Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)

Noteikumi nosaka īpašās vides prasības, veicot piesārņojošās darbības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai) koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtās.

Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām – rūpniecisku koksnes ķīmisko apstrādi, arī spiediena impregnēšanu (augstspiediena impregnēšanu), vakuuma impregnēšanu (zemspiediena impregnēšanu) un koksnes aizsardzību pret zilējumu un pelējumu.

Ja koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtā veic arī citas piesārņojošas darbības atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1.pielikumam vai Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumu Nr.294 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” 1.pielikumam, operatoram jāsaņem attiecīgas kategorijas atļauja, un šajos noteikumos noteiktās prasības ir minimālās prasības, kas jāņem vērā papildus citām atļaujā noteiktajām prasībām, kuras atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Darba telpu, kur atrodas koksnes augstspiediena impregnēšanas cilindrs, aizsardzības līdzekļu darba tvertnes, fiksēšanas laukumi, koncentrēto koksnes aizsardzības līdzekļu uzglabāšanas konteineri un notiek izkraušana no apstrādes iekārtas, ierobežo un aprīko ar monolītu (pretinfiltrācijas) virsmas segumu. Darba telpas ietilpība vismaz par 10% pārsniedz tajā esošā impregnēšanas darba šķīduma maksimālo tilpumu.

Darba telpu noklāj ar ķīmisko vielu necaurlaidīgu materiālu, kas ir noturīgs pret lietotajiem ķīmiskajiem aizsardzības līdzekļiem un pietiekami izturīgs pret hidrostatisko spiedienu maksimālu izlijumu gadījumos.

Darba telpu ierīko slēgtā telpā zem jumta, lai novērstu lietus ūdeņu piesārņošanu ar koksnes aizsardzības līdzekļiem.

Darba telpā savāktos koksnes aizsardzības līdzekļus izmanto atkārtoti vai apsaimnieko kā bīstamos atkritumus.

Impregnēto koksni no fiksēšanas laukuma pārvieto uz uzglabāšanas laukumu, kad apstrādei lietotie koksnes aizsardzības līdzekļi vairs nepil.

Koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtas vietas, kur tiek veikta koksnes ķīmiskā apstrāde pret zilējumu un pelējumu (ar iemērkšanas paņēmienu) un kur tiek uzglabāti šim procesam nepieciešamie koksnes aizsardzības līdzekļi, ierobežo un aprīko ar monolītu (pretinfiltācijas) virsmas segumu izlijumu savākšanai, lai novērstu minēto ķīmisko vielu nokļūšanu augsnē un pazemes ūdeņos.

Koksnes aizsardzības līdzekļus, kas savākti koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) vietās, kur tiek veikta koksnes ķīmiskā apstrāde pret zilējumu un pelējumu (ar iemērkšanas paņēmienu), kā arī tiek uzglabāti šim procesam nepieciešamie koksnes aizsardzības līdzekļi, izmanto atkārtoti vai apsaimnieko atbilstoši šo noteikumu 19.punkta nosacījumiem.

Koksni pēc apstrādes pret zilējumu un pelējumu pārvieto uz uzglabāšanas laukumu, kad apstrādei lietotie koksnes aizsardzības līdzekļi vairs nepil.

Ja koksnes aizsardzības līdzekļi tiek piegādāti ar autocisternu, tos izkrauj uz virsmas ar monolītu (pretinfiltrācijas) segumu un iespējamo izlijumu uztveršanas sistēmu.

Koksnes aizsardzības līdzekļu pārsūknēšanai no autocisternām uzglabāšanas tvertnēs izmanto slēdzamu fiksētu cauruļu savienojumu.

Uzglabāšanas tvertnes aprīko ar aizpildījuma līmeņa rādītāju, lai kontrolētu koksnes aizsardzības līdzekļa līmeni tvertnē.

Cauruļvadu, tilpņu, darba telpas un bīstamo atkritumu glabāšanas telpas seguma bojājumus nekavējoties izlabo, lai nepieļautu vides piesārņošanu. Par avāriju vai tādu traucējumu, kas var radīt vides piesārņojumu, operators nekavējoties informē reģionālo vides pārvaldi un nedēļas laikā tai iesniedz rakstisku ziņojumu ar notikušās avārijas vai traucējuma aprakstu un informāciju par uzlabojumiem, kas tiks veikti, lai turpmāk novērstu šādas avārijas vai traucējumus.

Lai novērstu koksnes aizsardzības līdzekļu aerosolu emisiju, gaisa plūsmu no vakuumsūkņiem novada caur ūdens slēgu.

Ar gaisa nosūknēšanas iekārtu novada dūmenī gaisa plūsmu (emisiju) no tādas zemspiediena koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtas, kurā izmanto organiskos šķīdinātājus. Kaitīgo vielu izplūdes punkta (dūmeņa) augstumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikumu.

Koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtu katlumājas ekspluatē atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības prasībām katlumājām (sadedzināšanas iekārtām).

Bīstamos atkritumus (koksnes aizsardzības līdzekļu atkritumi, šķīdinātāju un eļļu atkritumi, impregnēšanas procesa nogulsnes, kas satur bīstamas vielas, piesārņots iepakojums) savāc atsevišķi, lai nodotu pārstrādei vai apglabāšanai komersantam, kuram ir atbilstoša atļauja minēto darbību veikšanai. Nogulsnes no tvertnēm, kurās notiek koksnes ķīmiskā apstrāde pret zilējumu un pelējumu, izvāc un apsaimnieko atbilstoši lietoto koksnes aizsardzības līdzekļu ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta drošības datu lapām.

Konteinerus un mucas ar eļļu atkritumiem un citiem bīstamiem atkritumiem, kā arī tukšos konteinerus ar koksnes aizsardzības līdzekļu paliekām uzglabā ar valni ierobežotā bīstamo atkritumu glabāšanas telpā ar monolītu (pret-infiltrācijas) virsmas segumu. Minētās telpas ietilpība vismaz par 10% pārsniedz tajā esošā lielākā konteinera tilpumu, un tā nav pievienota kanalizācijas sistēmai. Jebkuru noplūdušo šķidrumu savāc un apsaimnieko kā bīstamos atkritumus.

Operators datus pieraksta uzskaites žurnālā (uz papīra vai elektroniski). Uzskaites žurnālu pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda pārbaudei. Operators saglabā informāciju vismaz piecus gadus. Ja uzskaite notiek elektroniski, reizi sešos mēnešos veic žurnāla datu izdrukas.

Uzskaites žurnālā iekļauj datus par koksnes ķīmiskās aizsardzības līdzekļu patēriņu (l) mēnesī.

Bīstamo atkritumu uzskaiti veic žurnālā atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumiem Nr.319 “Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība”. Žurnālā norāda arī šādus datus

23.1. izlietotās eļļas (l);

23.2. nogulsnes no koksnes ķīmiskās apstrādes tvertnēm (m3);

23.3. koksnes aizsardzības līdzekļu atkritumi vai atlikumi (l).

Ja operators pats neveic atkritumu apsaimniekošanu un notekūdeņu attīrīšanu, tas pēc vides valsts inspektora pieprasījuma uzrāda līgumus

24.1. par atkritumu savākšanu;

24.2. par notekūdeņu attīrīšanu.

Noteikumu prasību ievērošanu kontrolē vides valsts inspektori.

Ja koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārta nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un neatbilst šo noteikumu prasībām, operators sešu mēnešu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas iesniedz reģionālajā vides pārvaldē pasākumu plānu, lai nodrošinātu koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtas atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtai saskaņā ar pasākumu plānu nepieciešama rekonstrukcija, tā jāveic ne vēlāk kā triju gadu laikā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

Reģionālā vides pārvalde mēneša laikā no šo noteikumu 26.punktā minētā plāna saņemšanas pieņem lēmumu par plāna apstiprināšanu un par to rakstiski informē koksnes ķīmiskās aizsardzības (impregnēšanas) iekārtas operatoru. Ja pasākumu plāns nenodrošina šo noteikumu prasību izpildi, reģionālā vides pārvalde pieņem pamatotu lēmumu atteikt plāna apstiprināšanu.

Šo noteikumu 27.punktā minēto lēmumu var mēneša laikā apstrīdēt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā. Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.