vairāki nodarbinātie veic vienādus vai līdzīgus darbus ar azbestu vienā darba vidē un ir pakļauti vienādam azbesta radītam riskam, var veikt vienu azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumu un tā rezultātus attiecināt uz visiem šiem nodarbinātajiem. Mērījums atspoguļo azbesta ietekmi uz katru konkrēto nodarbināto.

Faktiskā azbesta aroda ekspozīcija darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt aroda ekspozīcijas robežvērtību 0,002 šķiedras/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās, vai 0,01 šķiedras/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās un ievērojot šo noteikumu 3. punktā noteikto azbesta šķiedras platumu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā; prasības, kas noteiktas punktā par aroda ekspozīcijas robežvērtību, stājas spēkā 21.12.2029., sk. 51.1 punktu)

Ja darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar azbestu un, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, tehniski nav iespējams aizstāt azbestu ar citiem materiāliem, kuri nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs veic šādus kolektīvās aizsardzības pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu azbesta ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību

16.1. azbesta daudzuma samazināšana līdz minimumam;

16.2. nodarbināto atbrīvošana no azbesta putekļiem, veicot attīrīšanas pasākumus;

16.3. to nodarbināto skaita samazināšana līdz minimumam, kuri ir pakļauti azbesta ietekmei vai var tikt tai pakļauti;

16.4. darba procesu plānošana, lai izvairītos no azbesta šķiedras saturošiem putekļiem darba vides gaisā. Ja nav iespējams izvairīties no azbesta šķiedras saturošiem putekļiem, veic šādas darbības

16.4.1. azbesta putekļu nosēdināšana;

16.4.2. azbesta putekļu nosūkšana iespējami tuvu izmetes vietai, izmantojot vietējās nosūces ventilāciju;

16.4.3. nepārtraukta gaisā esošo azbesta šķiedru nostādināšana;

16.5. regulāra un efektīva visu ēku, darba telpu un iekārtu, ko izmanto azbesta apstrādē, tīrīšana un apkopšana;

16.6. nodarbināto atbilstošas aizsardzības nodrošināšana, ja darbu veic slēgtā telpā.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs nodrošina, lai nodarbinātajiem, kuriem darbā ir vai ir iespējama saskare ar azbestu vai azbestu saturošiem produktiem, būtu pieejami piemēroti individuālie aizsardzības līdzekļi un piemērots aizsargapģērbs normatīvajos aktos par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un to lietošanu noteiktajā kārtībā.

Darba vietu, kurā tiek veikts darbs ar azbestu, norobežo un apzīmē ar normatīvajos aktos par drošības zīmju lietošanu noteiktajām drošības zīmēm. Darba vietā aizliegts

18.1. atrasties nepiederošām personām un nodarbinātajiem, kuri nestrādā ar azbestu;

18.2. smēķēt.

Ja darba gaitā konstatē, ka faktiskā aroda ekspozīcija pārsniedz šo noteikumu 15. punktā noteikto aroda ekspozīcijas robežvērtību, vai ir pamats uzskatīt, ka ir atsegti azbestu saturoši materiāli, kas nebija identificēti pirms darbu veikšanas un kas rada putekļus, darba devējs veic šādus pasākumus

19.1. nodrošina, lai darbs ar azbestu tiktu pārtraukts, līdz attiecīgajā darba vietā ir nodrošināta atbilstoša gaisa tīrība un ir veikti atbilstoši nodarbināto aizsardzības pasākumi;

19.2. nekavējoties informē nodarbinātos, nodarbināto uzticības personas un nodarbināto pārstāvjus par aroda ekspozīcijas robežvērtības pārsniegšanu, veiktajiem pasākumiem bīstamās situācijas novēršanai un turpmāko rīcību;

19.3. noskaidro aroda ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanas iemeslus un veic pasākumus darba vides gaisa kvalitātes uzlabošanai;

19.4. nodrošina faktiskās aroda ekspozīcijas mērīšanu darba vides gaisā, lai pārbaudītu šo noteikumu 19.3. apakšpunktā minēto pasākumu efektivitāti.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Ja, veicot azbestu saturošu materiālu demontāžu, aizvākšanu, labošanu vai apkopi, ir paredzams, ka arī pēc visiem tehniski preventīvajiem pasākumiem azbesta koncentrācijas ierobežošanai darba vides gaisā atsevišķos darba posmos aroda ekspozīcijas robežvērtības tiks pārsniegtas, darba devējs nodarbināto aizsardzībai nodrošina, lai

20.1. nodarbinātie saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām lietotu individuālos aizsardzības līdzekļus, atbilstošus elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļus, aizsargapģērbu un citus individuālos aizsardzības līdzekļus;

20.2. tiktu izvietotas normatīvajos aktos par drošības zīmju lietošanu noteiktās drošības zīmes (arī brīdinājuma zīmes) par aroda ekspozīcijas robežvērtību pārsniegšanu;

20.3. azbests neizplatītos ārpus darba zonas;

20.4. veicot darbu slēgtā telpā, norobežotā zona būtu hermētiska un aprīkota ar mehānisko ventilāciju (ekstrakciju), kas nodrošina atbilstošu gaisa nosūci un izvadi no telpām.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Ja darba vietā, piemērojot preventīvus pasākumus, nav iespējams samazināt azbesta šķiedru ekspozīciju līdz šo noteikumu 15.punktā noteiktajai aroda ekspozīcijas robežvērtībai un nodarbinātā veselības aizsardzība ir iespējama tikai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, darba devējs

21.1. nodrošina, lai nodarbinātais netiktu nodarbināts pastāvīgi;

21.2. organizējot darba laiku, pēc konsultēšanās ar nodarbinātajiem vai viņu pārstāvjiem paredz pārtraukumus, kas atbilst fiziskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, kā arī nodarbināto darbspējai un veselības stāvoklim.

Azbestu glabā un pārvadā atbilstošā un slēgtā iepakojumā normatīvajos aktos par bīstamo kravu pārvadājumiem noteiktajā kārtībā. Uz iepakojuma ir norāde, ka iepakojumā atrodas azbests.

Lai darba vides gaisā nepārsniegtu šo noteikumu 15. punktā minēto aroda ekspozīcijas robežvērtību, azbesta atkritumus, izņemot kalnrūpniecības darbību rezultātā radušos atkritumus, nekavējoties vai (vēlākais) attiecīgā darba posma beigās no darba vietas savāc atbilstošā un slēgtā iepakojumā. Uz iepakojuma izvieto norādi, ka atkritumi satur azbestu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Azbesta atkritumus pārvadā un apsaimnieko saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo kravu pārvadājumiem, atkritumu un to pārvadājumu uzskaites kārtību, kā arī par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs pirms demontāžas, labošanas vai apkopes un atjaunošanas darbu uzsākšanas objektos, kas izbūvēti pirms azbesta materiālu izmantošanas aizlieguma, nosaka iespējamo azbestu saturošo materiālu klātbūtni, iegūstot informāciju no telpu īpašniekiem, citiem darba devējiem vai informācijas avotiem, tostarp būvprojekta vai būvniecības dokumentiem (ja tādi ir saglabājušies), vai veicot citus pasākumus azbesta klātbūtnes noteikšanai. Informāciju, kas iegūta azbesta klātbūtnes noteikšanas laikā, darba devēji dara pieejamu citam darba devējam pēc pieprasījuma un tikai tam, lai izpildītu šajā punktā noteikto pienākumu. Ja ir aizdomas par to, ka materiālā vai objektā ir azbests, darba devējs nodrošina šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs pirms azbestu saturošo daļu demontāžas sākšanas izstrādā demontāžas darba plānu, kuru pēc attiecīga lūguma iesniedz Valsts darba inspekcijai. Plānā darba devējs

26.1. paredz

26.1.1. azbesta un azbestu saturošu izstrādājumu aizvākšanu, pirms sākt būves, instalācijas vai iekārtas demontāžu, izņemot gadījumus, ja azbesta vai azbestu saturošu izstrādājumu aizvākšana nodarbinātos apdraudētu vairāk nekā to atstāšana esošajā vietā;

26.1.2. nodarbināto nodrošināšanu ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

26.1.3. faktiskās aroda ekspozīcijas mērīšanu darba vides gaisā pēc tam, kad pabeigti azbestu saturošu materiālu demontāžas darbi, un pirms sākti citi darbi, lai noteiktu, vai vēl pastāv azbesta iedarbības risks uz to nodarbināto drošību un veselību, kuri turpina darbu attiecīgajā telpā;

26.2. pēc attiecīga Valsts darba inspekcijas lūguma papildus norāda šādas ziņas

26.2.1. darba apraksts un ilgums;

26.2.2. darba veikšanas vieta;

26.2.3. darba aizsardzības speciālista, kompetentā speciālista vārds, uzvārds, amats un kontaktinformācija vai tās kompetentās institūcijas dati, kas plānos, vadīs un uzraudzīs demontāžas darbu gaitu;

26.2.4. demontāžā izmantojamās darba metodes;

26.2.5. nodarbināto veselības aizsardzības pasākumu apraksts un izmantojamo individuālo aizsardzības līdzekļu saraksts;

26.2.6. informācija par pasākumiem, kas aizsargā vidi, tuvākās apkārtnes iedzīvotājus un nodarbinātos, kuri neveic darbu ar azbestu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

1 Šo noteikumu 26. punktā minētie noteikumi ir attiecināmi arī uz iekārtu vai kuģu demontēšanu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Ja tiek veikta demontāža, darba devējs nodrošina, lai darba aizsardzības pasākumus plānotu, vadītu un darba gaitu uzraudzītu darba aizsardzības speciālists, kas ieguvis profesionālo augstāko izglītību darba aizsardzībā, kompetenta institūcija vai kompetents speciālists.

Darba devējs nodrošina darba apģērba un aizsargapģērba glabāšanu atsevišķi no nodarbinātā personīgā apģērba, tā mazgāšanu šim mērķim atbilstošās iekārtās atsevišķi no citām drēbēm un transportēšanu slēgtā iepakojumā. Nodarbinātajiem darba apģērbu un aizsargapģērbu aizliegts iznest ārpus uzņēmuma teritorijas.

Individuālos aizsardzības līdzekļus glabā noteiktā vietā. Pēc katras individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas reizes tos pārbauda un tīra, kā arī, ja nepieciešams, labo vai nomaina to elementus.

Darba devējs darba vietā iekārto atbilstošas sadzīves un atpūtas telpas, kurās nodarbinātajiem ir nodrošināta iespēja bez azbesta ietekmes riska pārģērbties, atpūsties, ēst, dzert un nomazgāt rokas, kā arī, darbu beidzot, nomazgāties dušā.

Izdevumus, kas saistīti ar individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, arī izdevumus par aizsargapģērba labošanu, pārbaudi, tīrīšanu un iznīcināšanu, sedz darba devējs.

Darba devējs veic darbā ar azbestu nodarbināto uzskaiti, dokumentē informāciju un par katru nodarbināto norāda šādas ziņas

32.1. darba apraksts;

32.2. darba ilgums;

32.3. veselības pārbaužu rezultāti;

32.4. faktiskā azbesta šķiedru ekspozīcija darba vides gaisā.

Šo noteikumu 32.punktā minētās uzskaites dati ir pieejami ārstam, kurš ir atbildīgs par nodarbinātā veselības aprūpi, Valsts darba inspekcijai un darba aizsardzības speciālistiem.

Katram nodarbinātajam ir pieejama šo noteikumu 32. punktā minētā informācija, kas attiecas uz viņu personīgi. Nodarbinātajam vai viņa pārstāvim ir tiesības iepazīties arī ar šo noteikumu 32. punktā minēto informāciju par citiem nodarbinātajiem, ja darba devējs to ir anonimizējis.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Šo noteikumu 32.punktā minētās uzskaites datus un šo noteikumu VII nodaļā minētās veselības pārbaudes rezultātus darba devējs glabā 40 gadus pēc tam, kad pārtraukta nodarbināto saskare ar azbestu vai azbestu saturošiem produktiem, un likumā noteiktajā kārtībā nodod arhīvā.

Ja uzņēmumu likvidē, šo noteikumu 32.punktā minētos dokumentus un VII nodaļā minētos medicīniskos datus glabā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Darba devējs 10 darbdienas pirms darba ar azbestu sākšanas iesniedz Valsts darba inspekcijā iesniegumu par paredzēto darbu ar azbestu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumā norāda šādas ziņas

37.1. darba devēja rekvizīti (nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

37.2. vieta, kur ir plānots veikt darbu ar azbestu;

37.3. laiks, kad ir plānots sākt darbu ar azbestu, un darba ilgums;

37.4. lietojamā azbesta veids un daudzums;

37.5. izmantojamie tehnoloģiskie procesi, darba metodes, nodarbināto aizsardzībai un attīrīšanai no azbesta putekļiem, kā arī atkritumu apsaimniekošanai un gaisa apmaiņai paredzētie pasākumi, ja darbu plānots veikt slēgtā telpā;

37.6. darbā ar azbestu nodarbināto skaits un to nodarbināto saraksts, kuri veiks darbu attiecīgajā objektā. Sarakstā norāda nodarbinātā vārdu, uzvārdu un amatu, kā arī informāciju par nodarbināto apmācību darbā ar azbestu un datumu, kad nodarbinātajiem pēdējo reizi ir veiktas obligātās veselības pārbaudes;

37.7. darba aizsardzības prasību izpildes nodrošinājuma pasākumu apraksts, tai skaitā pārskats par aprīkojumu, kuru ir plānots izmantot, lai ierobežotu azbesta iedarbību uz nodarbinātajiem;

37.8. pierādījumi par šo noteikumu 16., 22. un 24. punktā noteikto prasību izpildi, ja ir paredzēti azbestu saturošu materiālu demontāžas darbi.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

1 Iesniegumu neiesniedz, ja ievēroti šādi nosacījumi

37.11. iedarbība uz nodarbināto ir sporādiska un ar zemu intensitāti;

37.12. pamatojoties uz azbesta radīta riska novērtēšanas rezultātiem, ir noskaidrots, ka šo noteikumu 15. punktā noteiktā attiecīgā robežvērtība darba zonas gaisā netiks pārsniegta;

37.13. darbā ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem

37.13.1. neilgas apkopes darbības, kas norit ar pārtraukumiem un kad rīkojas tikai ar neirstošiem materiāliem;

37.13.2. tādu nesadalījušos materiālu aizvākšana (tos nesabojājot), kuros azbesta šķiedras ir savstarpēji cieši saistītas;

37.13.3. labā stāvoklī esošu, azbestu saturošu materiālu iekapsulēšana vai aizplombēšana;

37.13.4. darba vides gaisa monitorings un kontrole, kā arī paraugu ievākšana, lai pārliecinātos, vai konkrētā materiāla sastāvā ir azbests.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

2 Darba devējs drīkst veikt demontāžas darbus, ja ir saņemta Valsts darba inspekcijas atļauja. Uzskatāms, ka Valsts darba inspekcija ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu un devusi atļauju veikt demontāžas darbus, ja 10 darbdienu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža Valsts darba inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju. Valsts darba inspekcija oficiālajā tīmekļvietnē ievieto to darba devēju sarakstu, kuri ir saņēmuši atļauju.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

3 Ja nepieciešami neatliekami demontāžas darbi, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, darba devējs iesniedz iesniegumu Valsts darba inspekcijā ne vēlāk kā darbu uzsākšanas brīdī.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

4 Valsts darba inspekcija šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minēto informāciju glabā piecus gadus no iesnieguma saņemšanas dienas.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Ja iesniegumā norādītajā informācijā rodas izmaiņas vai ir iespēja, ka azbesta emisijas robežvērtības tiks pārsniegtas, darba devējs nedēļas laikā informē par to Valsts darba inspekciju.

(Svītrots ar MK 09.12.2025. noteikumiem Nr. 731)

Ja nodarbinātais darba procesā saskaras vai var saskarties ar azbestu, darba devējs nodrošina attiecīgas apmācības. Apmācības ir atbilstošas normatīvajiem aktiem par apmācības kārtību darba aizsardzības jautājumos, ciktāl šajos noteikumos nav noteikts citādi. Apmācībās iekļauj vismaz šādus jautājumus

40.1. darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti darbā ar azbestu;

40.2. azbesta īpašības un ietekme uz veselību, tostarp informācija par pastiprinātu azbesta negatīvo ietekmi uz smēķētājiem un par iespējamiem azbesta izraisītiem audzējiem;

40.3. izstrādājumi un materiāli, kas satur vai var saturēt azbestu;

40.4. darbības, kas var pakļaut nodarbināto azbesta ietekmei, un preventīvu pārbaužu nozīme šādas ietekmes samazināšanā līdz minimumam;

40.5. drošas darba metodes, pārbaudes un kolektīvie un individuālie darba aizsardzības līdzekļi;

40.6. kolektīvo un individuālo aizsardzības līdzekļu, īpaši elpošanas sistēmas aizsardzības līdzekļu, veidi, lietderība, izvēle, pareiza lietošana un ierobežojumi;

40.7. rīcība ārkārtas situācijās;

40.8. attīrīšanas pasākumi;

40.9. azbestu saturošu atkritumu apsaimniekošana;

40.10. prasības veselības uzraudzības pasākumiem (obligātās veselības pārbaudes un to nozīme);

40.11. tehnoloģiskā aprīkojuma izmantošana azbesta šķiedru izdalīšanās un izplatīšanās ierobežošanai darba procesā, īpaši tad, ja nodarbinātie ir iesaistīti demontāžas vai azbesta aizvākšanas darbos.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Apmācības nodarbinātajiem notiek pirms darba sākšanas tiem saprotamā veidā. Apmācības atkārto tad, kad tas ir nepieciešams nodarbināto drošībai un veselības aizsardzībai. Apmācības ietver teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, apmācību saturu un ilgumu pielāgo nodarbināto uzdevumiem un darba metodēm.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Apmācību īstenotājs dokumentē, ka mācības ir notikušas, un nodarbinātajam, kurš tās ir sekmīgi apguvis, izsniedz apliecinājumu par apmācību apguvi, norādot tajā šādu informāciju

42.1. apmācību datums, ilgums un valoda;

42.2. apmācību saturs;

42.3. tās personas vārds, uzvārds, kvalifikācija un kontaktinformācija, kas veikusi apmācības, un nosaukums, ja apmācības nodrošinājusi juridiska persona.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem iepazīšanos ar šo noteikumu 26. un 37. punktā minētajiem dokumentiem un azbesta šķiedru ekspozīcijas mērījumu rezultātiem, kā arī sniedz nepieciešamos paskaidrojumus.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Darba devējs konsultējas ar nodarbinātajiem un nodarbināto pārstāvjiem šādos jautājumos

44.1. darba aizsardzības pasākumu organizācija (pirms konkrēta darba ar azbestu organizēšanas un veikšanas);

44.2. azbesta radītā riska novērtēšana un šķiedru ekspozīcijas mērījumu veikšana.

Darba devējs normatīvajos aktos par nodarbināto obligātajām veselības pārbaudēm noteiktajā kārtībā nodrošina tās nodarbinātajiem, kuri darba procesā saskaras ar azbestu.

Ārstniecības iestādes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz nodarbinātajiem, kuri darba procesā saskaras ar azbestu, un darba devējam informāciju par nodarbināto veselības pārbaužu rezultātiem, kā arī par ārstēšanu un veselības stāvokļa papildu izmeklēšanu.

Veicot nodarbināto veselības uzraudzību, ārsts, kurš ir atbildīgs par nodarbinātā veselības aprūpi, pievērš īpašu uzmanību tam, vai azbesta šķiedras nodarbinātajam nav izraisījušas azbestozi, mezoteliomu, bronhiālo karcinomu, gastrointestinālo karcinomu, balsenes karcinomu, olnīcu karcinomu, labdabīgas pleiras slimības vai citu smagu saslimšanu.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Veicot nodarbināto veselības uzraudzību, ārstniecības iestādes ievēro šādas prasības

48.1. par nodarbinātā veselības uzraudzību atbildīgais ārsts iegūst informāciju par nodarbinātā darba apstākļiem;

48.2. nodarbinātā veselības aprūpi veic saskaņā ar vispārējās medicīnas principiem un praksi, ietverot šādus pasākumus

48.2.1. veselības pārbaužu rezultātu dokumentēšana;

48.2.2. katra nodarbinātā veselības stāvokļa individuāls novērtējums;

48.2.3. krūšu kurvja apskate un plaušu darbības pārbaude (elpošanas tilpums un elpošanas biežums);

48.2.4. krūšu kurvja fluorogrāfija, krēpu analīzes, kā arī citi izmeklējumi, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas darba medicīnā;

48.3. nodarbinātajam sniedz informāciju un ieteikumus par veselības pārbaudēm, ko var veikt pēc tam, kad darbs ar azbestu ir pabeigts.

Nodarbinātais, uz kuru attiecas veselības pārbaudes, un darba devējs ārstam, kurš ir atbildīgs par nodarbināto veselības aprūpi, var pieprasīt atkārtotu veselības pārbaužu veikšanu.

Sertificēts arodslimību vai arodveselības ārsts vai kompetenta institūcija, ja nepieciešams, iesaka darba devējam atbilstošus darba aizsardzības un preventīvos pasākumus, kas veicami attiecībā uz katru nodarbināto. Ja nepieciešams, iesaka norīkot nodarbināto citā darbā, lai turpmāk nepakļautu viņu azbesta ietekmei.

Prasības, kas noteiktas šo noteikumu 15. un 27.punktā, stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri. Līdz 2006.gada 1.janvārim faktiskā azbesta aroda ekspozīcija darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt šādu aroda ekspozīcijas robežvērtību

51.1. krizotilam — 0,6 šķiedras/cm3;

51.2. visiem pārējiem azbesta veidiem (tīrā veidā vai maisījumos), arī krizotilu saturošiem maisījumiem, — 0,3 šķiedras/cm3.

1 Prasības, kas noteiktas šo noteikumu 3. punktā par azbesta šķiedras platumu un 15. punktā​​​​​ par aroda ekspozīcijas robežvērtību, stājas spēkā 2029. gada 21. decembrī. Līdz 2029. gada 20. decembrim faktiskā azbesta aroda ekspozīcija darba vides gaisā nedrīkst pārsniegt aroda ekspozīcijas robežvērtību 0,01 šķiedras/cm3, aprēķinot vidējo daudzumu astoņās stundās.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

2 Šo noteikumu 11. punktā minēto azbesta šķiedru skaitīšanas metodi darba vides gaisā sāk piemērot ne vēlāk par 2029. gada 21. decembri. Līdz 2029. gada 20. decembrim azbesta šķiedru skaitīšanai darba vides gaisā var izmantot šo noteikumu ​pielikumā ​​​​noteikto metodi.

(MK 09.12.2025. noteikumu Nr. 731 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 20.augusta noteikumus Nr.373 “Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 119.nr.).